Dienvidu tilta pirmo divu kārtu izmaksas varētu sasniegt ap 570 milj. Ls, tomēr projekta virzītāji nepiekrīt to dēvēt par "zelta tiltu".

Uz jautājumu, vai Dienvidu tiltu var dēvēt par vienu no pasaulē dārgākajiem tiltiem, gan tilta būvnieki, gan RD pārstāvji atbildēja kategorisku "nē". Viņi norādīja, ka, rēķinot uz vienu kvadrātmetru, citi mazāki tilti Latvijā varētu pat izmaksāt dārgāk.

"Absurds! Nekādā gadījumā! Atliek cilvēkam iestāstīt, ka tas ir dārgi un viņš arī saka - Ķīnā ir lētāk!," komentējot nesen publiskoto anonīmo būvinženieru pētījumu par Dienvidu tilta izmaksām, izsaucās G.Rāvis. "Mēs to saucam par lielāko Latvijas inženiertehnisko būvi, līdz ar to naudietilpīgākā," tā viņš. Būvnieku pārstāvis uzskata, ka ažiotāžu izraisa fakts, ka Latvijā neesam pieraduši pie objektiem ar tik lielām izmaksām. Gan E. Raubiško, gan G.Rāvis uzskata, ka nav taisnība uzskatam, ka Dienvidu tilta vietā pirmo būvēt vajadzēja Ziemeļu šķērsojumu. "Diez vai Latvijas valsts līdzekļi un iespējas ļaus šo projektu īstenot, pat ar publisko un privāto partnerību un pat ar Eiropas naudu," skepsi neslēpa G.Rāvis. Līdzīgās domās ir arī T.Laizāns: "Ja paanalizētu, varbūt Murjāņu tilts iznāks dārgāks, rēķinot uz vienu m2. Tiek piesaukts arī Dubaijas tilts, kas it kā būšot lētāks nekā mūsējais. Esmu runājis ar šī tilta projektētāju, kurš teica, ka 1 m2 izmaksas sasniedz 7000 eiro un vairāk. Ar Ķīnu arī sarežģīti salīdzināt, tur darbaspēka izmaksas ir krietni zemākas."

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

17. novembrī satiksmei atklās Dienvidu tiltu un trīslīmeņu estakādes pāri Krasta ielai un Maskavas ielai. Tas ir pirmais šāda mēroga un sarežģītības satiksmes objekts Latvijā. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus ar jaunajām Daugavas šķērsošanas iespējām, Rīgas dome aicina autovadītājus jau šobrīd Rīgas domes mājas lapā iepazīties ar satiksmes shēmu, lai uzzinātu, kā šķērsot jauno tiltu un nokļūt nepieciešamajā virzienā.

Dienvidu tilta satiksmes shēma un informatīvi izglītojoša Dienvidu maģistrāles interaktīva vizualizācija ir pieejama mājas lapas riga.lv sadaļā Iepazīsti Dienvidu tiltu pirms atklāšanas!.

Interaktīvajā vizualizācijā var iepazīties ne tikai ar Dienvidu tiltu un tā estakādēm, bet arī maģistrālajiem pievedceļiem abos Daugavas krastos pēc to izbūves- kā izskatīsies jaunais Slāvu dzelzceļa pārvads, trīslīmeņu satiksmes mezgls Slāvu rotācijas apļa vietā, jaunā automaģistrāle no Ziepniekkalna ielas līdz Bauskas ielai ar divu līmeņu šķērsojumiem.

Lai gan vietējie tilta pārbaudēm piesaistītie eksperti apgalvo, ka izliece slogošanas laikā ir normas robežās, ārvalstu eksperti ir citās domās, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tilta slogošanā pieaicināts Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Ceļu un tiltu katedras vadītājs, kura vadībā notika tilta slogošana. Ainārs Paeglītis norādīja: «Dienvidu tilta slodzes pārbaudes laikā vizuāli varēja konstatēt, ka tilts slodzes ietekmē ieliecas. Šāda parādība slogošanas laikā tēraudbetona tiltiem ir pavisam normāla, jo tilts tiek pārbaudīts ar maksimālo slodzi - līdzīgi kā cilvēkam ejot pa laipu - laipa ieliecas. Slogojot tiltu ar maksimālo slodzi, tas reaģē tāpat. Tilta pārbaudes ar noslogojumu mērījumi rāda, ka ielieces atbilst projektā noteiktajām. Ielieces pēc slodzes noņemšanas nesaglabājas, kā tas bija paredzēts, tādējādi apliecinot, ka tilts ir drošs un drīzumā gatavs nodošanai ekspluatācijā.» Savukārt Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta profesors Hokans Sundkvists (Håkan Sundquist) Db komentēja: vizuāli slogošanas laikā deformācijas izskatās lielākas, nekā tām normāli būtu jābūt šāda tipa tiltam.

