Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

Šodien notiekošajā Jēlnaftas eksportētājvalstu savienības (OPEC) sanāksmē OPEC politikas noteicēji lēma naftas ražošanas kvotas nemainīt, raksta Reuters.

OPEC pārstāvji izteikušies, ka ir apmierināti ar naftas cenām 70 līdz 80 ASV dolāru koridorā (par barelu).

«Pašreizējās cenas ir labas gan patērētājiem, gan ražotājiem, gan investoriem,» tā Saūda Arābijas naftas ministrs Ali al-Naimi.

Tomēr OPEC ministri pauduši vēlmi cīnīties ar situāciju, kas vairākas OPEC dalībvalstis slinko ar esošo kvotu ievērošanu, ja OPEC vēlās samazināt uzblīdušos naftas krājumu apjomus vairākas pasaules valstīs.

Jāpiebilst, ka OPEC savas ražošanas kvotas nav mainījusi jau kopš 2008. gada, kad tā samazināja naftas ieguvi par 4.2 milj. barelu dienā. Tādējādi formāli OPEC apņēmusies iegūt 24.845 miljonus barelu dienā. Tomēr realitātē ieguves apjoms ir lielāks, jo atsevišķas OPEC dalībvalstis ir diezgan slinkas ar noteikto ražošanas kvotu izpildi (realitātē OPEC iegūst aptuveni 26.5 milj. barelu dienā). Kartelis paredz, ka 2010. gadā pieprasījums pēc OPEC naftas pasaule sasniegs 28.61 milj. barelu dienā.

Jēlnaftas piegādes no Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) janvārī bijušas pēdējo 13 mēnešu augstākajā līmenī, liecina Reuters veiktā naftas kompāniju, OPEC pārstāvju un analītiķu aptauja.

Naftas piegādes apjomi no OPEC (izņemot Irāku) janvārī bijuši vidēji 26.71 milj. barelu dienā (decembra koriģētie dati liecināja, ka OPEC piegādājusi vidēji 26.65 milj. barelu dienā).

Tādējādi OPEC janvārī ievērojusi tikai 55 % no savu apsolīto ražošanas kvotu samazinājuma.

«Kartelis turēsies tālāk no pašu pieņemtajām ražošanas kvotu samazinājumiem tik ilgi, kamēr naftas cenas būs virs 70 ASV dolāriem. No OPEC varētu saganīt spiedienu uz pašreizējiem naftas iegūšanas apjomiem, ja naftas cenas atkal atgrieztos pie 60 USD/bbl,» norāda BNP Paribas analītiķis Harijs Čilingurians (Harry Tchilinguirian).

Jāatgādina, ka OPEC lēma savus ražošanas apjomus iepriekšējā sanāksmē (22. decembrī) atstāt nemainīgus, tādējādi spēkā palika OPEC jau vairāk kā pirms gada pieņemtais lēmums samazināt naftas ieguves apjomus par 4.2 milj. barelu dienā, kas tolaik bija karteļa atbilde uz zemo pieprasījumu un zemajām cenām. Kopumā OPEC valstis (izņemot Irāku) nolēmušas dienā iegūt vidēji 24.84 miljonus barelu jēlnaftas, bet realitātē janvārī kartelis ieguvis par 1.87 milj. barelu dienā vairāk. Tādējādi realitātē OPEC ievērojusi ražošanas kvotu samazinājumu par 2.33 milj. barelu dienā.

Naftas karteļa līderi pauž vēlmi reformēties un turpināt sadarbību ar jauniem biedriem

Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) jau kādu laiku sadarbojas ar vairākiem šī resursa ieguvējiem, kuri nav šī karteļa sastāvā. Pamatā tas ticis darīts, lai pēc agrākā naftas cenas sabrukuma šajā tirgū sabalansētu pieprasījumu/piedāvājumu, mazinātu daudzu valstu jēlnaftas uzkrājumus un celtu cenu. Vēl decembrī tā saucamā «OPEC+» lēma kopējo melnā zelta ieguvi samazināt ap 1,2 miljoniem barelu dienā.

