Baltijā strādājošā Quelle tiešais mātes uzņēmums nav neviena no Vācijā sanācijai pakļautajām Quelle struktūrvienībām, tāpēc Baltijas valstīs kompānijā darbu turpinās tāpat kā iepriekš, informē Quelle OÜ.

Baltijas Quelle mātes uzņēmums ir Quelle International Ltd, kas ir reģistrēta Lielbritānijā. Sanācijas procedūrās iekļautās kapitālsabiedrības, kas atrodas ar Quelle OÜ vienā koncernā, ir tiesiski patstāvīgas, tāpēc notiekošais Vācijā neizsauks Baltijas Quelle OÜ sanāciju ne tiešā, ne saistītā veidā.

«Quelle OÜ turpina Baltijā savu ikdienas saimniecisko darbību bez jebkādām pārmaiņām, tas nozīmē gan pasūtījumu pieņemšanu, gan, protams, arī preču piegādi klientiem. Quelle klientiem nekas nemainīsies,» paskaidroja Quelle OÜ rīkotājdirektore Mari Rahumägi.

Db.lv jau vēstīja, ka Quelles glābšana ir izgāzusies un Vācijā šim uzņēmumam draud slēgšana. Tūkstošiem līdzstrādnieku var zaudēt savu darbu. Tomēr šo notikumu attīstību varēja paredzēt pēc tam, kad vasarā maksātnespēja tika pieteikta Quelle mātesuzņēmumam Arcandor. 50 milj. eiro lielais kredīts gan ļāva Quelle izdzīvot līdz šim brīdim un uzsākt sarunas ar iespējamiem investoriem. Tās gan izrādījušās nesekmīgas.

Investoru meklējumu laiks pamazām «iztek», arī ārzemju Quelle pārstāvniecību noliktavas vairs tikai ierobežotā apmērā spēj apgādāt savus klientus, raksta Welt.

Dažās vietās vēl ir iespējams izpildīt pasūtījumus, taču lielākajā daļā noliktavu vairs neesot pietiekami daudz preču, līdz ar to Vācijas Quelle maksātnespējai draud sekot bankrota vilnis Quelle ārzemju pārstāvniecībās. «Ja vēlākais novembra vidū ārzemju pārstāvniecībām nebūs atrasts investors, tās vairs nevarēs pasūtīt un norēķināties par jaunām Quelle precēm,» izteicies kāds Quelle pārstāvis, kas vēlas palikt anonīms. Quelle ārzemju pārstāvniecības atrodas 17 valstīs, Latviju apkalpo Lielbritānijā dibināts uzņēmums, kuram, kā vēl pirms dažām dienām izteicās tā pārstāvji, nekādu problēmu neesot.

Kā Db.lv jau rakstīja, bankrotējot Quelle Vācijā, bez darba paliks ap 7000 cilvēku, Austrumeiropas filiāļu bankrota gadījumā darbu zaudētu vēl vairāki simti cilvēku. Quelle, kas dibināts 1927. gadā, bankrots saistīts ar tā mātesuzņēmuma Arcandor maksātnespēju, kas tagad apdraud arī vairāku šīs ķēdes uzņēmumu tālākpastāvēšanu. Arcandor ķēdei pieder arī viena no populārākajām Vācijas universālveikalu ķēdēm Karstadt ar 126 veikaliem un 30 tūkst. strādājošiem.

Par bankrotējušu atzītā Vācijas preču pasta piegādes kompānija Quelle paziņojusi, ka tā pārtrauc darbu Baltijas valstīs, raksta balticbusinessnews.com.

Sakarā ar šo lēmumu Igaunijā Quelle no darba atlaidīs visus 82 darbiniekus, pastāstījusi Quelle Estonia vadītāja Mari Rahumegi. Viņa teica, ka uzņēmums turpinās meklēt investorus, bet, ņemot vērā, ka Quelle zīmolu iegādājās Otto, pagaidām vēl nav zināms, ar kādu zīmolu uzņēmums turpinās darbību.

Viņa paskaidroja, ka Vācijas preču pasta piegādes kompānijas Quelle bankrota dēļ Quelle Estonia zaudējusi visus piegādātājus.

Quelle Estonia apgrozījums pērn bija 485 miljoni Igaunijas kronu (21.8 miljoni latu), bet peļņa bija apmēram 100 tūkstoši kronu (4500 latu).

Quelle OÜ pēdējā brīdī Igaunijā ir atradusi sev un citiem lielākiem Quelle Eiropas meitas uzņēmumiem investoru.

Ziemeļeiropas vadošā pasta un e-mārketinga grupa Halens Group ir pārņēmusi Quelle operācijas Čehijā, Polijā, Slovākijā un Igaunijā, kas vada arī Quelle pasta pārdošanu Latvijā un Lietuvā.

Quelle OÜ gan neturpinās savu darbību zem līdz šim izmantotā Quelle zīmola, kura lietošanas tiesības pagājušā gada novembrī pārpirka Otto Grupp, bet gan sāks pārvaldīt Halens un Cellbes pasta pakalpojumus.

«Mums ir liels prieks paziņot par šo apvienošanos, kas ir galvenais elements mūsu izaugsmes stratēģijā. Tas palīdz ievērojami veicināt mūsu ilgtermiņa mērķi paplašināt savu darbību Austrumeiropā. Šī apvienošanās stiprina mūsu pozīciju Baltijas reģionā, kurā mēs esam bijuši veiksmīgi jau daudzus gadus. Tas arī palīdzēs mums paātrināt paplašināšanos Čehijā, Polijā un Slovākijā,» norāda Halles Holding rīkotājdirektors Gunnars Raimans.

Verners Otto (Werner Otto), vācu izcelsmes celmlauzis pasta pasūtījumu katalogu biznesā, kura Otto Group izaugusi no maza kurpju tirgotāja līdz starptautiskam mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumam, miris 102 gadu vecumā, atsaucoties uz grupas izplatīto paziņojumu, vēsta thelocal.de.

Otto, kurš dzimis kā pārdevēja dēls netālu no Vācijas galvaspilsētas, bet vēlāk pārcēlies uz ziemeļu ostas pilsētu Hamburgu, miris pagājušās nedēļas trešdienā Berlīnē, liecina Otto Group paziņojums.

«Verners Otto bija starp pēdējiem pēckara perioda ekonomikas pionieriem...,» teikts paziņojumā.

Viņš sapņoja kļūt par rakstnieku, bet 1949. gadā laida klajā savu pirmo pasta pasūtījumu katalogu, piedāvājot kurpes.

Pagājušā gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad Vācija atkopās pēc Otrā pasaules kara, pasta pasūtījumu katalogu bizness uzplauka un Otto bizness pārauga impērijā.

Grupa, kas joprojām ir ģimenes bizness un ko vada viens no Otto dēliem, pagājušajā gadā strādāja ar vairāk nekā 11 miljardu eiro apgrozījumu un nodarbina aptuveni 50 000 cilvēku 20 valstīs.

Quelles glābšana ir izgāzusies un Vācijā šim uzņēmumam draud slēgšana. Tūkstošiem līdzstrādnieku var zaudēt savu darbu, raksta Spiegel.

Uzņēmuma vadība uz notikušo reaģējusi ar dusmām un sarūgtinājumu, nodēvējot ar Vācijas tradicionālo uzņēmumu notikušo par milzu katastrofu. Tomēr šo notikumu attīstību varēja paredzēt pēc tam, kad vasarā maksātnespēja tika pieteikta Quelle mātesuzņēmumam Arcandor. 50 milj. eiro lielais kredīts gan ļāva Quelle izdzīvot līdz šim brīdim un uzsākt sarunas ar iespējamiem investoriem.

(Foto: AFP/SCANPIX)Diemžēl tās bija nesekmīgas, un tagad arī preču piesūtītājs pa pastu Quelle ir savu beigu priekšā. Iemesls, kāpēc ar vairāk nekā 15 potenciālajiem investoriem neizdevās vienoties, bija faktorings, proti, finansējuma nodrošināšana preču pārsūtīšanai pa pastu. Neizdevās vienoties arī par preču izplatīšanas kārtību. Līdz šim Quellei bija ap 1450 pārdošanas vietas, kas savāca pasūtījumus un zināmu preču klāstu glabāja savās noliktavās.

Latvijas tiešsaistes aizdevumu kompānija "Sun Finance Group" gatavojas aiziešanai no Vjetnamas tirgus, komentējot "Sun Finance Group" pārstāvja Aigara Plivča aizturēšanu Vjetnamā, sacīja "Sun Finance Group" investoru attiecību vadītāja Zanda Apine.

