Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta.

Ir noslēgusies Latvijas kandidātu vērtēšana starptautiskās vides balvas – Zilais Karogs iegūšanai, Db.lv informēja Zilā Karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme. Nacionālās peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas Komisijas (Zilā Karoga Nacionālās žūrijas) sēdē 12.martā tika izvērtēti Latvijas pašvaldību un jahtu ostu pieteikumi Zilā Karoga iegūšanai. Visticamāk, ja starptautiskā žūrija lems līdzīgi, Latvijas peldvietām un jahtu ostām šogad tiks piešķirtas jau desmit šīs tūrisma sektorā visatpazīstamākās vides balvas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu tika izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta. Bez papildu procedūrām uz starptautisko žūriju tiks izvirzītas Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Engures pagasta Abragciema peldvietas, divas Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvietas, kā arī Jūrmalas pilsētas Bulduru, Majoru un Jaunķemeru peldvietas.

Latvijas Jūras administrācijas (JA) Kuģošanas drošības inspekcijas (KDI) inspektori 2006. gadā veikuši ostas valsts kontroli 477 no 1810 Latvijas ostās ienākušajiem ārvalstu kuģiem, Db.lv informēja JA. Pavisam Latvijas ostās ārvalstu kuģi iebraukuši 7266 reizes (lielākā daļa kuģu vairākkārt).

Parīzes memorands, par kura pilntiesīgu dalībvalsti Latvijas kļuva 2005. gadā, nosaka, ka jākontrolē ne mazāk kā 25% no dalībvalsts ostās ienākošajiem ārvalstu kuģiem. Latvijas inspektori pērn pārbaudījuši 26,4% ārvalstu kuģu.

Pārbaužu rezultātā aizturēti 6 ārvalstu kuģi. 16. janvārī Rīgas ostā aizturēts Belizes karoga sauskravas kuģis Rona, kura naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas nebija darba kārtībā. Kuģis atbrīvots 29. janvārī.

24. aprīlī Rīgā aizturēts Kipras karoga kuģis Pontonikis, uz kuģa nestrādāja avārijas ugunsdzēsības sūknis. Kuģis atbrīvots 27. aprīlī.

27. aprīlī Rīgā aizturēts Antigva Barbudas karoga kuģis Uppland – darba kārtībā nebija naftu saturošo ūdeņu filtrēšanas iekārtas un neapkalpojamo mašīntelpu signalizācija. Pēc atklāto pārkāpumu novēršanas kuģis tajā pašā dienā tika atbrīvots.

Latvijā spēkā esošais karoga pacelšanas pienākums pie privātpersonām piederošajām ēkām pārkāpj cilvēka pamattiesības – tiesības brīvi paust savus uzskatus.

To, pabeidzot pārbaudes lietu, atzinumā norādījis Tiesībsargs Romāns Apsītis. Lai gan šis atzinums izplatīts 1. aprīlī, Tiesībsarga biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Brance Db apgalvoja, ka paziņojums nav domāts kā aprīļa joks. Pēc Tiesībsarga secinātā, obligāta karoga pacelšana ir pretrunā ar Satversmes 100. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

Šis atzinums skatāms kontekstā ar iepriekš izskanējušo un šodien noraidīto Rīgas domes ieceri ar laiku noteikt par obligātu Rīgā arī privātpersonām svētku dienās pacelt Rīgas pilsētas karogu.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā trešdien, 18. oktobrī Rīgā uz AB dambja tika atklāts valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts, kas ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus, informē Rīgas domē.

Monumentālais Latvijas karoga masts tapis kā veltījums valsts simtgadei no biedrības Latvijas karogs. Turpmāk masta apsaimniekošanas un uzturēšanas darbus nodrošinās Rīgas pašvaldība.

«Biedrības Latvijas karogs vārdā vēlos izteikt milzīgu atzinību un cieņu visiem projekta īstenošanā iesaistītajiem – iedzīvotājiem, kuri ar savu aktivitāti un aizrautību pierādīja, ka šī ideja ir svarīga mums visiem, mecenātiem, bez kuriem monumentāla Latvijas karoga masta izbūve Rīgā nebūtu bijusi iespējama un Rīgas domei par pretimnākšanu un vēlmi sadarboties šajā nozīmīgajā projektā,» teica biedrības Latvijas karogs valdes priekšsēdētājs Rihards Kols.

Latvijas karogs ir ilgtermiņa projekts, kurā līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot monumentālus valsts karogus gan Rīgā, gan Latvijas novados. Monumentālie Latvijas karogi jau ir izbūvēti Ogrē, Smiltenē, Valkā un Limbažos. To uzstādīšana vēl tiek plānota Siguldā, Alūksnē, Liepājā un Valmierā. Novados karoga mastu izbūve tiek realizēta gan par ziedotāju, gan pašvaldību līdzekļiem. Rīgā projekts ir realizēts par privātiem ziedojumiem.

Sestdien, 7. jūnijā,pirmo reizi jūras karstā pie Liepājas pacels divus no pavisam Liepājai piešķirtajiem četriem Zilajiem karogiem. To var uzskatīt par faktisko pludmales sezonas atklāšanu.

Zilā karoga pacelšana notiks Bērnu un jauniešu pludmales festivāla ietvaros. Šajā dienā liepājnieki un ikviens pilsētas viesis varēs arī piedalīties Bērnu un jauniešu pludmales festivālā, vērot poverliftinga un vindsērfinga sacensības. Karoga pacelšanas ceremonija plkst. 11.00 pie Glābšanas stacijas sāksies ar Nila Īles un perkusionistu studijas African ambient un folklora kopas Baļķi koncertu. Pēc tam, kad Zilais karogs būs uzvijies mastā pie Glābšanas stacijas, visi pludmales apmeklētāji tiks aicināti kājām doties uz Dienvidrietumu pludmali, kur notiks indiāņu rituāls Karstās pēdas. Dienvidrietumu pludmale Zilo karogu šogad ir saņēmusi pirmo reizi. Abos Zilā karoga pacelšanas pasākumos piedalīsies pašvaldības, Vides ministrijas un Zilā karoga žūrijas pārstāvji.

Ir noslēgusies monumentālā Latvijas karoga pamatu izbūve Rīgā, AB dambī. Karoga pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Kapsulā līdz ar vēstījumu nākamajām paaudzēm tika ievietota informācija par Latvijas karoga vēsturi.

Karoga masts tiks balstīts uz septiņiem ieurbtiem pāļiem vairāk nekā 23 metru dziļumā. Tagad virs pāļiem ir izbūvēts monolīti betonēta dzelzsbetona pamatu režģžogs, kas kalpos kā pamats 60 metrus augstajam karoga mastam. Pamatu izbūvi realizējis uzņēmums SIA Monolīts SAG.

Plānots, ka jau drīzumā tiks uzsākti visi darbi saistībā ar 60 m augstā karoga masta piegādi, uzstādīšanu un nepieciešamajiem inženierkomunikācijas darbiem. Šo darbu posmu realizēs uzņēmums RECK.

Projekta ietvaros līdz Latvijas simtgades sagaidīšanai 2018. gadā ir iecerēts izvietot Latvijā augstāko monumentālo Latvijas valsts karogu uz AB dambja Rīgā. Monumentālus valsts karogus plānots izvietot arī Latvijas novados, aicinot projektā iesaistīties pašvaldības.

