Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Pircēji visā pasaulē, padziļinoties recesijai, sāk dot priekšroku lētākām precēm, raksta Wall Street Journal.

Izpētot pircēju uzvedību 11 pasaules lielākās ekonomikas valstīs īsi pēc konkrētās valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, pētījumu firma Nielsen Co. konstatējusi daudz kopīga. Visi pircēji strauji pievērsušies mazāk dārgu zīmolu precēm.

Tāpēc Nielsen izšķīries reizi mēnesī sākt publicēt to preču indeksus, kam priekšroku devuši pircēji. Jaunais indekss parādīs salīdzinošo ainu, kādiem zīmoliem pircēji pasaulē dod priekšroku, kā arī parādīs izmaiņas cilvēku izdevumos un iepirkšanās ieradumos. Pašreizējie novērojumi liecina, ka izdevumi par pirkumiem globāli samazinās, priekšroka tiek dota vietējā zīmola precēm, tāpat arī samazinās iepirkšanās biežums un novērojamas vidēji izteiktas pazīmes, uzkrāt nepieciešamākos produktus.

Kompānija Vitrum vienīgie Latvijā sākuši ražot profesionālas elektriskās virtuves iekārtas.

Firmas īpašnieks Jurijs Baskakovs skaidro, ka tas vairāk ir uzņēmuma inženieru intelektuālais, nevis finanšu ieguldījums laikā, kad nozarē stipri jūtama ekonomiskā krīze. Tehnoloģiskās investīcijas ražotnē daudzu gadu garumā, kur ieguldīti vairāki miljoni, ļāvuši SIA Kompānija Vitrum attīstīt jaunu produktu ražošanu.

«Mūsu uzdevums – visas mūsu nozares importu aizvietot ar Vitrum ražojumiem un no tirgus «aizvākt» lēto produkciju no Ķīnas un Turcijas,» savas ambīcijas atklāj J. Baskakovs. Uzņēmējs uz jauno produkciju, kas tagad aizņem 3 - 4 % no kopējā ražošanas uzņēmuma apgrozījuma, liek lielas cerības, cerot, ka apjomi varētu pieaugt.

Parādu nasta aug, un gaidāms jauns, pietiekami strīdīgs nodokļu vilnis.

1. Plāns "nākamās paaudzes ES"

Eiropas glābšanas nolūkiem iecerēts izdot arvien astronomiskākas summas, kas, šķiet, aug ja ne pa stundām, tad dienām. Vēl pirms neilga laiciņa Francijas un Vācijas vadītāji rosināja, ka visiem jau esošajiem individuālākiem un kolektīvākiem ekonomikas glābšanas plāniem pa virsu jāveido vēl papildu 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija (EK) un kopā garantētu Eiropas valdības.

Savukārt šonedēļ šo plānu jau līdz 750 miljardiem eiro "uzlaboja" tā pati EK, kura turklāt vēlas, lai 500 miljardi no šīs naudas valstīm tiktu piešķirti grantu veidā un atlikušie 250 miljardi - kādu daudzmaz klasiskāku aizdevumu veidā. Papildu šim - EK prezidente Urzula fon der Leiena arī paziņoja, ka nākamais septiņu gadu reģiona budžets būs 1,1 triljona eiro apmērā.

No satelīta uzņemtās fotogrāfijās redzams, ka Ķīnā Šeņdžeņas pilsētas sporta kompleksā izvietoti, pēc visa spriežot, bruņu transportieri un citi Ķīnas paramilitārās Tautas bruņotās policijas transporta līdzekļi, kas tiek interpretēts kā Pekinas draudi vērst arvien lielāku spēku pret demokrātijas atbalstītāju protestiem netālajā Honkongā.

Attēli, kas iegūti no uzņēma » Maxar» satelīta «WorldView», redzami 500 vai pat vairāk transporta līdzekļi, kas izvietoti iepretim Honkongas ostai Šeņdžeņas līča sporta centra stadionā vai tam līdzās.

Ķīnas oficiālie mediji vēsta, ka manevri Šeņdžeņā plānoti iepriekš un tiem nav nekāda sakara ar Honkongas protestiem. Tiesa gan, pēdējās norises notiek neilgi pēc Pekinas brīdinājuma, ka Honkongas protestos vērojami «terorisma asni».

