Pārrobežu organizētās noziedzības apgrozījums sasniedz 870 miljardus ASV dolāru gadā, kas ir līdzvērtīgi 1,5% pasaules kopējā iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi ANO narkotiku un noziedzības pārvalde (UNDOC), vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Minētā summa ir vairāk nekā sešas reizes lielāka, nekā, piemēram, tiek atvēlēts jaunattīstības valstīm. Visienesīgākā organizētās noziedzības nodarbe ir narkotiku kontrabanda, kas, saskaņā ar ANO aprēķiniem ienes 320 miljardus ASV dolāru, kā arī preču viltošana (250 miljardi ASV dolāru).

ANO aprēķinājusi, ka katru gadu no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku kontrabandas ceļā tiek ievests ap 300 tonnām kokaīna, bet uz Eiropu – 200 tonnas. Savukārt no Afganistānas Eiropa tiek ievestas140 tonnas heroīna. Tāpat ik gadu Eiropā tiek ievesti divi miljardi viltotu preču no Āzijas.

Aptuveni divas trešdaļas organizētās noziedzības iegūtās naudas pēc tam tiek «atmazgātas» ar finanšu sistēmas palīdzību, bet tikai vienu procentu izdodas konfiscēt. Tāpat milzīgā organizētās noziedzības ietekme ir pietiekoša arī, lai destabilizētu situāciju atsevišķos pasaules reģionos un valstīs, norāda UNDOC.

Vērienīgajā naudas atmazgāšanas (Rēķa – Rozenšteina grupējuma) shēmā pēdas ved uz neskaidras izcelsmes naudas legalizēšanu, izmantojot aizdevumus.

Pagājušajā nedēļā, 2008. gada 7. augustā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes darbinieki, veicot kratīšanas kāda uzņēmuma telpās Valmierā, Rīgas ielā 9, kā arī divās dzīvojamās telpās, ieguva papildus pierādījumus kriminālprocesos, kas tiek izmeklēti par organizētās noziedzības grupējuma darbību – nodokļu izkrāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu 6.5 miljonu latu apmērā laika periodā no 2007. gada septembra līdz decembrim. Minētā organizētās noziedzības grupējuma darbību VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki pārtrauca 2008. gada 6. martā.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu, ka no 2022. gada 1. janvāra Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu pārvaldē, Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē, kā arī Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldē dienesta interesēs notiks vadības rotācija.

Ņemot vērā dienesta nepieciešamību nodrošināt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldei, Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei uzlikto stratēģiski svarīgo ikdienas un nākotnes uzdevumu izpildi, kā arī to, ka minēto pārvalžu šī brīža priekšnieki jau ilgstoši pilda dienesta pienākumus savos amatos, Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu dienesta interesēs veikt šo amatpersonu rotāciju.

“Esmu pārliecināts, ka šīs būs labas pārmaiņas. Šīs amatpersonas ir spēcīgi, pārliecināti un profesionāli vadītāji, kuri savos amatos ir atradušies jau ilgstoši, spējuši savas pārvaldes attīstīt un veiksmīgi organizēt to darbu. Viņu līdzšinējo profesionālo sniegumu ir pierādījuši viņu darba rezultāti un attieksme. Novērtējot šo cilvēku pieredzi un spēju palīdzēt Valsts policijai pilnveidoties, ir jāizmanto rotācijas princips, kas tiek pielietots arī starptautiski un ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kā veicināt Valsts policijas attīstību kopumā,” norāda A. Ruks.

37% uzņēmumu un juridisko personu pasaulē ir kļuvuši par ekonomiskās noziedzības upuriem, liecina PwC jaunākais pētījums par globālo ekonomisko noziedzību.

25% atzīst, ka ir kļuvuši par kibernoziegumu upuriem.

PwC veiktajā pētījumā secināts, ka zādzība joprojām ir visizplatītākais ekonomiskās noziedzības veids, kā norāda 69% aptaujāto. Tai seko publisko iepirkumu krāpniecība – 29%, kukuļošana un korupcija – 27%, kibernoziegumi – 24%, grāmatvedības uzskaites krāpniecība – 22%. Pārējo noziegumu skaitā ir cilvēkresursu krāpniecība, naudas atmazgāšana, intelektuālā īpašuma vai datu zādzība, hipotēku krāpniecība un nodokļu krāpniecība.

Ir grūti noteikt ekonomiskās noziedzības radīto tiešo zaudējumu precīzu apjomu. 20% noziedzības upuru uzskata, ka ekonomiskās noziedzības finansiālā ietekme uz to pārstāvētajām organizācijām pārsniedz 1 miljonu ASV dolāru. 2% upuru, kuri pārstāv 30 organizācijas, katrs uzskata, ka šī ietekme pārsniedz 100 miljonus ASV dolāru.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.

Vakar, 6.martā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde pārtraukusi organizētās noziedzības grupējuma darbību, kas nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu (naudas atmazgāšanu). Pēc sākotnējiem aprēķiniem organizētās noziedzības grupējums 2007.gadā no septembra līdz decembrim ir legalizējis 6,5 miljonus latu.

Kā liecina sniegtā informācija medijiem, organizētās noziedzības grupējums naudas atmazgāšanu īstenoja visā Latvijas teritorijā. Grupējumā ir iesaistītas aptuveni 10 personas un grupējuma pakalpojumus izmantoja gandrīz 100 Latvijas uzņēmumi, to starpā ir arī Latvijā labi pazīstami uzņēmumi. Šie uzņēmumi paralēli savai legālajai darbībai veica virkni aizdomīgu darījumu un ievērojamus naudas pārskaitījumus buferorganizācijām. Buferorganizācijas atradās naudas atmazgāšanas organizatoru tiešā kontrolē, kur no šiem uzņēmumiem ienākušajiem finanšu līdzekļiem tika vairakkārt mainīta piederība un veiktas citas darbības noziegumu pēdu un naudas noziedzīgās izcelsmes slēpšanai. Vēlāk šie finanšu līdzekļi nonāca fiktīvo uzņēmumu un bezpajumtnieku kontos gan Latvijas, gan ārvalstu kredītiestādēs. Pārskaitītie finanšu līdzekļi no kredītiestāžu kontiem tika izņemti skaidrā naudā un atgriezti uzņēmumiem, kas sākotnēji šos finanšu līdzekļus pārskaitīja.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2006.gadā uzrādīja tās pastāvēšanas vēsturē vislielāko atklāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu, tai skaitā, prioritārajos virzienos - cīņā pret naudas "atmazgāšanu", nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītās organizētās noziedzības apkarošanā.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvaldē lietvedībā tika pieņemti 1 272 kriminālprocesi, kas ir par 510 kriminālprocesiem jeb 67% vairāk nekā 2005.gadā. Aptuveni trešdaļa jeb 410 kriminālprocesi tika uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 434 kriminālprocesi - par pārkāpumiem maksātnespējas procesā, bet pārējie - par naudas "atmazgāšanu", krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.

2006.gada laikā pieaudzis Finanšu policijas pārvaldē atklāto noziegumu skaits par naudas "atmazgāšanu" (2005.gadā - 2; 2006.gadā - 12), nodokļu krāpšanas gadījumu jomā (2005.gadā - 11; 2006.gadā - 33), bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieaugums ir 28% (2005.gadā - 60, 2007.gadā - 77).

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde 2006.gadā uzrādīja tās pastāvēšanas vēsturē vislielāko atklāto noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugumu, tai skaitā, prioritārajos virzienos - cīņā pret naudas atmazgāšanu, nodokļu krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu nomaksas un ar šo noziedzīgo nodarījumu saistītās organizētās noziedzības apkarošanā, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Pagājušajā gadā VID Finanšu policijas pārvaldē lietvedībā tika pieņemti 1 272 kriminālprocesi, kas ir par 510 kriminālprocesiem jeb 67% vairāk nekā 2005.gadā. Aptuveni trešdaļa jeb 410 kriminālprocesi tika uzsākti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, 434 kriminālprocesi - par pārkāpumiem maksātnespējas procesā, bet pārējie - par naudas atmazgāšanu, krāpšanos ar nodokļiem, grāmatvedības noteikumu pārkāpumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu jomā.

2006.gada laikā pieaudzis Finanšu policijas pārvaldē atklāto noziegumu skaits par naudas atmazgāšanu (2005.gadā - 2; 2006.gadā - 12), nodokļu krāpšanas gadījumu jomā (2005.gadā - 11; 2006.gadā - 33), bet par izvairīšanos no nodokļu nomaksas pieaugums ir 28% (2005.gadā - 60, 2007.gadā - 77).

16.jūlijā, dienu pirms studiju pieteikumu pieņemšanas uzsākšanas Latvijas Universitātē Rīgā un tās filiālēs Valkā un Daugavpilī, pieteikumus pamatstudijām reflektanti varēs iesniegt 12 Hansabankas filiālēs visā Latvijā, Db.lv informēja universitāte.

Pieteikumus pamatstudijām varēs iesniegt 16.jūlijā no plkst. 10:00 līdz 17:00 sekojošās Hansabankas filiālēs: Aizkraukles filiālē, Aizkrauklē, Bērzu ielā 1, Cēsu filiālē, Cēsīs, Uzvaras bulvārī 12, Gulbenes filiālē, Gulbenē, Ābeļu ielā 17b, Jelgavas filiālē, Jelgavā, Lielā ielā 1, Jēkabpils filiālē, Jēkabpilī, Brīvības ielā 131, Filiālē Dzintars, Liepājā, Graudu ielā 40, Madonas filiālē, Madonā, Saules ielā 16, Rēzeknes filiālē, Rēzeknē, 18. Novembra ielā 16, Saldus filiālē, Saldū, Striķu ielā 2, Talsu filiālē, Talsos, Lielā ielā 22, Valmieras filiālē, Valmierā, Rīgas ielā 15, Ventspils filiālē, Ventspilī, Kuldīgas ielā 25a.

16.jūlijā, dienu pirms studiju pieteikumu pieņemšanas uzsākšanas Latvijas Universitātē Rīgā un tās filiālēs Valkā un Daugavpilī, pieteikumus pamatstudijām reflektanti varēs iesniegt 12 Hansabankas filiālēs visā Latvijā.

Pieteikumus pamatstudijām varēs iesniegt 16.jūlijā no plkst. 10:00 līdz 17:00 sekojošās Hansabankas filiālēs: Aizkraukles filiālē, Aizkrauklē, Bērzu ielā 1, Cēsu filiālē, Cēsīs, Uzvaras bulvārī 12, Gulbenes filiālē, Gulbenē, Ābeļu ielā 17b, Jelgavas filiālē, Jelgavā, Lielā ielā 1, Jēkabpils filiālē, Jēkabpilī, Brīvības ielā 131, Filiālē "Dzintars", Liepājā, Graudu ielā 40, Madonas filiālē, Madonā, Saules ielā 16, Rēzeknes filiālē, Rēzeknē, 18. Novembra ielā 16, Saldus filiālē, Saldū, Striķu ielā 2, Talsu filiālē, Talsos, Lielā ielā 22, Valmieras filiālē, Valmierā, Rīgas ielā 15, Ventspils filiālē, Ventspilī, Kuldīgas ielā 25a.

Reflektantiem jāņem līdzi šādi dokumenti: viena fotogrāfija 3x4 cm; personu apliecinošs dokuments; vidējo izglītību aplecinošs dokuments un tā pielikums; attiecīgās studiju programmas uzsākšanai nepieciešamo centralizēto eksāmenu sertifikāti; dokumenti, kuri pamato reflektanta tiesības uz atvieglojumiem (mācību priekšmetu olimpiāžu diplomi, karaklausības apliecība u. tml.) un reģistrācijas maksa - Ls 10.

Ēdināšanas un būvniecības uzņēmumus Somijā bieži vien kontrolē kriminālas organizācijas, atsaucoties uz Nacionālā izmeklēšanas biroja apgalvojumu, vēsta laikraksts Helsinki Sanomat.

Somijas Nacionālās izmeklēšanas birojs tur aizdomās simtiem uzņēmumu, ko kontrolē organizētās noziedzības grupas. «Kompānijas ļauj tajās notikt nelegālām aktivitātēm un «dod patvērumu» noziedzīgiem grupējumiem,» pavēstījis Nacionālās izmeklēšanas biroja galvenais inspektors Arto Tuomela.

Ar noziedzīgo pasauli saistīti cilvēki ir iefiltrējušies daudzos būvniecības uzņēmumos, restorānos, apsardzes firmās un parādu piedziņas kompānijās, novērojusi Somijas policija.

Vairāk nekā trešdaļa (34%) neatrisināto organizēto noziegumu tiek klasificēti kā ekonomiskie noziegumi. Organizētās noziedzības grupas Somijā pārsvarā iesaistītas narkotiku un ekonomisko noziegumu veikšanā. Tiek izdarīti tādi noziegumi kā zādzības, uzbrukumi, šantāža un dažkārt arī fiziska vardarbība, norādījis A. Tuomela.

Kriminālizlūkošanas attīstībai līdz 2022.gadam Latvijā plānots izveidot miljoniem eiro vērtu informācijas sistēmu, kurā tiesībsargājošās iestādes apmainītos ar operatīva rakstura informāciju.Par šo projektu šodien diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā.

Pēc komisijas sēdes Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes priekšniece Jolanta Ļuta žurnālistiem skaidroja, ka kriminālizlūkošanā atslēgas vārds ir informācija, tāpēc ir svarīgi tiesībsargājošām iestādēm izveidot kopīgu informācijas platformu, kurā iestādes varēs apmainīties ar informāciju un to analizēt.Kriminālizlūkošanas atbalsta informācijas sistēmas izveidei šobrīd ir iedalīti aptuveni 5,7 miljoni eiro, taču sākotnējie aprēķini liecina, ka sistēmas kvalitatīvai izveidei izmaksas ir lielākas - 12 miljoni eiro.

Tomēr arī pie esošā finansējuma plānots sākt veidot jauno sistēmu.Attiecībā par pārējo finansējumu tiekot gatavots ziņojums valdībai. Ja izdosies pārskatīt praksi par informācijas klasifikāciju, tad varētu izdoties samazināt projekta izmaksas, norādīja Ļuta.Informācijas sistēmas darbību regulēs speciāli Ministru kabineta noteikumi, kuros būs noteikti parametri kāda veida informācija ir jāievada sistēmā. Tāpat tiekot plānoti pasākumi, lai īstenotu drošu informācijas apriti.

Ar šā gada 1.jūliju spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredz, ka līdz 2021.gada 1.janvārim patiesos labuma guvējus jāatklāj arī Latvijā reģistrētajām ārvalstu komersantu filiālēm un pārstāvniecībām, informē Lursoft.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 676 ārvalstu komersantu filiāles, bet no tām informāciju par patiesajiem labuma guvējiem reģistrējusi vien retā. Lursoft izpētījis, ka uz šā gada1.decembri patiesos labuma guvējus nebija norādījušas 604 ārvalstu komersantu filiāles, tātad, 89,35% no kopējā skaita. Lursoft atgādina, ka šiem subjektiem iespēja izpildīt likuma prasības ir vēl līdz 1.janvārim, jo pretējā gadījumā, to neizdarot, filiāle var tikt izslēgta no reģistra.

Izpētot to ārvalstu komersantu filiāļu datus, kuras vēl nav sniegušas informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, Lursoft secinājis, ka sestā daļa no tām reģistrētas pēdējo divu gadu laikā. Šogad vien reģistrētas 38 ārvalstu komersantu filiāles, kuras līdz šim nav sniegušas ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem.

No šā gada 1. janvāra Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomes Speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai. Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras norises pārraudzībā, bet prezidentūras sekretariāta darbību nodrošinās Valsts policija, informē Iekšlietu ministrija.

Drošs reģions ir viena no Baltijas jūras valstu padomes noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm. Atbalstu prioritātes īstenošanā sniedz vairāki ar Baltijas jūras valstu padomi saistīti sadarbības tīkli un struktūras, kuru ietvaros pārrobežu noziedzības apkarošanā sadarbojas arī tiesību aizsardzības iestādes. Viena no šādām iniciatīvām ir Baltijas jūras valstu padomes Speciālā grupa organizētās noziedzības apkarošanai (BSTF). BSTF dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Islande, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji, kā arī pastāvīgie novērotāji – Eiropas Komisijas, Interpol, Europol, Eurojust, Frontex pārstāvji.

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku tirdzniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu pagājušajā nedēļā aizturēja organizētu grupu.

Tās dalībnieki konditorejas uzņēmumā ekspluatējuši viesstrādniekus no ārvalstīm, izmantojot personu bezpalīdzības stāvokli, nostādot viņus materiālajā atkarībā, izsakot draudus un pat izrēķinoties fiziski.

Aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, šā gada aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 daļas trešās daļas (par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa), pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa) un pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas (par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu).

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbiniekiem sadarbībā ar Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes (RPGPP) 3. policijas iecirkņa (PI) darbiniekiem izdevies pārtraukt kādas organizētas noziedzīgas grupas darbību. Grupa Rīgā nodarbojās ar bruņotām laupīšanām, tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī ar krāpšanām un sutenerismu.

Šā gada janvāra beigās tika aizturēti organizētās noziedzīgās grupas līderi -1962.gadā dzimis vīrietis, kurš agrāk tiesāts par slepkavības izdarīšanu, zādzībām un piesavināšanos lielos apmēros, un 1974.gadā dzimis vīrietis.

Turpinot operatīvās un izmeklēšanas darbības, Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) ONAP darbinieki noskaidroja un februārī aizturēja vēl astoņus organizētās noziedzīgās grupas dalībniekus, kas veica noziedzīgos nodarījumus, izpildot grupas līderu norādījumus.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā ONAP darbinieki noskaidrojuši, ka 2006.gada 3.decembrī grupas dalībnieki - 1962.gadā dzimis vīrietis, 1982.gadā dzimis vīrietis, trīs vīrieši, kuri dzimuši 1987.gadā un divi vīrieši, kuri dzimuši 1986.gadā, Rīgā, Ilūkstes ielā kādam vīrietim nodarīja tīšus smagus miesas bojājumus un nolaupīja viņam piederošo pistoli "PM". Savukārt šā gada 29.janvār Rīgā, A.Deglava ielā pie kāda nakts kluba personu grupā izdarīja laupīšanu un krāpšanu, izkrāpjot no cietušā naudu par apsolītiem, bet neizpildītiem darījumiem. Tika noskaidrots, ka vienam no grupas līderiem 1962.gadā dzimušajam vīrietim pieder apsardzes firma, kura veic apsardzi iepriekš pieminētajā nakts klubā, un, ka organizētās noziedzīgās grupas dalībnieki ir bijušie vai esošie nakts kluba apsargi.

Nelikumīgo preču tranzīts ir organizētās noziedzības veids, kas īpaši raksturīgs Baltijas valstīm kā vienam no pieciem noziedzības aktivitāšu mezgliem Eiropā, norādīts Eiropas policijas aģentūras (Eiropols) veiktajā organizētās noziedzības draudu novērtējumā.

Ziemeļaustrumu noziedzīgo aktivitāšu mezglā, kuru veido Igaunija, Latvija, Lietuva un Krievijas Kaļiņingradas apgabals, lielākais fokuss ir uz nelikumīgo preču tranzītu no un uz bijušās Padomju Savienības valstīm, kā arī tā ir vardarbīgu noziegumu grupējumu bāze ar starptautisku ietekmi, secināts Eiropolā. Novērtējumā ziemeļaustrumu mezgls vairākkārt dēvēts par Lietuvas organizēto grupu, kurai piemīt strauja izplatīšanās pa visu Eiropu.

Šajā mezglā noziedznieki ir aktīvi kokaīna tirdzniecībā, lai gan vietējais pieprasījums nav būtisks, un reģions kalpo kā tranzīta punkts piegādei uz Krieviju. Lietuvas grupa iesaistīta narkotiku plūsmā no Latīņamerikas caur Rietumāfriku un Eiropas dienvidu un ziemeļu noziedzīgajiem centriem, secināts noziedzības draudu novērtējumā.

Prokuratūra pagaidām nav lūgusi Saeimas piekrišanu deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) izdošanai kriminālvajāšanai, taču, iespējams, viņa iesaistīta 3,6 miljonu eiro atmazgāšanas krimināllietā, kuru nesen Finanšu policijas pārvalde (FPP) nodeva prokuratūrai.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūrai LETA apstiprināja, ka prokuratūra lietu, kurā aizdomās tiek turēta deputāte, ir saņēmusi, taču procesa virzītājs pagaidām nav lūdzis parlamentam izdot deputāti apsūdzības uzrādīšanai. Eiduka gan atturējās prognozēt, kad tas varētu notikt.

Iespējams, ka Ločmele-Luņova ir saistīta ar FPP nesen Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīto kriminālprocesu par 22 uzņēmumu organizētā grupā veiktu izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksas (753 808,11 eiro) un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lielā apmērā (3 601 085,01 eiro). Kriminālvajāšanu lūgts sākt pret 33 personām. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA nedz apstiprināja, nedz noliedza, ka deputāte būtu iesaistīta tieši šajā lietā, neminot nevienas personas vārdu vai uzņēmuma nosaukumu.

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki par personu nosūtīšanu uz ārvalstīm seksuāli izmatošanai, aizturējuši 1955. gadā dzimušo Aleksandru, kas nodarbojās ar sieviešu vervēšanu un nosūtīšanu uz Vāciju seksuālai izmantošanai. Aleksandrs, par katru nosūtīto sievieti, no līdzdalībniekiem Vācijā saņēma ne mazāk kā 400 eiro. Par šo naudu viņš gribēja ierīkot sporta zāli un pirti.

Saskaņā ar Valsts policijas (VP) sniegto informāciju VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki pabeiguši izmeklēšanu un lūguši Organizētās noziedzības un citu nozaru specializēto prokuratūru (ONCNSP) uzsākt kriminālvajāšanu kriminālprocesā, kas tika uzsākts šā gada martā pēc Krimināllikuma 195.panta 1.daļas pret 1955.gadā dzimušu vīrieti, par cilvēku tirdzniecību un personu nosūtīšanu seksuālai izmantošanai.

2006.gadā maijā ONAP darbinieki, veicot operatīvās un izmeklēšanas darbības, par personu nosūtīšanu uz ārvalstīm seksuāli izmatošanai, aizturēja 1955. gadā dzimušo Aleksandru, kas nodarbojās ar sieviešu vervēšanu un nosūtīšanu uz Vāciju seksuālai izmantošanai, solot viņām labas peļņas iespējas.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde aizdomās par 10 000 ASV dolāru (4920 latu) izspiešanu aizturējusi vairākas noziedzīgajā vidē zināmas personas, apstiprināja iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs, tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V).

Aizturēto vidū ir 1962.gadā dzimušais Ēriks Lovecs, 1947.gadā dzimušais Nikolajs Haritonovs, 1958.gadā gadā dzimušais Vladimirs Vasiļjevs ar iesauku «holodilnik» un 1966.gadā dzimušais Vitālijs Baranovs, un vēl trīs personas.

Pastāv aizdomas arī par narkotiku, proti, heroīna glabāšanu un izplatīšanu.

Tiek vērtēts, ka šis ir pēdējā laika vērienīgākais organizētās noziedzības apkarotāju panākums un sitiens organizētajai noziedzībai Latvijā. Minēto personu aizturēšana ir ilgstošs Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes operatīvās izstrādes rezultāts.

Ministrs pateicas darbiniekiem par profesionālo veikumu.

6.5 miljonu naudas atmazgāšanas lietā 757 tūkstoši latu atzīti par noziedzīgi iegūtiem un ieskaitīti valsts budžetā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot pirmstiesas izmeklēšanu 6.5 miljonu latu naudas atmazgāšanas shēmas lietā, šomēnes panākusi vairāk nekā 757 tūkstošu latu atzīšanu par noziedzīgi iegūtiem. Tiesa pieņēma lēmumu par šo līdzekļu konfiskāciju un ieskaitīšanu valsts budžetā, Db.lv informē VID Komunikācijas daļa.

Atgādinām, ka šā gada 6. martā VID pārtrauca organizētās noziedzības grupējuma darbību, kas nodarbojās ar nodokļu izkrāpšanu un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu. Pēc sākotnējiem aprēķiniem organizētās noziedzības grupējums 2007.gadā no septembra līdz decembrim apgrozīja noziedzīgi iegūtus līdzekļus 6.5 miljonu latu apmērā.

Lūgts uzsākt kriminālvajāšanu par septiņu personu grupas organizētu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Šonedēļ, 8.aprīlī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi kriminālprocesu par personu grupas izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju gandrīz 600 tūkstošu latu apmērā pret septiņām personām, tai skaitā pret vienu personu, kura saskaņā ar tiesas spriedumu jau bijusi atzīta par vainīgu līdzvērtīgos noziedzīgos nodarījumos.

VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki izmeklēšanas laikā noskaidrojuši, ka, lai legalizētu nodokļos nenomaksātos naudas līdzekļus, noslēptu to patieso ieguvēju un saņemtu tos skaidrā naudā, noziedzīgā personu grupa savā darbībā izmantojusi vairāku desmitu Latvijā, kā arī ofšoru zonās reģistrētu uzņēmumu datus, dokumentus un banku kontus Latvijas kredītiestādēs. Minētie uzņēmumi lielākoties reģistrēti uz fiktīvu amatpersonu vārdiem, nelikumīgi izmantojot personu datus vai arī samaksājot nelielas naudas summas (dažus desmitus latus) maznodrošinātām personām par uzņēmumu reģistrāciju uz viņu vārdiem.

Uzņēmēji nobažījušies par iespējamo organizētās noziedzības aktivitāšu palielināšanos tranzītnozarē, jo rezultātā ciest varot godīgie pārvadātāji. Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 10 mēnešu darba rezultātu pārskatā norādīts, ka līdz ar Latvijas iestāšanos ES tranzīts saglabājis nozīmīgu lomu Latvijas ekonomikā, tādēļ nozarē prognozējama organizētās noziedzības aktivitāšu palielināšanās. Diemžēl nereti, atklājot kādas nelikumības, «zem vilciena tiek pamests» tieši pārvadātājs, kas vienkārši veicis savu darbu, Db skaidroja Loģistikas un muitas brokeru asociācijas prezidents Aivars Tauriņš. Pēc viņa teiktā, shēmu izstrāde muitas apiešanai un vienošanās ar valsts ierēdņiem, drīzāk esot kravas nosūtītāja nevis pārvadātāja atbildība. Viņš uzskata, ka veikt nelikumīgu pārvadājumu, piemēram, ieročus vai narkotikas, drīzāk «var uzņemties fiktīva firma ar no krūmiem izvilktu pārvadātāju».