Kāzas ir ne vien svētki jaunajam pārim un viesiem, bet arī garantēts bizness kāzu aģentūrām, fotogrāfiem, svinību vietām, ēdinātājiem, floristiem un citiem kāzu rīkošanā iesaistītiem uzņēmējiem. Kāzu aģentūru vidū valda liela konkurence, un saskaņā ar portāla precos.lv datiem Latvijā ir 16 kāzu aģentūru un vairākas privātpersonas, kas piedāvā kāzu rīkošanas pakalpojumus, trešdien raksta laikraksts Diena.

Aptaujātās kāzu aģentūras stāsta, ka par klientu trūkumu sūdzēties nevar un, lai gan pārsvarā kāzu svinības tiek rīkotas no maija līdz septembrim, darba kāzu sagatavošanā netrūkst arī ziemā. Jāteic, ka Latvijas kāzu aģentūru pakalpojumus mēdz izmantot ne tikai mūsu valsts pāri, bet arī pāri no Skandināvijas, Krievijas, Vācijas un citām valstīm.

Kāzu aģentūras Mīlestība īpašniece un direktore Dace Miezīte stāsta, ka biznesu iespējams plānot, jo pāri līgumu ar aģentūru par svinību rīkošanu slēdz aptuveni pusotru gadu pirms kāzām. Aģentūra piedāvā pilnu pakalpojumu spektru, sākot no laulību gredzeniem, floristiem, fotogrāfiem un vakara vadītājiem līdz svinību vietas dekorēšanai un transporta organizēšanai. D. Miezīte stāsta, ka klienti, kas izvēlas kāzu rīkošanai piesaistīt aģentūru, parasti tai uztic visu kāzu organizēšanu. «Vidēji mēs sarīkojam līdz 50 kāzām gadā, vasaras vidū ir nedēļas nogales, kad mums ir piecas kāzas vienlaikus. Ja runājam par mūsu pakalpojumu izmaksām, tās sastāv no divām daļām: samaksa par pakalpojumiem un noteikts procents no kopējām izmaksām,» klāsta D. Miezīte.

Melnā zelta cena šī mēneša laikā noplanējusi zem 50 ASV dolāru par barelu līmeņa, un nav izslēgts, ka pasaulē svarīgākā energoresursa vērtība vēl ilgstoši atradīsies zem šīs atzīmes.

Tādējādi arī mūsu valstī tendencēm pasaules preču biržās vajadzētu nozīmēt to, ka degvielas cena ir zemāka vai kaut vai nepieaug.

Kopumā zemajai naftas cenai par labu vismaz sākumā vajadzētu nākt to valstu tautsaimniecībām, kas vairāk šo resursu importē, bet ar mīnusa zīmi šis vienādojums ir tās eksportētājiem. Tomēr arī milzīgas kaimiņu problēmas kādā brīdī sāks atstāt ietekmi uz apkaimes sabiedrības veselību un nosacīti ierasto kārtību.

Tam, ka pašlaik ir zemāka naftas vērtība, jau ilgāku laiku ir pietiekami pamatots fundamentālais iemesls – pasaules naftas ieguvēji milzu apmēros pumpē šo resursu, kas novedis pie milzīgiem melnā zelta uzkrājumiem. Turklāt pēc iepriekšējās OPEC valstu sanāksmes būtībā vēl skaidrāks kļuvis tas, ka pasaules vadošie naftas ieguvēji zaudējuši spēju daudzmaz efektīvi kontrolēt melnā zelta cenu. Tas daļēji noticis tādēļ, ka šajā tirgū iespiedušies ASV slānekļa naftas ieguvēji, kuri šo resursu spēj komerciāli izdevīgi saražot pie arvien zemākām cenām. Rezultātā daudziem tradicionālajiem naftas ieguvējiem uz dažādu visai dziļu savstarpējo domstarpību un nepieciešamības pēc ieņēmumiem fona atlicis cīnīties par tirgus daļu.

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Finanšu tirgos cenas turpina savas trakās vai mierīgās svārstības, nekas uz vietas nepaliek, bet kādā brīdī vajag pielikt pieturas punktu atskaitei.

Tādējādi, kā ik gadu, SEB bankas valūtu eksperts Andris Lāriņš gada nogalē ir sagatavojis dzejolīti par valūtas kursu izmaiņām un būtiskākajiem notikumiem šajā gadā:

Par latu

Ātri pagāja pirmais gads

Kurā maciņos nebija lats

Bet eiro tautu vis neapbur

Tā miljoniem latu vēl zeķēs tur

Par Ukrainu

Olimpisko Soču fonā

Daļa Ukrainas krīt komā

Katram skats caur savu prizmu

Uz šo ģeopolitisko klizmu

Par FRS monetāro politiku

FRS bez lielas steigas

Izsludina QE beigas

Tagad drusku iepauzēs

Un tad likmes paaudzēs

Par rubli

Strādāt eksportā ar rubļiem

Kā glaunās kurpēs brist pa dub ļiem

«Jebkurai, pat vismodernākajai signalizācijas sistēmai ir jēga tikai tad, ja ēku lietotāji apzinās, ka drošības instrukcijas nav atvilktnē apputējis papīrs, bet dokuments, kurš reāli jāievieš dzīvē, regulāri apmācot darbiniekus un atbildīgās personas,» paudis Vesmann valdes loceklis Māris Vesmanis.

Viņš arī atzīst, ka pašlaik obligātās civilās aizsardzības stundas tiek pieminētas vien ar smaidu, un drošības instrukcijas daudzos uzņēmumos ir tikai formalitātes. Vēl jo vairāk - tajās nereti neiedziļinās pat atbildīgās personas, atzina M. Vesmanis.

Uzņēmuma Vesmann prakse rādot, ka reālas apmācības un treniņi netiek veikti pietiekamā apjomā vai tie pat tiek ignorēti.

«Ir objekti, kuros atbildīgie diemžēl pat nezina, vai viss ir kārtībā ar rezerves evakuācijas durvīm,» pauda signalizācijas uzņēmuma vadītājs.

Vesmann pamata darbības virziens ir drošības risinājumu tehniskā apkope. «Mēs rūpējamies, lai uzņēmumos uzstādītais drošības sistēmu tehniskais stāvoklis tiek regulāri pārbaudīts un, ja nepieciešams, veicam remontu. Līdzībās runājot, esam kā santehniķis, kas salabo cauru trubu, ja pa to tek ūdens,» skaidroja uzņēmuma vadītājs.

ZZS iebildumu dēļ Finanšu ministrija (FM) no valdībā šodien akceptētajiem grozījumiem nekustamā īpašuma likumā (NĪN) atsauca priekšlikumu par maģistrālo naftas cauruļvadu atbrīvošanu no NĪN maksas. Konkrētais likuma grozījumu punkts, kura virzīšanu FM sākotnēji argumentēja ar SIA LatRosTrans interesēm, uz Saeimu tiks sūtīts kā atsevišķs priekšlikums un tā pieņemšana būs deputātu rokās.

Pret šo normu otrdien valdības sēdē iebilda ZZS valdes priekšsēdētājs, vides ministrs Raimonds Vējonis, prasot to izņemt no likuma grozījumiem. FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece tam iebilda, bet R. Vējonis paziņoja, ka tādā gadījumā FM apdraud NĪN likuma grozījumu virzību pilnībā. Strīdīgā norma tika izņemta, kad diskusijā iejaucās premjers Valdis Dombrovskis (JL) FM ierēdni informējot, ka šāda vienošanās pirmdien jau ir panākta valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

FM aplēsusi, ka konkrētajam uzņēmumam tas gadā ļautu ietaupīt 1,53 miljonus latu, lai gan precīza summa būs zināma tikai pēc LatRosTrans inženierbūvju reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

Kā Latvija varētu atrisināt savu elektroenerģijas jaudu deficītu, kas mūs piemeklēs jau tuvākajā laikā, kādu elektrostaciju celt vai necelt, kas to varētu vai nevarētu darīt - šie jautājumi jau ilgu laiku figurē varas gaiteņos, un ļoti cerams, ka tuvākajā Saeimas sēdē tiks pieņemts kāds konkrēts lēmums.

Ir skaidrs, ka jau tuvākajā laikā, turklāt ar steigu Latvijai ir jārod kāds risinājums šajā jomā, ņemot vērā, ka jau nākamgad funkcionēt beigs Ignalinas AES Lietuvā.

Kā reālākā iespēja vairākkārt ir minēta gāzes stacijas celtniecība Rīgā, taču tieši šajā sakarā dzirdētie prātojumi ir vismaz interesanti. Nosacīti jautrākais no tiem ir rīkot konkursu, tādējādi nosakot, kam ļaut realizēt šo projektu.

Interesanti zināt, ko mūsu valdība vēlas redzēt šā konkursa pretendentu lokā, ņemot vērā, ka nav noslēpums: piemērotākā vieta ir Latvenergo teritorija, bet gāze pieder Krievijas monopoluzņēmumam Gazprom. Latvija jau savulaik mēģināja uzticēt Arēnas Rīga būvniecību firmai, kam tā īsti nebija ne naudas, ne zemes, ne pietiekami daudz prāta, lai minētos divus komponentus sagādātu. Jāatceras arī, ka nereti pavīd ziņas par to, ka šo projektu lobē viens no mūsu politiskajiem darboņiem, iespējams, vēloties dabūt sev kādu gabaliņu no lielā pīrāga. Protams, taisnība ir tiem, kas stāsta, ka, ceļot šādu staciju, mēs vairojam atkarību no Krievijas gāzes. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka tas joprojām ir lētākais un arī pieejamākais energoresurss Latvijai. Nu nav mums ne pašiem savas gāzes, ne arī naftas! Un diez vai tie, kas šodien uzsver, ka mums ir lielos apmēros jāattīsta tā saucamo zaļo energoresursu ieguve tepat Latvijā, būtu ar mieru par elektrību maksāt ievērojami lielākus tarifus, nekā ja tā tiek iegūta no Krievijas gāzes.

Trešais zināmais bojāgājušais dažu mēnešu laikā — tāda ir bēdīgi slavenās Rencēnu ielas jeb vienkārši Trubu šīgada statistika. Vieta pie lielajām siltumcaurulēm Lubānas ielas galā ir labi zināma gan nelegālo nakts autosacīkšu jeb strītreisa cienītājiem, gan ceļu policijai, jo strītreisi tur tiekot rīkoti regulāri, ziņo laikraksts Diena.

Pēdējās sacīkstes, kas notika nedēļas nogalē, beidzās traģiski — kāds 22 gadus vecs puisis ar motociklu sabrauca savu vienaudzi, kurš mira, nesagaidījis ātro palīdzību.

Kā Dienai stāstījusi Rīgas galvenās policijas pārvaldes preses un sabiedrisko attiecību sektora vadītāja Sigita Pildava, sestdien ap pulksten 23 1985.gadā dzimis vīrietis ar motociklu Suzuki mēģināja izbraukt starp divām automašīnām, kas gatavojās sākt ātruma dueli taisnā posmā. Motociklists neesot pamanījis, ka starp mašīnām stāv puisis, kam bija jādod starts, un uztriecās tam virsū.

Droši var teikt, ka līdz ar Ventspils naftas padomes priekšsēdētāja un Latvijas Naftas tranzīta prezidenta Mamerta Vaivada aizturēšanu ir atšķirta jauna lappuse epopejā, kas jau labu laiku sabiedrības līmenī tiek saukta par Ventspils karu.

Jā, jau līdz šim, veicot izmeklēšanu saistībā ar dažādu Ventspils uzņēmumu darbību, ir bijušas pāris aizturēšanas, taču ne aizturēto Ventspils ekspdīcijas administratori G. Grasmani, ne arī advokātu G. Laiviņu-Laivenieki diez vai varētu nosaukt par lēmumu pieņēmēju šā biznesa attīstībā.

