Drīzumā šajā maršrutā kuģošana būs iespējama sešus mēnešu līdzšinējo piecu vietā, un viens no iemesliem ir jaunas paaudzes ledlaužu izmantošana.

Šis ir īsākais maršruts starp Krievijas Eiropas daļu un Tālajiem austrumiem, pa kuru tiek nogādātas vitāli svarīgas kravas, un tiek izvesta gāze no Jamalas atradnēm, raksta rzd-partner.ru.

Tāpat Krievija pa šo maršrutu nosūta arī eksporta kravas. Piemēram, no Murmanskas līdz Jokogamas ostai Japānā pa Ziemeļu jūras ceļu ir divreiz īsāks ceļš nekā caur Panamas vai Suecas kanālu.

DB jau rakstīja, ka pārvadātājus vilina jauni jūras ceļi Arktikā, jo, vedot kravas no Āzijas uz Eiropu un pretējā virzienā pa arktiskajiem ūdeņiem, var ietaupīt līdz pat 40% laika. Pa Ziemeļu jūras ceļu pagājušajā gadā tika pārvestas 1,25 miljoni tonnu kravu. Savukārt pa Suecas kanālu – kravas 740 miljonu tonnu apmērā. Krievijas nozares eksperti lēš, ka līdz 2021. gadam pa Ziemeļu jūras ceļu tiks pārvests 40 miljoni tonnu kravu.

Savukārt Db.lv jau vēstīja, ka arī Islande, lai spēlētu svarīgāku lomu loģistikas jomā, uzsākusi sadarbību ar Brēmenhāfenes ostas plānošanas ekspertiem, veicot padziļinātu izpēti saistībā ar ostas būvniecību Ziemeļu ledus okeānā Finna fjordā valsts ziemeļaustrumos.
 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra