Saistībā ar cūkgaļas cenu kāpumu saimniecībām ir tendence palielināt ganāmpulku lielumu, otrdien gaudu pārstrādes uzņēmuma «Rīgas dzirnavnieks» rīkotajā izbraucienā uz saimniecībām par jaunākās ražas tendencēm pastāstīja cūkkopības uzņēmuma «Ulbroka» pārstāvis Andris Kokts.

Viņš atzina, ka cūkgaļas cenas patlaban diktē globālie notikumi, tostarp Āfrikas cūku mēra izplatība. Tamdēļ Eiropā cūkgaļas cenas ir kāpušas salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, taču šādas cenas svārstības nav ilgstošas. «Pašreizējo cenu paaugstināšanos saimniecības redz kā iespēju nopelnīt. Tās palielinās ganāmpulku lielumu un drīz vien, kad cena kritīsies, [cūkgaļas] piedāvājums pārsniegs pieprasījumu,» prognozēja Kokts.

Viņš pastāstīja, ka «Ulbroka» patlaban galveno uzmanību velta biodrošībai un efektivitātei. Tostarp kompānija veiksmīgi īstenojusi vairākus investīciju projektus ar Eiropas Savienības atbalstu un plāno izmantot tehnoloģiju sniegtās priekšrocības un ieviest efektīvākos risinājumus ražošanā.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Cūkkopības uzņēmums Ulbroka nākotnē plāno sākt ražot lopbarību, aģentūrai BNS pastāstīja kompānijas valdes priekšsēdētājs un vienīgais īpašnieks Aivars Kokts.

Uzņēmums iecerējis būvēt lopbarības ražotni. «No graudiem, ko mēs izaudzējam un pagājušajā gadā sākām apstrādāt, mēs varētu sākt ražot barību rukšiem,» sacīja Kokts, piebilstot, ka barību plānots ražot galvenokārt Ulbrokas vajadzībām, kā arī piegādāt patstāvīgajiem klientiem, kuriem Ulbroka kā vairumtirgotājs šobrīd piegādā citu kompāniju ražoto barību.

Kokts sacīja, ka pagaidām ir grūti pateikt, cik ilgā laikā barības ražošanu izdosies izveidot. «Mēs gatavojam ideju, precīzi gribam saprast, ko gribam, noformulēt savu mērķi, redzēt kādā apjomā un veidā to gribam darīt. Vēlamies noformulēt pareizo uzdevumu un tad skatīsimies, cik ilgā laikā mēs to realizēsim,» sacīja Kokts, piebilstot, ka projekta īstenošanai uzņēmums plāno piesaistīt arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu.

A/s Latvijas Valsts meži par 2,961 miljonu latu veiks meža autoceļu būvdarbus Zemgales reģiona Zemgales mežsaimniecībā, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Veicamo darbu sarakstā ir būvdarbi uz telefonlīnijas stigas ceļa, Ķīļa ceļa, Leģionāru ceļa, Zemgaļu ceļa, Karavīru ceļa, Stādu dārza ceļa, Bezdibeņa ceļa, Mežsargu ceļa, Maitiķu ceļa pagarinājuma, Vimbažnieku ceļa, triju Zaļumu ceļa atzariem, Lielā sila ceļa, Aizpurvu ceļa un Vilciņu ceļa.

Meža autoceļu būvdarbus veiks a/s Latvijas autoceļu uzturētājs, SIA Zemgales meliorācija, piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate, SIA VR projekts, SIA Saldus ceļinieks un SIA Meliocentrs.