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Anonīmi ceļu, tiltu būvnieki, kā arī arhitekti veikuši analīzi, salīdzinot Dienvidu tilta izmaksas ar šī gada 1. maijā atklāto pasaulē garākā tilta Ķīnā izmaksām, un secinājuši, ka Dienvidu tiltu jāvar uzbūvēt par 220.7 miljoniem LVL. Tas nozīmē, ka 92.7 miljonu LVL izlietojums nav skaidrs.

Fragments no izmaksu analīzes:

„Aptuveni 11.8 miljardus juaņu (763 miljonus latu) izmaksājušais Handžou līča tilts Sutong Bridge krietni pārsniedz citus tiltus pāri jūras ūdeņiem, tādiem kā Bahreinu un Saūda Arābiju savienojošo dambi. Tas ir pietiekami garš, lai pār Lamanšu savienotu Lielbritāniju un Franciju.

Latvijā 2008. gada beigās plāno atklāt Dienvidu tiltu, kura 1 kv.m. izmaksas būs tieši piecas reizes dārgāks nekā pasaulē garākajam jūras tiltam.

Abi minētie tilti noteikti ierindosies Ginesa rekordu sarakstā, tiesa atšķirīgās kategorijās - garākais jūras tilts pasaulē un dārgākais tilts pasaulē.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Šodien, 26. jūnijā, pēc līguma parakstīšanas par Dienvidu tilta 2. kārtas projektēšanu, būvniecību un nepieciešamo finansējuma piesaisti, tiek uzsākta projektēšana Slāvu dzelzceļa pārvadam. Projektēšana ilgs 12 mēnešus, kam sekos būvniecība.

Kā zināms, š.g. 12. jūnijā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Daugavas Dienvidu tilta labā krasta pieeju (Dienvidu tilta 2.kārta) projektēšanas un būvniecības līguma un tā izpildei nepieciešamo finansēšanas līgumu slēgšanu.

Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju, kas ir viens no sarežģītākajiem un transporta noslogotākajiem satiksmes mezgliem Rīgā. Lai, realizējot rekonstrukciju, nevajadzētu pārtraukt šīs transporta būves funkcijas, vispirms tiks uzbūvēts jauns braukšanas joslu pārvads. To pabeidzot un sākot ekspluatāciju, tiks veikta jau esošā pārvada rekonstrukcija. Dienvidu tilta projekta būvniecības otro kārtu plānots pabeigt līdz 2011. gadam.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Db.lv vēlējās uzzināt, kāpēc tad mūsu Dienvidu tilts ir dārgāks par 20. oktobrī Vācijā atklāto tiltu, kurš pašlaik ir garākais tilts Vācijā. Dienvidu tilta otrās kārtas tiešās būvniecības izmaksas bijušas 93,5 miljoni Ls, kas jau ir vairāk par Vācijas tilta kopējām izmaksām.

Kā raksta uzticami ārzemju mediji - AFP un Associated press - tad Vācijas tilts, kas savieno Vācijas ziemeļus ar Rīgenas salu izmaksājis vien 125 miljonus eiro jeb 88 miljonus Ls, kas ir vairāk nekā Dienvidu tilta 2. kārtas būvniecības tiešās izmaksas - 93,5 miljoni Ls.

Uz jautājumu, kā tas skaidrojams, ka Vācijas garākā tilta izmaksas ir vairākas reizes mazākas nekā mūsu Dienvidu tiltam, Dienvidu tilta 2. kārtas pasūtītājs Rīgas domes Satiksmes departaments atbild: "Salīdzinot (Vācijas tiltu un Dienvidu tiltu) būtu jāņem vērā gan būvdarbu apjoms un sarežģītība, nepieciešamo apvedceļu izbūve būvniecības laikā, gan arī tas, vai šie norādītie 125 miljoni eiro ir tīrās būvniecības izmaksas, vai arī būvniecības izmaksas kopā ar projektēšanu, inflācijas koeficientu un procentmaksājumiem vairāku desmitu gadu periodā. Tāpat- vai tās ir tikai tilta pār upi izmaksas, vai arī tilta un visu tā pievadceļu būvniecības izmaksas."