Noslēgusies Zilā Karoga programmā iesaistīto valstu pārstāvjorganizāciju delegātu reģistrācija uz gadskārtējo Zilā Karoga operatoru konferenci, kas norisināsies Latvijā, Ventspilī no 22. septembra līdz 25. septembrim. Konferencē dalību ņems 39 valstu pārstāvji, to skaitā lielākā daļa Eiropas, kā arī tādu valstu kā Jaunzēlandes, Brazīlijas, Kanādas, Marokas, Dienvidāfrikas republikas, un pat Bahamu salu un Trinidadas un Tobago delegāti. Konferenci apmeklēs arī globālā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education) direktors Finns Boldings Tomsens un vairāki šīs organizācijas Valdes locekļi. Zilā Karoga Pasaules konference ir ikgadējs pasākums, kurā tiekas programmā iesaistīto valstu un organizāciju pārstāvji, lai lemtu par svarīgākajām norisēm gan šai apjomīgajā tūrisma ekosertifikācijas programmā, gan diskutētu turpmāku programmas kritēriju stiprināšanu, gan arī lai skatītu ar piekrastes apsaimniekošanu, vides izglītību un aizsardzību saistītās aktualitātes. Ar konferences norisi Latvijā, pēc vairāku gadu pārtraukuma Zilā Karoga kampaņā notiekošais nozīmīgākais pasākums ir atgriezies Ziemeļeiropas valstīs, kurās īstenojot programmu galvenā nozīme un uzsvars tiek likts uz vides aizsardzības kritērijiem tās īstenošanā. Tieši šogad ir izšķirošais gads diskusijās par jaunajiem ZK kritērijiem, kas būs spēkā no 2007. gada. Šie kritēriji aizstās patreiz spēkā esošo 27 kritēriju kopumu. Latvijas puse viennozīmīgi atbalsta turpmāku vides aizsardzības kritēriju stiprināšanu Zilā Karoga ekosertifikācijas programmā. Par tiesībām rīkot konferenci Latvija apsteidza Kanādu, kurai, iespējams, konferences rīkošana tiks uzticēta nākošgad. Konference šogad pulcēs ļoti daudzveidīgu auditoriju - vairāk kā 55 delegātus no valstu vides un tūrisma institūcijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām izglītības, vides aizsardzības un tūrisma jomā. Uz konferenci aicināti arī Zilā Karoga atbalstītāji starptautiskā līmenī. Šodien Vides ministra Raimonda Vējoņa vadībā tiksies Zilā Karoga nacionālā žūrija (Peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas nacionālā komisija), kas spriedīs gan par aizritējušās ZK sezonas kontroles vizīšu rezultātiem, gan par gatavošanās norisi Zilā Karoga pasaules konferences sekmīgai norisei. Konferences norise Latvijā ir iespējama, pateicoties Ventspils pilsētas Domes un Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstam, kā arī ilggadējai sadarbībai starp Vides izglītības fonda (FEE) Latvijas pārstāvniecību un Vides ministriju. Avots: Vides ministrija

Saskaņā ar Starptautiskās Zilā Karoga žūrijas sēdes lēmumiem, šogad Latvijā plīvos 14 Zilie Karogi – vienpadsmit no tiem peldvietās un trīs jahtu ostās.

Zilā Karoga (ZK)ekosertifikāts peldvietu kategorijā Latvijai piešķirts – Ventspils pilsētas peldvietai, Liepājas pilsētas peldvietām (dienvidrietumu pludmale, pludmale pie stadiona, iekšzemes peldvieta sporta un atpūtas takā Beberliņi), Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietām, Daugavpils pilsētas peldvietām Stropu ezers un Stropu vilnis, Engure pagasta Abragciema kempinga peldvietai, kā arī Rīgas pilsētas Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietām.

Zilā Karoga ekosertifikāts jahtu ostu kategorijā Latvijai piešķirts – SIA Ziemeļeiropas jahtu aģentūras Rietumu krasts jahtu piestātnei Pāvilosta Marina, SIA Odyssey Ventspils jahtu ostai, kā arī Liepājas jahtu centram.

15. septembrī ar Zilā karoga nolaišanu tiek slēgta peldsezona Ventspils pilsētas pludmalē, informē Ventspils dome. Sezona aizvadīta veiksmīgi - nopietnu negadījumu nav bijis, apgalvo informācijas sniedzēji. Pateicoties siltajai vasarai, Ventspils pilsētas pludmalē apmeklētāju bijis daudz - atpūta pie jūras bijusi iecienīta gan pašu ventspilnieku, gan tās viesu, to skaitā ārvalstu tūristu vidū. Īpaši bieži pludmalē dzirdēta lietuviešu valoda. Kā īpašs apliecinājums Ventspils pilsētas pludmales kvalitātei un tās uzturēšanā ieguldītajam darbam ir š.g. 22. jūlijā Ventspili apmeklējušās Zilā karoga kustības starptautiskās kontrolieres Suzannas Pripas Madsenas (Susanne Prip Madsen) no Dānijas vērtējums - pludmale atbilst visiem Zilā karoga pludmalēm noteiktajiem kritērijiem. Ventspils pilsētas pludmale šosezon atzīta par Latvijas labāko Zilā karoga pludmali. 1999. gadā Ventspils pludmale bija pirmā Baltijas valstīs, kas saņēma Zilo karogu. No brīža, kad Latvija iesaistījās Zilo karogu kustībā, Ventspils pludmale Zilo karogu ir saņēmusi katru gadu. Šogad Ventspils pilsētas pludmalē Zilais karogs plīvoja jau astoto reizi. Zilā karoga programma ir viena no piecām globālā Vides izglītības fonda (FEE) programmām. Tā tiek realizēta jau gandrīz 20 gadus un šajā laikā kļuvusi par pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikācijas modeli. Zilā karoga kampaņa balstās uz 29 izvirzītiem stingriem kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, labiekārtojuma un servisa jomās, kuri jāizpilda, lai varētu pretendēt uz ekosertifikāta - Zilā karoga iegūšanu.