Savukārt Vaivads jau viennozīmīgi ir viens no šīs valsts tranzītbiznesa dūžiem.

Ir skaidrs, ka tie cilvēki, kuri precīzi zina, ar ko ir saistītas gan šīs aizturēšanas, gan kratīšanas ietekmīgu uzņēmēju mājās, birojos, gan Hansabankas privāto seifu "izčekošana", vismaz tuvākajā laikā par to klusēs.

Eiropas Komisija (EK) gatavojas sodīt vācu gāzes kompāniju E.On un tās franču konkurentu Gaz De France par nelikumīgu sadarbību, ziņo Lenta, atsaucoties AFP.

Soda naudas apmērs var sasniegt vairākus simtus miljonu eiro, kas varētu būt Eiropas Savienības (ES) vēsturē lielākās sankcijas. Jāatgādina, ka 2007. gadā EK sāka izmeklēšanu pret divām kompānijām, kas piegādā dabasgāzi pa naftas trubu Megal, kas stiepjas no Čehijas cauri Dienvidvācijai uz Franciju. E.On Ruhrgas meitas kompānija un Gaz de France vienojās par gāzes piegādēm, ko tās piegādā saviem tirgiem. EK uzskata, ka šāda vienošanās ir antimonopola likumdošanas pārkāpums.

EK ar savu lēmumu gatavojas iepazīstināt nākamnedēļ.

Jāatgādina, ka arī iepriekš E.On ir jutusi spiedienu no Eiropas regulatoru struktūrām. Tā, piemēram, 2008. gada sākumā uzņēmums bija spiests pārdot daļu elektropārvades tīkla un restrukturizēt biznesu, kas skar elektroenerģijas ražošanu un piegādi.

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Tas, ko šobrīd redzam pasaules finanšu tirgos, lielā mērā liek domāt, ka par galveno cenu dzinējspēku ir kļuvusi ekonomikas kvantitatīvā stimulēšana Frankfurtes gaumē. Proti, Eiropas Centrālās bankas finanšu sektoram uz trim gadiem dāsni aizdotie gandrīz 500 miljardi eiro ar bāzes procentu likmes vērtu uzcenojumu (šobrīd tas ir 1%, bet tas var mainīties atkarībā no bāzes procentu likmes izmaiņām) savu darbiņu biržās veic krietni vien savādāk nekā brīdī, kad par likviditātes pumpēšanu tirgū izziņoja ASV Federālā rezervju sistēma.

ASV gadījumā tā noveda pie riskanto aktīvu - izejvielu un akciju cenu kāpuma. Lai arī akciju cenas šobrīd it kā aug, taču šobrīd ļoti liela investoru uzmanība koncentrēta arī uz obligāciju pirkšanu.

Šoreiz situācija ir atšķirīga. Lai arī bankām izdevies tikt pie lētas naudas, kurai vismaz teorētiski vajadzētu palīdzēt uzlabot augošo parādu problēmu sašķobītās bilances, finanšu sektors īstu uzticību tomēr nebauda. Tā rezultātā investori nevis iegulda naudu nevis banku depozītos, bet turpina dzīt uz leju obligāciju ienesīgumu, veidojoties situācijai, kad atsevišķām valstīm, aizdodot naudu uz īsiem termiņiem, tiek piemaksāts, lai nauda, teiksim, uz pusgadu būtu drošībā.

Japānas akciju tirgus indekss Nikkei 225 pirmo reizi 15 gadu laikā dienu noslēdzis virs 20 tūkstošu punktu līmeņa.

Indekss kopš gada sākuma ir audzis par vairāk nekā 15%, savukārt kopš 2012. gada jūnija tā kāpums sasniedzis 150%, raksta CNN Money.

Indeksa pieaugums ir viegli skaidrojams – centrālā banka ekonomikā strauji pumpē naudu, savukārt valsts premjerministrs Šinzo Abe ir īstenojis dažādas reformas, kā valstī tiek veikta uzņēmējdarbība.