Uz Augusta Deglava tilta un Vanšu tilta tiks ierīkotas velojoslas, otrdien žurnālistiem norādīja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Ušakovs un Rīgas domes Satiksmes departamenta vadība šodien apsekoja Augusta Deglava tilta pārbūves darbus. Pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic AS «Kauno tiltai». Šoruden uzņēmums apņēmies sakārtot to tilta daļu, kas saistīta ar ietvju un velojoslu izbūvi, bet pavasarī - turpināt braucamās daļas pārbūvi. Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, transporta joslas sāks pārbūvēt jau šogad.

Patlaban no veicamo darbu apjoma ir izpildīti aptuveni 25%. Kopumā objektam paredzēts veikt pārvada laidumu un balstu konstrukciju remontu, jaunu deformācijas šuvju izbūvi, jaunu drošības barjeru un ietvju margu konstrukciju izbūvi uz pārvada, vājstrāvas tīklu un apgaismojuma pārbūvi, kā arī braucamās daļas atjaunošanu.

Liepājā šonedēļ sāksies Ezermalas ielas un gājēju tilta pār Tirdzniecības kanālu pārbūve atbilstoši SIA "Firma L4" izstrādātajam būvprojektam.

Kopējais pārbūvējamais ielas garums ir 1,1 kilometrs, tilta – 115,5 metri.

Galvenie darbi šajā projektā ir Ezermalas ielas un gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve, kas ietver brauktuves, nobrauktuvju un pieslēgumu uz blakus esošajiem īpašumiem un ielas atzara uz Parka ielu pārbūvi, ietves pārbūvi un veloceļa izbūvi, arī stāvvietu un stāvlaukuma izbūvi (92 automobiļiem), labiekārtojumu un vide pieejamības risinājumus, tostarp 98 jaunu koku stādīšanu, lietus ūdens kanalizācijas izbūvi, ielas apgaismojuma pārbūvi un izbūvi, tāpat elektrības, sadzīves kanalizācijas un ūdens apgādes tīklu pārbūvi un izbūvi.

Savukārt gājēju un velosipēdistu tilta pārbūve ietver pretslīdes klāja izbūvi, tilta balstu remontu, tilta konstrukciju tīrīšanu un krāsošanu, margu izbūvi, ūdens atvades risinājumu un apgaismojuma izbūvi.

Estakādes pāri Krasta un Maskavas ielai pabeigs vēl ātrāk, sola AS Dienvidu tilts.

Pašlaik būvniecības darbi pie Dienvidu tilta un estakādēm pāri Krasta un Maskavas ielai rit pilnā sparā atbilstoši grafikam. Pēc tilta braucamās daļas, gājēju ietvju un veloceliņu betonēšanas pabeigšanas jūnijā, šomēnes uzsākta hidroizolācija. Savukārt, šī gada augustā un septembrī plānots veikt vienu no darbietilpīgākajiem noslēdzošajiem būvniecības posmiem – tilta un estakāžu brauktuves seguma asfaltēšanu. Daugavas Dienvidu šķērsojuma 1. kārtu plānots atklāt satiksmei jau šī gada novembra beigās, Db.lv informē Laima Pļaviņa, AS Dienvidu tilts pārstāve Sabiedrisko attiecību jautājumos.

Rīgas dome nelikumīgi saskaņojot būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, Dienvidu tilta celtniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu, intervijā Latvijas Radio norādīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.

I. Sudraba norāda, ka neekonomiska bijusi rīcība visā tilta būvniecības gaitā. "Ja sākotnēji tilta būvniecības izmaksas bija plānotas 108 miljoni latu abām kārtām, tad tās pieauga līdz 570 miljoniem," tā I.Sudraba, piebilstot, ka no 570 miljoniem latu 264 miljonus izmaksā nauda, jo izvēlēts tāds finansēšanas modelis.

Stāstot par revīzijas laikā konstatēto neekonomisko rīcību, valsts kontroliere minēja, ka ir atklātas vairākas nelikumīgas darbības, kas saistītas ne tikai ar paša būvprojekta apstiprināšanu un iepirkumu konkursu rīkošanu, bet arī ar Rīgas domes neekonomisku rīcību attiecībā uz līdzekļiem, kas bijuši paredzēti būvniecībai.

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir izbeigusi 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aicina Valsts kontroli (VK) pārsūdzēt šo lēmumu.

Kā pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.

Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.

Tomēr Ušakovs aicina VK analizēt argumentāciju, ar kuru tika izbeigts šis kriminālprocess, un izvērtēt iespēju pārsūdzēt šo lēmumu, informē Rīgas dome.