Db.lv jau vēstīja, ka Latvijas Valsts meži par 2,227 miljoniem latu veiks meža autoceļu būvdarbus Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā un par 1,069 miljoniem latu - Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Vairāk nekā 1,069 miljonu latu vērtajā meža autoceļu būvdarbu veikšanas pasūtījumā pērnā gada decembra sākumā uzvarēja SIA Limbažu Ceļi, SIA Zemgales meliorācija un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Līgumi ar ceļu būvniekiem paredz darbus Dravniekos, kā arī uz Lauru ceļa, Kaugurīšu ceļa, Zviedrkalnu ceļa, Mežmaļu ceļa un Mostenes ceļa Vidzemes reģiona Rietumvidzemes mežsaimniecībā. Savukārt meža autoceļu būvdarbu veikšanu Vidzemes reģiona Austrumvidzemes mežsaimniecībā veiks SIA būvniecības firma Virāža, SIA Rubate, SIA 8 CBR, SIA Sorma un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs. Šī iepirkuma kopējā līgumcena ir vairāk nekā 2,227 miljoni latu. Šī pasūtījuma ietvaros būvdarbi tiks veikti uz Čurmu ceļa, Niedrupītes ceļa, Vālodzes ceļa atzara, Torņa kakta ceļa, Ozolkalnu ceļa, Saliņbirzs ceļa, Jederu ceļa, Robežas ceļa 1907 un Pekles ceļa.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” informē, ka no pirmdienas, 27.jūnija, līdz 1.septembrim sliežu remontdarbu dēļ dzelzceļa posmā Lielvārde – Ogre darba dienās laikā no plkst.10:40 līdz 16:40 būs izmaiņas daudzu Aizkraukles virziena vilcienu kustības sarakstā. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti visā maršrutā vai atsevišķos dzelzceļa iecirkņos, savukārt dažu citu vilcienu maršruts tiks pagarināts. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus minētajā laikā darbdienās, vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos noteiktas kursēšanas laiku izmaiņas. Sestdienās un svētdienās vilcieni kursēs atbilstoši pamatsarakstam, kas stājās spēkā no 29.maija. Darba dienās no 27.jūnija līdz 1.septembrim nekursēs elektrovilcieni – Nr.6226 Rīga-Aizkraukle, kas no Rīgas atiet plkst.13:20; – Nr.6233 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.15:02. Elektrovilciens Nr.6225 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.12:30 un Rīgā pienāk plkst.14:03, darbdienās būs atcelts iecirknī Aizkraukle-Ogre un kursēs tikai no Ogres nevis plkst.13:23, bet gan plkst.12:43. Maršrutā Ogre-Rīga šī vilciena saraksts būs mainīts un tas papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. Rīgā vilciens pienāks plkst.13.29. Atsevišķās darbdienās - 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā – šis vilciens no Ogres izbrauks plkst.13:17, savukārt Rīgā pienāks atbilstoši pamatsarakstam plkst.14:03. Šī vilciena vietā posmā Aizkraukle – Lielvārde darba dienās (izņemot 28.jūniju, 12., 15.jūliju un 8.augustu) tiks norīkots vilciens Nr.6227** Lielvārde (plkst.13:27)-Rīga, kurš no Aizkraukles aties plkst.12:30 un apstāsies visās stacijās. 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā vilciens Nr.6227** Lielvārde-Rīga būs atcelts. Tikai līdz Ogrei darbdienās kursēs vilcieni Nr.6218, Nr.6222**, Nr.6224** un Nr.6232 Rīga-Lielvārde, kuri no Rīgas atiet plkst.9:48, 11:50, 12:40 un plkst.14:48. Minētais vilciens Nr.6218 Rīga (plkst.9:48)-Ogre darba dienās no Rīgas izbrauks plkst.10:08, arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Ogrei aties 20 minūtes vēlāk nekā parasti un Ogrē pienāks plkst.10:53, savukārt vilciens Nr.6222** Rīga (plkst.11:50)-Ogre no Rīgas izbrauks agrāk - plkst.11:45 un Ogrē pienāks plkst.12:31. Elektrovilcieni Nr.6223, Nr.6229** un Nr.6235 Lielvārde-Rīga, kas no Lielvārdes pēc saraksta atiet plkst.11:56, 14:11 un plkst.16:12, būs atcelti iecirknī Lielvārde-Ogre un kursēs tikai no Ogres attiecīgi plkst.12:02, plkst.14:27 un plkst.16:33. Minētais vilciens Nr.6223 Lielvārde (plkst.11:56)-Rīga laikā no 27.jūnija līdz 1.septembrim darbdienās kursēs no Ogres plkst.12:02 (nevis 12:17), savukārt brīvdienās – no Lielvārdes plkst.11:41 (nevis plkst.11:56) un Rīgā gan darbdienās, gan brīvdienās pienāks plkst.12:47. Atsevišķās darbdienās - 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā – šis vilciens no Ogres izbrauks plkst.12:17 un līdz Rīgai kursēs atbilstoši pamatsarakstam (Rīgā pienāks plkst.13:01). Arī iepriekšminētais vilciens Nr.6229** Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) darbdienās kursēs tikai no Ogres plkst.14:27 (5 minūtes agrāk nekā parasti) un papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. Elektrovilciens Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle (12:18) 28.jūnijā, 12., 15.jūlijā un 8.augustā kursēs tikai līdz Ogrei, pārējās darbdienās un brīvdienās – līdz Aizkrauklei. Elektrovilciens Nr.6216 Rīga (plkst.8:50)-Lielvārde (9:52) 28.jūnijā, 12., 14., 15., 19., 21., 26. un 28.jūlijā, kā arī 2., 4. un 8.augustā, kursēs tikai līdz Ogrei, savukārt vilciens Nr.6219 Lielvārde (plkst.10:17)-Rīga (11:22) būs atcelts posmā Lielvārde-Ogre un kursēs tikai no Ogres plkst.10:38. Arī 2.augustā šis vilciens kursēs no Ogres, bet 10 minūtes vēlāk – plkst.10:48. Darbdienās no 27.jūnija līdz 1.septembrim tiks mainīts arī vairāku citu vilcienu kustības saraksts. Vilciens Nr.6221 Aizkraukle (plkst.10:31)-Rīga (12:09) no Aizkraukles aties plkst.10:11. Arī no pārējām posma Aizkraukle-Ogre stacijām vilciens izbrauks 5 – 20 minūtes agrāk nekā noteikts sarakstā, bet, sākot no Jaunogres (plkst.11:27), iekļausies

