Pašlaik arī Latvijā tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings, sacīja Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs.

Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss").

Saistībā ar to ASV Nacionālā transporta drošības pārvalde ir uzsākusi izmeklēšanu, lai konstatētu «Swiss» gaisa kuģu dzinēju darbības atteikumu iemeslu. Aviokompānija «Swiss» lidojumus ar «Airbus A220» gaisa kuģiem veic pēc to rūpīgas pārbaudes.

Vienlaikus CAA norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tika izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Šveices nacionālā aviokompānija «Swiss International Air Lines» ("Swiss")trešdien paziņoja, ka pēc dzinēju pārbaudēm tās flotē esošās lidmašīnas «Airbus A220» pakāpeniski atsāk lidojumus.

Lidsabiedrība norāda, ka 17 lidmašīnas jau tikušas pārbaudītas un to dzinēji ir nevainojamā stāvoklī. Savukārt jau 12 lidaparāti atsākuši regulāro lidojumu veikšanu.

«Swiss» skaidro, ka trešdien atļauja turpināt lidojumus tiks dota vēl piecām lidmašīnām, bet ceturtdien visas lidmašīnas pilnībā atsāks reisus.

«Swiss» otrdien steigšus apturēja lidojumus ar visām 29 «Airbus A220» lidmašīnām, lai tajās veiktu dzinēju pārbaudes pēc piedzīvotajām tehniskajām problēmām.

Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad otrdienas rītā lidojums no Londonas uz Ženēvu tika novirzīts uz Parīzi saistībā ar incidentu, kas radījis bažas par šo lidmašīnu dzinējiem, norāda lidsabiedrība.

Šveices satiksmes tīkla kartes dod tā īpašniekiem iespēju apmeklēt vairākus simtus valsts muzeju par brīvu. Tādejādi kartes “Swiss Pass“, “Swiss Youth Pass“, “Swiss Flexi Pass” darbojas vairāk kā 400 tūristu piesaistēs kā ieejas kartes. Bez tam kartes īpašnieks saņem 50% atlaidi braucienam ar kalnu gaisa vagoniņiem. Transporta kartes vilcieniem, autobusiem un kuģiem iespējams iegādāties vēl pirms došanās uz Šveici valsts oficiālajā tūrisma mājas lapā www.myswitzerland.com. “Swiss Pass“ otrās klases kartes cena četrām dienām izmaksās 161 eiro, savukārt “Swiss Flexi Pass” otrās klases karte 154 eiro, bet bērni līdz 16 gadiem varēs braukt līdzi bez maksas.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo par sadarbības lidojumu vienošanās uzsākšanu ar Šveices aviokompāniju Swiss International Air Lines (SWISS) no 2024. gada 31. janvāra.

Šīs vienošanās laikā SWISS pievienos savu lidojumu kodu airBaltic reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot klientiem lielākas ērtības un elastību, ceļojot uz Latviju.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: “SWISS ir stabila, atpazīstama premium klases lidsabiedrība. Pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem tiks nodrošinātas vēl ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu, kas ir airBaltic mājas bāze.”

Sadarbības lidojumu vienošanās ļaus SWISS izmantot savu lidojumu kodu LX airBaltic maršrutā no Cīrihes uz Rīgu un otrādi, nodrošinot airBaltic papildu pasažieru plūsmu no tās plašā maršrutu tīkla ar vairāk nekā 100 galamērķiem, tostarp Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā.

Viens no pasaulē lielākajiem pārapdrošinātājiem Swiss Re ceturtajā ceturksnī strādājis ar zaudējumiem, jo atmaksājis ārkārtas aizdevumu Vorenam Bafetam (Warren Buffet), ziņo The Wall Street Journal.

Cīrihē bāzētais pārapdrošinātājs informējis, ka ceturksnī, kas noslēdzās 31.decembrī, tas cietis 725 miljonu ASV dolāru tīros zaudējumus. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā Swiss Re strādāja ar 394 miljonu ASV dolāru peļņu.

Analītiķi bija prognozējuši mazākus zaudējumus aptuveni 400 miljonu ASV dolāru apmērā.