Šobrīd izskatās, ka šīs valstis ir ceļā uz arvien ciešāku sadarbību, un daži uzskata, ka jaunā alianse ir mēģinājums reformēt nosacīti mirstošo OPEC, kuru ik pa laikam pavada iekšējie konflikti un neapmierinātība ar organizācijas kopējo politiku, ko lielākoties diktē Saūda Arābija un pēdējā laikā – arī Krievija, ko var uzskatīt par OPEC sadarbības valstu līderi. Valdot šādam fonam, «OPEC un Krievija+» ir ceļā uz pavisam oficiālu partnerību, kur šis priekšlikums tikšot apspriests šā mēneša vidus sanāksmē Vīnē, liecina pieejamā informācija. Jaunais šo valstu sadarbības nolikums, ja tāds tiek pieņemts, paredz, ka trīs gadus reizi divos mēnešos regulāri turpinās gan OPEC, gan tās sadarbības valstu mītiņi, kuru laikā tiek spriests par esošās politikas īstenošanas izaicinājumiem un melnā zelta ieguves izmaiņām, atklājušas OPEC amatpersonas. Vairāki analītiķi piebilst – jebkurā gadījumā, visticamāk, kaut kāda vienošanās par sadarbību tiks pieņemta, jo tās neesamības gadījumā melnā zelta cena var sabrukt, ko iesaistītās puses negrib.

Izejvielu tirgu dalībnieki, gaidot ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) prezidenta Bena Bernankes uzrunu ASV Kongresam, ieņēmuši visai piesardzīgas pozīcijas, ziņo Reuters.

Tiek gaidīts, ka B. Bernanke dos skaidrākus mājienus par to, kad tieši ASV centrālā banka ir gatava pārtraukt savu īstenoto kvantitatīvās mīkstināšanas programmu. Noskaņojuma pasliktināšanos zināmā mērā kultivē arī paši fondu tirgus dalībnieki, reaģējot uz mediju virsrakstiem par ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas potenciālajām beigām, kuras ietvaros ik mēnesi ASV centrālā banka, izpērkot parāda vērtspapīrus, tērē 85 miljardus ASV dolāru. Beigu sākums gan šķiet nedaudz pārspīlēts, jo ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Bens Bernanke pēc šis institūcijas pēdējās atklātās tirgus komitejas sēdes paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja monetāro mīkstināšanu piebremzēt jau šogad, taču tas viss būs atkarīgs no ekonomiskajiem rādītājiem un stimulēšanas pasākumi nebeigsies ātrāk par nākamā gada vidu. Pēdējie dati par cenu izmaiņām ASV mājokļu tirgū gan liecina par ātrāku stimulēšanas izbeigšanu, taču šī informācija nozīmē ekonomikas atlabšanu, tādējādi tirgum ir nosacīti labvēlīga. FRS vadītāja sacītais, visticamāk, ievērojami ietekmēs arī ASV dolāra cenu, kura pēdējo dienu laikā jūtami sarukusi, jo pieaugušas spekulācijas, ka ASV galvenie baņķieri tomēr ilgāk nodarbosies ar ASV dolāru drukāšanas pasākumiem.

OPEC jāmēģina izdzīvot naftas pārprodukcijas laikmetā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šīs nedēļas beigās pasaules izejvielu tirgū gaidāms zīmīgs notikums – Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksme, kuras laikā karteļa biedri lems par savām oficiālajām melnā zelta ieguves kvotu izmaiņām. Finanšu tirgus dalībnieku bāzes scenārijs ir, ka OPEC savu kopējo naftas ieguves kvotu nemainīs, lai gan kādi pārsteigumi, protams, pilnībā izslēdzami nav. Tāpat pašlaik daudz tiek spriests par to, ka OPEC vairs nav uzskatāms par kaut cik viendabīgu veidojumu, kas mazinājis karteļa spēju ietekmēt tendences naftas tirgū.