ASV izlūkdienesti uzskata, ka Ķīnas valdība uz robežu ar Honkongu pārvieto karaspēku, tviterī pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps.

«Visiem vajadzētu būt mierīgiem un drošiem,» uzsvēra Tramps.

Pekina līdz šim nav vēlējusies sūtīt policijas vai armijas vienības no kontinentālās Ķīnas uz Honkongu vai arī mobilizēt Honkongā dislocēto Tautas atbrīvošanas armijas garnizonu, lai apspiestu protestus.

SIA Silvanols pērn piedzīvojis izmaiņas gan dalībniekos, gan vadībā, savukārt šogad uzņēmums pieteicis sevi ar ambicioziem plāniem – gan otras maiņas ieviešanu ražošanā, gan eksporta horizontu paplašināšanā ar eksotiskām Austrumu valstīm, piemēram, Honkongu. Db.lv viesojās SIA Silvanols, lai skatītu, kā top uzņēmuma visvairāk tirgotais produkts – Faringospray.

Faringospray ietilpst medicīnas iekārtu grupā, un pašlaik veido aptuveni 30% jeb lielāko daļu no kopējā SIA Silvanols saražotā produktu apjoma. Gada laikā tiek saražoti aptuveni 400 tūkstoši Faringospray medicīnas iekārtu.

Kopumā Silvanols produktu portfelī ir aptuveni 50 produkti, bet ne visi produkti tiek aktīvi pārdoti Latvijā. Daži produkti Latvijā nav sasnieguši noteiktus apjomus, tādēļ tie tiek tikai eksportēti, Db.lv stāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Artjoms Borcovs.

Patlaban Faringospray tiek eksportēts uz septiņām valstīm, no kurām lielākais tirgus ir Polija, uz kuru tiek eksportēti teju 25% no visa produkta apgrozījuma. Otrs lielākais eksporta tirgus ir Lietuva, kurai seko Azerbaidžāna un Igaunija. Eksotiskākā eksporta valsts, uz kuru aizceļo Faringospray, šobrīd ir Gruzija, taču šī gada plānos ir mērķis iekarot Austrumu tirgu – Honkongu, Ķīnu un blakus esošās valstis, atklāja A. Borcovs.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā.

Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu «viena valsts, divas sistēmas», kas tiek attiecināts uz Honkongu.

Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība.

Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus.

Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju «Cathay Pacific» un «Hong Kong Airlines» reisi.

«Cathay Pacific» stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins oficiāli atklājis pasaulē garāko jūras tiltu, kas savieno Honkongu ar Ķīnas kontinentālo daļu.

55 kilometrus garais tilts, kura būvniecība ilga teju desmit gadus, savieno Honkongu, Džuhai un Makao. Tilta kompleksā ietilpst arī 6,7 kilometrus garš tunelis un mākslīgā sala.

Ceremonijā Džuhai pilsētā, kur tilts iznākt kontinentālās Ķīnas daļā, piedalījās arī Honkongas līdere Kerija Lama un Ķīnas viceprezidents Haņs Džens.

Tilts veicinās «viena valsts, divas sistēmas» principa attīstību un palīdzēs Honkongai un Makao integrēties kontinentālajā Ķīnā, pavēstīja Haņs.

Pēc tilta nodošanas ekspluatācijā pa to no Honkongas līdz Džuhai varēs nokļūt pusstundā. Pašlaik tam ir nepieciešamas trīs stundas.

Mazumtirdzniecības tīkla IKI veikalos janvārī nedaudz palielinājies pieprasījums pēc kafijas, tabakas izstrādājumiem un alkohola, kam no 1. februāra gaidāms akcīzes nodokļa pieaugums.

