Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Saeima šodien izpildījusi pēdējo no Valsts prezidenta uzdevumiem par Satversmes grozījumu pieņemšanu.

No pieņemtajiem likuma grozījumiem izriet, ka referendumu par Saeimas atlaišanu varēs rosināt 1/10 no vēlētāju skaita. Nobalsojot referendumā vismaz 2/3 par Saeimas atlaišanu, parlaments skaitās atlaists. Taču vēlētāji nevarēs atsaukt atsevišķus Saeimas deputātus. Saeimu nevarēs atlaist gada laikā pēc tās ievēlēšanas un vienu gadu pirms tās pilnvaru termiņa beigām, kā arī 6 mēnešu laikā pirms un pēc Valsts prezidenta ievēlēšanas.

Jaunu referendumu par Saeimas atlaišanu nevarēs rosināt ātrāk kā vismaz 6 mēnešus pēc pēdējā šāda referenduma. Ja pēc referenduma Saeima tiek atlaista, tā saglabā savas pilnvaras līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai, kam jānotiek ne ātrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Šajā laikā Saeimu uz sēdēm var sasaukt Valsts prezidents, nosakot sēdes darba kārtību.

Premjera Ivara Godmaņa pārstāvētā partija LPP/LC otrajā sarunu raundā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru par politisko situāciju valstī varētu prezidentu nekavējoties atlaist Saeimu un rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Šādu paziņojumu LNT Ziņu dienesta veidotajā diskusijā "Vai atlaist Saeimu?" 18. janvārī izteica LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainars Šlesers. Viņš norādīja, ka viņš nolēmis aicināt šādu lēmumu pieņemt savas partijas valdi un frakciju. A.Šlesers uzskata, ka Saeimas atlaišana un ārkārtas vēlēšanu rīkošana nekavējoties ir vienīgā iespēja izkļūt no krīzes, ziņo TVNET.

Ja premjera partija pieņems A. Šlesera aicinājumu, tās viedoklis saskanēs ar Tautas partijas lēmumu - aicināt prezidentu atlaist Saeimu nekavējoties. Iepriekš LPP/LC Saeimas frakcijas vadītājs Andris Bērziņš bija norādījis, ka neatbalsta Tautas partijas iniciatīvu par Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, jo Latvija nevarot atļauties haosu vairāku mēnešu garumā.

Ekonomikas atveseļošana, atbalsts uzņēmumiem, valsts attīstība utt. - tas viss šodienas politiskajai elitei ir kļuvis par teju vai liriskiem tematiem, kuriem diez ko nav vērts tērēt laiku.

Vismaz tā var spriest, redzot notikumu attīstību tūlīt pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera ultimāta politiķiem norādot, ka, vai nu tiks palabota vēlēšanu sistēma, valdības daudziem apnikušās sejas tiks nomainītas pret jaunām, beidzot iecelts KNAB vadītājs utt., turklāt līdz 31. martam, vai arī tiks rosināta Saeimas atlaišana.

Faktiski tūlīt pēc tam Tautas partija (TP) paziņoja, ka šis parlaments jāatlaiž jau tagad, LPP/LC līderis A. Šlesers uzstāja uz kaut ko līdzīgu, opozīcija, kas vēl pirms dažām dienām rīkoja mītiņu ar saukli "Atlaist Saeimu!", sāka čivināt, ka nu vairs neko nevajag atlaist, vēl mirkli vēlāk - daļa partiju sarunā, ka neko atlaist nevajag, bet paplašināt koalīciju...

Lai arī Valsts prezidenta uzticētie uzdevumi Saeimai un valdībai izpildīti nepilnīgi, Valdis Zatlers tomēr izvēlējies Saeimu neatlaist.

«Es saprotu, ka daudzi vēlas Saeimu sodīt, to atlaižot. Taču jaunizveidotai valdībai ir nepieciešams stabils parlamenta atbalsts, nevis uz koferiem sēdoša Saeima,» to Valdis Zatlers teica savā 31. marta vakara uzrunā tautai. Viņš apliecināja, ka no Saeimas partijām esot saņēmis solījumu, ka Satversmes grozījumi V. Zatlera iesniegtajā redakcijā galīgajā lasījumā tiks pieņemti šī gada 8. aprīlī. Šis solījums, kā arī pārējie jau veiktie uzdevumu V. Zatleru mudinājuši izšķirties par Saeimas neatlaišanu. «Ja to prasīs situācija, es arī tagad esmu gatavs atlaist Saeimu, bet es nekad šo soli neizmantošu savu politisko ambīciju apmierināšanai. Saeimas atlaišana nav pašmērķis. Par to, vai mans šodienas lēmums ir bijis pareizs, lai spriež vēsture,» tā V. Zatlers.

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā paziņoja par ierosinājumu atlaist 10. Saeimu.

Uzrunā Latvijas iedzīvotājiem prezidents pauda sašutumu par Saiemas darbu saistībā ar ceturtdienas balsojumu, kurā Saeima nedeva piekrišanu kratīšanas veikšanai deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās, tādējādi, pēc V. Zatlera domām, turpinot pieļaut oligarhu patvaļu.

«Pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums ir kā sirēna, kas brīdina par konfliktu starp divām varām. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos pret tiesu varu,» savā runā teica Valsts prezidents.

10. Saeimas galvenais uzdevums bija atmest netikumus, kas bija par pamatu uzticības plaisai starp sabiedrību un iepriekšējo Saeimu, sacīja Zatlers piebilstot, ka «šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Rodas jautājums - kā vārdā? Vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu, lai ļautu apzagt savu valsti?»

Sestdienas vakarā pie Rīgas pils pulcējas vairāki simti cilvēku, lai paustu atbalstu Valsts prezidentam Valdim Zatleram, kurš sestdienas vakarā ierosināja atlaist 10.Saeimu, novēroja Db.lv.

Atgriežoties no televīzijas pēc vēsturiskā paziņojuma par ierosinājumu atlaist Saeimu, viņš klātesošajiem pateicās par atbalstu: «Visiem liels paldies par sapratni un atbalstu. Tas man vēl būs nepieciešams un vajadzīgs cīņā par godīgu valsti.»

Cilvēkiem rokās ir valsts karogi un viņi dzied himnu un patriotiskas dziesmas.

Jau vēstīs, ka lai paustu atbalstu Valsts prezidenta Valda Zatlera ierosinājumam atlaist Saeimu, internetā izplatīts aicinājums pulcēties pie Rīgas pils.

Aicinājums tika izplatīts neilgi pēc V. Zatlera uzrunas tautai.

Šķiet pirmie aicinājumu izplatīja sabiedriskā organizācija Delna, savā tvitera kontā aicinot «Pulcejamies pie Prezidenta pils, lai atbalstitu godigu, atklatu un atbildigu politiku. Tagad!» Aculiecinieku ziņojumi liecina, ka cilveki tiešām pamazām pulcējoties pie Rīgas pils.

Saeimas deputāti vairumā gadījumu tiecas pagarināt Satversmes grozījumos minētos termiņus, kā arī svītrot «bīstamos» punktus.

Skatot Valsts prezidenta Valda Zatlera iesniegto likumprojektu par grozījumiem Latvijas Satversmē pirms pirmā lasījuma, Saeimas Juridiskajā komisijā valdīja ievērojamas domstarpības gan par prezidenta ierosinātajiem termiņiem, gan atsevišķu punktu skaidrojumu. Konceptuālu komisijas atbalstu guva izmaiņas, kas paredz, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz 2/3 no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu. Toties V. Zatlera ierosinājumi par gadījumiem, kad Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, tika ķidāti bez žēlastības.