Aktuālā kvota

Pašlaik OPEC valstis oficiāli apņēmušās vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Jāatgādina, ka OPEC savu kvotu nemainīja arī iepriekšējā sanāksmē pagājušā gada novembra beigās. Toreiz pēc šāda lēmuma aizsākās straujš naftas cenu kritums, jo karteļa valstis deva skaidru mājienu, ka labāk cīnīsies par savām tirgus daļām, nevis dominējoša ir vēlme uzturēt augstākas minētā energoresursa cenas. Tādējādi līdz ar paaugstinātiem OPEC naftas ieguves apjomiem tirgū radās ievērojama šī resursa pārprodukcija.

Intriga naftas tirgū par to, kāda tuvākajos gados būs naftas cena, pieaug. Lūk, dažas nianses. Naftas cena šobrīd ir atkāpusies no sasniegtajiem augstumiem un pastāv apstākļi, kas var likt cenai kritumu turpināt. Viens no tiem ir tirgū izveidojies lielākais spekulatīvais burbulis vēsturē. Tādēļ iespējams, ka izpārdošana turpināsies.

Taču fokusā ir arī OPEC, kas spēlē krievu ruleti ar globālo pieprasījumu. Respektīvi, ja pieprasījums nākamajos divos gados strauji pieaugs (+2.1% gadā), tad OPEC būs savu panācis.

Kartelis varēs atcelt ierobežojumus un paziņot par uzvaru: augstākas cenas, zemāki krājumi. Ja pieprasījums kāps vidējā tempā (piemēram, + 1.8% gadā), tad OPEC joprojām būs labi. Taču tas nevarēs atcelt ierobežojumus un nāksies turpināt regulēt piedāvājumu.

Savukārt, ja pieprasījuma pieaugums būs tikai 1.3% apmērā, kā prognozē SEA, tad OPEC būs sprukās. Pieprasījums pēc OPEC naftas 2019. gadā saruks līdz 31.7 miljoniem barelu. Tādā gadījumā OPEC papildus pašreizējam ieguves samazinājumam (1.5 m/b) vajadzēs pievienot vēl 0.8 miljonu barelu, lai saglabātu kontroli pār cenām. Alternatīva būs pieņemt sakāvi un atkal atgriezties pie stratēģijas «apjoms vispirms, tad cena», kā tas notika 2014. gadā.

Naftas karteļa biedri savā starpā konkurē arvien asāk, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo mēnešu laikā no pasaules naftas ieguvēju un eksportētāju karteļa (OPEC) puses skanējušas divdomīgas ziņas. Vairākas karteļa valstis sūdzējušās par zemajām naftas cenām un norādījušas, ka OPEC vajadzētu samazināt savus melnā zelta ieguves apjomus, lai šī resursa cenu novestu augstāk. Šajā pašā laikā daudzas OPEC valstis, kuras to var izdarīt, naftu iegūst pastiprinātos apjomos, kas nozīmē, ka būtībā notiek vien periodiska mētāšanās ar vārdiem, nevis gatavošanās kādām stratēģiskām izmaiņām.

Sagaidāms, ka spekulācijas par OPEC iespējamiem lēmumiem saistībā ar karteļa naftas ieguves kopējām kvotām pirms decembra sākumā paredzētas organizācijas biedru sanāksmes tikai pieņemsies spēkā. Šobrīd OPEC valstis apņēmušās kopā vidēji dienā iegūt 30 miljonus barelu naftas. Pieejamie dati liecina, ka realitātē OPEC vidēji dienā iegūst par 1 līdz 1,6 miljoniem vairāk naftas, nekā ir tās oficiālais slieksnis. Karteļa amatpersonas turklāt norādījušas, ka šā gada septembrī OPEC valstis saražojušas visvairāk naftas trīs gadu laikā.

Šodien Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) pašreizējais prezidents Hosē Botelo de Vaskonseloss (Jose Botelho de Vasconcelos) Angolas radio paziņojis, ka jēlnaftas ražošanas apjomi 22. decembra OPEC sanāksmē mainīti netiks, raksta Reuters.