Par konkursa Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā Latvijas uzvarētāju atzīta SIA Ulbroka. Konkursa mērķis ir mudināt reģiona lauksaimniekus aktīvi iesaistīties Baltijas jūras eitrofikācijas jeb pārmērīgas ūdensaugu savairošanās problēmas risināšanā, liecina Pasaules Dabas Fonda sniegtā informācija.

Kā norāda fonds, SIA Ulbroka izmanto inovatīvas un efektīvas metodes cūku fermas radītā piesārņojuma mazināšanā, ierīkojot īpašus gaisa filtrus, kas piesaista amonjaku un tādējādi saglabā apkārtējo vidi.

«SIA Ulbroka ir pirmā no lielajām cūku fermām Latvijā, kas ir uzstādījusi šādas gaisa attīrīšanas iekārtas, tāpēc tā var kalpot par labu paraugu citām līdzīgām saimniecībām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Līdzīga prakse nav sastopama arī Igaunijā un Lietuvā,» norāda Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors Kaspars Žūriņš uzsver: «Pozitīvi vērtējams arī tas, ka „SIA Ulbroka” uztur augstu ražošanas efektivitāti un lielus ražošanas apjomus, taču vienlaicīgi veic investīcijas, kuras ir ne tikai vidi saudzējošas, bet arī ekonomiski pamatotas.»

Par Latvijas uzvarētāju konkursā Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā kļuvusi SIA Ulbroka.

SIA Ulbroka kā uzvarētāja izraudzīta tāpēc, ka uzņēmums izmanto inovatīvas un efektīvas metodes cūku fermas radītā piesārņojuma mazināšanā, ierīkojot gaisa filtrus, kas piesaista amonjaku un tādējādi saglabā apkārtējo vidi. «SIA Ulbroka ir pirmā no lielajām cūku fermām Latvijā, kas uzstādījusi šādas gaisa attīrīšanas iekārtas, tāpēc tā var kalpot par labu paraugu citām līdzīgām saimniecībām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Līdzīga prakse nav sastopama arī Igaunijā un Lietuvā,» norāda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra direktors Kaspars Žūriņš uzsver, ka SIA Ulbroka uztur augstu ražošanas efektivitāti, lielus ražošanas apjomus un veic investīcijas, kuras ir ne tikai vidi saudzējošas, bet arī ekonomiski pamatotas. Uzņēmuma direktors Aivars Kokts stāsta, ka lopkopība ir viens no lielākajiem piesārņotājiem, tāpēc ir pienākums savu biznesu veidot iespējami videi draudzīgāku.

Neliela, taču intensīvi izmantota mājokļa telpa, kam jābūt gan funkcionālai un ergonomiskai, gan estētiski pievilcīgai. Bieži vien vēl svarīgāka par redzamo pusi ir vannas istabas remonta kvalitāte, piemēram, pareizi izveidota hidroizolācija, kas ļauj ilgtermiņā izvairīties no daudzām problēmām. Lasi un uzzini, kas jāņem vērā, lai remonts vannas istabā atbilstu visiem šiem kritērijiem!

Kad nepieciešams remonts vannas istabā?

Iemesli, kāpēc vannas istabā vajadzīgs veikt remontu, var būt dažādi – daļa no tiem ir saistīti ar konkrētu problēmu novēršanu vai telpas un santehnikas nolietojumu, savukārt citi vairāk saistīti ar interjera noformējumu. Krāsas un iekārtojuma nianses, kas pirms gadiem desmit šķita tīkamas, nu apnikušas un mudina vannas istabu pārveidot.

Funkcionāli vannas istabai jādarbojas nevainojami, tāpēc esošās vannas istabas iekārtas nolietojums vai arī problēmas ar hidroizolāciju var būt nopietns iemesls remonta veikšanai. Tāpat remontu nevajadzētu atlikt, ja vannas istabā parādījies pelējums, ko ar tīrīšanas līdzekļiem vien neuzveikt.

Pabeigti būvdarbi Ulbrokā, valsts reģionālo autoceļu Rīga-Ērgļi (P4) un Ulbroka-Ogre (P5) krustojumā, kur izbūvēts jauns rotācijas aplis. Visi satiksmes ierobežojumi aplī ir noņemti, un šonedēļ tur vēl notiks vien nelieli sakārtošanas darbi, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu laikā atjaunotas divas pieturvietas, rotācijas apļa zonā izbūvētas ietves gājējiem, kas ir apgaismotas un atsevišķos posmos norobežotas ar drošības barjerām. Tāpat satiksmes dalībnieku drošībai izbūvētas divas gājēju pārejas.

Ātrākai un ērtākai automašīnu plūsmai, pirms rotācijas apļa uz ceļiem Ulbroka-Ogre un Rīga-Ērgļi ir izbūvētas papildu braukšanas joslas.

Remontdarbi šajos posmos tika uzsākti 2015. gada vasarā. Būvdarbus veica AS Ceļu pārvalde, projekta izmaksas ir 1 451 840 eiro (ar PVN).

Maģistrāles A-7 remonts posmā no Ķekavas līdz Iecavai vēl nav pabeigts. Tādēļ transporta līdzekļu vadītājiem šeit jāievēro braukšanas ātruma ierobežojums, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Braukt pa jaunu asfaltu uz septiņdesmit, tas šķiet absurds. Ir arī sazīmēti visi horizontālie apzīmējumi – līnijas ceļa vidū, malās. Reti, kurš vadītājs ievēro ātruma ierobežojumus. Taču policistiem šis posms ir īstais «medību lauks»,» neizpratni par ierobežojumiem uz ceļa izteicis kāds šoferis, kurš publiski savu vārdu izpaust nevēlējās.

Autoceļa uzturētājs, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» (LVC) skaidro, ka remonts tomēr pilnībā nav pabeigts un ātruma ierobežojumi ir tikai un vienīgi rūpēs par satiksmes dalībnieku drošību. LVC speciālists Voldemārs Šķēle Bauskas Dzīvei stāsta, ka jauna, nesen ieklāta asfaltbetona virskārta nenodrošina pietiekamu riepu un seguma virsmas saķeri. Šādam segumam ir paaugstinātas slīdamības risks. Strauji bremzējot, automobilim ir garāks bremzēšanas ceļš, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Jaunai virskārtai nepieciešams aptuveni mēnesis, lai satiksme no tās nodeldētu bitumena plēvīti, kas ir iemesls nepietiekamai saķerei. LVC Kvalitātes kompetences centra Ceļu laboratorija saķeres koeficienta mērījumus veic aptuveni mēnesi pēc virskārtas ieklāšanas.

Akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkārtoti informē, ka trešdien un ceturtdien, 16. un 17.novembrī, sliežu remontdarbu dēļ dzelzceļa posmā Lielvārde–Ogre laikā no plkst.10:30 līdz 16:40 būs izmaiņas daudzu Aizkraukles, Rēzeknes un Daugavpils virziena vilcienu kustības sarakstā. Vairāki elektrovilcieni būs atcelti visā maršrutā vai atsevišķos dzelzceļa iecirkņos. Lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus minētajās dienās, vairāku elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības sarakstos tiks noteiktas papildu pieturas un ieviestas kursēšanas laiku izmaiņas. 16. un 17.novembrī nekursēs vilcieni • Nr.604 Rīga-Rēzekne, kas no Rīgas atiet plkst.8:00 un Rēzeknē pienāk plkst.12:01; • Nr.603 Rēzekne (plkst.12:25)-Rīga (16:18); • Nr.6226 Rīga (plkst.13:20)-Aizkraukle (14:50); • Nr.6227** Lielvārde (plkst.13:27)-Rīga (14:33); • Nr.6233 Aizkraukle (plkst.15:02)-Rīga (16:36). Dīzeļvilciens Nr.608 Rīga (plkst.10:10)-Zilupe (15:06) 16. un 17.novembrī no Rīgas izbrauks 2 stundas agrāk - plkst.8:00 un līdz Rēzeknei kursēs atceltā vilciena Nr.604 Rīga (plkst.8:00)-Rēzekne (plkst.12:01) saraksta laikā. No Rēzeknes 2.stacijas tas aties plkst.12:03, no Taudejāņiem – plkst.12:13, no Cirmas – 12:20, no Ludzas - 12:32, no Istalsnas – 12:41, no Nerzas – 12:51, no Briģiem – 12:59 un Zilupē pienāks plkst.13:05. Tikai līdz Ogrei šajās dienās kursēs vilcieni Nr.6220 Rīga (plkst.10:45)-Aizkraukle, kā arī Nr.6218, Nr.6222**, Nr.6224** un Nr.6232 Rīga-Lielvārde, kuri no Rīgas atiet plkst.9:48, 11:50, 12:40 un plkst.14:48. Minētais vilciens Nr.6222** Rīga (plkst.11:50)-Ogre 17.novembrī no Rīgas izbrauks plkst.12:00, arī no visām pārējām maršruta pieturām līdz Ogrei aties 10 minūtes vēlāk nekā parasti un Ogrē pienāks plkst.12:46. Elektrovilcieni Nr.6223, Nr.6229** un Nr.6235 Lielvārde-Rīga, kas no Lielvārdes pēc saraksta atiet plkst.11:56, 14:11 un plkst.16:12, 16. un 17.novembrī būs atcelti iecirknī Lielvārde-Ogre un kursēs maršrutā Ogre-Rīga. Minētais vilciens Nr.6223 Lielvārde (plkst.11:56)-Rīga (13:01) 17.novembrī kursēs no Ogres plkst.12:37 (nevis 12:17), arī no pārējām maršruta pieturām aties 20 – 22 minūtes vēlāk nekā ierasts un līdz ar to Rīgā pienāks plkst.13:23. Vilciens Nr.6229 Lielvārde (plkst.14:11)-Rīga (15:13) 16. un 17.novembrī kursēs no Ogres plkst.14:27 (nevis 14:32). No pārējām posma Ogre-Salaspils pieturām tas izbrauks 4 minūtes agrāk un papildus apstāsies arī Dārziņos, Rumbulā un Gaismā. No Šķirotavas līdz Rīgai vilciens kursēs saskaņā ar noteikto sarakstu. Elektrovilciens Nr.6225 Aizkraukle-Rīga, kas no Aizkraukles atiet plkst.12:30 un Rīgā pienāk plkst.14:03, 16. un 17.novembrī būs atcelts iecirknī Aizkraukle-Ogre un kursēs tikai no Ogres plkst.13:17 (nevis plkst.13:23). No citām posma Ogre-Salaspils stacijām vilciens aties 5 minūtes agrāk un papildus pieturēs arī Dolē, Dārziņos, Rumbulā un Gaismā, savukārt no Šķirotavas līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam. 16. un 17.novembrī tiks mainīts arī vairāku citu vilcienu kustības saraksts. Dīzeļvilciens Nr.610 Rīga (plkst.13:10)-Daugavpils (16:48) no Rīgas līdz Ogrei kursēs atbilstoši sarakstam un papildus pieturēs Ķegumā (plkst.13:57), Jumpravā (plkst.14:14) un Skrīveros (plkst.14:24), tādēļ no Aizkraukles un Kokneses izbrauks 3 – 5 minūtes vēlāk. No Pļaviņām līdz Daugavpilij vilciens kursēs sarakstā noteiktajā laikā. Dīzeļvilciens Nr.601 Daugavpils (plkst.13:10)-Rīga (16:50) minētajās dienās no Daugavpils izbrauks 2 stundas vēlāk – plkst.15:12 un nepieturēs Ozolsalā un Alotenē. No Līksnas tas aties plkst.15:27, no Vaboles – 15:34, no Nīcgales – 15:46, no Jersikas – 16:02, no Līvāniem – 16:13, no Trepes – 16:25, no Krustpils – 16:42, no Pļaviņām – 16:58, no Kokneses – 17:33, no Aizkraukles – 17:49, no Lielvārdes – 18:16, no Ogres – 18:34, no Salaspils – 18:47, no Jāņavārtiem – 18:59 un Rīgā pienāks plkst.19:08. Dīzeļvilciens Nr.605** Krustpils (plkst.11:48)-Rīga (14:11) 16. un 17.novembrī no Krustpils izbrauks plkst.11:40, arī no pārējām stacijām līdz Lielvārdei aties 7 - 13 minūtes agrāk un papildus a