Pirms diviem gadiem savā pēdējā sēdē Aigara Kalvīša valdība būvēt patruļkuģus Latvijas armijas vajadzībām bez konkursa uzticēja premjera padomnieka Vasilija Meļņika uzņēmumam. Pamatojums - aizsardzības nozare savus līdzekļus ieguldīs vietējā ražošanā, atbalstīs pašmāju kuģubūvi. Tagad atklājies, ka patruļkuģus Latvijā tomēr nebūvēs, informēja TV3 raidījums Nekā personīga.

V. Meļņiks kļuvis par starpnieku - kuģus izgatavos kāda Vācijas kuģu būvētava.

Latvijas armijai jāsargā 500 kilometru garā krasta līnija. To prasa gan valsts drošība, gan NATO standarti. Līdz šim tas noticis ar Zviedrijas dāvinātajiem kuteriem. Šobrīd tie savu laiku nokalpojuši, lūzt un bieži jāremontē. Armija jau pirms pieciem gadiem sāka meklēt jaunu kuģu iegādes iespējas. Jūras spēku vadībā tolaik bija kapteinis Ilmārs Lešinskis.

Viņš Nekā personīga stāstīja, ka savulaik izlasījis V. Meļņika rakstu, kurā viņš apgalvojis, ka ir gatavs būvēt karakuģus Latvijai par pašizmaksu.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Rīgas Brīvostas pārvalde ir sākusi darbu pie ostas kuģošanas kanāla tīrīšanas projekta, lai jau tuvākajā laikā Rīgas ostā nodrošinātu arī capesize (ar kravnesību virs 150 000 tonnu) kuģu pieņemšanu.

Šobrīd šāda izmēra kuģi Baltijas jūras austrumu krasta ostās praktiski netiek apkalpoti, līdz ar to iespēja to darīt Rīgā sniegtu būtiskas tirgus priekšrocības ne vien salīdzinājumā ar Baltijas valstu, bet arī Krievijas ostām.

“Pasaulē kravu pārvadājumos pa jūru tiek izmantoti arvien lielāki kuģi. Galvenais iemesls kuģu gabarītu pastāvīgam pieaugumam ir kravu pārvadātāju vēlme samazināt pārvadājumu izmaksas. Īpaši svarīgi tas ir apjoma beramkravu, piemēram, ogļu un metāla rūdu, segmentā, kur lielāku kuģu izmantošana dod iespēju nodrošināt krietni izdevīgāku kuģa frakta likmi uz katru pārvadāto tonnu. Spēja uzņemt ostā lielos capesize klases kuģus sekmētu pieeju jaunām kravām un tālākiem tirgiem salīdzinājumā ar šābrīža iespējām, izmantojot Panamax izmēra kuģus, tādējādi veicinot arī kravu apgrozījuma pieaugumu,” stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Lai saņemtu dažādu pārbaužu atvieglojumus un veicinātu kuģu reģistrāciju zem Latvijas valsts karoga, Starptautiskajā Jūras organizācijā ir jāveic IMO audits.

