Brīvostu statusa saglabāšana, dzelzceļa un autoceļu uzlabošana ir tie jautājumi, kuru neatrisināšana traucēs Latvijas tranzīta koridora attīstību, norāda Latvijas lielo ostu pārstāvji.
Jāuzlabo gan autoceļu, gan dzelzceļa savienojumi ar ostām, jāpadara pievilcīgāka maksa par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, lai Latvija būtu konkurētspējīgāka ar Igauniju un Lietuvu, pēc Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdes DB norādīja LOTLP sekretārs Andris Maldups.
«Esam diezgan satraukti par to, kas notiks pēc 2017. gada, kad beidzas brīvostu un brīvo zonu likuma darbība,» savas bažas pauž Ventspils ostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņaprāt, likuma darbība būtu jāpagarina, jo tas ir nopietns instruments, kā veicināt ostu darbību. Kaut arī valdībai šobrīd varētu būt steidzīgāki darbi, tai būtu jāatzīst šī jautājuma svarīgums un jāpagarina darbības termiņi. Ostu padome to konceptuāli atbalstīja, bet tam būtu jāpārtop par likumu, tā viņš.
«Kā vienmēr dienas kārtībā ir politiskās attiecības ar kaimiņvalstīm,» norāda Liepajas Specialas ekonomiskas zonas valdes priekšsedetajs Uldis Sesks, jo tās tālāk pāraug par tiem jautājumiem, kas jārisina robežšķērsošanas sakarā ar lielāko kaimiņu Krieviju. Viņaprāt, Krievijas iestāšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijā ir labs signāls, ka varētu uzlaboties attiecības tranzīta jomā. Jārisina arī infrastruktūras jautājumi virzienos uz Latvijas ostām gan dzelzceļā, gan autoceļos. Ceļa Rīga – Liepāja stāvoklis nedaudz uzlabojās, bet vēl ir bīstamas vietas kravu transportam, kas dodas uz prāmi, un nepieciešami vairāki uzlabojumi.
«Priekš jaunu kravu attīstības viena no galvenajām problēmām, piemēram, konteinerizētām kravām ir dzelzceļa ritošā sastāva trūkums,» uzsver Rīgas brīvostas pārvaldes stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs. Tāpat jāatrisina divvirzienu dzelzceļš uz Kundziņsalu, kur būs konteinerizēto kravu centrs. Viņaprāt, jāpanāk, ka «36 stundās spējam kravu nogādāt 1000 km rādiusā pa sauszemi» – dzelzceļu vai autoceļiem. Vēl ir jārisina ilgtermiņa tarifu un līgumu jautājums. «Pat ja kompānijas šobrīd slēdz ilgtermiņa līgumus par kravu piegādi, tad, mainoties dzelzceļa tarifiem vai kravu apstrādes tarifiem, tas izsauc negatīvas emocijas un sākas kolīzijas,» tā viņš.
Kā tranzīta kravu pārvadājumu problēmas, kas jārisina nākamā gada laikā, LOTLP sēdē tika norādīti vairāki jautājumi. Piemēram, joprojām neatrisinātās problēmas ar rindām uz Latvijas–Krievijas robežas. Šis jautājums gan pavirzījies uz priekšu, jo līdz ar tuvākajā laikā gaidāmajām izmaiņām Latvijas Republikas valsts robežas likumā, rindu organizēšanu administrēs Satiksmes ministrija. Savukārt elektroniskās rindas organizēšana tiks uzticēta Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācijai «Latvijas Auto». Līdz ar to nākamā gada vidū vismaz no Latvijas puses rindu problēma varētu tikt zināmā mērā atrisināta.