«Mēs saskatām pozitīvas attīstības pazīmes, jo kompānijas lieko naudu pārvērš dividendēs un akciju atpirkšanas darījumos, kā arī palielina kapitāla atdevi,» norāda Fidelity Worldwide Investment eksperts Alekss Trīvs.

Premjerministra ambiciozais ekonomikas veicināšanas plāns, kas tiek dēvēta par Abenomiku, ir palīdzējis pārtraukt deflāciju, palielināt uzņēmumu ienākumus un licis strauji augt akciju cenām. Patlaban Š. Abe strādā pie plāna rosināt uzņēmumus palielināt darbinieku algas. Ja tas tiks darīts, tad darbinieki tērēs vairāk, kas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Krievija un Saūda Arābija naftas tirgū nolēmušas rakt dziļus ierakumus. Ar pamatīgu blīkšķi izgāzusies pamatā Krievijas un OPEC (faktiski Saūda Arābijas) sarežģītā sadarbība, kas tika apzīmēta kā "OPEC+".

Saūda Arābija vēl pirms dažām dienām demonstrēja, ka tā ļoti grib samazināt naftas ieguvi, lai šajā tirgū uz manāmi gausākas pasaules tautsaimniecības fona balansētu piedāvājumu ar pieprasījumu un tādējādi palīdzētu balstīt šī resursa cenu.

Vīrusa riski var pavērt arī iespējas 

Koronavīrusa neprognozējamā, bet straujā izplatība radījusi apjukumu visā pasaulē, uz bremzēm...

Tiesa gan, šajā savā misijā šī valsts pēdējā laikā izskatījās visai vientuļa. Tā šajā pašā laikā izdarīja spiedienu uz Krieviju, kas skanēja aptuveni tā: "mēs savu naftas ieguvi apcirpsim vēl par miljonu bareliem dienā, bet tikai tad, ja to par 500 tūkstošiem bareliem (dienā) darīsiet arī jūs. Ja to tomēr to nedarīsiet, riskēsiet ar mūsu naftas slūžu pavēršanos un tam sekojošu cenu krahu".

Attiecīgi - to arī tagad esam piedzīvojuši - ne tikai nav pieņemti šie jaunākie naftas ieguves ierobežojumi, bet atceltas agrākās OPEC+ vienošanās par naftas aizturēšanu. Jeb naftas lielvalstis nevis izvēlējušās piekopt kādu daudzmaz kopīgu politiku, bet tomēr tā vietā cīnīties par tirgus daļu. Nu, šķiet, katrs šajā tirgū ir par sevi un gatavojas pumpēt tik, cik var. Ne velti naftas cena šo pirmdien pietuvojās 30 ASV dolāriem par barelu (otrdien gan cena atguvās).

Iespējams, var pat teikt, ka pagaidām lielākais ģeopolitiskais koronavīrusa upuris ir tieši OPEC un Krievijas aptuveni piecu gadu sadarbība un tādējādi - naftas tirgus. Katrā ziņā pārskatāmā periodā sagaidāmi papildu plūdi naftas tirgū. Piemēram, nu cementējies pieņēmums, ka jau nākamajā mēnesī Krievijas valdības "Rosneft" savu melnā zelta ieguvi audzēs par 300 tūkstošiem bareliem dienā. Tas tikšot darīts, lai sargātu tirgus daļu uz lētās Saūda Arābijas naftas fona, liecina pieejām informācija.

Nav gan izslēgts, ka kādā brīdī tomēr būs kāda vienošanās (un šī ir vien tāda savdabīga diskusijas sadaļa). Tas tādēļ, ka bez tās nākotne šiem naftas ieguvējiem nezīmējās diez ko spoža.