Audits ir nepieciešams, piemēram, lai kuģus varētu atzīt par zema riska – tādiem, kam retāk veic inspekcijas ostas valsts kontroles ietvaros. Par zema riska kuģiem var atzīt tikai tādus, kas reģistrēti valstī, kurā veikts IMO audits. Savukārt kvalitatīva kuģa karoga valsts funkciju izpilde, ko sekmētu audits, var motivēt kuģošanas kompānijas izvēlēties savus kuģus reģistrēt zem Latvijas valsts karoga, kas ir viens no Transporta attīstības pamatnostādņu 2007. – 2013.gadam politiskajiem mērķiem, Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Elīna Balgalve.

Plašāk nepieciešamība veikt Apvienoto Nāciju Organizācijas IMO auditu izklāstīta informatīvajā ziņojumā "Par Starptautiskās Jūras organizācijas auditu", kas pirmdien, 25.augustā tika izskatīts valdībā.

Trešdien, 24. septembrī Eiropas Parlamenta apstiprinātajā nostājā par sešiem likumdošanas dokumentiem, kas veido tā saukto Kuģniecības drošības pakotni, direktīvā par ostas valsts kontroli kuģu inspekcijas noteikumi draud būt netaisnīgi pret valstīm ar mazu floti, kāda ir arī Latvija.

"Pirmkārt, ir jāmaina karoga valstu — baltā, pelēkā un melnā saraksta — noteikšanas metodika, lai tā ir taisnīga arī pret valstīm ar mazām flotēm, kā, piemēram, Latvija. Valstis iekļauj pelēkajā vai melnajā sarakstā, atkarībā no nedrošu kuģu proporcijas to flotē. Daži kuģi no mazas flotes veido lielāku procentuālo daļu, nekā daudzi kuģi no skaitliski lielas flotes. Aizturēto Latvijas kuģu procents nav lielāks kā daudzām citām valstīm, kas atrodas baltajā sarakstā, tomēr, saskaņā ar proporcionālo aprēķinu, aizturētie kuģi veido lielāku procentu no flotes kopskaita. Un te veidojas apburtais loks: kuģi nevēlas kuģot zem Latvijas karoga, jo mūsu flote ir iekļauta pelēkajā sarakstā, taču, lai Latvija no tā izkļūtu, ir nepieciešams palielināt mūsu flotes kuģu kopskaitu, lai palielinot floti, samazinātos nedrošo kuģu īpatsvars tajā," uzsver deputāts Roberts Zīle.

No 13 Latvijas kandidātiem Zilā Karoga (ZK) starptautiskā žūrija šogad ir apstiprinājusi 12. Ūdens kvalitātes neatbilstības dēļ ZK jaunajiem standartiem karogs šogad neplīvos Liepājas Dienvidrietumu pludmalē, savukārt Liepājas peldvietai pie stadiona ZK piešķirts, nosakot 4 gadu pārejas periodu atbilstības nodrošināšanai jaunajiem ūdens kvalitātes kritērijiem un izvērtēšanas metodoloģijai, ziņo Vides izglītības centrs.

Pārējie Zilā Karoga nacionālās žūrijas izvirzītie pieteikumi no Latvijas peldvietām un jahtu ostām ir apstiprināti. Līdz ar to Zilais Karogs Latvijā šogad plīvos Rīgas pilsētas Vakarbuļļu peldvietā, Ventspils pilsētas peldvietā, Jūrmalas pilsētas Majoru un Jaunķemeru peldvietās, Daugavpils pilsētas Lielā Stropu ezera un Stropu vilnis peldvietās, Engures novada kempinga Abragciems peldvietā, Liepājas pilsētas peldvietā Pludmale pie stadiona, Kuldīgas pilsētas Mārtiņsalas peldvietā, Jēkabpils pilsētas Radžu ūdenskrātuves peldvietā.

Tāpat arī Zilais Karogs ir piešķirts divām labākajām Latvijas jahtu ostām – Liepājas jahtu centram un jahtu piestātnei Pāvilosta Marina.

Trešdien, 2. aprīlī, pasta centrā Sakta Rīgā, Brīvības bulvārī 32, no plkst. 9.00 līdz 18.00 notiks Līvu savienības Līvõd Īt 85 gadu jubilejai veltītās aploksnes pirmās dienas zīmogošana. Jubilejas aploksnes un speciālā zīmoga dizaina autors ir Ģirts Grīva, informē Latvijas Pasts.

Aploksnes tirāža būs 1000 eksemplāru.

Aploksnē attēlots dabasskats ar jūras piekrasti, kas simbolizē lībiešu karoga trīs krāsu vēsturisko nozīmi – zilā krāsa karoga apakšā simbolizē zvejnieka iztikas peļņu jūrā, baltā krāsa karoga vidū simbolizē jūras liedagu, kur atrodas zvejnieka māja un ģimene, bet zaļā krāsa karoga augšdaļā simbolizē mežu.

Tradicionālajās krāsās attēlots arī lībiešu ģerbonis un karoga fragments. Aploksnē attēlots vēl viens lībiešu simbols – himna Min Izāmō, kas latviešu valodā nozīmē Mana Tēvzeme (1923. gads, himnas autors – Kārlis Stalte). Speciālo zīmogu rotā uzraksts Līvu savienībai – 85, Līvõd Īt.

Latvijas valdība un arī pārējās divas Baltijas valstis plāno lemt par aizliegumu Krievijas kuģiem ienākt Latvijas ostās, pirmdien TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Ministrs norādīja, ka, neskatoties uz Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem noteiktām sankcijām, "šobrīd kravu kustība notiek un tāpēc ostu darbība nav būtiski ietekmēta. Pesimistiskākie scenāriji gan paredz, ka Ventspils ostā kravu kritums varētu sasniegt aptuveni divas trešdaļas, Rīgā aptuveni 45%, bet Liepājā - no 20 līdz 30%.

Satiksmes ministrija ostu administrācijām ir izteikusi aicinājumi neielaist ostās Krievijas karoga kuģus, taču ostas neieklausās šādos aicinājumos, atzina politiķis.

"Joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostās, kas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," teica Linkaits, skaidrojot, ka lēmums paredz aizliegumu Krievijas karoga kuģiem ienākt Latvijas ostās.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) aizliegusi Indijas sportistiem Soču ziemas olimpiskajās spēlēs startēt zem savas valsts karoga pēc tam, kad Indijas Olimpiskā asociācija (IOA) apstiprināja, ka jaunās vadības vēlēšanas notiks divas dienas pēc Olimpiādes atklāšanas, kas nav apmierinājis SOK pārstāvjus.

Jau iepriekš IOA un SOK starpā bijušas domstarpības. Tā 2012.gada decembrī IOA uz pagaidu pamata tika izslēgta no SOK, jo starptautiskās organizācijas vadība uzskatīja, ka Indijā valda izplatīta prakse IOA vadošajos amatos ievēlēt korumpētas personas. Konkrēti runa bija par IOA ģenerālsekretāru Lalitu Banotu, pret kuru izvirzītas apsūdzības kukuļošanā un kurš 2011.gadā jau par līdzīgiem pārkāpumiem 11 mēnešus pavadījis cietumā. Savukārt IOA prezidenta amatā tika ievēlēts Abajs Sings Čautala, kurš ir bijušā IOA šefa Sureša Kalmadi protežē. Arī pret Kalmadi ir izvirzītas apsūdzības korupcijā.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums negatīvs, bet labāks nekā uzņēmējiem citās jomās

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija - 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz - 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi - 7,8 un - 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Rumānijā izveidots valsts karogs iekļuvis Ginesa rekordu grāmatā un ticis atzīts par lielāko karogu pasaulē.

Karogs ir 349 metrus plats un 227 metrus garš, sver piecas tonnas un izvietots pie Clinceni ciemata esošajā lidlaukā, kur aizņem gandrīz astoņu hektāru lielu platību. Karoga izgatavošana ilgusi divus mēnešus un tā šūšanas laikā iztērēti diegi, kuru kopgarums sasniedz 70 kilometrus. Milzīgā karoga izklāšanā piedalījušies 200 cilvēku.

Pasaules lielākā karoga atklāšanu pavadīja Rumānijas aviācijas šovs. Karogs tika izklāts vējainā dienā, tāpēc nācās izmantot ar smiltīm pildītus maisus. Iepriekšējais lielākā valsts karoga rekords piederēja Libānai.

Jau vēstīts, ka maija sākumā Mežaparkā, Dziesmu svētku lielajā estrādē, tika izklāts pasaulē lielākais sašūtais Latvijas karogs - vairāk nekā 1050 kvadrāmetru izmērā.

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.