Naftas cenām dzīvojoties ap 75 ASV dolāru par barelu atzīmes, lielākā daļa OPEC naftas ministri izteikušies, ka būtu bezjēdzīgi mainīt pašreizējās jēlnaftas ieguves kvotas. Arī OPEC flagmanis Saūda Arābija paudusi šādu viedokli.

«Mēs arī ceram, ka 2010. gads būs gads, kad mūsu organizācija varēs dot ieguldījumu naftas tirgus stabilizēšanā un krasu naftas cenu svārstību novēršanā,» tā OPEC prezidents.

Jāpiebilst, ka OPEC savas ražošanas kvotas nav mainījusi jau kopš 2008. gada, kad tā samazināja naftas ieguvi par 4.2 milj. barelu dienā. Tādējādi formāli OPEC apņēmusies iegūt 24.845 miljonus barelu dienā. Tomēr realitātē ieguves apjoms ir lielāk, jo atsevišķas OPEC dalībvalstis ir diezgan slinkas ar noteikto ražošanas kvotu izpildi (realitātē OPEC iegūst aptuveni 26.5 milj. barelu dienā). Kartelis paredz, ka 2010. gadā pieprasījums pēc OPEC naftas pasaule sasniegs 28.61 milj. barelu dienā.

Naftas cenas pasaulē strauji sarukušas, jo Saūda Arābijas nedēļas nogalē sāka "cenu karu", atbildot uz naftas ieguvējvalstu grupas OPEC+ nespēju vienoties par ieguves samazināšanu.

Tirdzniecībā Āzijā pirmdien WTI un "Brent" marku jēlnaftas cena samazinājusies par apmēram 20%, WTI cenai sarūkot līdz 32 ASV dolāriem par barelu, bet "Brent" cenai - līdz 36 dolāriem par barelu.

Saūda Arābijas valsts naftas kompānijas "Saudi Aramco" svētdien veiktais eksportējamās naftas cenu samazinājums ir lielākais 20 gadu laikā. Cenas eksportam uz Āziju samazinātas par četriem līdz sešiem dolāriem barelā, bet eksportam uz ASV - par septiņiem dolāriem barelā.

Analītiķi norāda, ka šādi Saūda Arābija soda Krieviju, kuras iebildumu dēļ tā dēvētajai OPEC+ naftas ieguvējvalstu grupai piektdien neizdevās vienoties par naftas ieguves apmēra samazināšanu, lai nepieļautu cenu lejupslīdi. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) ceturtdien ierosināja, ka OPEC valstis varētu samazināt ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, bet pārējās desmit valstis, kuras arī ietilpst tā dēvētajā OPEC+, varētu samazināt ieguves apjomu par pusmiljonu barelu dienā.

OPEC politika spēlē par labu ilgstoši zemākai naftas cenai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada beigās naftas tirgu atkal satricinājuši Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) ministri. Kartelis nu vienojies, ka vidēji dienā kopā turpinās izpumpēt aptuveni 31,5 miljonus barelu naftas. Jāpiebilst, ka iepriekšējā oficiālā OPEC naftas ieguves kvota bija 30 miljoni barelu melnā zelta vidēji dienā. Savukārt realitātē OPEC valstis naftu jau 18 mēnešus pēc kārtas ieguvušas vairāk, nekā ir to oficiālā kvota. Līdz ar šādu lēmumu OPEC oficiālo ieguves kvotu vienkārši pietuvina saviem reālajiem melnā zelta ieguves apjomiem.

Būtībā tas nav nekas jauns, un OPEC samierinās ar jauno realitāti. Turklāt nav izslēgts, ka karteļa dalībvalstis nu gribēs pārsniegt arī šo jauno oficiālo naftas ražošanas līmeni (drīzāk pat varētu teikt, ka šāda situācija ir ļoti iespējama). Viss notiekošais liecina par to, ka OPEC valstis turpinās vēl aktīvāk cīnīties par tirgus daļu (visticamāk, arī savā starpā), un lielāks piedāvājums (šajā gadījumā naftas) parasti mēdz novest pie zemām cenām. OPEC ietekmīgāko valstu nostāju visai labi ataino Irākas naftas ministra teiktais. «Kāpēc OPEC vienīgajam vajadzētu ziedot savu daļu tirgū? Amerikāņiem nav kādi ieguves griesti, krieviem arī nav. Kāpēc OPEC būtu jābūt kādiem griestiem?» spriež Irākas Adels Abduls Mahdi. Savukārt Irānas naftas ministrs Bijans Namdars Zanganegs rezumējis, ka piektdienas lēmums nozīmē – «visi naftas ieguves ziņā darīs, kā viņi paši grib un spēj». Viņš arī piebilst, ka naftas piedāvājums šī resursa pierādījumu šobrīd globālā mērogā pārsniedz aptuveni par diviem miljoniem barelu vidēji dienā.

Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC) maijā jau trešo mēnesi pēc kārtas paaugstinājusi savu globālo naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, raksta Reuters. Tomēr pasaules ekonomikas atveseļošanās tempi nebūšot pietiekami, lai tiktu dzēsts liekais naftas piedāvājums.

Jaunākā – maija OPEC prognoze norāda, ka naftas pieprasījums 2010. gadā palielināsies vidēji par 950 tūkst. barelu dienā, kas ir par 50 tūkst. barelu vairāk nekā OPEC prognozēja mēnesi iepriekš. Kartelis arī izteica bažas par finanšu tirgu svārstību milzīgo ietekmi uz naftas cenām neskatoties uz to, ka naftai fundamentālie rādītāji esot relatīvi stabili. Tomēr arī pārlieku augstas naftas cenas varētu negatīvi ietekmēt pieprasījuma izaugsmi nākotnē.

«Kopumā nesenās zīmes par pasaules ekonomikas atveseļošanos ir iedrošinošas, tomēr, ņemot vērā pašreizējās neskaidrības, mēs pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi šim gada atstājam nemainīgu, proti, tā augs par 3,5%,» teikts OPEC paziņojumā. Jānorāda, ka Starptautiskais Valūtas fonds pasaules ekonomikai aprīlī šogad prognozēja 4,2% izaugsmi.

OPEC pie galda esot jāaicina arī Krievija un Norvēģija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau parīt Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) svarīgākās amatpersonas savā tradicionālajā pusgada sanāksmē Austrijas galvaspilsētā Vīnē vienosies par karteļa naftas ražošanas apjomiem uz nākamajiem sešiem mēnešiem. Jau ziņots, ka pēdējo gadu laikā mazinājusies OPEC spēja iespaidot melnā zelta cenas, jo pasaulē arvien vairāk naftu iegūst tās valstis, kas nav karteļa sastāvā (sevišķi ASV); šajā pašā laikā daudz kas liecina, ka par dažādiem pasaules tirgiem augusi konkurence pašu naftas ieguvēju organizācijas biedru vidū. Situāciju ar kājām gaisā sagriezusi ļoti straujā naftas cenas samazināšanās, kas nozīmē, ka cieš OPEC valstu budžeti. Pašlaik gan, šķiet, karteļa pašu ietekmīgāko dalībvalsti – Saūda Arābiju – esošie melnā zelta cenu līmeņi pagaidām vēl apmierina. Šīs nedēļās sākumā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena atradās pie 80 ASV dolāru par barelu atzīmes. Kopš jūnija vidū sasniegtajiem līmeņiem Brent naftas cena ir samazinājusies jau aptuveni par 30%.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

OPEC par tirgiem plēšas savā starpā, kas nozīmē, ka mazinājusies tā spēja ietekmēt naftas cenu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik naftas cenas pasaulē slīd arvien zemāk, kam pamatā palīdz situācija, kad melnā zelta piedāvājums aug straujāk, bet pieprasījums lēnākas globālās ekonomikas izaugsmes rezultātā buksē. Turklāt pašlaik izskatās, ka daudzas pasaules vadošās naftas ieguvējvalstis drīzāk gatavas iesaistīties konkurences cīņā par savas tirgus daļas nosargāšanu nekā domāt par saskaņotu rīcību ar mērķi celt naftas cenu.

