Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Ar līnijas Plantours Cruises kuģa “Hamburg” ienākšanu ostā 22.aprīlī sāksies šī gada kruīzu sezona Rīgā.

Kuģis “Hamburg” savu Baltijas jūras kruīzu uzsāka 20. aprīlī Hamburgā, un tā ietvaros apmeklēs arī Gdaņsku, Klaipēdu, Tallinu, Helsinkus, Mariehamnu, Stokholmu, Visbiju, Bornholmu, Kopenhāgenu, kruīzu noslēdzot 30. aprīlī Ķīles ostā. Arī pagājušā gada kruīzu sezonu Rīgas ostā atklāja ar šī paša kuģa “Hamburg” uzņemšanu. “Tā kā pagājušā sezona ostā bija ļoti veiksmīga ar rekordaugstu kruīza kuģu apmeklējumu skaitu - 99 apkalpoti kuģi, un sagaidītu 10 miljono pasažieri, tad uzskatām šo par labu zīmi, un sagaidām tikpat veiksmīgu sezonu arī šogad”, tā Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

2023. gada kruīza sezona Rīgas ostā solās būt gana daudzveidīga un krāsaina. Šosezon ir pieteiktas 63 kruīza kuģu vizītes. Tas gan ir mazāk nekā pērn, jo saistībā ar ģeopolitisko situāciju daudzas kruīza kompānijas neiekļauj Baltijas jūras austrumu ostas savos maršrutos. Tajā pašā laikā tiek prognozēts, ka pasažieru skaits uz ienākošajiem kruīza kuģiem šosezon būs lielāks nekā tas bija pagājušā sezonā.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Kruīzu kuģu operatori labprāt kā vienu no mērķiem izvēlas Rīgu; pēdējo gadu tendences rāda, ka arī uzturēšanās laiks krastā palielinās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no straujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko ik gadu izmanto aptuveni 23 milj. pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot arī jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas, norāda Rīgas Brīvosta. Tās dati liecina, ka pēdējo gadu laikā Rīgas ostā ir vērojams kruīzu pasažieru skaita pieaugums. Kopumā pagājušajā gadā Rīgu apmeklēja 86 kruīza kuģi, ar kuriem uz galvaspilsētu tika atvesti 87,4 tūkst. pasažieru no vairāk nekā 120 pasaules valstīm Līdz ar to pasažieru skaits, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir pieaudzis par 22,4%. Rīgas Brīvosta norāda, ka ir sasniegts desmitgades pasažieru pārvadājumu rekords.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā internetā ievietotā informācija, pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju ceļotāji, kuri dodas prom no Latvijas.

LATVIJAS CEĻOTĀJI ĀRZEMĒS

Robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2007. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.4 milj. reižu, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 80% ceļotāju, tai skaitā Lietuvu - 37% un Igauniju - 15%. Uz NVS valstīm bija devušies 15% Latvijas iedzīvotāju, uz Krieviju - 11%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007.gadā apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies atpūsties, 26% - apmeklēt draugus un radiniekus, 15% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2007.gadā - jau 27%.

Ceļojumu apvienība TripAdvisor, aptaujājot vairāk nekā 2300 respondentus, atklājusi, ka lielāka daļa ceļotāju šovasar plāno doties atvaļinājumā un vismaz pusi no sava ikgadējā atvaļinājuma paredzējuši pavadīt vasaras periodā. 92% no ceļotājiem paredzējuši šovasar doties atvaļinājumā, 70% norādījuši, ka pieaugošās degvielas cenas neiespaidos viņu atvaļinājumu plānus. 50% ceļotāju paredzējuši vismaz pusi atvaļinājuma pavadīt vasaras periodā, 63% - šovasar atvaļinājuma laikā paredzējuši doties ceļojumā, 78% ceļotāju paredzējuši ceļot, izmantojot lidmašīnu un auto, 29% ceļotāju saviem vasaras ceļojumiem 2006.gadā paredzējuši iztērēt vairāk naudas nekā pērn. Turklāt 52% ceļotāju izvēlētais galamērķis atrodas tuvu pludmalei, bet 49% - šovasar paredzējuši apmeklēt kādu no pasaules metropolēm.