Šodien, 26. jūnijā, pēc līguma parakstīšanas par Dienvidu tilta 2. kārtas projektēšanu, būvniecību un nepieciešamo finansējuma piesaisti, tiek uzsākta projektēšana Slāvu dzelzceļa pārvadam. Projektēšana ilgs 12 mēnešus, kam sekos būvniecība, Db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

12. jūnijā Rīgas dome pieņēma lēmumu par Daugavas Dienvidu tilta labā krasta pieeju (Dienvidu tilta 2.kārta) projektēšanas un būvniecības līguma un tā izpildei nepieciešamo finansēšanas līgumu slēgšanu.

Otrajā kārtā paredzēts veikt Slāvu dzelzceļa pārvada rekonstrukciju, kas ir viens no sarežģītākajiem un transporta noslogotākajiem satiksmes mezgliem Rīgā. Lai, realizējot rekonstrukciju, nevajadzētu pārtraukt šīs transporta būves funkcijas, vispirms tiks uzbūvēts jauns braukšanas joslu pārvads. To pabeidzot un sākot ekspluatāciju, tiks veikta jau esošā pārvada rekonstrukcija. Dienvidu tilta projekta būvniecības otro kārtu plānots pabeigt līdz 2011. gadam.

Kādēļ Dienvidu tilts pēc slogošanas ir viļņains, un vai tas iespaidos drošību, skaidro tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.

Kāpēc tilts izskatās viļņains?

Tam vilnim tur ir jābūt! Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6. balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks.

Vai, liecoties tiltam, nevar rasties plaisas un palielināties viļņi uz tilta?

Eiropas standarti nosaka, ka plaisas var būt 0.3 mm. Ja plaisas ievērojami pārsniedz šo līmeni, tad notiek betona sabrukšana, nekādas paliekošas deformācijas nav - tas nozīmē, ka ielieces lielākas nevar būt. Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt - vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Neskatoties uz to, ka Dienvidu tilta 3. kārta finansējuma trūkuma dēļ vēl nav pabeigta un kur nu vēl atklāta, autobraucēji paši ķērušies pie vērsim pie ragiem un «atklājuši» Dienvidu tilta 3. kārtas ceļa posmu.

Par to liecina kādas personas portālā YouTube ievietotais video sižets (skat. zemāk). Tajā redzams, ka uz nepabeigtā ceļa posma bijušās aizlieguma zīmes ir nogāztas nost no ceļa, lai tās netraucētu braukšanai.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlija sākumā tika pārtraukti visi būvniecības darbi Dienvidu tilta trešajā kārtā, jo esošā finansējuma ietvaros (1,26 milj. Ls) būvniecības darbus Dienvidu tilta trešajā kārtā turpināt vairs nav iespējams. To apliecināja objekta būvnieka Transport Systems pārstāvis Gints Feders.

Pēdējais nozīmīgākais darbs, kas būvlaukumā tika paveikts, bija Ziepniekkalna ielas maģistrālā ūdensvada izbūve topošā Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divlīmeņu šķērsojuma zonā. Savukārt šobrīd norit diskusijas par teritorijas iespējamu nožogošanu, lai tajā nevar atrasties nepiederošas personas.

Kopš Dienvidu tilta atklāšanas laika periodā līdz 15. decembrim vidējā diennakts satiksmes intensitāte pār Salu tiltu ir samazinājusies par 16.7%, savukārt pār Akmens tiltu samazinājusies par 3.7%, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta apkopotie dati.

Salu tiltu vidēji diennaktī šķērso par 13.5 tūkstošiem transportlīdzekļu mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz 17. novembrim, kad atklāja Dienvidu tiltu. Savukārt Akmens tiltu vidēji diennaktī šķērso par 2035 transportlīdzekļiem mazāk nekā laika periodā no oktobra vidus līdz Dienvidu tilta atklāšanai. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērsoja vidēji 80.7 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Salu tiltu šķērso vidēji 67.2 transportlīdzekļi diennaktī. Ja pirms Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērsoja vidēji 54.9 tūkst. transportlīdzekļu diennaktī, tad četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Akmens tiltu šķērso vidēji 52.9 tūkst. transportlīdzekļi diennaktī. Pār Vanšu tiltu vidējā diennakts satiksmes intensitāte četru nedēļu laikā pēc Dienvidu tilta atklāšanas ir saglabājusies iepriekšējā līmenī- aptuveni 60 tūkstoši transportlīdzekļu diennaktī. «Satiksmes intensitātes samazinājums par 16,7% pār Salu tiltu mēneša laikā kopš Dienvidu tilta atklāšanas ir ļoti ievērojams. Praksē satiksmes intensitātes izmaiņas pat par 2% rada ļoti jūtamas izmaiņas satiksmes plūsmā. Protams, ka satiksmes intensitātes samazinājums ir aplūkojams plašākā kontekstā. Satiksmes intensitāti un transportlīdzekļu skaitu Rīgā tiešā veidā ietekmē arī valsts ekonomiskās situācijas izmaiņas,» norādīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Edgars Strods.

Salu tiltu par 8,74 miljoniem eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), rekonstruēs pilnsabiedrība LNK industries, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā publicētā informācija par Rīgas domes Satiksmes departamenta izsludinātā Iepirkuma konkursa rezultātiem.

Jau ziņots, ka iepirkumā pieteikumus bija iesnieguši pieci pretendenti - LNK Industries Group, AS Kauno tiltai, SIA Tilts, personu apvienība Salu tilts un SIA Binders.

Iepirkuma dalībnieki konkursa rezultātus var apstrīdēt līdz jūnija sākumam. Satiksmes departamenta pārstāve Ilze Dišlere pauda cerību, ka sūdzību nebūs un būvdarbus būs iespējams sākt bez aizķeršanās plānotajā laikā.

Salu tilta rekonstrukcijas tehniskais projekts paredz brauktuves demontāžas darbus, jaunu dienesta ietvju izbūvi, deformācijas šuvju ierīkošanu, jaunas brauktuves hidroizolācijas un seguma izveidošanu, brauktuves sadalošā posma izbūvi, apakšējo gājēju ietvju remontēšanu, tilta apgaismojuma rekonstrukciju, tilta balstu remontu, laiduma konstrukciju betona virsmu remontu un laiduma konstrukcijas augšējās plātnes pastiprināšanu tilta galos, kā arī ekspluatācijas aprīkojuma rekonstrukciju.

Šogad plānotie Dienvidu tilta trešās kārtas darbi strauji virzās uz priekšu un drīz tiks pabeigti, informē Rīgas dome.

Papildināts viss teksts.

Kā pēc vizītes būvdarbu vietā informē Rīgas domes amatpersonas, šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales virziena maģistrālā kustības mezgla izbūvi var aizkavēt neatrisinātās problēmas ar privātīpašnieku zemju atpirkšanu, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Šobrīd no 15 vajadzīgajiem zemes gabaliem pirkuma līgumi noslēgti tikai par trim, bet vēl par diviem drīzumā lems Rīgas dome (RD). Ja neizdodas vienoties par cenu, Rīgas dome var lūgt Saeimai pieņemt likumu par zemes gabalu piespiedu atsavināšanu.

Piespiedu atsavināšana

RD Satiksmes departamenta Dienvidu tilta pieeju būvniecības direkcijas vadītājs Tālis Laizāns atzina, ka Dienvidu tilta trešās kārtas uzbūvēšana līdz 2011. gadam lielā mērā atkarīga no zemju jautājuma sekmīga iznākuma. Šobrīd Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības nodrošināšanai jāatrisina jautājums par piecpadsmit zemes gabaliem, kurus šķērsos jaunbūvējamā trase no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai. Gadījumā, ja ar īpašniekiem nav iespējams vienoties, RD ierosina piespiedu atsavināšanu. Tā vakar Ministru kabinets akceptēja likumprojektu, kas paredz nekustamā īpašuma Rīgā, Gulbju ielā 14 piespiedu atsavināšanu sabiedriskajām vajadzībām, konkrēti, Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecībai. Īpašums, par kura atsavināšanu vēl būs jālemj Saeimai, ir tikai 233 m2, taču tā pašreizējais īpašnieks nav piekritis Rīgas domes piedāvātajai atlīdzībai. Pēc piespiedu atsavināšanas īpašniekam samaksās kompensāciju, bet tās apmērs netiek izpausts. RD Īpašuma departamenta preses sekretāre Liene Pētersone Db norādīja: «Summa, kas sākotnēji tika piedāvāta par zemes gabala Gulbju ielā 14 atsavināšanu, bet neguva zemes īpašnieka piekrišanu, vairs nav spēkā, līdz ar to arī nav aktuāla.» Kad Saeima pieņems likumu par piespiedu atsavināšanu, zemes gabalu vērtēs atkārtoti.