AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro.

Tā trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Daļa transporta nozares uzņēmēju norāda, ka atbalsta obligāto ekspeditoru sertifikāciju, par ko šobrīd izvērsusies diskusija, tomēr Latvijas nacionālās kravas ekspeditoru asociācijas (LAFF) apmācībās ir jānodrošina arī atbilstoša kvalitāte. «Kokam ir divi gali. Sertifikācijas mērķis nedrīkst būt naudas iegūšana un sertifikātu «pārdošana». Apmācībās jābūt zināmam līmenim, jo šobrīd situācija ir tāda, ka sertifikātu vairāk nopērk, nevis iegūst,» norāda Latcargo vadītājs Imants Mukāns. Viņš uzskata, ka izdevumi ekspeditoru apmācībās ir «samērīgi», tomēr apmācību kvalitāte nav pietiekama. Šo problēmu uzsvēra arī liela daļa citu uzņēmumu, norādot, ka bieži vien ekspedīciju speciālisti apmācību lekcijas vienkārši «atsēž» un «noguļ», bet reālas zināšanas neiegūst. «Lielie uzņēmumi paši veic iekšējās apmācības, kas ir daudz kvalitatīvākas. Savukārt, lai iegūtu ekspeditora sertifikātu, uzņēmumiem jāsūta darbinieki uz ekspeditora apmācībām, kur viņš nosēž vai noguļ lekcijās. Tādējādi uzņēmums zaudē laiku un arī naudu,» skaidro logistikas uzņēmuma Schenker Latvia vadītājs Aivars Tauriņš. Viņš arī uzsver, ka vairāk nekā 90% LAFF biedru tur savulaik esot iestājušies, lai saņemtu ekspeditora sertifikātu. «Ja tu tur esi, tad nerodās nekādas problēmas. Savukārt ja uzņēmums nav iestājies LAFF, bet vēlas saņemt sertifikātu, tad viņu «ņem priekšā» pēc pilnas programmas,» skaidro A. Tauriņš.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ņemot vērā lielo potenciālu, kas Latvijai ir elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), Ekonomikas ministrija līdz šā gada 1.oktobrim izstrādās jaunu valsts atbalsta mehānismu nozares turpmākai ilgtspējīgai attīstībai, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Jaunais mehānisms būšot vērsts uz to, lai nozare arī turpmāk varētu veiksmīgi attīstīties, bet vienlaikus sistēma būtu no cenu viedokļa ilgtermiņā prognozējama, tiktu kontrolēti cenu pieauguma riski, tā būtu terminēta laikā un neradītu aplamas motivācijas zaļās enerģijas ražotājiem, palīdzot nodrošināt Latvijas uzņēmēju un ekonomikas konkurētspēju.

«Atbalsta sistēma elektroenerģijas ražošanai no AER līdz šim sabiedrībā radījusi virkni jautājumu un arī bažas par to, cik godprātīgi un valstiski atbildīgi šī sistēma strādā. Nav šaubu, ka Latvijai ir jāatbalsta un jāveicina zaļās elektroenerģijas ražošana, kas Latvijas kontekstā ir ne vien jautājums par vides aizsardzību, bet arī iespējām veicināt savu enerģētisko patstāvību. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs izmaksas sedz ikviens patērētājs, ir jābūt pilnīgai pārliecībai, ka sistēma strādā efektīvi un tajā tiek ņemti vērā arī ekonomikas konkurētspējas jautājumi. Ekonomikas ministrijas veiktā analīze rāda, ka diemžēl līdzšinējais atbalsta mehānisms nav bijis ilgtspējīgs un no elektrības cenu pieauguma viedokļa ir nekontrolējams, tāpēc ar jauno atbalsta mehānismu jāizveido sistēma, kas palīdz mums sasniegt mērķus zaļās enerģijas ražošanā, bet vienlaikus neapdraud ekonomikas konkurētspēju un attīstību,» uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (PCTA) ir viens no apdrošināšanas veidiem, kas īpaši strauju attīstību piedzīvojis pēdējā desmitgadē. Eiropā savu profesionālo atbildību jau izvēlas apdrošināt vairāk nekā 500 dažādu profesiju pārstāvji, kamēr Latvijā pieprasījums pēc šī pakalpojuma būtiski palielinājies vien pēdējā laikā.