Swiss Re lēš, ka plūdi Austrālijā decembrī izmaksājuši tam apmēram 100 miljonus ASV dolāru. Pārapdrošinātājs prognozē, ka prasības par papildu 225 miljoniem ASV dolāru nākušas klāt janvārī.

Swiss Re, kas ir pasaulē otrs lielākais pārapdrošinātājs aiz Munich Re, novembrī piekrita pirms termiņa atmaksāt aizdevumu Bafeta kompānijai Berkshire Hathaway Inc., kas tika piešķirts kredītu krīzes laikā.

Swiss koncernam arī pagājušajā gadā nācās iegrāmatot zaudējumus. Swiss tīrie zaudējumi 2005.gadā ir apmēram 113 miljoni eiro no 2,4 miljardu eiro apgrozījuma (+2,5%). Tomēr Swiss vadītājs Kristofs Francs komentē šo rezultātu ar vārdiem, ka restrukturācijas programma darbojas un sāk parādīt rezultātus. Daudz labāk Swiss International Air Lines klājās ekspluatācijas rezultātos, kuri bija tikai - 9 miljoni eiro, par spīti 135 miljonu eiro lielajām degvielas izmaksām un reģionālo lidmašīnu, kā arī ēku uzturēšanai kārtībā, kas prasīja 73 miljonus eiro. Bilanci mazināja valūtas noteiktās korekcijas 41 miljonu eiro apmērā un restrukturācijas izdevumi 26 miljonu eiro apmērā. 2005.gadā iekšējā tirgū Swiss uzlaboja savas pozīcijas ar konkurētspējīgām cenām. Par spīti intensīvai konkurencei zemo izmaksu lidsabiedrību starpā, salīdzinoši ar 2004.gadu tirgus daļa palielinājās par 2,5 procentpunktiem, sasniedzot 50,6%. Bez tam uz 2005.gada 31.decembri neto finansiālais parāds sasniedza tikai 224 miljonus eiro.

Šveices nacionālā aviokompānija «Swiss International Air Lines» paziņoja, ka steigšus apturējusi lidojumus ar visām «Airbus A220» lidmašīnām, lai tajās veiktu dzinēju pārbaudes pēc nesen piedzīvotajām tehniskajām problēmām.

Šāds lēmums pieņemts pēc tam, kad otrdienas rītā lidojums no Londonas uz Ženēvu tika novirzīts uz Parīzi saistībā ar jaunu incidentu, kas radījis bažas par šo lidmašīnu dzinējiem, norāda lidsabiedrība.

«Swiss» flotē ir 29 «Airbus A220» lidmašīnas. Šo modeļu lidaparāti pēdējā gada laikā piedzīvojuši vairākus ar dzinējiem saistītus incidentus.

ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) pagājušajā mēnesī izdeva rīkojumu veikt pārbaudes «Pratt & Whitney» ražotājiem dzinējiem, ar kuriem aprīkotas «Airbus A220» lidmašīnas.

«Swiss» otrdien skaidroja, ka lēmums apturēt lidojumus spēkā stājas nekavējoties, un lidmašīnas gaisā atgriezīsies vien tad, kad tām būs veiktas pienācīgas pārbaudes, ziņo aģentūra LETA.

Pasaulē otrajam lielākajam pārapdrošinātājam Swiss Reinsurance peļņa otrajā ceturksnī samazinājusies par 53%, vēsta Bloomberg.com.

Swiss Reinsurance neto ieņēmumi samazinājās no 1.19 miljardiem Šveices franku pērn, līdz 564 miljoniem franku šogad. Ieņēmumi cetursknī bija mazāki nekā analītiķi iepriekš prognozēja.

Lai palielinātu ieņēmumus, Swiss Reinsurance paziņojis, ka iegādāsies Barclays dzīvības apdrošināšanas vienību par 753 miljoniem Lielbritānijas mārciņu.

Šogad kopumā Swiss Reinsurance akciju cena samazinājusies par 19%, kopumā samazinot uzņēmuma tirgus vērtību līdz 24.2 miljardiem franku. Savukārt lielākajam pārapdrošinātājam pasaulē Munich Re akciju cena šogad nokritusies par 20%.

Ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu, pastāv iespēja, ka būs jāizsludina ārkārtas situācijā veselības aprūpes jomā, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda Veselības ministrijas (VM) Veselības aprūpes departamenta direktore Antra Valdmane.

Uz jautājumu, vai nevajadzētu ieviest stingrākus Covid-19 ierobežojumus, VM pārstāve atbildēja, ka "iespējams, mums būs jāievieš lielāki ierobežojumi". Tomēr par šo ir paredzēts spriest 10.decembra Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdē.

Valdmane tostarp piebilda, ka ceturtdien, lemjot par ierobežojumiem, "tas viss būs atkarīgs no slimnīcās ievietoto dinamikas".

"Mēs izskatām varbūtību (..), ka, iespējams, mums būs jāpasludina ārkārtas situācija veselības aprūpes jomā, tieši saistībā ar to, ka mums pietrūkst ārstniecības personas, kas strādā," atklāja Valdmane.

Kā vēstīts, visa plānveida palīdzība slimnīcās tiks pārtraukta, kad Covid-19 pacientu gultu noslogojums būs lielāks par 90%, pieņemot, ka vairs nebūs iespējams palielināt šo skaitu, otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē teica Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Ārstniecības kvalitātes nodaļas vadītāja Sanita Janka.

Starptautiskajā lidostā Rīga līdz ar vasaras lidojumu saraksta ieviešanu (no 29.marta) darbu sāks trīs jaunas aviokompānijas - atgriezīsies SAS, darbu uzsāks Ukraine International Airlines un Swiss International Air Lines, informē VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Star Alliance dalībniece SAS lidojumus no Stokholmas uz starptautisko lidostu Rīga uzsāks 29.martā, veicot 18 reisus nedēļā.

Ukraine International Airlines pirmais reiss no Kijevas uz Rīgu arī tiks veikts 29.martā, nodrošinot septiņus lidojumus nedēļā.

Savukārt Swiss International Air Lines, arī Star Alliance dalībniece, reisus no Cīrihes uz Rīgu sāks izpildīt 31.martā un abas pilsētas savienos trīs reizes nedēļā.

Lidostā atzēmā, ka nacionālā aviosabiedrība airBaltic vasaras sezonā atklās piecus jaunus galamērķus – uz Alborgu, Dubrovnikiem, Rodas salu, Salonikiem un Pizu.

Eiropas vidējo lidojumu sliktākā lidsabiedrība ir Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair, secināts patērētāju grupas Which? pasažieru aptaujā.

Pētījumā vairāk nekā 5,5 tūkstoši pasažieru piecās kategorijās novērtēja vairākas lidsabiedrības. Vērā ņemti tika tādi aspekti kā lidojuma reģistrēšanās process, bagāžas pārvadāšanas iespējas, sēdvietas, pārtika un dzērieni, iekļaušanās lidojuma grafikā, kā arī piedāvātā pakalpojuma atbilstība cenai.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības kopējā pasažieru apmierinātība novērtēta 34% apmērā, tādējādi ieņemot zemāko vietu 16 aviokompāniju vidū. Saraksta lejasdaļā iekļuva arī Lielbritānijas lidsabiedrības Thomas Cook Airlines, Thomson Airways un Monarch Airlines, neviena no kurām nepārsniedza 50% atzīmi, vēsta laikraksts The Daily Telegraph.

Šveices lidsabiedrība Swiss International Air Lines plānojusi pārtraukt lidojumus no lidostas Rīga, aģentūru LETA informēja lidostā.

Lidosta Rīga ir saņēmusi informāciju par lidojumu pārtraukšanu līdz ar 2016.gada vasaras lidojumu saraksta ieviešanu.

Lidsabiedrība aģentūrai LETA skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz attiecīgajiem tirgus nosacījumiem un tā potenciālu. Uzņēmums regulāri izvērtējot un pārvērtējot savus galamērķus. Ņemot vērā ar pieprasījumu saistītās korekcijas lidsabiedrības tīklā, nolemts pagaidām apturēt pakalpojumus Rīgā.

Kā ziņots, Šveices lidsabiedrība Swiss International Air Lines pērn martā sāka reisus starp Cīrihi un Rīgu un abas pilsētas savienoja trīs reizes nedēļā.