Viņa skaidroja, ka "Sun Finance Group" vienmēr ir darbojusies vietējās likumdošanas ietvaros, tajā skaitā Vjetnamā. Vjetnamas medija "Saigon News" izplatītā informācija par "Sun Finance Group" Vjetnamā piemērotajām gada procentu likmēm neatbilst patiesībai, uzsvēra Apine.

Viņa norādīja, ka "Sun Finance Group" darbības pamatā vienmēr ir bijis atbildīgs un godīgs darbs vietējās likumdošanas ietvaros. Uzņēmumam nav informācijas, ka Plivčs būtu rīkojies pretēji šiem uzņēmuma darbības pamatprincipiem.

Apine atzīmēja, ka "Sun Finance Group" Vjetnamā ir licencēts pakalpojuma sniedzējs.

Līdz 2022.gada izskaņai uzņēmumam un nozarei kopumā bijusi konstruktīva sadarbība ar vietējām uzraugošajām institūcijām. Tās bija iepazinušās ar visiem "Sun Finance Group" procesiem, produkta parametriem un uzņēmējdarbības modeli, kas to ieskatā bija pilnībā atbilstošs likumdošanai, norādīja Apine.

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Katalogu preču pārdevējs Quelle pirms savas slēgšanas rīko nebijušu izpārdošanu— noliktavas jāatbrīvo no 18 miljoniem preču, raksta Welt.

Db.lv jau ziņoja, ka viens no lielākajiem katalogpreču tirgotājiem Quelle Vācijā ir nonācis maksātnespējas statusā un līdz šī gada beigām to paredzēts slēgt. Līdz ar to noliktavas jāatbrīvo no precēm triecientempā. Eksperti preču pārdošanas iespējas vērtē labi, ieņēmumus lēšot uz 200-300 milj. eiro.

Jau ziņots, ka Latviju apkalpojošā Quelles pārstāvniecība atrodas Lielbritānijā un sola turpināt darbību tāpat kā līdz šim. Pēc Latvijas Pasta datiem Quelle līdz šim pārsūtīto paku skaita ziņā bijis visvairāk apkalpotais no visiem katalogiem, kas piedāvā preču iegādi pa pastu.

Viesnīcas FG Royal Hotel īpašnieku lēmums neturpināt restorāna Otto Schwarz zīmolu, visticamāk, ir saistīts ar patenta tiesībām, uzskata Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

«Protams, ir žēl, ka restorāns vairs nebūs savā vēsturiskajā vietā. Tas bija kā Rīgas vizītkarte restorānu jomā,» norāda Graikste, vienlaikus piebilstot, ka jautājumi par patentiem nekad neesot vienkārši atrisināmi un «tā noteikti nebija ļaunprātība no jauno viesnīcas īpašnieku puses».

Vienlaikus eksperte uzsver, ka restorānu attīstības līmenis kopumā Rīgā ir ļoti augsts, ko apliecinot arī ārvalstu vērtējumi - gan ēdienu kvalitātē, gan apkalpošanas kultūrā.

Tāpat esot vērojams, ka papildus tādiem labi pazīstamiem zīmoliem kā restorāns Vincents parādoties arī jauni spēlētāji, kas spēj sniegt augstvērtīgu servisu saviem apmeklētājiem.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas pieņēmusi SIA "Kuldīgas būvserviss" pieteikumu par SIA "Aviao" maksātnespējas procesa pasludināšanu, Db.lv informēja SIA "Kuldīgas būvserviss".

"SPA Hotel Otto" būvniecības darbi Dzintaru ielā Pāvilostā notiek kopš 2018.gada augusta. Plašāku sabiedrības ievērību tie izpelnījās rievpāļu iestrādāšanas laikā, kad kļūdainas ģeoloģijas dēļ ievērojami sarežģījās būvdarbi un izteiktā vibrācija ietekmēja apkārtējo iedzīvotāju ikdienu tādā mērā, ka sākās iedzīvotāju parakstu vākšana ar iebildumiem pret SPA viesnīcas būvniecību. Šie sarežģījumi ietekmēja arī būvniecību - palēninot būvdarbu gaitu un radot papildus izmaksas, skaidro SIA "Kuldīgas būvserviss" pārstāvji.