«PCTA apdrošināšana nodrošina profesionālo pakalpojumu sniedzējiem iespēju pasargāt sevi no neparedzētiem finansiālajiem zaudējumiem, kas potenciāli varētu tikt radīti klientiem vai citām personām kļūdas vai nolaidības dēļ. Apdrošinātāja izaicinājums ir piedāvāt piemērotāko pakalpojumu, kas patiesi visprecīzāk atbilst katras profesijas specifikai,» skaidro Viktorija Antropova, apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) īpašuma un speciālo produktu pārvaldes produktu vadītāja, norādot, ka pieprasījums pēc šī pakalpojuma turpina palielināties arī Latvijā.

«Katru gadu pieaug izdoto polišu skaits, tiek paplašināti segumi un apdrošināšanas darbības teritorijas. Saskaņā ar Latvijas likumdošanu PCTA apdrošināšana šobrīd ir obligāta 14 profesiju pārstāvjiem, un ar katru gadu šis saraksts tiek papildināts,» stāsta V.Antropova.

Obligātā iepirkuma komponentes, kas stāsies spēkā no 2014.gada 1.aprīļa, elektroenerģijas maksājumā veidos 0,02679 EUR/kWh, apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošām obligātā iepirkuma komponentēm, šogad tās ir par 0,01 eirocentu par kWh mazākas.

Saskaņā ar valstī īstenoto enerģētikas politiku, patērējot elektrību, tiek maksāts ne tikai par elektroenerģiju, tās pārvadi, sadali un tirdzniecību, bet arī veikti papildus maksājumi atbalstāmajiem elektroenerģijas ražotājiem, skaidro SPRK. Elektroenerģijas tirgus likums nosaka, ka koģenerācijas stacijās un no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas izmaksas sedz visi Latvijas elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam. Šīs izmaksas maksājumā par elektroenerģiju veido tā saukto obligātā iepirkuma komponenti. Obligātās iepirkuma komponentes apmērs ir atkarīgs no obligātā iepirkuma elektroenerģijas cenu un elektroenerģijas tirgus cenas starpības, kā arī saražotā elektroenerģijas apjoma. Obligātā iepirkuma komponentes apmēra ierobežošanai šogad valsts budžetā ir paredzēta dotācija. Līdz šim šādas dotācijas netika piešķirtas, skaidro komisija.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi AS «Enerģijas publiskais tirgotājs» iesniegtās aprēķinātās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes, kas paredz vidējā maksājuma samazinājumu no 26,79 EUR/MWh uz 25,79 EUR/MWh jeb par 3,7%, informē Sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Bethere.

Apstiprinātās komponentes stāsies spēkā no 2018.gada 1.janvāra.

SPRK norāda, ka Saeimā apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest jaunu jaudas maksājuma segšanas kārtību. Atbilstoši likuma grozījumiem, kuros noteikts, ka publiskajam tirgotājam radītās papildu izmaksas, veicot obligāto iepirkumu, sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam (mainīgā daļa).

Savukārt izmaksas, ko veido maksājumi par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu, sedz visi elektroenerģijas sistēmas lietotāji proporcionāli izvēlētā sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētajam maksājumam (fiksētā daļa). Līdz ar to balstoties uz likuma grozījumiem, regulators pieņēma lēmumu par jaunu Obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu aprēķināšanas metodikas apstiprināšanu.