Toreiz Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks skaidroja, ka Šveices lidsabiedrības Swiss International Air Lines ienākšana Rīgas lidostā ir ilgstošu pārrunu rezultāts, jo Latvijas puse ir vairākkārt mēģinājusi šo lidsabiedrību piesaistīt lidostai, un tagad tiek prognozēts, ka lidsabiedrība veiksmīgi startēs. Viņš iezīmēja potenciālos lidsabiedrības klientus - slēpotgribētājus, tūristus un uzņēmējus.

Nacionālā lidsabiedrība «airBaltic» pagājušā nedēļā veikusi dzinēju ražotāja «Pratt & Whitney» rekomendētās lidmašīnu «Airbus A220-300» pārbaudes, problēmas nav konstatētas.

Jau ziņots, ka ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA) pagājušajā mēnesī deva rīkojumu veikt pārbaudes «Pratt & Whitney» ražotajiem dzinējiem, ar kuriem aprīkotas «Airbus A220» lidmašīnas.

Savukārt Civilās aviācijas aģentūras (CAA) pārstāvis Aivis Vincevs 16.oktobrī informēja, ka arī Latvijā pašlaik tiek veikts lidmašīnās «Airbus A220» izmantoto dzinēju monitorings. Viņš norādīja, ka CAA pastiprināti seko līdzi situācijas attīstībai saistībā ar «Airbus A220» gaisa kuģu dzinēju problēmām, par ko ziņojusi Šveices aviokompānija «Swiss International Air Lines» («Swiss»).

CAA gan norāda, ka «Swiss» gaisa kuģiem, atšķirībā no aviokompānijas «airBaltic» gaisa kuģiem, tiek izmantoti nedaudz citas modifikācijas dzinēji. Vienlaikus gan CAA seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar šo dzinēju ekspluatācijas drošību. Pašlaik tiek veikts Latvijā reģistrēto gaisa kuģu dzinēju pastiprināts tehniskā stāvokļa monitorings, informēja Vincevs.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Šveices aviokompānija "Swiss International Air Lines" ("Swiss") no šodienas uzsāks sadarbības lidojumus, informēja "airBaltic".

"airBaltic" pārstāvji norāda, ka sadarbības lidojumu vienošanās laikā "Swiss" pievienos lidojumu kodu "airBaltic" reisiem maršrutā Cīrihe-Rīga-Cīrihe, nodrošinot "airBaltic" papildu pasažieru plūsmu no tās maršrutu tīkla.

"airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka, pateicoties šiem sadarbības lidojumiem, klientiem būs nodrošinātas ērtākas ceļošanas iespējas starp Šveici un Rīgu.

"airBaltic" koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Savukārt 2023.gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022.gadā, "airBaltic" koncerna apgrozījums palielinājās par 40,8%, sasniedzot 510,632 miljonus eiro. "airBaltic" pērn deviņos mēnešos strādāja ar 9,122 miljonu eiro peļņu pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Starptautiskajā lidostā Rīga otrdien, 31.martā darbu sāka aviosabiedrība Swiss International Air Lines. Lidojumus no Rīgas uz Cīrihi aviokompānija veiks trīs reizes nedēļā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Līdz ar Swiss International Air Lines darbības uzsākšanu Rīgā ceram piesaistīt pasažierus, kuriem līdz šim Rīga nav bijusi ceļojumu galamērķis,» norādīja starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Līdz ar vasaras saraksta spēkā stāšanos 29.martā, starptautiskajā lidostā Rīga atgriezies SAS un darbu uzsākusi arī Ukraine International Airlines.

Kopumā vasaras sezonā no starptautiskās lidostas Rīga iespējams doties uz 87 galamērķiem, ko nodrošina 21 aviopārvadātājs – airBaltic, Aeroflot, Belavia, Brussels Airlines, Ellinair, Finnair, LOT, Lufthansa, Nesma Airlines, Norwegian, Uzbekistan Airways, Ryanair, Transaero, Turkish Airlines, Turkmenistan Airlines, Ukraine International Airlines, Onur Air, SAS, Swiss International Air Lines, Wizz Air, Smartlynx.