Krievija izskatās sagatavota

Notiekošajam ir un būs milzīga ietekme uz dažādiem procesiem pasaulē - galu galā nafta ir un paliek pasaulē galvenā izejviela. Šāda situācija daudziem naftas ieguvējiem nozīmēs jostu savilkšanu. To tas, visticamāk, nozīmēs tai pašai Krievijai, kurai nepieciešama naftas cenas atrašanās aptuveni pie 40 ASV dolāriem par barelu (lai tās budžets būtu sabalansēts). Kopumā gan, var spriest, ka kādam cenu karam Krievija šoreiz ir sagatavota krietni labāk. Tādējādi daži izsaka viedokli, ka Krievija pat dažus gadus var spēt sadzīvot ar naftas cenu 30 līdz 40 ASV dolāru par barelu koridorā un gaidīt, kad zemās cenas negatavi sāks ietekmēt visus tos melnā zelta ieguvējus, kam barelu ieguves izmaksas ir augstākas. Piemēram, zināmas problēmas kādā brīdī tas var sagādāt ASV slānekļa naftas apguves industrijai.

Savukārt Saūda Arābijai, lai tās budžets būtu sabalansēts, nepieciešama naftas cena atrašanās aptuveni pie 80-90 ASV dolāriem par barelu. Tas ir neskatoties uz to, ka šai valstij viena barela naftas ieguves izmaksas ir vien trīs ASV dolāru apmērā, raksta finanšu ziņu portāls Barron's. Katrā ziņā, jo lētāka nafta būs ilgāka parādība, jo lielāka iespējamība, ja daudzās šādās valstīs būs krīze un pat nemieri.

Izjuks viss OPEC?

Vispirms pagaidām pajucis samērā jaunais veidojums OPEC+. Tomēr dzirdami uzskati, ka arī visu OPEC kā veidojumu nākotnē negaida nekādi īpaši labi scenāriji. Būtībā strauji augušas iespējas radīt papildu naftas piedāvājumu un - kamēr/ja viena valsts apņemas naftu iegūt mazāk, otra to pumpē vairāk un aizņem pirmās tirgus daļu. Pēdējā laikā izskatās, ka tāds ir bijis OPEC liktenis. Kamēr kartelis mēģina aizturēt naftu un noturēt daudzmaz augstāku cenu, tas tam draud ar tirgus daļas zaudēšanu. Turklāt ik pa laikam bijis pamats spriedumiem, ka pašas OPEC valstis savā starpā drīzāk uzskatāmas par konkurentiem, kas pie zināmu apstākļu sakritības var atsākt atklāti cīnīties par tirgiem, nevis īstenot kādu kopēju stratēģiju.

Pēdējo gadu laikā tādējādi jau vairākkārt runāts par šī naftas eksportētāju veidojuma norietu vai pat potenciālo izjukšanu. OPEC sadarbība ar Krieviju (lai naftas tirgū nodrošinātu lielāku to kopējo lēmumu svaru) ne visiem paša karteļa dalībniekiem bija tīkama. Šāda situācija citām OPEC valstīm, piemēram, devusi papildu iemeslu domāt, ka to viedoklim ir arvien mazāka nozīme. Jau 2018. gada beigās Katara ziņoja, ka tā pēc 60 gadu līdzdalības pametīs OPEC pulciņu. Valsts amatpersonas toreiz lika noprast, ka Krievijas sadarbība ar OPEC bijis vēl viens signāls tam, ka kartelis tai vairs nav nepieciešams.

OPEC ar kādiem lēmumiem par kvotu samazināšanu neglaimo arī vēsture. Vēl 1979. gadā OPEC valstis ieguva vairāk nekā 50% no pasaulē patērētās naftas (šobrīd tā ir trešdaļa). 1980. gadā kartelis, lai balansētu situāciju naftas tirgū, veica savu melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu. Rezultātā radušos vakuumu naftas tirgū strauji aizpildīja melnais zelts no Ziemeļjūras un Aļaskas naftas laukiem, un OPEC sāka zaudēt tirgus daļu.