Kruīzu nozare varētu būt nākamais sektors, kas plāno samazināt ceļojumu aģentu komisijas naudu. Kruīzu kompānijas Carnival, Royal Caribbean un Island Cruises šobrīd pārskata savus maksājumus ceļojumu aģentiem, sekojot kompānijas Thomson lēmumam samazināt komisijas maksu no 10% līdz 7%. Daži ceļojumu aģenti norāda, ka kruīzu komisijas maksas samazināšana no pašreizējiem 10 - 15% nebūtu nekas slikts. Komisijas maksas samazināšana ierobežotu mazumtirgotāju tendenci uzstāt uz kruīzu cenu ievērojamām atlaidēm. Prognozes liecina, ka līdz 2008.gadam kruīzu ceļojumos būs devušies divi miljoni britu, kas veido 10% no kopējā Lielbritānijas ceļojumu pakešu tirgus.

Norvēģijas valdība aizliegusi tehnoloģiju kompānijai Apple veikt galvaspilsētas Oslo aerofotografēšanu, lai izgatavotu 3D attēlus karšu pakalpojumam Maps App. Norvēģija aizliegumu saista ar bažām par valdības ēku drošību.

Kopš traģiskajiem uzbrukumiem, kurus Norvēģijas galvaspilsētā 2011. gadā sarīkoja Anders Breivīks, Oslo pastiprināti drošības pasākumi, skaidro BBC. Lai fotografētu Oslo no gaisa, nepieciešams izņemt speciālu atļauju, kuru varasiestādes Apple atteikušas.

Norvēģijas Valsts drošības pārvaldes vadītājs Oivinds Mands (Øyvind Mandt) laikrakstam Aftenposten norādījis, ka pastāv bažas, ka Apple savā karšu pakalpojumā netīši varētu izpaust informāciju, piemēram, par Norvēģijas izlūkdienesta ēku. O. Mands arī atzīmējis, ka Apple centienus izstrādāt Oslo 3D kartes aktīvi lobējot ASV vēstniecība. Pretējs viedoklis gan ir Oslo mēram Fabianam Stangam, kurš paudis uzskatu, ka Norvēģijas galvaspilsētas 3D kartes esamība veicinās tūrismu.

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Aizgājušā gada tūrisma nozares tendences un pasaules ekspertu prognozes liecina par izmaiņām ceļošanas ieradumos - iezīmējot gan ceļotāju arvien drosmīgāku atgriešanos pasaules izziņā, gan izmaksu turpmāku paaugstināšanos.

ES COVID digitālā sertifikāta stāšanās spēkā tika stabilizējusi ceļošanas noteikumus, iedrošinot arvien vairāk cilvēku pārdomātai ceļošanai. Pasaule ir pielāgojusies jaunajai ceļošanas realitātei, ieviešot tūrisma nozarei obligātus drošības un higiēnas protokolus, kas arī veicina tūristu atgriešanos pasaules izzināšanā. Tāpat svarīgi, ka arī apdrošināšanas kompānijas un bankas ir pielāgojušās šīm izmaiņām un piedāvā īpašas COVID-19 apdrošināšanas polises.

Palielinās pieprasījums pēc tūroperatoru plānotiem ceļojumiem

Pandēmijas laikā vairāk cilvēku savu ceļojumu plānošanu uztic ceļojumu rīkotājiem, nekā plāno paši. Šī tendence turpināsies arī 2022. gadā, jo tūroperatori uzņemas daudz dažādu risku, nodrošina elastīgus nosacījumus ceļojumu plānu maiņai, ir pienākums atdot ceļotājiem naudu, ja ceļojumu pabeigt objektīvu iemeslu dēļ nebūtu iespējams. Tūroperatoriem ir arī obligātā garantijas apdrošināšana, kas ir viens no svarīgākajiem drošības pasākumiem ceļotāju interešu aizsardzībai.

Norvēģijā vadošās partijas rīkotajā jauniešu nometnē gājuši bojā 84 cilvēki - policista formā pārģērbies terorists atklāja uguni uz nomentes dalībniekiem. Uzbrukums jauniešu nometnei noticis dažas stundas pēc sprādziena valdības ēku rajonā Oslo. Galvaspilsētā notikušajā sprādzienā miruši septiņi cilvēki, vēsta pasaules plašsaziņas līdzekļi.

Vīrietis, kas uzsāka apšaudi uz nometnes jauniešiem, tika aizturēts Utoijas salā ārpus Oslo, uz kuras tika atklāta uguns pret pusaudžiem. Terorists ir bijis kāds 32 gadus vecs Norvēģijas pilsonis, un vietējie mediji viņu identificē kā Andersu Beringu Breiviku (Anders Behring Breivik). Policija šobrīd izmeklē, vai vīrietis, kas nogalinājis cilvēkus Utoijas salā, ir saistīts ar sprādzienu galvaspilsētas valdības ēku rajonā.

Aculiecinieks aprakstījis, ka garš, blonds vīrietis, kas pārģērbies policista formas tērpā, vispirms sasaucis nomentes dalībniekus sastāties ap viņu aplī un tad atklājis uguni pret jauniešiem. Nometnes dalībnieki centušies meklēt patvērumu tuvumā esošajā ūdens tilpnē vai mežā, vēsta BBC. Mirušie jaunieši ir bijuši 14 līdz 19 gadus veci, aculiecinieks pavēstījis ziņu aģentūrai Reuters.

2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

2008. gadā Latviju apmeklējuši 5.5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2007. gadā, leicina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērējuši 403 milj. Ls, kas ir par 65 milj.Ls vairāk nekā 2007.gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Lietuvas (75 milj. Ls) un Vācijas (42 milj. Ls). Vidēji dienā ceļotāji tērējuši 51 Ls, savukārt tie valsts apmeklētāji, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā izdeva vidēji 25 Ls.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 86% ārvalstu ceļotāju un NVS valstīm – 10%.

Pēc apsekojuma datiem 22% ārvalstu ceļotāju Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā). Brīvdienu pavadīšanu Latvijā kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši 31% ārvalstu ceļotāju, draugu un radu apmeklējumu – 13% ārvalstu ceļotāju, kā arī darījumu kārtošanu – 16%, bet 9% ārvalstu ceļotāju kā savu ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos.

Tallinas osta un Tallinas lidosta cer slēgt vienošanās, kas paredz palielināt to tūristu skaitu, kas savu kruīzu uzsāk un pabeidz Tallinas ostā. Šādu ceļotāju skaits varētu palielināties līdz 20 tūksošiem, vēsta thebaltic-course.com.

2011. gadā Tallinu par Baltijas jūras kruīza sākuma un beigu punktu izvēlējās vairāk nekā septiņi tūkstoši tūristu, taču tiek lēsts, ka nākamgad šis skaits varētu teju trīskāršoties. Šī gada pavasarī gan Tallinas lidosta, gan Tallinas osta slēdza vienošanos ar Spānijas kruīzu kompāniju Happy Cruises. Saskaņā ar šo vienošanos kompānijai ir jāizmanto Tallinas osta, kā Happy Cruises Baltijas jūrā organizēto kruīzu sākuma un beigu punkts.

Patlaban osta un lidosta piesaistījusi vēl vienu partneri – Spānijas kompāniju Pullmantur, kas varētu palielināt to cilvēku skaitu, kas dodas kruīzā, līdz 20 tūkstošiem. Tallinas ostas pārstāvis Sirle Arro (Sirle Arro) norādīja, ka kompānija ir pieņēmušas lēmumu sadarboties, tomēr līgumi vēl nav parakstīti.

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Kompānijas Costa Crociere prezidents paziņoja, ka pasažieru skaits Eiropas kruīzos ir pieaudzis no 2,67 miljoniem 2003. gadā līdz 3,21 miljoniem 2005. gadā. Līdz ar to pasažieru plūsmas pieaugums veido 13 %.

Saskaņā ar prognozēm, līdz 2010. gadam pasažieru skaits Eiropas kruīzos pieaugs par 17% un veidos 4,5 miljonus pasažieru gadā.

Eiropas kruīzu industrijas ienākumi 2004. – 2005. gadā pieauga par 13%, tajā laikā, kad kruīzu daļa tūrisma tirgū veido apmēram 4,1%.

Kompānijai Costa Crociere laika periodā no 2000. līdz 2005. gadam izdevās trīskāršot pārdošanu, bet pasažieru skaits, kas ir izmantojis kompānijas kruīzus, jau 2007. gadā var sasniegt 1 miljonu.

Aizvadītajās brīvdienās Ventspils ostā bija piestājis vācu kruīzu kompānijas Phoenix Reisen kuģis Amadea, informē SIA Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Uzņēmumā, kas sācis kruīza kuģu piesaisti Ventspilij, norāda, ka šis ir pirmais no SIA «NNVT» piesaistītajiem kruīza kuģiem. Iecerēts, ka kruīzu biznesa kā jaunā produkta attīstīšana veicinās tūrisma attīstību pilsētā un reģionā, sekmēs pienesumu ekonomiskās attīstības jomā un paaugstinās pilsētas atpazīstamību plašākā mērogā.

Kruīza bizness Ventspilī līdz šim bijis neaktīvs, jo nav neviena institūcija vai uzņēmums, kas nodarbotos ar kruīza līniju piesaisti un iesaistīto pušu koordinēšanu, lai līnijas veiksmīgi darbotos Ventspilī. Dažu kruīzu organizatoru kuģi nesenā pagātnē gan apstājušies vietā netālu no Ventspils mola, taču ņemot vērā, ka tā nav pilnīgi piemērota šāda veida kuģu pietauvošanai un pasažieru apkalpošanai, NNVT pirms pāris gadiem uzsāka jaunu iniciatīvu kruīza kuģu piesaistē.

Nesamaksāto parādu apmēra pieaugums un apgrozāmo līdzekļu trūkums var draudēt ar maksātnespējīgo uzņēmumu skaita pieaugumu - cunami.

« Lai novērstu finansiālo grūtību sekas, ir jāmeklē problēmu patiesie cēloņi un jāpiedāvā tādi risinājumi, kuri strādā arī šodienas ekonomiskajos apstākļos,» saka ZAB Liepa, Skopiņa/BORENIUS zvērināts advokāts Gatis Flinters.

4. maijā Rīgā sākas kruīzu kuģu sezona

Šajā sezonā kruīzu kuģi Rīgā ienāks retāk, taču paredzams, ka tie būs lielāki un lepnāki. Šogad paredzami 66 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir par 22 mazāk, nekā pērn, DB stāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes kruīzu kuģu un pasažieru daļas vadītāja Inita Luna. Tas gan nenozīmējot, ka sezona uzskatāma par ievērojami sliktāku, jo tūristu skaits saglabāsies diezgan līdzīgs

Šajā sezonā kruīzu kuģi Rīgā ienāks retāk, taču paredzams, ka tie būs lielāki un lepnāki, šodien raksta Dienas bizness.

Šogad paredzami 66 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir par 22 mazāk, nekā pērn, DB stāstīja Rīgas brīvostas pārvaldes kruīzu kuģu un pasažieru daļas vadītāja Inita Luna. Tas gan nenozīmējot, ka sezona uzskatāma par ievērojami sliktāku, jo tūristu skaits saglabāsies diezgan līdzīgs. Pērn bija ap 68 tūkst. tūristu, šogad paredzēti ap 65 tūkst. «Nāk arvien lielāki kuģi. Operatori tiecas pēc lielākiem kuģiem, jo tas ir lētāk un izdevīgāk,» viņa norādīja.

Kruīzu kuģu sezona šogad tiks atklāta 4. maijā, kad, vizinot tūristus maršrutā starp Gdiņas uz Tallinu, ostā piestās Mona Lisa.

Rīgas ostā savā pirmajā vizītē 11.maijā piestāja kruīzu kompānijas “Holland America Line” kuģis “Rotterdam”. Uz Rīgu tas atveda 2457 pasažierus no vairāk nekā 40 pasaules valstīm, no kuriem gandrīz puse ir ASV pilsoņi, tāpat ievērojams skaits pasažieru ir no Nīderlandes, Kanādas, Austrālijas u.c.

“Rotterdam” ir liels (299 metri) un jauns kuģis, tas palaists ūdenī 2020. gada rudenī, taču pandēmijas dēļ pirmajā kruīzā tas devās vien 2021. gada rudenī. “Rotterdam” ir luksusa klases kruīza laineris, tam ir 12 klāji, uz kuģa ir 6 restorāni, spa centrs, plašas sporta un rekreācijas zonas, bibliotēka, mākslas galerija, teātra un koncertu zāle un citas atpūtas iespējas kuģa pasažieriem.

Kuģis Rīgā ieradies no Rostokas un tālāk dosies uz Tallinas ostu. 14 dienu kruīzs Baltijas jūrā sākās un arī noslēgsies Amsterdamā.

Šī ir pirmā kuģa “Rotterdam” vizīte Rīgas ostā, kas šodien tika atzīmēta ar īpašu ceremoniju, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietniekam Edgaram Sūnam un kuģa kapteinim Bas van Dreumel uz kuģa komandtiltiņa apmainoties ar piemiņas zīmēm.