"Īpašuma attīstītājs "Aviao" līdz šim ne tikai nav uzņēmies atbildību par sevis iesniegtās kļūdainās ģeoloģijas sekām, bet arī, nespējot panākt sev vēlamo, kopš š.g. augusta beigām ar apsardzes palīdzību ir pārņēmis būvobjektu, darbus atļaujot veikt vien atsevišķiem SIA "Kuldīgas būvserviss" apakšuzņēmējiem. Šobrīd būvdarbu līgums ar SIA "Kuldīgas būvserviss" ir izbeigts un būvdarbus turpina SIA "Kuldīgas būvserviss" šī objekta projekta vadītāja jaundibinātais uzņēmums SIA "Capric Management". Papildus nekorektajai līguma pārņemšanai, "Aviao" nav veikusi samaksu par šī gada augsta beigās un septembrī izpildītajiem un apstiprinātājiem būvdarbiem 128 tūkstošu eiro apmērā un faktiski izvairās no sarunām ar būvnieku" apstiprina valdes loceklis Mārtiņš Puķe.

Savā vietā pēc remonta atgriezies pērn Ukrainā iegādātais zemessūcējs Otto, kurš nogrima Pāvilostas jūras vārtos šā gada 22. augusta pievakarē. Pagaidām zemessūcēju darbiem nav iespējams izmantot, jo viļņi ir pārāk lieli, un tiek meklēti citi veidi, lai pabeigtu iecerēto ostas padziļināšanu, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Ostas padziļināšanas darbi ar Otto ir iespējami mierīgos laika apstākļos. Šobrīd rudens vētrās ir maz cerību, ka tas varētu veikt kādus darbus. Pie tam mums ir jānolīgst jauna komanda, kurai darbi ar jauno tehniku vispirms jāapgūst,» tā Kursas Laikam Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

«Es mēģinu atrast citu risinājumu. Piedāvājumi ir vairāki, bet tie visi maksā traku naudu, kas ostas budžetam nav pa kabatai, tomēr spēcīgāka tehnika ir vajadzīga. Par to pārliecinājāmies, kad strādāja Otto,» skaidro ostas pārvaldnieks.

Vairāk nekā mēneša garumā notika apstākļu noskaidrošana, kāpēc negadījums notika, un no amata tika atstādināta Otto komanda, bet R. Griškēvičs amatā palika.

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta, paziņojusi Finanšu ministrija (FM), reaģējot uz ceturtdien medijos publicēto informāciju par lielo iepirkumu apturēšanu nesakārtotu likumu dēļ.

Jaunais Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums valsts sekretāru sanāksmē izsludināti jau pērn, tomēr aizvien nav pieņemti. Tādejādi līdz noteiktajam termiņam - 18.aprīlim - Latvijas likumos nav pārņemtas Eiropas Savienības (ES) jauno iepirkumu direktīvu prasības. Lai nezaudētu ES fondu līdzfinansējumu, valsts un pašvaldību iestādēm ieteikts uz nenoteiktu laiku atlikt visus iepirkumus, kuros paredzamā līgumcena pārsniedz noteikto slieksni - 5,225 miljonus eiro.

Šā gada 18. aprīlī Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.

Apvienošanās un pārņemšanas darījumu aktivitātes ziņā šā gada pirmais ceturksnis gan globālā līmenī, gan Eiropā ir bijis ļoti spēcīgs, stāsta Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere Eva Berlaus.

Pasaulē pirmajā ceturksnī veikto apvienošanās un pārņemšanas darījumu darījumu vērtība salīdzinot ar 2013.gada pirmo ceturksni ir pieaugusi par 35%, kas nozīmē, ka darījumu vērtības ziņā situācija pasaulē jau ir ļoti tuvu pirmskrīzes līmenim.

Darījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni ir samazinājies par aptuveni 14%, kas nozīmē, ka ir notikuši mazāk darījumi, taču par lielākām summām. Droši vien pamanāmākie no lielajiem darījumiem ir bijuši Facebook/Whatsapp darījums un Actavis/Forest Laboratories darījums. Darījumu vidējās vērtības palielināšanās parasti tiek saistītā ar pieaugošu pārliecību par ekonomiskās situācijas stabilitāti, skaidro eksperte.

Pasaulē lielākais alus ražotājs Anheuser-Busch InBev trešdien paziņoja, ka panācis oficiālu vienošanos par Lielbritānijā bāzētā alus ražošanas uzņēmuma SABMiller pārņemšanu.

Pēc ilgstošiem centieniem Anheuser-Busch InBev norāda, ka beidzot ir panākta vienošanās par nosacījumiem, lai pārņemtu SABMiller.

Darījuma summa veidos 121 miljardu dolāru (112 miljardus eiro), ietverot parādsaistības.

Anheuser-Busch InBev vēsta, ka maksās 44 sterliņu mārciņas (62,11 eiro) par vienu SABMiller akciju.

Tāpat vienošanās paredz, ka SABMiller par 12 miljardiem dolāru pārdos vairākuma akciju daļu ASV struktūrvienībā MillerCoors Ziemeļamerikas alus ražotājam Molson Coors.

Paredzams, ka Anheuser-Busch InBev un SABMiller apvienošanās darījums tiks pabeigts 2016.gada otrajā pusē.

Šis ir pasaulē trešais lielākais pārņemšanas darījums korporatīvajā vēsturē, kā arī visu laiku lielākais pārņemšanas darījums, ko īstenojis Lielbritānijas uzņēmums, norāda finanšu informācijas kompānija Dealogic.

Veļas ražotājaa a/s Lauma Lingerie akcionāru padomē vairs nebūs baltkrievu Milavitsa pārstāvju.

Par to liecina informācija Latvijas Vēstnesī. Atbrīvots padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Dičkovs un padomes loceklis Sergejs Kusonskis. Viņu vietā stājies Otto Tamme (priekšsēdētāja vietnieks) un Toomas Tool. Turpinās darbu padomes priekšsēdētāja Baiba Ģēģere. Padomes izmaiņas saistītas ar izmaiņām Silvano Fashion Group dalībnieku sastāvā šī gada sākumā, Db.lv informēja Otto Tamme. Silvano Fashion Group ir a/s Lauma Lingerie (100%), Linret EST, Milavitsa (78%) un France Style Lingerie (100%) mātes uzņēmums. Otto Tamme darbojas arī Silvano padomē. 2009.gadā Silvano pārdeva zaudējumus nesošos PTA Grupp, Linret un Splendo Polska LT.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

No 2015. gada 1. jūlija Somijas uzņēmums Monilaite-Thomeko Group maina nosaukumu uz Dayton Group, atgriežoties pie vēsturiskā nosaukuma, ar kuru ģimenes uzņēmums sāka savu darbību Helsinkos 1923. gadā.

Dayton Group uzņēmumi šodien darbojas Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā un Ķīnā, nodarbinot vairāk kā 400 darbinieku, un uzņēmumu grupas apgrozījums 2014. gadā bija 45 miljoni eiro. Gan Latvijā, gan Lietuvā un Baltkrievijā līdz gada beigām norisinās arī uzņēmuma apvienošanās process ar aukstuma iekārtu ražotāju Rolvika Group, kuru Monilaite-Thomeko iegādājās 2014. gada nogalē.

Somu uzņēmumu grupa dibināta 1923. gadā ar nosaukumu Dayton Vaaka Oy, tomēr laika gaidā citu uzņēmumu pārņemšanu un apvienošanos rezultātā grupas nosaukums mainījies. «Izrādot cieņu uzņēmuma 90 gadu ilgajai vēsturei, mēs vēlējāmies atjaunot tā vēsturisko nosaukumu, vienlaikus apzinoties uzņēmuma starptautisko darbību, kas ievērojami paplašinājusies pēdējās desmitgadēs. Turklāt nosaukums Dayton skan dabiski visās valstīs, kurās strādājam», atzīst Dayton Group vadītājs Freds Rambergs.

Starptautiskā viesnīcu grupa The Rezidor Hotel Group līdz 2020.gadam Rīgā plānot atvērt jaunu Radisson RED zīmola viesnīcu, informēja viesnīcu grupas pārstāvji.

Aģentūra LETA šā gada martā jau vēstīja, ka nākamo trīs gadu laikā viesnīcu grupa Carlson Rezidor Hotel Group plāno Rīgā atvērt vēl vienu no tās pārstāvēto zīmolu - Quorvus Collection, Radisson RED vai Prizeotel viesnīcām.

Jaunā viesnīca ar 220 numuriņiem būs pirmā Radisson RED zīmola viesnīca Latvijā, kas ir viesnīcu grupas Carlson Rezidor Hotel Group jaunais dzīvesstila zīmols tā sauktās millenials paaudzes ceļotājiem. Radisson RED viesnīca Rīgā tiks atvērta sadarbībā ar nekustamo īpašumu pārvaldītāju Astor Group.

The Rezidor Hotel Group izpilddirektora vietnieks un galvenais attīstības speciālists Elijs Junjes norāda, ka Rīgā gaidāmā Radisson Red zīmola viesnīca pastiprinās viesnīcu grupas klātbūtni tirgū un tās dominējošo pozīciju Baltijas valstīs.

Ukrainas KVV Group gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks uzlikts 150 līdz 300 miljonus eiro liels sods, informē KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovskaja.

Ukrainas KVV Group ir sagatavojusi virkni dokumentu iesniegšanai Eiropas Komisijas komitejās un uzsver, ka sods negatīvi ietekmēšot ne vien valsts tēlu, bet arī ekonomisko situāciju kopumā, iespējams, pat izraisot ilglaicīgu krīzi. Tādēļ KVV Group vēlreiz deklarējot savu gatavību iesaistīties pārrunās, kurām vajadzētu atrisināt ieilgušo krīzi uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs.

«KVV Group" aicina Latvijas sabiedrību un reāli domājošos valsts politiķus apturēt šaubīgās manipulācijas ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs un vēlreiz deklarē savus centienus piedalīties konstruktīvās sarunās, kā arī gatavību, izmantojot Latvijas valsts atbalstu, dot jaunu impulsu Liepājas pilsētas nozīmīgākā uzņēmuma darbā,» uzsvēra Napadovskaja.

Pēc desmit gadus ilgas partnerības vadošais Vācijas mazumtirgotājs un pakalpojumu sniedzējs Otto Group nolēmis saraut saites ar Spānijas apģērbu ķēdi Zara, vēsta dw-world.de.

Kā norāda medijs, Zara tādējādi zaudēs spēcīgu partneri Vācijā.

Kā ziņojis Vācijas ziņu izdevums Der Spiegel, Otto ir noraizējies par iespējamo kaitējumu, kādu saistība ar Inditex meitas uzņēmumu varētu nodarīt tās tēlam. Iemesls ir Zara Vācija vēlme mainīt savu juridisko satusu no vācu GmbH uz nīderlandiešu BV & Co KG.

Lai gan abas juridiskās formas raksturo privātu kompāniju ar ierobežotu atbildību, ir viena būtiska atšķirība: pārejot uz Nīderlandes formu tiktu ierobežotas uzņēmuma padomes (works council) tiesības.

Pirmdien Vācijas spēcīgā Verdi arodbiedrība jau paziņojusi, ka tā šo pāreju uzskata par satraucošu.

Ministru kabineta komiteja šodien pabeidza skatīt Finanšu ministrijas (FM) izstrādāto jauno Publisko iepirkumu likumu, kas paredz, ka iepirkuma procedūra nav jāpiemēro pakalpojumiem un precēm līdz 10 000 eiro vērtībā, tomēr pirms tā skatīšanas valdības sēdē vēl tiks rīkota starpinstitūciju sanāksme.

Kā tika norādīts valdības komitejas sēdē, sanāksme tiks rīkota, jo likumprojektu vēl ir nepieciešams precizēt.

Tā kā likumprojekts ir apjomīgs, tas iepriekšējās valdības komitejas sēdēs tika skatīts pa daļām.

Pašlaik spēkā esošā likuma redakcija paredz, ka iepirkumi nav jārīko, ja šī summa nepārsniedz 4000 eiro.

Likumprojekts tika izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības (ES) iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanu nacionālajā tiesiskajā regulējumā. FM piebilst, ka laikā līdz likuma pieņemšanai neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta.

Papildus FM ir atradusi risinājumu direktīvu būtisko normu pārņemšanas ātrākai virzībai un pieņemšanai. Jau šobrīd ir izstrādāti grozījumi Publisko iepirkumu likumā un grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ar mērķi nodrošināt direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu, tādējādi dodot iespēju jauno likumprojektu virzību turpmāk nesaistīt ar direktīvās noteikto obligāto normu pārņemšanu.