«Mūsu novērojumi liecina, ka IKI mazumtirdzniecības tīkla veikalos pēdējā mēneša laikā nedaudz pieaudzis pieprasījums pēc precēm, kam no 1. februāra tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme. Šī tendence nav ļoti izteikta, taču ļauj secināt, ka daļa pircēju veido šo preču uzkrājumus. Šī ir pēdējā nedēļa, kad pircēji var pagūt iegādāties šos produktus vēl par vecajām cenām un, ņemot vērā ekonomisko situāciju un to, ka, piemēram, kafijai ir ilgs uzglabāšanas termiņš, iespējams, daļa patērētāju meklē veidus kā ietaupīt,» informē SIA PALINK Mārketinga daļas vadītāja Indra Svikle.

Par maksātnespējīgu pasludināts viens no Latvijas «veiksmes stāstiem» kompānija Vitrum, kas pirms pāris gadiem saņēma ES fondu miljonu, vēl pirms diviem gadiem apgrozīja 20 miljonus eiro un bija arī Microsoft sadarbības partneris.

Kā liecina Maksātnespējas reģistrā veiktais ieraksts, par kompānijas administratoru apstiprināts Andris Puide. Viņš DB sacīja, ka Vitrum kreditori viena mēneša laikā no šodienas var pieteikt savus kreditoru prasījumus, taču atteicās pa telefonu izpaust, kāda šobrīd ir uzņēmuma bilances situācija. Vitrum vienīgais valdes loceklis ir Jurijs Baskakovs, liecina Crediweb dati. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 100 tūkstoši Ls. Vitrum ražo bāru mēbeles, veikalu iekārtas, aukstuma iekārtas, logus, durvis, noliktavu iekārtas, plauktu sistēmas un citu produkciju.

2009. gada sākumā uzņēmums izvēlējās ražot profesionālās elektriskās virtuves iekārtas. «Mūsu uzdevums – visas mūsu nozares importu aizvietot ar Vitrum ražojumiem un no tirgus «aizvākt» lēto produkciju no Ķīnas un Turcijas,» toreiz savas ambīcijas atklāja J. Baskakovs. Uzņēmējs uz jauno produkciju lika lielas cerības, cerot, ka apjomi varētu pieaugt un ar to varētu aizvietot līdzīgu lēto preču importu. 2008.gadā Vitrum apgrozīja 20 miljonu latu un eksports bija ap 70%. DB arī vēstīts, ka 2008.gadā Vitrum noslēdza līgumu ar informācijas tehnoloģijas kompāniju Microsoft par autorizētu iekārtu un mēbeļu piegādi. Tieši ar Microsoft Vitrum savulaik saistīja lielas cerības.

Latvijā darbu sācis lidojumu cenu salīdzināšanas portāls Flyzeta.lv. Tajā ceļotgribētāji var bezmaksas salīdzināt vairāk nekā 400 aviolīniju un lielāko Latvijas interneta aģentūru aviobiļešu cenas.

Pēc piemērotākā varianta izvēlēšanās lietotājs tiek novirzīts tieši uz biļešu pārdevēja mājaslapu bez jebkādas starpniecības maksas. Šādi portāli nupat kā sākuši darboties arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Krievijā.

«Lidojumu cenu salīdzināšanas pakalpojums jau ilgu laiku ir populārs ārzemēs, taču Latvijā vēl tikai tiek attīstīts. Līdz šim lietotājiem, lai uzzinātu, vai viņu atrastās biļetes patiešām ir lētākās, vajadzēja pārbaudīt cenas dažādās interneta vietnēs. Portāls Flyzeta.lv ir unikāls ar to, ka sistēma ne tikai parāda aviokompāniju biļetes, bet arī interneta aviobiļešu aģentūru piedāvājumus. Klientiem tiek atstāta brīvība izvēlēties, kur iegādāties biļetes lidojumam, un nav jāmaksā komisijas maksa. Turklāt mēs pastāvīgi papildinām aviokompāniju un to portālu, kas pārdod aviobiļetes, sarakstu, cenšoties ceļotājiem piedāvāt pēc iespējas lētākus lidojumus jūsu izvēlētajā maršrutā,» saka Gintare Mačiene (Gintarė Mačienė), Flyzeta.lv portāla vadītāja.

Pavisam nesen Rīgas Centrāltirgū tika atvērts Rūpniecības preču paviljons, kurā pārcēlusies liela daļa preču, kas iepriekš tika tirgotas nojumēs Gogoļa laukumā. Turpinoties drēbju bodīšu un importēto augļu uzvaras gājienam Centrāltirgū, Rīga neatgriezeniski zaudēs ne tikai vērienīgu tūrisma objektu, bet arī vietu, kur rīdzinieku ģimenes varētu iegādāties pašmāju zemnieku un amatnieku produkciju.

Aicinu Rīgas domes un tirgus vadību sēsties pie saruna galda un definēt vienotus tirgus attīstības mērķus un stratēģiju.

Situācijā kļūst aizvien sliktāka

Kamēr daudzās vecās Eiropas valstīs tirgus joprojām ir vieta, kuru apmeklē tūristi, lai iepazītu tradicionālās garšas, kā arī iegādātos zemnieku un amatnieku produkciju, kā arī vieta, kur brīvdienās var doties ģimenes, kas dod priekšroku pašmāju produktiem, situācijā Rīgā kļūst aizvien sliktāka. Vairāk nekā desmit gadus Rīgas Centrāltirgus soli pa soli degradējas, degradējot vidi un apdraudot tirgus kultūru kopumā.

No vēstures mantojuma par lupatu bodi

Centrālais tirgus nav tikai vieta, kur iepirkties – tas ir UNECSO mantojums. Tie ir paviljoni ar interesentu vēsturi, kuros nav vietas veikalu tīkliem, nekvalitatīviem apģērbiem vai lētām precēm no Ķīnas. Nav māksla pārvērst vēstures mantojumu par lupatu bodi, bet attīstīt, lai tas būtu ne tikai atbalsts Latvijas zemniekiem un ražotājiem, bet arī tūristu magnēts. Šaubos, vai tūristi vēlēsies apskatīt drēbju bodes un augļus no vairumtirdzniecības bāzēm?!

Biznesā sīkumu nav. Pievēršot uzmanību kādai šķietami sīkai niansei vai detaļai, uzņēmums var ietaupīt, būtiski palielinot peļņu. Tieši tāpēc iepakojamo iekārtu un materiālu tirgotājs un servisa uzņēmums SIA Profipak SL piedāvā pāris noderīgus padomus, kā izmantot uzņēmumam pieejamos resursus vēl efektīvāk.

Izejvielu iegāde, produkta kvalitāte, ražošanas iekārtas, produkta iepakojums un droša transportēšana.

Visi iepriekšminētie ražošanas procesi ir vienlīdz svarīgi. Piemēram, nekvalitatīvs, taču spožā papīrā iepakots produkts ir kā skaista sporta mašīna, kas stāv garāžā ar izņemtu motoru un sausu degvielas tvertni. Uz to var paskatīties, bet tā nesniedz īpašniekam vairāk par vizuālu baudījumu. Savukārt, padomāt par kvalitatīvu produktu skaistā iepakojumā, taču nepadomāt par tā iepakošanu transportēšanai, ir tas pats, kas paņemt skaistās sporta mašīnas virsbūvi, ielikt tajā jaudīgu motoru, iepildīt degvielu, uzlikt uz tās gāzes pedāļa ķieģeli, aizvērt acis un cerēt, ka tā nonāks galapunktā sveika un vesela bez jebkādām garantijām. Muļķīgi, vai ne?

Lufthansa plāno krasi samazināt izdevumus un līdz ar to samazināt arī aviobiļešu cenas – tādā veidā kompānija cer atgūt savas pozīcijas Eiropas tirgū un konkurēt ar lēto biļešu aviokompānijām, paziņojis Lufthansa valdes priekšsēdētājs Kristofs Francs, raksta newsru.com.

Vācijā lielākā un Eiropas otrā lielākā aviokompānija nolēmusi mainīt uzņēmuma koncepciju. Uzņēmuma vadība norāda, ka peļņu nesošie starpkontinentālie reisi nevar mūžīgi subsidēt iekšzemes un Eiropas maršrutus.

Lufthansa novērojuši, ka ekonomiskās krīzes laikā arī uzņēmēji iekšzemes komandējumos arvien biežāk izmanto lēto biļešu aviokompānijas – šis fakts ļoti ietekmējis Lufthansa finansiālo situāciju, kura Eiropā strādā ar zaudējumiem.