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Valsts autoceļu tīklā turpinās aktīva remontdarbu sezona, tāpēc aicinām autovadītājus rēķināties ar ieviestajiem satiksmes ierobežojumiem, brīdina VAS Latvijas valsts ceļi.

Arī šajā nedēļā turpināsies asfalta ieklāšanas darbi Tallinas šosejas (A1) sākumā, kuru laikā satiksme caur Baltezeru, jo īpaši pēcpusdienas un vakara stundās, var būt stipri apgrūtināta, tāpēc autovadītājiem ir jārēķinās ar papildus laiku ceļā. Asfaltēšanas darbus plānots uzsākt pēc plkst. 9, satiksmi organizējot ar satiksmes regulētājiem.

Lai izvairītos no iespējamiem sastrēgumiem un apbrauktu šo remontposmu, iesakām izmantot autoceļu Rīga–Carnikava–Ādaži (P1).

Ja laikapstākļi būs labvēlīgi, asfaltēšanas darbi šajā nedēļā tiks pabeigti un reversa satiksmes organizācija ar regulētājiem vairs netiks pielietota.

Autoceļa maršrutā no Ainažiem līdz Grenctālei, jeb uz Via Baltica sākušas darboties elektroniskās mainīgās informācijas ceļa zīmes, kas brīdinās autobraucējus par braukšanas apstākļiem, ceļa seguma stāvokli, atļauto braukšanas ātrumu un citiem satiksmei būtiskiem apstākļiem, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ceļazīmes ir uzstādītas projekta Smart E67 ietvaros. Kopumā 13 objektos uzstādītas 30 elektroniskās ceļa zīmes, no kurām 4 ātrumu ierobežojošas zīmes kopā ar 4 brīdinājuma zīmēm un 22 brīdinājuma un aizlieguma zīmes. Elektroniskajām ceļazīmēm ir tāda pati nozīme, kā parastajām, un tās ir jāievēro tāpat, kā citas.

Ceļa zīmes darbojas automātiskā režīmā, vadoties pēc informācijas, ko sniedz ceļu meteoroloģiskās stacijas. Ja nepieciešams, arī VAS Latvijas Valsts ceļ (LVC) Satiksmes informācijas centrs (SIC) var attālināti mainīt ceļa zīmes informāciju satiksmes negadījuma, sastrēguma vai remontdarbu laikā.