2019. gadā valsts atbalsts atcelts 21 OIK elektrostacijai, informē Ekonomikas ministrija

"2019. gadā Ekonomikas ministrija būtiski pastiprinājusi to elektrostaciju kontroli, kurām piešķirtas obligātā iepirkuma tiesības. Arī AS "Enerģijas publiskais tirgotājs" pabeidzis visas obligātā iepirkuma sistēmā darbojošos elektrostaciju klātienes pārbaudes. Šo visu pārbaužu rezultātā 2019. gada laikā elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 21 elektrostacijai, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 31,5 milj. eiro. Vienlaikus vairākām elektrostacijām samazināts obligātā iepirkuma ietvaros iepērkamās elektroenerģijas apjoms," komentē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

"Elektrostaciju kontrole turpināsies arī šogad. Kā zināms, enerģētikas sektora uzraudzību no šā gada veiks Būvniecības valsts kontroles birojs, kas paralēli dokumentu kontrolei iecerējis veikt vismaz 50 elektrostaciju klātienes pārbaudes," norāda ministrs.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Informācija ir viens no vērtīgākajiem resursiem līdzās tādiem cilvēkam vitāli nepieciešamiem resursiem kā, piemēram, ūdens. Rūpīgi vākta, gadiem krāta, slepena, aizsargājama — informācija daudzām nozarēm ir lielākā vērtība. Dati nereti ir tie, kas nodrošina uzņēmējdarbības esamību, piemēram, sociālo tīklu nodrošinātājiem, ražošanas uzņēmumiem un citiem. Tāpēc loģiska ir vajadzība šo pamatlīdzekli attiecīgi sargāt. Ja naudu glabā bankā, par kuru ir pārliecība, ka tā ir droša, tad informāciju glabā datu centrā, kurš ir drošs. Kā, neesot inženierim, zināt, kurš ir drošs un kurš ne? Turpinot vienkāršotu līdzību, — bankām ir neatkarīgi kredītreitingi, datu centriem ir neatkarīgi izdoti sertifikāti.

Pasaulē ir ne mazums organizāciju, kas sertificē datu centrus. Piemēram, Amerikas Sertificēto auditoru institūts (American Institute of Certified Public Accountants — (AICPA)), kas izsniedz SAS70 sertifikātus. Vēl pastāv DCA Datu centru sertifikācija. Ja agrāk akreditāciju varēja atļauties tikai lielbudžeta datu centri, tad tagad programmas DCA Datu centru sertifikācija mērķis ir nodrošināt pieejamu un neatkarīgi auditētu sertifikācijas programmu, kurā ir apkopotas daudzas esošās pamatnostādnes un standarti. Telekomunikāciju nozares apvienības standarts TIA942 ir atzīts par nozīmīgu instrumentu datu centru projektēšanā un investīciju vērtības palielināšanā, un pēc būtības tā ir neatkarīgi auditēta sertifikācijas programma.

«Reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji aizmirst, ka strādājam vienotā Eiropas Savienības (ES) tirgū, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju,» uzskata būvkompānijas Selva būve valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, norādot, ka būvinženieru sertifikācija ir birokrātiska un neefektīva.

Jaunajā Būvniecības likumā jāatceļ obligātā būvinženieru sertifikācija, vienlaikus nosakot lielāku atbildību būvuzņēmējiem, kas vēlas strādāt gan pašmāju, gan vienotajā ES tirgū, norāda būvuzņēmējs.

Katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tā nav stingri reglamentēta ES līmenī. «Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam,» stāsta R. Orlovskis.

Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem (visas minētās ir tā saucamās reglamentētās profesijas) patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja - minētos sertifikātus piešķir uz pieciem gadiem.

Lai samazinātu obligātās iepirkuma komponentes pieaugumu elektroenerģijas kopējā cenā, Ministru kabineta sēdē otrdien atbalstīts Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājums līdz 2014.gada 1.aprīlim izveidot Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fondu, informēja EM.

No fonda elektroenerģijas ražotājiem tiktu kompensēta starpība starp elektroenerģijas obligātā iepirkuma pārdošanas cenu un tirgus cenu. EM rosina sākotnēji fondā ieguldīt 29 miljonus latu, taču sarunas par fonda finansējuma apmēru tiks turpinātas 2014.gada valsts budžeta diskusiju ietvaros.

«Elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveide ir obligāts priekšnoteikums, lai patērētājiem jau no nākamā gada nebūtu jāmaksā vēl augstāka cena par vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem subsidētās enerģijas ražošanā,» skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Līdz šim izveidotā elektroenerģijas ražošanas sistēma Latvijā ir ņēmusi no patērētājiem, bet šobrīd, lai saglabātu Latvijas ekonomikas konkurētspēju, ir pienācis laiks dot arī atpakaļ. Mūsu piedāvājums paredz, ka daļa Latvenergo peļņas, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā, tiek novirzīta īpašā fondā, kas kompensē subsidētās elektroenerģijas ražotājiem starpību starp paaugstināto tarifu un elektrības cenu tirgū. Līdz ar to tiktu OIK tiktu saglabāta esošajā līmenī. Bez fonda izveides reāla OIK pieauguma ierobežošana jau no 2014.gada praktiski nebūs iespējama, jo tiesiskā paļāvība pret subsidētās elektrības ražotājiem nereti kļūst svarīgāka par tiesisko paļāvību pret citiem Latvijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem,» uzsver ministrs.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Šā gada pirmajā ceturksnī pieaugušas elektroenerģijas obligātā iepirkuma kompensējamās izmaksas, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati.

Publiskā tirgotāja iesniegtie obligātā iepirkuma dati liecina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada pirmajā ceturksnī pieaudzis obligātajā iepirkumā iepirktās no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, jo elektroenerģiju ir uzsākušas ražot vairākas jaunas biogāzes elektrostacijas.

No šā gada 1. maija ir noteikts dabasgāzes tirdzniecības cenas maksimālais slieksnis, kuru piemēro obligātā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenu aprēķināšanas formulās koģenerācijas procesā saražotajai elektroenerģijai. Tādēļ sagaidāms, ka šīs elektroenerģijas cenas, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa cenām, vairs nepieaugs.

Ekonomikas ministrija (EM) pastiprinās atjaunojamo energoresursu (AER) un koģenerācijas staciju uzraudzību, lai izslēgtu potenciālu krāpniecību ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Lai nākotnē maksimāli novērstu negodprātīgas rīcības iespējamību obligātā iepirkuma piemērošanā atjaunojamo energoresursu un koģenerācijas elektrostacijās, EM izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, kā arī noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību, rosinot būtiski pastiprināt šī procesa uzraudzību.

Ministrija rosina noteikt, ka trīs mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas koģenerācijā komersantam būs jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Kopējā summa, kas 2011. gadā samaksāta elektroenerģijas ražotājiem par elektroenerģiju, kas iepirkta obligātā iepirkuma ietvaros no 272 elektrostacijām, ir 176,228 milj. Ls, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā informācija.

Pērn obligātā iepirkuma ietvaros 149,187 miljoni Ls izmaksāti 60 koģenerācijas elektrostacijām, kas par kurināmo izmanto fosilos energoresursus, 12,991 miljoni Ls tika izmaksāti 27 biogāzes elektrostacijām, 1,104 miljons Ls – astoņām biomasas elektrostacijām, 4,947 milj. Ls – 36 vēja elektrostacijām, bet 7,998 milj. Ls – hidroelektrostacijām (HES) ar jaudu līdz pieciem megavatiem (MW).

Uz 2012. gada 30. septembri elektroenerģijas ražošanu un pārdošanu obligātā iepirkuma ietvaros ir uzsākušas 77 koģenerācijas elektrostacijas, kas kā kurināmo izmanto fosilos energoresursus, ar kopējo uzstādīto jaudu 918,967 MW, 35 biogāzes elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 39,972 MW, 14 biomasas elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 16,662 MW, 56 vēja elektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 59,926 MW, kā arī 145 mazās hidroelektrostacijas ar kopējo uzstādīto jaudu 26,6142 MW, apkopojusi ministrija.

Ja tiktu apstiprinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, būtiski pieaugtu obligātā iepirkuma kopējās izmaksas un līdz ar to valsts budžeta izdevumi obligātās iepirkumu kompensēšanai sasniegtu 6,82 miljonus eiro, uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrs pagājušajā nedēļā atsauca no turpmākas virzības Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā, ar kuriem tika rosinātas izmaiņas esošajā atbalsta sistēmā koģenerācijas stacijām, kas izmanto biogāzi vai biomasu, mainot tām elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas noteikšanas formulu, kas nebūtu atkarīga no dabasgāzes cenas.

Iepriekš sagatavotie grozījumi attiektos uz 23 ekspluatācijā nodotām koģenerācijas stacijām, kurās kā kurināmais tiek izmantota biomasa vai biogāze, ar kopējo uzstādīto jaudu 24,24 MW. Šis ražotāju loks tika izvēlēts pēc Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju priekšlikumiem.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Nākamā gada 1.februārī spēkā stājas jaunais Būvniecības likums, kas tapis asos strīdos un konfrontācijā starp tiem, kas vēlas Latvijas būvniecības nozari tuvināt citu Eiropas Savienības valstu praksei un attiecīgi nodrošinātu Latvijas būvnieku starptautisko konkurētspēju, un tiem, kas vecā likuma cementēto sistēmu izmanto, lai iegūtu sev stabilus ienākumus uz būvnieku un pasūtītāju rēķina.

Jaunais Būvniecības likums, protams, nav ideāls, taču visumā tas ir labs likums, kurā nav nekā lieka – un tajā nav neviena vārda par to, ka saglabājama pašreiz pastāvošā pārspīlētā, dārgā, birokrātiskā un diskriminējošā būvspeciālistu sertificēšanas sistēma. Pēc jaunā likuma pieņemšanas daudzi nopriecājās: re, beidzot arī Latvijā strādāsim civilizēti! Taču nekā!

Dīvainā kārtā izrādās, ka pat vislabāko likumu Latvijā, ja vien to vēlas, var deformēt un sagriezt kājām gaisā. Tieši tas pašlaik notiek ar jauno Būvniecības likumu, kuram – acīmredzami pēc sertificētāju un viņu sabiedroto piespēles – tiek «piekabināts» Ministru kabineta noteikumu projekts Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

No šā gada 1. jūlija elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, šodien lēma valdība.

Valdība arī atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu, ka gadījumā, ja šis darījums negatīvi ietekmēs 2019. un/vai 2020.gada fiskālo telpu, tad negatīvā fiskālā ietekme tiks kompensēta, palielinot dividenžu iemaksu no AS «Latvenergo». Ja tas nevar tikt īstenots, Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāpiedāvā kompensējošie pasākumi sava resora budžeta programmās.

EM apstiprināšanai Ministru kabinetā iesniedza rīkojuma projektu par elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu, kā arī grozījumus noteikumos par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā.

Lai OIK vidējo vērtību varētu samazināt, valdība atbalstīja EM priekšlikumu, ka «Latvenergo» virspeļņas dividendes par 2017. pārskata gadu ieskaitāmas 62,2 miljonu eiro apmērā valsts budžetā 2018. gadā. No šīs summas 10,5 miljoni eiro attiecināmi uz elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējās vērtības mazināšanu 2018.gada otrajā pusē un līdz ar to papildus līdz šim plānotajam šie 10,5 miljoni eiro paredzami 2019.gadā EM budžeta apakšprogrammā «Elektroenerģijas lietotāju atbalsts».

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments izbeidzis kasācijas tiesvedību lietā par atteikumu palielināt noteikto hidroelektrostacijā saražotās enerģijas apjomu, informē AT.

Tiesa šādu lēmumu pieņēma, jo pieteicēja atsauca savu kasācijas sūdzību pēc tam, kad Satversmes tiesa atzina par atbilstošu Satversmei lietā piemēroto tiesību normu. Līdz ar to stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīts SIA Strelēcija pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, piešķirot tiesības pārdot Bikstu-Paleju ūdensdzirnavu hidroelektrostacijā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, nosakot elektroenerģijas iepirkuma apjomu gadā līdz 500 MWh.