K. Francs norāda, ka līdz šim zaudējumus no Eiropas lidojumiem, Lufthansa sedza no starpkontinentālo reisu peļņas, taču tagad aviokompānija arī tālajos lidojumos ir izjutusi konkurentu ietekmi. Par saviem konkurentiem Lufthansa uzskata Emirates, Etihad Airways, Qatar Airways.

Sarunas par to, ka bankas nekustamo īpašumu tirgū mākslīgi uztur cenas vai samazina tās, ir maldīšanās, jo bankām nav nekāda viltīga plāna nekustamo īpašumu tirgū un tās ir spiestas par ļoti zemām cenām uzpirkt tajās ieķīlātos īpašumus, sacīja Rietumu bankas padomes loceklis Aleksandrs Kaļinovskis.

Viņš noliedza pārmetumus, ka bankas ar savu meitasuzņēmumu starpniecību izsolēs mākslīgi uztur augstākas cenas, tādējādi liedzot citiem tirgus dalībniekiem iegādāties īpašumus par tirgus situācijai atbilstošu cenu.

Viņš skaidroja, ka izsolēs noteiktās sākumcenas lielākoties ir ļoti zemas, jo novērtētāji to ir noteikuši nevis pēc objekta patiesās vērtības, bet tirgus vidējās cenas.

«Šādā situācijā banka pieņem lēmumu solīt līdz tās skatījumā taisnīgajai cenai. Ja kāds ir iecerējis izsolē iegādāties īpašumu «pa lēto», nevajag brīnīties, ka bankai arī ir savs viedoklis par šī īpašuma cenu un tā ir gatava to nopirkt dārgāk,» teica Kaļinovskis.

Lēto cenu lidsabiedrība Wizz Air pārdomājusi un pagaidām neplāno paplašināt darbību Rīgas lidostā, atzīst starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdis Arnis Luhse.

Kā skaidro lidostas vadītājs, Wizz Air pārstāvji atzinuši, ka Rīgā ir lielāka un piesātinātāka konkurence nekā citās Baltijas valstu lidostās un viņi nejūtot tik lielu spēku, lai varētu šajā tirgū konkurēt, strauji paplašinoties.

«Sākotnēji Wizz Air gribēja palielināt šeit jaudas divas reizes, atverot septiņus jaunus galamērķus. Viņi bija gatavi atvērt arī galamērķi uz reģionu, kurš mums ir joprojām neapgūts, - Spānijas dienvidu gals un Portugāle. Tas lidostai būtu izdevīgi, taču vismaz nākamgad šis projekts nerealizēsies,» skaidro Luhse.

Cits lēto cenu uzņēmums Ryanair atbildi par bāzes izveidošanu Rīgas lidostā nav sniedzis, taču patlaban arī par to nenotiekot aktīvas sarunas.

Kamēr lielākā daļa valstu izmanto fiskālās un monetārās politikas, lai kontrolētu inflāciju, Argentīna, lai atvieglotu patērētāju, kuru rēķini aug katru mēnesi, dzīvi, ieviesusi pikšu automašīnas, vēsta Reuters.

Valdības jaunākais piedāvājums, stājoties pretī pieaugošajām cenām, sastāv no aptuveni desmit mobiliem zivju tirgotājiem, kuri nabadzīgās apdzīvotās vietās netālu no galvaspilsētas Buenosairesas pārdod lētu produkciju.

Kravas automašīnas esot dekorētas ar ziļiem viļņiem un saukli: «Tagad ir zivis ikvienam.» Tās sagaidot tūkstošiem cilvēku, kuri stāv garās rindās, lai iegādātos lēto pārtiku.

Reuters raksta, ka Argentīnā līdz šim ļoti iecienīta bijusi liellopa gaļa, savukārt zivis bijušas samērā nepopulārs ēdiens. Taču, liellopa gaļas cenām pēdējos trīs mēnešos vien pieaugot par 30% un ņemot vērā lēto zivju piedāvājumu, no tām šobrīd iedzīvotājiem esot grūti atteikties.