Konkurence arvien asāka ir pat Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) valstu vidū. Būtībā kartelis vairs nedarbojas kā vienots organisms – valstīm ir dažādas intereses un drīzāk tās viena otrai ir konkurentes, bet pēc ekonomikas pamatlikumiem zināms, ka lielākā konkurence parasti noved pie zemākām cenām. Īsumā – OPEC spēja ietekmēt tendences naftas tirgū ir ievērojami mazinājusies.

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Kuveitas jaunais naftas ministrs Esams al Marzuks ceturtdien prognozēja, ka naftas cenas pasaules tirgū var pieaugt līdz 60 dolāriem par barelu, ņemot vērā Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstu un valstu ārpus OPEC apņemšanos samazināt jēlnaftas ieguves apjomu.

Ministrs gan termiņu izteiktās prognozes realizācijai neminēja, norādot vienīgi, ka viņš ir optimistiski noskaņots par naftas ražotājvalstu spēju ievērot vienošanos par jēlnaftas ieguves samazināšanu, lai likvidētu ilgstošo energoresursu piegāžu pārmērību.

Mēs sagaidām, ka naftas cenas veidos aptuveni 50-60 dolārus par barelu, kad tiks sākta jēlnaftas ieguves samazināšana janvārī, sacīja Marzuks. Mēs sagaidām, ka naftas cenas vēlāk pieaugs līdz 60 dolāriem un ceram, ka tās tur stabilizēsies. Tā ir laba cena mums un nosargās ražošanas kvotas OPEC dalībvalstīm un valstīm ārpus OPEC.

Kā ziņots, Krievija un vēl desmit valstis ārpus Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC sestdien vienojās samazināt savu jēlnaftas ieguves apjomu par vairāk nekā pusmiljonu barelu dienā.

Trešdien Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija (OPEC) paziņoja, ka samazina savu naftas pieprasījuma izaugsmes prognozi šim gadam par 10 tūkst barelu dienā. Tādējādi OPEC pašlaik paredz, ka pieprasījums pēc naftas šogad augs par 940 tūkst. bbl dienā salīdzinājumā ar 2009. gadu.

OPEC arī norādīja, ka pašreiz jēlnaftas piedāvājuma pusē nav vietas apjomīgākām naftas piegādēm. Kartelis, kas ir atbildīgs par trešdaļu pasaules naftas iegūšanu, arī paziņoja, ka šogad palielināsies piegādes no ne-OPEC naftas ražotājiem, tikmēr no OPEC «melnā zelta» saražotie apjomi kritīs.

Pieprasījums pēc OPEC naftas šogad saruks par 70 tūkst. barelu dienā līdz 28,8 milj. bbl dienā, teiks OPEC paziņojumā. Kopumā OPEC paredz, ka vidēji pasaule šogad vienā dienā patērēs 85,4 milj. bbl dienā.

Šā gada pirmajā pusē dati norādījuši, ka pieprasījums pēc naftas bijis nedaudz augstāks par prognozēm, tomēr pieprasījuma izaugsmi gada otrajā pusē varētu ietekmēt lēnāka nekā gaidīts ekonomikas izaugsme.

Šodien Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) palielināja savu 2011. gada pasaules naftas pieprasījuma izaugsmes prognozi. Pašlaik kartelis paredz, ka nākamajā gadā pasaulē vidēji dienā patērēs par 1,17 milj. barelu vairāk nekā šogad un kopējais naftas patēriņš dienā sasniegs 86,95 miljonus barelu.

OPEC sagaida, ka pieprasījums pēc tā naftas nākamgad dienā vidēji sasniegs 29,19 miljonus barelu.

Jāpiebilst, ka OPEC pēdējo divu gadu laikā, lai stabilizētu naftas cena saviem ražošanas apjomiem ir piemērojušas mazākas kvotas. Formālais OPEC lēmums 2008. gada decembrī bija savus ražošanas apjomus samazināt par 4,2 miljoniem barelu dienā. Šādas OPEC kvotas ir spēkā arī šobrīd. Tiesa gan, pasaulē atgūstoties pieprasījumam un pieaugot naftas cenām, realitātē OPEC ievēro tikai aptuveni pusi no pašu pieņemtā naftas ražošanas kvotu samazinājuma. Jāpiebilst, ka OPEC oktobrī vidēji dienā saražojusi 26,89 milj. bareli naftas (šie apjomi gan neņem vērā Irākas naftas ražošanas apjomus, kurus neņem vērā OPEC kvotās).

Ziņu virsrakstos šobrīd pārsvarā tiek apspriesti riski ekonomikas izaugsmei. Ja tautsaimniecība solās būt mazasinīgāka, tad tas, visticamāk, nozīmēs arī mazāku vajadzību pēc naftas.

Tās piedāvājumam, neskatoties uz samērā nesenajiem šīs resursa ieguvējvalstu centieniem to ierobežot, uz jauno izaicinājumu fona esot lielam, cena planē arvien zemāk. Šīs nedēļas vidū pasaules naftas tirgus etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - nākamā mēneša piegāžu līguma vērtība Londonas preču biržā noslīdēja līdz 53,3 ASV dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena vairāk nekā gada laikā.

Nav izslēgts, ka tuvākajā laikā naftas cenas kritums turpināsies un tepat aiz stūra ir arī apaļā 50 ASV dolāru par barelu atzīme. Kopš savām pagājušā mēneša sākuma virsotnēm melnā zelta vērtība ir sarukusi jau par 22,4%.

Jau šo ceturtdien notiks OPEC sanāksme (tā notiek reizi pusgadā), kuras laikā tiks apspriestas pašreizējās karteļa naftas ražošanas kvotas. Tiesa, šobrīd tikai retais gaida, ka OPEC varētu nolemt par naftas ražošanas kvotu izmaiņām (OPEC savas ražošanas apjomus formāli nav mainījusi kopš 2008. gada decembra, kad kvotas tika samazinātas par 4,2 milj. barelu dienā).

OPEC pārstāvji gan norāda, ka, lai gan naftas cenas šogad samērā stabili turējušās 75 līdz 85 ASV dolāru par barelu koridorā, tās var ietekmēt neskaidrības par pasaules ekonomikas izaugsmi un naftas nozarei fundamentāli svarīgajiem faktoriem (pieprasījums). «Kā vienmēr, mēs esam gatavi pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai stabilizētu naftas tirgu,» norāda OPEC pārstāvji.

Šodien OPEC arī ziņoja, ka pieprasījums pēc tās naftas šogad būs vidēji 28,57 miljoni barelu dienā. Savukārt nākamgad pieprasījums pēc OPEC jēlnaftas augs līdz 28,81 milj. barelu dienā. Jāpiebilst, ka OPEC pasauli apgādā ar vairāk nekā trešdaļu tai nepieciešamās naftas.

Naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC vēlas panākt pietiekamu naftas ieguves apjoma samazinājumu, lai palielinātu jēlnaftas cenas pasaules tirgū, ceturtdien paziņoja Saūda Arābijas naftas ministrs Hāleds al Fālihs.

«Mēs vēlamies pietiekamu samazinājumu tirgus līdzsvarošanai, kas būtu līdzvērtīgi sadalīts starp [OPEC] dalībvalstīm,» pirms organizācijas sanāksmes žurnālistiem norādīja al Fālihs.

OPEC dalībvalstis un citas naftas ieguvējvalstis, kas nav OPEC sastāvā, Vīnē tiekas divu dienu sanāksmē, lai apspriestu iespējas apturēt naftas cenu kritumu, kas pasaules tirgū novērots pēdējos divos mēnešos.

Tikmēr trešdien ASV prezidents Donalds Tramps ierakstā savā tvitera kontā aicināja naftas ieguvējvalstis saglabāt naftas ieguvi nemainīgā līmenī.

«Cerams, ka OPEC saglabās naftas plūsmu pašreizējā, neierobežotā apjomā. Pasaule nevēlas un tai nav vajadzīgas augstākas naftas cenas,» raksta Tramps, kurš jau vairākkārt apsūdzējis OPEC par naftas cenu mākslīgu uzturēšanu augstā līmenī.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.