#Piepildīt bāku Latvijā ir nedaudz sāpīgāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

Piepildīt bāku Latvijā ir nedaudz sāpīgāk nekā Lietuvā un Igaunijā

Degvielas cena dažādos pasaules reģionos ir visai atšķirīga, un to var ietekmēt daudzi faktori. Tā mēdz būt krietni lētāka tajās valstīs, kuras lielā apjomā pumpē naftu. Savukārt Eiropas reģionā degviela jau ir dārgāka. Daudz kas cenu ziņā atkarīgs no valsts nodokļiem vai subsīdijām. Tiesa gan, pašā pamatā degvielas cenai ir notikumi naftas tirgū. Ja melnā zelta vērtība pieaug, tad nevajadzētu cerēt uz lieliem brīnumiem, un drīzumā šīm tendencēm vajadzētu atbalsoties arī uz ainu degvielas uzpildes staciju cenrāžos. Vēl šīs nedēļas sākumā naftas cena pēc ilgāka pārtraukuma paviesojās virs 70 ASV dolāru par barelu līmeņa. Ja vērtē šīs tendences, tad degvielas cenai tuvākajā laikā ir visai labas izredzes pieaugt vēl tālāk. Jau ziņots: naftas vērtība kopš pagājušā gada jūnija vidus atradusies uz pārliecinoša izaugsmes lielceļa – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība šajā laika periodā ir palielinājusies jau vairāk nekā par 50%.

ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini), kurš tiek slavēts par to, ka paredzējis šo finanšu krīzi, brīdinājis - mēs jau «sējam nākamās krīzes sēklas», vēsta BBC.

N. Raubini BBC stāstījis, ka viņš ir noraizējies par pieaugošo plaisu starp «kūsājošajiem un putojošajiem» akciju tirgiem un reālo ekonomiku.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Dow Jones Industrial Average ir palielinājies par 45%.

Bet N. Raubini sacījis, ka viņš redz ekonomiku, kur patērētāji ir «sausā» («shopped out») un «parādu nospiesti», viņiem ir jāsamazina patēriņš un vairāk jākrāj.

BBC raksta, ka starp investoriem valda uzskats, ka labie laiki ir «tepat ap stūri», taču N. Raubini šādu viedokli neatbalsta.

«Krīze vēl nav beigusies,» akcentējis Ņujorkas universitātes profesors.

Viņaprāt, ASV māju cenu kritums turpināsies, tādējādi radot sasprindzinājumu ASV trauslajā ekonomikā.

Igaunijas valdība apstiprinājusi finansiālās palīdzības paketi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — eksportētājiem, kuri ir ievainojamāki krīzes apstākļos nekā lielie.

Šis plāns paredz aizdevumu bankām 1,2 mljrd. kronu (apmēram 54 milj. latu) apjomā kredītu izsniegšanai minētajiem uzņēmumiem, vēsta rus.postimees.ee. Uzņēmējus šī ziņa priecē, taču viņi brīdina: ja valsts vilcināsies ar plāna īstenošanu, vairs nebūs ko glābt, uzsver portāls.

Plāna īstenošanas kārtība tiks noteikta pāris tuvākajos mēnešos. Saskaņā ar Igaunijas Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, šo naudu varētu saņemt 200 uzņēmumi, un maksimālā kredīta summa sasniegtu 30 milj. kronu. No minētajiem 1,2 mljrd. EEK 400 miljonus dos valsts, vēl 800 miljoni nāktu no Eiropas reģionālās attīstības fonda. Ekonomikas ministrs Juhans Pārts norādījis, ka līdzekļus bankas saņems pēc vienošanās, neviens tos uzspiest negrasās. Pēc viņa teiktā, vienošanās palīdzētu izvairīties no pasaulē raksturīgās situācijas, kad valsts pumpē naudu bankās, bet bankas atsakās to izsniegt kredītos. SEB vadītājs Ahti Asmans portālam teicis, ka banka ir gatava būt par valsts palīdzības starpnieku saviem klientiem.

Eiropas centrālo institūciju pamatīgais spiediens uz dalībvalstu ekonomikām ar monetārās politikas instrumentiem nav adekvāts. Reformu aizmetņi valstīs gan ļauj cerēt, ka tas nebeigsies «kā parasti»

Parasti ir tā – ja drukā naudu, tās vērtība un pirktspēja krīt. Faktiski tas nozīmē inflāciju, pat ja statistika, kas ņem vērā tikai patēriņa cenu parametrus, saka pretējo – ka deflācijas bubulis ir klāt, tāpēc politiķi un centrālie baņķieri liek lietā monetārās politikas ieročus tā apkarošanai jeb ar finanšu instrumentiem virtuāli drukā naudu.