Augstākajai tiesai šajā lietā bija izšķirams, vai un kā piemērojami Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumiem par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību. Atbilstoši šiem noteikumiem līdz 2013.gada 1.aprīlim elektroenerģijas ražotāji nevar kvalificēties saražotās elektroenerģijas pārdošanai obligātā iepirkuma ietvaros, palielinot noteikto elektroenerģijas iepirkuma apjomu.

Liepājas metalurgam līdzīgā situācijā, kad pieaugošais maksājums par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) apdraud ražošanu un konkurētspēju, ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi, uzskata bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos, neatkarīgs enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Ābele norādīja, ka augošās elektrības cenas ir liela problēma ne tikai mazturīgajiem patērētājiem, bet arī rūpniecības uzņēmumiem, kas, pēc viņa teiktā, par elektrību maksā divreiz lielāku cenu nekā Vācijas vai citu Rietumeiropas valstu uzņēmumi.

«Vairāki uzņēmumi ir apturējuši investīcijas tālākai attīstībai un drīz varētu sašaurināt darba vietas,» brīdināja eksperts.

Vaicāts, vai līdzīgā situācijā kā Liepājas metalurgs, kuru OIK maksājums novedis līdz bankrotam, varētu būt arī citi Latvijas rūpnieki, bijušais EM valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka līdzīgā situācijā ir daudzi Latvijas rūpniecības uzņēmumi.

Valdība šodien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas paredz no 2014.gada 1.janvāra ieviest subsidētās enerģijas nodokli.

Tāpat valdība atbalstīja EM izstrādāto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumu.

EM piedāvā papildināt likumu Par nodokļiem un nodevām ar subsidētās enerģijas nodokli, par tā administrēšanas iestādi izvirzot Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Subsidētās enerģijas nodokļa ieturēšanu obligātā iepirkuma maksājumu un garantētās maksas par uzstādīto jaudu izmaksu ražotājiem un maksāšanu (pārskaitīšanu budžetā) veiks Elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonds.

Subsidētās enerģijas nodokļa ieviešanā tiek piedāvātas trīs diferencētas likmes - 15% dabasgāzes stacijām, 10% atjaunojamo energoresursu stacijām un 5% stacijām, kas nodrošina ar siltumenerģiju centralizētās sistēmas un kuru subsidētās enerģijas nodokļa likmei ir tieša ietekme uz siltumenerģijas gala tarifu lietotājam.

Ostu maksa samazinās konkurētspēju, sašutuši uzņēmēji; ceļiem un sabiedriskajam transportam naudas par maz.

Valdībā un Saeimā virzītā iecere no nākamā gada ieviest ostu maksājumu tikai mazinās Latvijas tranzīta koridora konkurētspēju, norāda vairums Dienas Biznesa aptaujāto uzņēmēju. Komersanti ir neizpratnē par to, kā jaunais nodoklis varētu nākt par labu biznesam. Tā dēvētais ostu nodoklis gan nav vienīgais jautājums, kurā nozare ar valdību kopēju valodu līdz šim nav atradusi un ko plānots izskatīt šīsdienas Ministru kabineta (MK) sēdē.

Ministrija padodas

Kaut arī Satiksmes ministrija (SM) turpina paust iebildumus pret Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu un ir rosinājusi savu ostu maksājuma versiju (sadalīt uz pusēm starp valsti un attiecīgo pašvaldību peļņu, kas paliek pāri, ja no brīvostu ienākumiem atņemt izdevumus un investīcijas), ņemot vērā līdzšinējās koalīcijas vienošanās, jauni pavērsieni šajā jautājumā varētu arī izpalikt. Atsevišķi uzņēmēji tādējādi bažījas, vai tikai satiksmes ministrs Anrijs Matīss nesāk sekot sava priekšgājēja Aivja Roņa pēdās, kuram neesot bijusi liela interese par nozares interešu aizstāvēšanu. DB jau vēstījis, ka EM piedāvā Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā 10% (tikpat, cik līdz šim tās maksā attiecīgajām pašvaldībām; 1,74 milj. Ls pērn) no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas.