Amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem, jo neprofesionālas valsts pārvaldes dēļ Latvija dažādos projektos zaudē miljoniem latu, norāda ekonomists Uldis Osis.
«Vienam no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Vorenam Bafetam, kurš ir biržas spekulants, bieži vien jautā, kāds ir viņa noslēpums, kā nopelnīt tik daudz naudas. Viņa atbilde ir – galvenais talants ir naudu nezaudēt. Ja jūs iemācīsieties nezaudēt naudu, jūs būsiet miljonāri un miljardieri,» pastāstīja ekonomists.
Viņš uzsvēra, ka Latvija zaudē naudu, jo valsts pārvaldē trūkst profesionāļu. «Tādēļ es arī visu laiku velku uz to, ka tajos amatos, kur tiek vadīti un kontrolēti procesi, ir jābūt augstas raudzes profesionāļiem. Ļoti lielas rezerves ir tieši tajā, lai naudu izmantotu racionāli. Rezultāts varbūt nebūs redzams jau viena gada laikā. Tomēr, ja mēs paskatāmies, cik daudz naudas tiek zaudēts neprofesionālisma dēļ, paliek baisi,» sacīja Osis.
Viņš par piemēru minēja milzīgo Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu. «Ja tas būtu vēl iecerēts kā kultūras cents, kurā atrodas koncertzāles, kino zāles, tamlīdzīgas lietas un arī bibliotēka, es neko neteiktu. Taču tikai bibliotēka... Ir taču pilnīgi skaidrs, ka pasaule attīstās citā virzienā, ir elektronikas laikmets un informācija tiek iegūta pavisam citādi. Labāk šā dzelzsbetona kluča vietā ar stiklu, alumīniju un citiem dārgiem materiāliem, katram augstskolas studentam būtu uzdāvinājuši klēpjdatoru. Es neko nesaku – ir jānodrošina grāmatu saglabāšana atbilstošos apstākļos un tā tālāk, bet no profesionālā viedokļa – mūsdienās informācija tiek iegūta pavisam citādi, un tam nav vajadzīga milzīga un dārga būve,» klāstīja ekonomists.
Pēc Oša teiktā, uz šādām lietām tiek zaudēti miljoni. «Tas pats Dienvidu tilts. Es biju pieaicināts kā konsultants tā izvērtēšanai, un varu teikt, ka nozagts tur nav nekas. Tomēr tas ir iznācis ārkārtīgi dārgs. Viens iemesls ir tīra sagadīšanās, jo tas tika būvēts buma laikā, kad ļoti sadārdzinājušies bija gan materiāli, gan darbaspēka izmaksas. Visvienkāršāko ķieģeļu nesēju nevarēja dabūt bez 1000 latu mēnesī. Otrs iemesls bija ļoti nemākulīga sadarbība starp Rīgas domi un Eināra Repšes valdību. Faktiski tikai pēc principa «mēs jums iegriezīsim», valdība atteicās skatīt jautājumu par Eiropas Savienības fondu piesaisti šim projektam. Tikai šā iemesla dēļ varēja ieekonomēt apmēram 60 miljonus latu,» informēja Osis.
«Tagad rēķiniet – tur var ietaupīt 10 miljonus, tur 20 miljonus, tur 60 miljonus. Tur arī gadā sanāk šie 100–150 miljoni latu, ko vajag konsolidēt. Skatoties atpakaļ, var teikt, ka mums visu laiku ir ļoti daudz zaudētas naudas – visdažādākajos projektos un objektos. Un te atkal ir jautājums par profesionālu cilvēku trūkumu, dažādām dogmām un aizspriedumiem, labām teorijām neatbilstošā laikā. Tā ir vislielākā Latvijas un valsts pārvaldes problēma,» norādīja Osis. Viņš piebilda, ka zaudējumi ir arī neieņemtie nodokļi un arī nodokļu savākšanā ir lielas rezerves.
Viņaprāt, valsts budžeta konsolidācijas iespējas vēl esot. «No kurienes paņemt, ir. Varbūt ne ļoti daudz, bet ir. Kaut vai tā pati ēnu ekonomika. Taču te mums atkal ir jāskatās uz Valsts ieņēmumu dienestu, Finanšu policiju. Cilvēkiem, kas šajās struktūrās kontrolē procesus, vada cilvēkus, ir gan jāmaksā lielākas algas, gan jāprasa konkrēts rezultāts. Ir vajadzīgi cilvēki, kurus nevar tik vienkārši nopirkt un kuriem karjera ir vērtība. Es pilnīgi atbalstu to pussolīti, ko ir spēris Valsts ieņēmumu dienests attiecībā uz prēmēšanu, bet tas ir tikai pussolītis. Pagaidām ir diezgan bezcerīgi cīnīties pret ēnu ekonomiku, jo tā valsti vienkārši pārtrumpos. Pēc ēnu ekonomikas apmēriem ir redzams, ka sistēma nestrādā vai strādā ļoti slikti,» pavēstīja Osis.