Eiropas Centrālā banka šādi dalībvalstu ekonomikās jau pumpē naudu un kopā ar Eiropas Komisiju plāno to darīt vēl vairāk. Abu ES smagsvara institūciju doma ir, ka ES ekonomikās ir nepietiekams privātā biznesa un stratēģisko projektu finansējums jeb trūkst naudas. Tad nu atbilde ir šādas naudas izdomāšana, ko sevišķi ECB pēc savām pilnvarām spēj. Šādas politikas risks ir tajā, ka var jau naudu arī izdomāt, tikai vai tā beigās neizrādīsies vien vēlmju domāšana? Proti, vai šī jaunā nauda spēs provocēt, izsaukt jaunas vērtības radīšanu?

22.11 rīts plkst. 8.00. Vedu bērnu uz skolu. Iebraucot Neste benzīntankā, lai ielietu degvielu, karšu automāts paziņo: “Kontā nepietiek līdzekļu”.

Dīvainas sajūtas, zinot, ka tanī Latvijas Krājbankas izsniegtajā plastikāta gabaliņā, virtuālajai naudiņai IR jāatrodas. Samaksāju skaidrā naudā, kas par laimi iepriekšējā dienā ir noņemta, tomēr nepatīkami, jo nauda paredzēta citiem mērķiem. Veikalā karšu automāts karti nepieņem. Atkal nākas izlīdzēties maksājot ar reālo naudu. Blakus kasē tantuks izdzirdot, ka karti neņem pretī, ķeras pie sirdsdrapju pudelītes... Rodas apjausma, ka tomēr solītais: “Neuztraucieties, viss ir kārtībā” no valdības puses kārtējo reizi ir bijusi tukša runāšana, Krājbankas automāts paziņo, ka nestrādā. Swedbank bankomāts izmet draudzīgu informāciju: “Ar šo karti darbības aizliegtas”. Labs un iedvesmojošs dienas sākums.

Nacionālā aviokompānija airBaltic šā gada pirmajos piecos mēnešos ir strādājusi ar 18 milj. Ls lieliem zaudējumiem, un šim uzņēmumam draud maksātnespēja. Ar šādu visai negaidītu paziņojumu pagājušajā nedēļā klajā nāca ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Pārsteidzošs viņa teiktais bija nevis tāpēc, ka visi būtu dzīvojuši svētākajā pārliecībā, ka airBaltic nekad nav bijis nekādu problēmu, bet gan tādēļ, ka šāds solis ir nācis no ministra puses - it kā nopietnas amatpersonas.

Latvijā cilvēki, protams, jau ir pieraduši pie tā, ka Kampara izteikumi laiku pa laikam ir vismaz interesanti. Piemēram, nekā citādi kā tikai par absurdu var nosaukt viņa savulaik pausto atziņu, ka siltumenerģijas tarifiem, iespējams, jābūt tik lieliem, lai tajos būtu iekļauti arī līdzekļi, ko nesamaksā parādnieki. Problēma šajā gadījumā gan slēpjas nedaudz citā faktorā - ārvalstīs šo Kampara paziņojumu uztver kā ļoti augstas valsts amatpersonas - ministra - paziņojumu. Tātad faktiski šajā brīdī kompānijas vērtība starptautiskajos tirgos būtiski krītas. Vienīgais gadījums, kad šāds solis būtu attaisnojams, būtu tad, ja ar līdzīgu paziņojumu klajā nāktu par airBaltic no valsts puses atbildīgais ministrs (šajā gadījumā - Uldis Augulis (ZZS)), pavēstot, ka kompānijas darbību vairs nav iespējams turpināt, un tā ar nākamo dienu beidz savu darbību. Savukārt šobrīd attiecīgais ekonomikas ministra paziņojums ir vērtējams vienīgi kā kaitniecība pret īpašumu, kura kontrolpakete, starp citu, joprojām ir valsts īpašumā.