Elektroniskās ceļazīmes iedegsies tikai tad, kad ir konstatēti apstākļi, par kuriem ir būtiski informēt satiksmes dalībniekus, proti, ja ir remontdarbi, apledojums, sastrēgums, sānvējš vai citi apstākļi, kas var ietekmēt satiksmi. Ja šādi apstākļi nav iestājušies, brīdinājumi uz ceļazīmēm netiek izgaismoti un ceļazīmes darbojas nogaidīšanas režīmā.

Dzelzceļa posmā Ogre-Lielvārde paredzēts veikt sliežu ceļa remontu, tādēļ aprīļa sākumā gaidāmas izmaiņas vairāku Lielvārdes virziena elektrovilcienu kustības sarakstos.

Izmaiņas vilcienu sarakstos būs 2., 3., 5., 10., 12., un 13. aprīlī.

Vilciens Rīga (plkst. 12:07)-Aizkraukle (13:38) kursēs tikai līdz Ogrei, bet vilciens Aizkraukle (plkst.13:57)-Rīga (15:29) - no Ogres stacijas plkst. 14:46, saskaņā ar noteikto sarakstu maršrutā Ogre-Rīga.

Vilciens Lielvārde (plkst.15:35)-Rīga (16:36) būs atcelts posmā Lielvārde-Ogre un kursēs no Ogres stacijas plkst.16:04 (nevis 15:53). No visām maršruta Ogre-Rīga pieturvietām vilciens aties 12 minūtes vēlāk nekā parasti, tādēļ Rīgā pienāks plkst. 16:48.

Atceltā vilciena vietā posmā Lielvārde-Ogre tiks norīkots vilciens Ogre (plkst.16:33)-Rīga (17:17), kas no Lielvārdes stacijas izbrauks plkst.16:15, no Ķeguma - 16:21, no Ciemupes - 16:26, no Pārogres - 16:30, un tālāk no Ogres (plkst.16:33) līdz Rīgai kursēs atbilstoši sarakstam.

Aizvadītā diennakts Ogres novadā un pilsētā bijusi visai kritiska, jo plūdi skāruši arī Ogres pilsētas teritoriju. Plūdu dēļ šonakt elektrība atslēgta 426 Ogres pilsētas un Ogres novada iedzīvotājiem.

Šonakt plūdu dēļ a/s Sadales tīkls veica vairākus lokālos atslēgumus Ogres pilsētā un Ogres novada Ogresgala pagastā, īstenojot ārkārtas risinājumus, lai neapdraudētu iedzīvotāju drošību, informē uzņēmums.

Ogres pilsētā atslēgti 20 kV vidējā sprieguma līnijas vairāki posmi, uz laiku pārtraucot elektroenerģijas piegādi 234 klientiem, kā arī plūdu apdraudējuma dēļ nācās atslēgt 0,4 kV zemsprieguma līniju Ogres novada Ogresgala pagasta dārzkopības sabiedrībā Ogre 88, bez elektrības atstājot 192 klientus.

AS Sadales tīkls atkārtoti brīdina visus elektroenerģijas lietotājus par bīstamību, ko rada ūdens klātbūtne elektroiekārtām un elektroierīcēm. Redzot strauju ūdens līmeņa celšanos privāto māju vai saimniecības ēku tuvumā, elektroierīces ir jāatslēdz no strāvas piegādes, tādējādi novēršot apdraudējumu konkrētajam objektam.

Sākas remontdarbi uz vairākiem ceļiem Kurzemes piekrastē, bet Aglonas apkārtnē svētku laikā tiks slēgta tranzītsatiksme, informē Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Darbi notiek reģionālā autoceļa Ventspils–Grobiņa (P111) posmā no Sārnates līdz Ošvalkiem (21,7.-27,3. km), uz ceļa Valdgale–Roja (P126) posmā no 27. līdz 31. km, uz ceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131) no 71. līdz 73. km. Tāpat notiek Līgupes tilta periodiskā uzturēšana uz Rucavas–Papes ceļa un Ālandes tilta uzturēšanas darbi uz autoceļa Grobiņa–Bārta–Rucava (P113). Šajos posmos jau ir vai tuvākajā laikā tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ievērojami satiksmes ierobežojumi saglabājas uz Liepājas šosejas (A9), kur darbi notiek kopumā uz vairāk kā 70 kilometriem ceļa:

Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus neauditētais neto apgrozījums 2006. gadā sasniedza 3,425 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2005. gadu, ir par 2,2 % vairāk. Savukārt operatīvā peļņa 2006. gadā sasniedza 60 tūkstošus latu, Db.lv informēja AS Rīgas Centrāltirgus preses sekretārs Jānis Basevičs.