Apkalpoto cilvēku skaits viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs 2007. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 4. ceturksni pieaudzis par 12% un sasniedzis 308.2 tūkst. cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No tiem 46% bija Latvijas iedzīvotāji un 54% – ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 34%, Rīgas rajonā – 9% un Jūrmalā – 7%. No kopējā apkalpoto ārzemju tūristu skaita 84% tika uzņemti Rīgas viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs. Jūrmalas kolektīvajās tūristu mītnēs nakšņojuši 8% no visiem ārzemju tūristiem.

2007. gada 4. ceturksnī tika apsekotas 400 darbojošās viesnīcas un citas kolektīvās tūristu mītnes, no tām 168 viesnīcas. Rīgā tika apsekotas 99 kolektīvās tūristu mītnes, no tām 72 viesnīcas; Jūrmalā – 34 kolektīvas tūristu mītnes, no kurām 15 bija viesnīcas.

4. ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 11,5 tūkst. numuri un 25.7 tūkst. gultas vietas.

Apkalpoto cilvēku skaits viesnīcās un citās kolektīvās tūristu mītnēs šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar 2006. gada 1. ceturksni pieaudzis par 14% un ir sasniedzis 239,5 tūkst. cilvēkus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No tiem 49% bija Latvijas iedzīvotāji un 51% – ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 36%, Jūrmalā – 8% un Rīgas rajonā – 8%.

2007. gada 1. ceturksnī tika apsekotas 383 darbojošās viesnīcas un citas kolektīvas tūristu mītnes, no tām 162 viesnīcas. Rīgā tika apsekotas 98 kolektīvās tūristu mītnes, no tām 72 viesnīcas; Jūrmalā – 31 kolektīva tūristu mītne, no kurām 11 ir viesnīcas.

Latvijā viesnīcu numuru noslogojums marta beigās veidoja 43% un gultas vietu noslogojums – 33%, Rīgā viesnīcu numuru noslogojums – 44% un gultas vietu noslogojums – 52%.

Pirmā ceturkšņa beigās pieejami bija 11,2 tūkstoši numuri un 25,6 tūkst. gultas vietas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apkalpoto cilvēku skaits viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 3. ceturksni bija pieaudzis par 9% un ir sasniedzis 544,3 tūkst. cilvēku.

No 544 300 cilvēkiem, kas izmantojas viesnīcu un tūristu mītņu pakalpojumus, 39% bija Latvijas iedzīvotāji un 61% – ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 25%, Ventspilī – 11% un Rīgas rajonā – 8%. No kopējā apkalpoto ārzemju tūristu skaita 66% tika uzņemti viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs Rīgā. Jūrmalas kolektīvajās tūristu mītnēs nakšņojuši 13% no visiem ārzemju tūristiem.

Visvairāk uzņemto ārzemju tūristu bija no Vācijas –16,9%, Lietuvas – 11,0%, Somijas – 8,6%, Igaunijas 8,3%, Krievijas – 6,5%. Zviedrijas – 6,2%, Lielbritānijas – 5,7% un Norvēģijas – 5,7%.

2013. gadā Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 1,8 miljoni viesu, kuri naktsmītnēs pavadījuši 3,8 miljonus nakšu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto cilvēku skaits pieauga par 11,8%, bet nakšņojumu skaits par 6,4%. Pērn apkalpoto ārvalstu viesu un to nakšņojumu skaits, vērtējot pēdējo desmit gadu periodā, pieaudzis divas reizes.

Salīdzinot ar 2012. gadu, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājās par 14%. Visvairāk pieauga viesu skaits no kaimiņvalstīm Baltkrievijas – 36,5% un Krievijas – 33,4%, kā arī Igaunijas – 21,3% un Lietuvas – 17%. Pieauga arī apkalpoto viesu skaits no Spānijas – 20,6%, Nīderlandes – 16,7%, Zviedrijas – 8,4% un Lielbritānijas – 5,4%. Samazinājums vērojams viesu skaitam no Skandināvijas valstīm: Somijas – 14,4%, Dānijas – 7,6% un Norvēģijas – 2,2%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcu un citu kolektīvo tūristu mītņu pakalpojumus no ārzemju tūristiem visvairāk izmantojuši tūristi no Vācijas.

Viesnīcās un citās kolektīvās tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits šā gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 2. ceturksnī bija pieaudzis par 14% un sasniedza 395 300 cilvēku. No tiem 43% bija Latvijas iedzīvotāji un 57% ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 33%, Ventspilī – 8% un Liepājā – 6%.

2007. gada 2. ceturksnī tika apsekotas 401 darbojošās viesnīcas un citas kolektīvas tūristu mītnes, tai skaitā 163 viesnīcas. Rīgā tika apsekotas 101 kolektīvās tūristu mītnes, tai skaitā 73 viesnīcas; Jūrmalā – 31 kolektīva tūristu mītne, tai skaitā 11 viesnīcas.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada otrajā ceturksnī apkalpoti 471,2 tūkst. viesu, kas ir par 10,5% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā apkalpoti par 8,6% vairāk viesu nekā pērnā gada pirmajā pusgadā. No visiem apmeklētājiem 69,7% bija ārvalstu viesi un 30,3% – Latvijas iedzīvotāji.

Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 12,3%, savukārt Latvijas viesu skaits palielinājās par 6,5%, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošoceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 78,7% tika uzņemti Rīgā, 8,4% – Jūrmalā un 1,5% - Liepājā. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 24,4%, Liepājā – 8,3% un Jūrmalā – 6,7%. Iepriekš nosaukto trīs pilsētu pozīcijas kopējā viesu uzņemšanas vietu struktūrā būtiski nemainās.

AirBaltic pasažieru skaits, apgrozījums, peļņa aug; kompānija domā par jauniem tirgiem, taču investora jeb naudas piesaistes jautājums arvien aktuāls

To sarunā (1. aprīlī) ar Dienas Biznesu norāda Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir tā lieta uz galda jūsu priekšā, par ko esat tik gandarīts?

Esam ar to ļoti lepni. Tā ir augstākā nozares balva, ko Air Transport World (ATW) reizi gadā pasniedz dažādās kategorijās. Esam vienīgā lidsabiedrība, kas to – Tirgus līdera balvu (vietējā tirgū) ‒ saņēmusi divreiz pēc kārtas. Īpaši lepnu mani darīja tas, ka, saņemot to airBaltic vārdā Ņujorkā, uz skatuves ar mani kopā bija Lufthansa vadītājs. uzvarēja arī Airbus 220, Air New Zealand. Pazīstami vārdi. Mēs nākam no mazas valsts. Prasīju auditorijai, kurš ir bijis Latvijā. Apmēram 10 cilvēki pacēla roku. Ja jūs tur būtu bijis, jūs būtu lepns par savu valsti un lidsabiedrību. Tas bija ļoti iespaidīgi. Tas dod lielu starptautisku publicitāti, un tā ir atzinība mūsu cilvēkiem par labi paveiktu darbu.

Viesnīcās un citās tūristu mītnēs šā gada 3. ceturksnī apkalpoti 686,7 tūkstoši viesu, kas ir par 16,1% vairāk nekā pērnā gada 3. ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No visiem apmeklētājiem 68,8% bija ārvalstu viesi un 31,2% – Latvijas iedzīvotāji. Līdzīgs viesu sadalījums bija arī iepriekšējos ceturkšņos. Ārvalstu viesu skaits pieauga par 18,1%, savukārt Latvijas viesu skaits palielinājās par 11,9%, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni.

No kopējā ārvalstu viesu skaita 72,3% tika uzņemti Rīgā, 10,3% – Jūrmalā un 3,1% - Ventspilī. Visvairāk Latvijas ceļotāju bija apmetušies Rīgā – 18,6%, Ventspilī – 7,5%, Liepājā – 7,3% un Jūrmalā – 4%.

Salīdzinot ar iepriekšējiem ceturkšņiem, no republikas pilsētām tieši Ventspilī 3. ceturksnī bija lielākais apkalpoto cilvēku skaita pieaugums, mainot pilsētu pozīcijas kopējā viesu uzņemšanas vietu struktūrā.