Ar balsu vairākumu Juridiskā komisija noraidīja punktu, kas paredz, ka Valsts prezidents var atlaist Saeimu, ja tas nepieciešams, lai Saeima saņemtu tiešu tautas atbalstu īpaši svarīgā jautājumā. Db.lv jau rakstīja, ka pirms tam šo punktu par pārāk neskaidri formulētu bija atzinušas arī citas Saeimas komisijas. Tālāk komisijas deputātiem bija ierosinājumi, ka Valsts prezidentam jebkurā gadījumā, kad viņš izšķiras par Saeimas atlaišanu, iepriekš jākonsultējas gan ar Saeimas priekšsēdētāju un Ministru prezidentu.

Tautas partijas (TP) aicinājums Valsts prezidentam Valdim Zatleram nekavējoties atlaist Saeimu, jāatzīst, bija kā zibens spēriens no skaidrām debesīm.

Negaidīts šāds pavērsiens ir vismaz divu būtisku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ilgu laiku TP līderi nebūt nebija pozitīvi noskaņoti pret Saeimas ārkārtas vēlēšanām, un tagad faktiski ir teju vienas nakts laikā apgriezuši kažoku uz otru pusi. Bet, ja jau reiz šāds paziņojums ir izskanējis, tad oranžie beidzot varētu pierādīt, ka tā ir rīcības partija un nolikt savus Saeimas deputātu mandātus. Otrkārt, līdz galam nav skaidrs, kādu labumu TP gūtu no Saeimas atlaišanas. Maz ticams (faktiski nemaz nav ticams), ka TP līderi pēkšņi būtu sākuši aizdomāties kaut ko par tautas vēlmēm, sabiedrības un valsts interesēm. Tas vienkārši nav iespējams.

Prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš uzskata, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers, iespējams, rosinājis atlaist Saeimu, jo nobijies no konkurences.

Intervijā Latvijas avīzei A.Bērziņš norāda: «Vispār sestdien smējos kā kutināts. Man likās dīvaini, ka viens tāds vīrs kā es parādījās kā konkurents, bet prezidents ņem un atlaiž Saeimu.» Viņš arī atzīmē, ka pēc V.Zatlera paziņojuma ilgi svārstījies, vai iet debatēt ar V.Zatleru, jo viņš A.Bērziņu atlaidis un ko tad vairs runāties. «Viņš ir pateicis, kas es esmu. Svētdienas rītā tomēr nospriedu, ka jāsniedz arī pašam savas atbildes,» norāda A.Bērziņš.

DB jau rakstīja, ka Valsts prezidents sestdien, 28.maijā, paziņoja, ka ierosina atlaist Saeimu. Parlaments, pēc V. Zatlera domām, turpina pieļaut oligarhu patvaļu. Par Saeimas atlaišanu pilsoņiem būs jābalso referendumā. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par parlamenta atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.

«Scenārijus atstāsim shēmotājiem,» šovakar LNT raidījuma Top 10 debatēs uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā sacīja Valsts prezidents Valdis Zatlers. Saistībā ar pārmetumiem, ka rosinājums atlaist Saeimu ir savtīgs, Zatlers teica, ka personīgi tikai zaudē.

Viņš stāstīja, ka Saeimas atlaišana radītu «konkrētu politisko pieprasījumu», tādējādi tiktu panākts lūzums, radot stabilu politisko aizmuguri Latvijas attīstībai. «Šī ir iespēja,» akcentēja Zatlers, piebilstot, ka mēs kā tauta esam ieguvuši cerību.

Pēc Prezidenta sacītā, «varam panākt reālu uzrāvienu» gan politikā, gan ekonomikā.

Zatlers uzsvēra, ka, pirmkārt, ir uzņēmies politisko atbildību, otrkārt, kandidē prezidenta vēlēšanās. «Es nedrīkstu tautu pievilt,» viņš sacīja, uz jautājumu par iesaistīšanos jaunas politikas veidošanā Latvijā atbildot, ka scenāriji jāatstāj shēmotājiem.

Viena no jebkura uzņēmuma veiksmes atslēgām ir laba komanda, un tās izveide parasti prasa gana daudz laika, pūļu un ieguldījumu. Tomēr, neskatoties uz vēlmi atrast pareizos cilvēkus un sastrādāties «ilgi un laimīgi», lielākā daļa darba devēju agri vai vēlu saskaras ar to, ka nākas kādu no rūpīgi meklētajiem cilvēkiem arī atlaist. Tādēļ ir vērts jau laikus zināt, kā tādās situācijās rīkoties.

Tipiskākie jautājumi, ko šai sakarībā uzdod darba devēji, saistīti ar iemesliem, uz kuru pamata darbinieku iespējams atbrīvot no darba, procedūru, kā tas korekti darāms un kā rīkoties, ja darbinieks «ar labu» nepiekrīt parakstīt uzteikumu, kā arī – kādos gadījumos darbinieku atlaist nevar un jāmeklē citi risinājumi.

Latvijas likumdošana darba devējam ļauj uzteikt darbiniekam darbu šādos gadījumos:

- ja darbinieks bez attaisnojoša iemesla pārkāpj uzņēmumā noteikto darba kārtību vai neievēro darba līguma nosacījumus;

- ja darbinieks, rīkojoties prettiesiski, zaudējis darba devēja uzticību;

- ja darbinieks, veicot darbu, rīkojies pretēji labiem tikumiem jeb neētiski (katrs konkrētais gadījums gan izvērtējams individuāli);

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Liepājas domes opozīcija pēta līdzekļu izlietojumu vairākās Liepājas pašvaldības kapitālsabiedrībās, izsaktot aizdomas par liela apjoma līdzekļu neracionālu izlietojumu.

Opozījas redzeslokā jau ilgāku laiku ir SIA Liepājas reģionālā slimnīca, par ko opozīcija vērsusies Valsts Kontrolē. Tā nolēmusi detalizēti izpētīt līdzekļu izlietojumu 25 miljonus latu vērtajos projektos SIA Liepājas ūdens, kur aizdomīgi šķietot projektu ieviešanas konsultantiem samaksātie 850 tūkstoši latu. Liepājas izglītības pārvaldē opozīcija saskata pārkāpumu, jo pilnas slodzes juriste ar vairākkārt lielāku atalgojumu nekā skolotājiem paralēli darba laikā strādā kā zvērinātā advokāte.

Tāpat opozīcija arī plāno pieprasīt izvērtēt Liepājas pašvaldības policijas priekšnieka Normunda Dīķa atbilstību amatam, jo viņš nav varējis paskaidrot, kāpēc joprojām ar Pašvaldības policijai piederošu automašīnu braukā no amata atstādinātais Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Arturs Vaiteiks.

Latvijas valstij ir jātaupa - algas ir jāapcērp, liela daļa attīstības projektu nav jārealizē, pensiju iemaksas ir jāsamazina utt. Taču, kā zināms, katrā lielā tuksnesī ir vairākas oāzes, par kurām šķiet - apkārtējie klimatiskie apstākļi tās neskar.

Par vienu no šādām vietām droši var uzskatīt Saeimu.

Tiesa, algas ir apgraizītas arī tās deputātiem, tomēr to samazinājums tādz nieks vien varētu būt, salīdzinot ar to, kādas tik daudz dažādas superdāsnas kompensācijas (turklāt, neapliekot tās ar nodokļiem) pienākas mūsu tautas kalpiem — par mobilo tālruni, par transportu, par dzīvesvietas īri, kā arī reprezentācijas izdevumiem.

Un tagad paskatīsimies, kā šādi jautājumi tiek risināti privātajā sektorā… Nav dzirdēts, ka kāda kompānija saviem darba rūķiem apmaksātu brīvi izvēlēta dzīvokļa īri. Pārsvarā gadījumu cilvēki darbā tomēr nokļūst paši saviem spēkiem. Savukārt, ja kāds darba ņēmējs privātuzņēmumā tā īpašniekam pieprasītu apmaksāt jaunu uzvalciņu vai šlipsi, to jau varētu uzskatīt vai nu par joku, vai arī klaju ņirgāšanos. Bet Saeimā - lūdzu, nav problēmu! Vēl tikai atliek izdomāt kompensāciju depuātiem par darbu garīgajai veselībai kaitīgos apstākļos - nav taču cilvēkam viegli strādāt, ja viņa sastrādāto lamā vairāk nekā 2 miljoni iedzīvotāju. Pie parlamentārās dzīves paradoksiem var pieskaitīt faktu, ka deputātam kompensācijas pienākas arī par to, ja viņš netiek ievēlēts uz nākamo termiņu. Nu nevienā normālā uzņēmumā taču neizmaksā kompensāciju par darba attiecību pārtraukšanu sakarā ar līguma termiņa beigām.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

"Var sabrukt visa sistēma, bet vienmēr tiek būvēts kaut kas vietā. Cik dziļi vēl var krist, ir grūti definējams jautājums," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Labrīt, Latvija, norādīja Vaira Vīķe-Freiberga.

"Krīze pārsteigusi visu pasaulei. Noticis tas, ko neviens neprognozēja. Un mēs nezinām, kad sāksies atlabšana," sacīja eksprezidente.

Uz jautājumu, kas jādara Latvijai, lai nākotnē atdotu milzīgo parādu V. Vīķe-Freibera atbildēja īsi un konkrēti: "Lai atdotu parādu, ir jāpelna vairāk."

Intervijā V. Vīķe-Freiberga arī norādīja, ka Valsts prezidentam Valdim Zatleram šobrīd nav iemesla atlaist Saeimu, jo tā rosināma tikai gadījumos, kad parlamentā ievēlētās politiskās partijas nespēj izveidot rīcībspējīgu valdību. "Tajā brīdī, kad valdība ir izveidota un gatava strādāt, tas iemesls, atlaist Saeimu, pazūd," uzsvēra V. Vīķe-Freiberga.

Ventspils mērs Aivars Lembergs norāda, ka ir izbrīnīts par Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinājumu atlaist Saeimu un netiešajiem pārmetumiem viņam. Lembergs neslēpj, ka ir gatavs arestam jebkurā brīdī un pat pēdējās dienās nēsājot līdzi gan attiecīgas drēbes, gan citas lietas.

«Man šī bēdīgā pieredze ir. Es esmu gatavs arestam jebkurā brīdī,» sacīja Lembergs.

Viņš ir pārliecināts, ka netiks pieļauts viņa starts ārkārtas vēlēšanās. «Kā to izdarīt? Ir divi virzieni. Pirmais, Lembergu fiziski iznīcināt, jo kapu kalniņā Lembergs ir vislabākais puisis. Varbūt pat kādu asaru nobirdināt. Otrs variants, ielikt Lembergu cietumā. Nav svarīgi par ko, galvenais neļaut viņam startēt,» sacīja mērs. Pēc Zatlera sestdienas uzstāšanās Lembergam esot pilnīgi skaidrs, ka tas ir vienas ķēdes posms ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kratīšanām.

Lembergs sarunā norādīja, ka pirms divām nedēļām ticies ar Zatleru, draudzīgā gaisotnē «ēdis pusdienas un dzēris vīnu», pārrunājot situāciju valstī. «Pirms divām nedēļām šogad jau trešo reizi pēc Zatlera ielūguma mēs tikāmies neoficiālās pusdienās. Tad nebija neviena vārda par oligarhu Lembergu. Mēs runājām par Latvijas aktuālitātēm un prezidenta vēlēšanām. Es teicu, ka pozitīvi vērtēju viņa darbību, taču norādīju, ka viņa aparāts darbojas slikti, ka par viņa komandas cilvēkiem ir sliktas atsauksmes. Mēs šķīrāmies kā draugi. Viņš nevienā brīdī man neteica, ka esmu oligarhs, ka kaut ko nepareizi daru.. Nebija nekādu indikāciju,» viņš teica.

75% jeb absolūtais vairākums Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju referendumā balsos par Saeimas atlaišanu, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvia un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes jūnija beigās veiktais pētījums.

Pētījumā tika aptaujāti ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuriem ir Latvijas Republikas pilsonība. 4% aptaujāto referendumā balsos pret Saeimas atlaišanu, gandrīz desmitā daļa jeb 9% pilsoņu plāno nepiedalīties referendumā. 12% aptaujāto vēl nav izlēmuši par savu dalību referendumā.

Salīdzinot ar pētījuma rezultātiem, kas tika iegūti jūnija sākumā, uzreiz pēc Valda Zatlera ierosinājuma atlaist Saeimu, nav vērojamas būtiskas atšķirības ekonomiski aktīvo iedzīvotāju viedoklī, vēsta TNS.

V. Zatlers rosināja atlaist Saeimu 28. maijā, savukārt referendums par 10. Saeimas atlaišanu noptiks 23. jūlijā.

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati ļauj aplūkot sabiedrības dienaskārtību un tās izmaiņas - lai arī iedzīvotāju apmierinātība ar ekonomisko situāciju ir pieaugusi, līdzīgi kā pirms četriem gadiem aktuālākās problēmas ir veselības aprūpe, ekonomika un sociālā joma. Īpašs pārsteigums tas nav, jo, neskatoties uz situācijas uzlabošanos, labāku valsts un ģimenes materiālo situāciju, liela daļa iedzīvotāju joprojām ir kritiski noskaņoti. Par sabiedrības noskaņojumu un nedrošības kontekstu gan liecina tas, ka aizsardzība un ārlietas par prioritātēm valsts budžetā ir atzītas biežāk nekā 2010.gadā.

Jāpiebilst, ka, domājot par nākamo parlamentu, cilvēki prognozē pakāpenisku dzīves un ekonomikas uzlabošanos un dziļāku integrāciju Eiropas Savienībā, lai arī daļa pieļauj Krievijas ietekmes pieaugumu un situācijas pasliktināšanos. Jāatzīmē gan, ka trešdaļa aptaujāto uzskata, ka 12.Saeimas laikā nekas būtiski nemainīsies.

Manuprāt, ļoti interesanti ir salīdzināt arī datus, ko iedzīvotāji gaidīja un sagaidīja no ārkārtas vēlēšanām. 2011.gada augustā (DNB Latvijas barometrs Nr40) 29% aptaujāto prognozēja, ka ārkārtas vēlēšanas neko nemainīs. 2014.gada augustā 41% aptaujāto norāda, ka tās neko nav mainījušas. Turklāt pirms trīs gadiem 32% aptaujāto domāja, ka politiķi rēķināsies ar to, ka Saeimu var atlaist, tāpēc strādās labāk un aktīvāk, bet 2014.gadā tikai 7% aptaujāto uzskata, ka deputāti šī iemesla dēļ ir uzlabojuši savu darbu. 2011.gadā 25% aptaujāto domāja, ka sabiedrība kļūs aktīvāka un vairāk prasīs no politiķiem, bet 2014.gadā tikai 12% aptaujāto uzskata, ka tā ir noticis.

Valdis Zatlers ar paziņojumu par gatavību atlaist Saeimu, iespējams, vēlas pārņemt varu valstī. To LNT raidījumā 900 sekundes pieļāva Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

A.Šlesers esot pārliecināts, ka V. Zatlers lieliski apzinās savas vājās izredzes tikt pārvēlētam Valsts prezidenta amatā, bet politiku viņš nevēlas pamest, tāpēc varējusi rasties ideja dibināt savu partiju.

«Ir sajūta, ka Zatlers iet uz varas pārņemšanu valstī, tikai demokrātiskā veidā, atšķirībā no Kārļa Ulmaņa,» tā A. Šlesers.

Šlesers lēš, ka V. Zatleram nav jāaicina neviens no vecajiem politiķiem, jo tagadējais Valsts prezidents pats ir līderis, kuram ir iespēja nodibināt savu partiju. PLL noteikti diskutēšot par atbalstu V. Zatleram Valsts prezidenta amatā.

A. Šlesers arī noraidīja baumas, ka viņš grasoties nolikt deputāta mandātu.