Pavisam aizvadītajā gadā Centrāltirgus infrastruktūras sakārtošanā un modernizācijā ieguldīti 1,264 miljoni latu, kas ir par 135 % vairāk nekā 2005. gadā, kad investīciju apjoms sasniedza 537 tūkstošus latu.

Lielākie realizētie tirgus attīstības projekti 2006. gadā bija Gaļas paviljona 2. saliņas rekonstrukcija, ūdens cirkulācijas un ugunsdrošības sistēmas remonta darbi Piena un Gastronomijas paviljonos, Gaļas paviljona pagraba ārējās sienas un kanāla malas remonts, ārējo kanalizācijas tīklu un laukuma seguma rekonstrukcija, Gaļas un Dārzeņu paviljonu iekšējo sienu remonts, kanalizācijas remonts un ierīkošana Centrāltirgus paviljonu pagrabos, ūdensvada nomaiņa Gaļas un Dārzeņu paviljonu pagrabstāvā, augļu tirdzniecības galdu ar nojumi iegāde u.c.

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Rotācijas apļos pie Tīnūžiem 16. un 17. septembrī plānoti asfaltēšanas darbi, kas var būtiski ietekmēt satiksmi, brīdina VAS Latvijas Valsts ceļi.

16. un 17. septembrī autoceļa Ulbroka – Ogre (P5) 20. kilometrā esošajos divos rotācijas apļos - pie krustojuma ar autoceļu Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) un pie pagrieziena uz autoceļu Tīnūži–Koknese (P80), notiks asfaltēšanas darbi, kas varētu būtiski ietekmēt satiksmi.

Asfaltēšanas laikā satiksme pilnībā netiks slēgta, tā tiks organizēta ar satiksmes regulētājiem, tomēr autovadītājiem jāņem vērā, ka rotācijas apļu šķērsošana varētu prasīt papildus vismaz 25 minūtes. Tāpēc aicinām autovadītājus šajās dienās iespēju robežas izvēlēties citu braukšanas maršrutu.

Gandrīz puse jeb 46% Latvijas iedzīvotāju jau veic vai arī tuvākā pusgada laikā plāno veikt sava mājokļa remontu. Par to liecina Swedbank veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju mājokļa remonta plāniem rezultāti. Respondenti visbiežāk norāda, ka remonts visvairāk nepieciešams virtuvei un dzīvojamai istabai un vannasistabai. Visretāk tiek minēts remonts guļamistabā vai bērnistabā.

Par savas dzīves telpas kvalitātes uzlabošanu lielākā daļa iedzīvotāju domā regulāri – vairāk kā trešdaļa (35%) respondentu kosmētisko remontu savos mājokļos veic reizi 5-6 gados un nedaudz mazāk (31%) reizi 2-4 gados. Iedzīvotāju vēlme pastāvīgi uzlabot savas dzīves telpas kvalitāti tikai daļēji saistīta ar ienākumu līmeni. Iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem visbiežāk veic mājokļa remontu reizi 2-3 gados, turpretī iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem remontu visbiežāk veic reizi 5-6 gados.

"Šie dati uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi dzīvot sakārtotā vidē. Remonts ir veids, kādā cilvēki var uzlabot savu dzīves telpu un tādā veidā panākt emocionālu pārliecību, ka uzlabojusies arī dzīves kvalitāte. Jauna mājokļa iegāde parasti ir vienreizējs, lai arī ilgtermiņa dzīves telpas un kvalitātes uzlabojums, turpretī remonts dod iespēju pozitīvu pārmaiņu sajūtas nezaudēt arī gadu no gada," stāsta Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu kreditēšanas daļas vadītājs.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).