Darījumi saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, ja vien netiek veikti spekulatīvos nolūkos, tiek kārtoti vienreiz vai dažas reizes mūžā. Taču redzams, ka Latvijā lielākoties tie tiek slēgti ar domu: «Varbūt es tā pa lēto, gan jau būs labi.» Tiesiskā regulējuma trūkumu katrs pats aizvieto ar savus izpratni un spēlē pēc saviem noteikumiem.

Tā pašreizējo situāciju nekustamo īpašumu darījumu jomā sarunā ar biznesa portālu db.lv raksturo zvērināts notārs, Zvērinātu notāru padomes loceklis Aigars Kaupe.

Viņš gan akcentē, ka problēmu risinājumā būtu jāiesaistās likumdevējam. Vispirms vienmēr ir nepieciešama politiskā griba - standartu, noteikumu ieviešana, jo pilnīgs liberālisms fundamentāli svarīgās lietās nav attaisnojams, liberālisma galējā robeža ir anarhija, kurā katrs pats dara tā, kā grib – tā pašlaik ir mūsu valstī.

«Mani kā praktizējošu notāru ļoti pārsteidz, ka cilvēki ar ļoti svarīgām lietām bieži rīkojas neracionāli, neapdomīgi. Kur iracionālais cilvēks dodas? Izvēlas lētāko iespējamo risinājumu, par darījuma drošumu nerūpējas. Problēmas rodas tad, kad darījums - materiāli svarīgs, bet juridiski bez pietiekamiem drošības elementiem - ir sācies, noticis. Tad ir jāsāk risināt iedibināto problēmu sekas,» skaidro A. Kaupe.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Lietuvas dzintara tirgotājiem šobrīd nākas pazemināt savas preces cenas, kas pašiem lietuviešiem pēdējos gados vairs nav īsti pa kabatai, tomēr tās vēl aizvien ir nesamērīgi augstas, raksta avīze Lietuvos žinios.

Ķīnieši, kas pirms dažiem gadiem dzintaru uzpirka masveidā, nu vairs to nedara, jo paši sākuši nomāt dzintara raktuves Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.

Dzintara tirgū vērojamas arī citas tendences - pieaugusi interese par lētāko Ukrainas dzintaru, bet baltais jeb ziloņkaula krāsas dzintars, kas agrāk netika vērtēts īpaši augstu, nu kļuvis par kārotāko un arī dārgāko preci.

«Cenas, ko uzpircēji bija pacēluši līdz kosmiskiem augstumiem, sākušas atspēlēties,» avīzei sacījis Padomes loceklis, pazīstamais Lietuvas dzintara kolekcionārs un vairāku galeriju īpašnieks Kazimirs Mizgiris. «Pirms četriem gadiem prāvāks tīrradnis ielas tirdzniecībā maksāja vienu eiro gramā, bet šobrīd - vismaz piecus līdz septiņus eiro. Vairs neatradīsiet arī slīpētas, apaļas krelles, jo no vecmāmiņu pūralādēm viss jau uzpirkts un aizceļojis uz ārzemēm. Ja nu arī kāds saka, ka dzintara cenas kritušās, jāatzīst, ka tās joprojām ir neadekvāti augstas. Nākamās lietuviešu paaudzes par dzintara rotām un dzintara izstrādājumiem varēs tikai pasapņot.»

Pasaulē sevi piesaka arvien lielākas bažas par Covid-19 atgriešanos, savukārt finanšu tirgos patlaban nevar teikt, ka būtu skaidrība, kādā virzienā tirgi ies tuvāko mēnešu laikā.

1. Gandrīz it kā nekas nebūtu bijis

Finanšu tirgos noslēdzies apaļš atskaites periods – pusgads. Neskatoties uz pandēmiju, ģeopolitiskajiem strīdiem un citām problēmām, pasaules lielākā akciju tirgus raksturojošā ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība kopš janvāra sarukusi vien par 5%. Savukārt otrais ceturksnis ASV akcijām izrādījās pats veiksmīgākais vairāk nekā 20 gados, kur tā vērtība pieauga gandrīz par 20%.

No 23. marta līdz 8. jūnijam ASV akciju cena palēcās par 44%. Šis ASV akcijām bija veiksmīgākais periods vismaz 90 gados. Otrajā ceturksnī bija vērojama arī pēdējos gados visai reta parādība, kad Eiropas akciju cena auga straujāk par ASV akciju vērtību (piemēram, Vācijas akciju DAX indeksa vērtība palēcās par ceturto daļu). Kopumā gan šobrīd nevarētu teikt, ka vērojama kāda liela skaidrība un pārliecība par to, kas finanšu tirgos varētu notikt vēl nākamo sešu mēnešu laikā. Cenu atveseļošanās bijusi patiešām ievērojama (tas pats par sevi dažiem liek būt piesardzīgiem), un daudzi izsaka bažas, ka šāds kāpums aizskrējis pa priekšu realitātei, kas nemaz tik patīkama (par ko it kā liek domāt akciju uzvedība) var arī nebūt. Lielā mērā esošais pieaugums balstījies uz bezprecedenta centrālo banku un valdību ekonomiku stimuliem. Tirgū tiek iepludināti triljoni, kas attiecīgi rada labu fonu finanšu aktīvu cenu pieaugumam pat ļoti dziļas recesijas apstākļos.

Raidījuma Nekā personīga rīcībā nonākusi informācija, ka starptautiskie aizdevēji vēlas panākt, lai Latvijā pievienotās vērtības nodoklis tiktu paaugstināts no 21% uz 23% un, ieviešot nodokli par dzīvojamo platību, to jāpiemēro visam īpašumam nevis tikai luksus mitekļiem. Valdība arī lemšot par pensiju samazināšanu.

«Šonedēļ, kad atbrauca starptautiskie aizdevēji, viņi ieraudzīja, ka budžets joprojām nav samazināts un tā deficīts ir nevis 7%, bet 11.5%. Neoficiāli, bet droši avoti apliecina, ka piektdien pēc tikšanās ar valdības vadītāju Pasaules bankas un Valūtas fonda eksperti devušies uz Rīgas pili, viņi informējuši valsts prezidentu par neapmierinošo valdības darbu. Pēc šī signāla radies pamatots satraukums, ka aizdevēji turpmākās sarunas pārtrauks un Latviju pametīs vienu ar savām problēmām,» informēja raidījums Nekā personīga.

Par kritisko situāciju zinājis arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, tāpēc viņš licis lietā šoka terapiju, paziņojot, ka rudenī Latvijai nāksies izdot surogātnaudu - talonus. Nekā personīga viņš apstiprinājis, ka viņa mērķis bijis iekustināt valdības darbu. Latvijas Banka būšot pirmā iestāde, kas iestāsies pret šādu talonu vai citu naudas aizstājēju izdošanu. Taču, kā norāda Nekā personīga, ministru izteikumi valdībā liecinot, ka viņi vēl joprojām neapzinoties situācijas smagumu.

Tekstilpreču ražotājas SIA Kichi mērķis nav uzšūt vienu sedziņu vai dušas aizkariņu, bet attīstīt tekstila izstrādājumu līniju interjeram.

Pašlaik uzņēmuma pamatprodukts ir izstrādājumi vannas istabai no kaņepju auduma, bet, lai papildinātu sortimentu, uzņēmums piedāvā galdautus, galda sedziņas un celiņus no lina.

Dizainere Zane Verika, SIA Kichi līdzīpašniece, domājot par unikālām šķiedrām, savos meklējumos nonāca pie kaņepēm, – tā esot vienīgā dabiskā šķiedra, kas nepelē un ir mitrumizturīga. Agrāk kuģu buras izgatavotas no kaņepju auduma tā unikālo īpašību dēļ. «Mēs izvēlējāmies kaņepju šķiedru, jo tā ir atšķirīga no citām. Kaņepju tekstils ir dabisks materiāls. Esmu ievērojusi, ka ekoloģisku preču ražotāji dizainam pievērš maz uzmanības. Cik esam izpētījuši konkurentus pasaules mērogā, nereti dizains beidzas ar «apvīlētām» maliņām,» apgalvo Zane.