Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Ostu padomē apskata ES līdzfinansējuma saņemšanas iespējas

Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē trešdien apspriesti vairāki Latvijas ostām svarīgi jautājumi, tostarp Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē perspektīvas, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa.

SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups informēja padomes locekļus par aktualitātēm ES TEN-T tīklā un finansiālā atbalsta iespējām no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF). Lielāko daļu CEF finansējuma plānots novirzīt prioritārajiem pamattīkla projektiem, kas saistīti ar deviņiem TEN-T pamattīkla koridoriem, un projektiem, kam piemīt augsta ES pievienotā vērtība TEN-T pamattīkla nodrošināšanā. Kā būtiskākās CEF instrumenta uz tranzīta un loģistikas nozares uzņēmēju atbalstu vērstās prioritātes tiek definēti jūras maģistrāles, multimodālās loģistikas platformas un kravu pārvadājumu pakalpojumi. A.Maldups īpaši akcentēja kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritātes nozīmi tranzīta un loģistikas nozares uzņēmējiem. Šī prioritāte ir Marco Polo programmas turpinājums, kura atbalstīja uzņēmējus, lai novirzītu kravu pārvadājumus no autoceļiem uz tuvsatiksmes kuģošanu, dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem. Savukārt, CEF kravu pārvadājumu pakalpojumu prioritāte, ievērojami paplašina Marco Polo programmas pamatmērķi un ar to tiek atbalstīti ilgtspējīgi kravu pārvadājumu pakalpojumi plašākā nozīmē, ar tādām aktivitātēm kā multimodālo pakalpojumu uzlabošana, piegādes ķēdes vadības optimizācija, labākā efektivitāte caur sadarbību, izvairīšanās no satiksmes, tehniskie uzlabojumi transportlīdzekļu parkam un efektīvās transportlīdzekļu darbības. Tādējādi uzņēmējiem paveras jaunas iespējas savu pakalpojumu attīstībā. A.Maldups atgādināja padomes locekļiem, ka projektu iesniegšanas termiņš SM ir šī gada 12.februāris, savukārt Eiropas Komisijā pieteikumi jāiesniedz līdz 26.februārim. Kopumā CEF ir pieejami 14,95 miljardi eiro.

Ārlietu ministrijas pārstāve klātesošos iepazīstināja ar Latvijas Prezidentūras ES Padomē plānotajiem uzstādījumiem un ieguvumiem, izceļot arī būtiskākos pasākumus šī gada pirmajā pusē, tostarp ASEM Transporta ministru sanāksmi Rīgā šī gada 29. un 30.aprīlī, kas būs ievērojamākais transporta jomas pasākums Latvijas Prezidentūras laikā un dos iespēju popularizēt Latvijas transporta un loģistikas piedāvājumu, kā arī veicinās diskusiju starp politiķiem, uzņēmējiem un transporta ekspertiem par transporta un tirdzniecības ceļu attīstību starp Eiropu un Āziju. Latvija redz savienojamības jautājumus kā vienus no būtiskākajiem Eiropas un Āzijas sadarbības ietvaros.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis informēja Padomes locekļus par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanu. Līdz 2015.gada 15.decembrim jāizstrādā Baltijas jūras reģiona koordinēta pasākumu programma, lai līdz 2020.gadam panāktu labu jūras vides stāvokli. Tajā jāiekļauj pasākumi, lai izpildītu ES un Latvijas, kā arī starptautiskajos līgumos noteiktās prasības par jūras vides aizsardzību jūrniecības un kuģošanas drošības jomā, gaisu piesārņojošu vielu emisijas samazināšanu u.c. Vienlaikus jāiekļauj pasākumi, kas veicinātu ekonomisko ieinteresētību jūras vides uzlabošanā, palīdzētu apzināt jūras piesārņojuma izmaiņu tendences, riska mazināšanas un jūras ekosistēmas uzlabošanas pasākumus.

A. Maldups iepazīstināja Padomes locekļus arī ar tranzīta nozares prioritārajiem starptautiskās sadarbības un reklāmas projektiem 2015.gadā, piemēram, izstādes Trans Russia (Maskava, Krievija), Transport Logistic 2015 (Minhene, Vācija), konferenci TransBaltica 2015 (Rīga), kā arī 2014.gadā paveikto, piemēram, Satiksmes ministrijas un transporta un loģistikas nozares pārstāvju vizītes Urumčos, Čjuncinā, Čengdu, Šanhajā, Šeņžeņā (Ķīnā) u.c. Lēmumi par dalību starptautiskās izstādēs, konferencēs un citos pasākumos tiek pieņemti atkarībā no prioritārajiem tirgiem un iespējamajiem attīstības virzieniem, Latvijas piedāvājumiem un uzņēmēju interesēm. Kā prioritārie tirgi austrumos, no kurienes nāk lielākās kravu plūsmas, kā arī iespējams piesaistīt jaunas kravas un klientus, vērtējami Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Kazahstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Azerbaidžāna, Turcija, Ķīna, Japāna un Dienvidkoreja. Tāpat pie prioritātēm pieskaitāmas Skandināvijas valstis, uz kurām Latvijas uzņēmējiem ir iespēja organizēt loģistikas un distribūcijas pakalpojumus. Savukārt kravām, kas paredzētas NVS valstu tirgiem, iespējams meklēt jaunus klientus arī Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

2014.gadā SM izveidota Loģistikas nozares padome, kurā kopīgi ar nozares uzņēmējiem un asociācijām tiek gatavoti integrēti piedāvājumi konkrētu klientu vajadzībām, kā arī, gatavojoties konkrētiem starptautiskajiem pasākumiem, tiek apkopoti kompleksi piedāvājumi, aptverot informāciju par Latvijas tranzīta koridora iespējām, loģistikas un augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un investīciju iespējām.

Tāpat valsts ieņēmumu dienesta pārstāve klātesošos informēja par speciālo ekonomisko zonu un brīvostu kapitālsabiedrību un pašvaldību pārskatu iesniegšanas kārtību.

LOTLP ir valdības izveidota institūcija, ko vada Ministru prezidents. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.

Komentāri

Reklāma