Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic šā gada sešos mēnešos strādāja ar 14,49 miljonu eiro tīro peļņu, trešdien žurnālistus informēja airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Aviokompānijai par 21 miljonu eiro izdevies samazināt izmaksas, kam pateicoties lielā mērā arī izdevies strādāt ar tik lielu peļņu.

Pērn attiecīgajā laika posmā airBaltic strādāja ar 12,45 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Kompānijas ieņēmumi 1.pusgadā ir 140,45 miljoni eiro, kas ir par 8% mazāk, ieņēmumi no pasažiera - 99,23 eiro, kas savukārt ir samazinājums par 2,33 eiro. airBaltic šogad pārvadājis 1,26 miljonus pasažieru, kas ir par 7% mazāk nekā 2013.gada 1.pusgadā.

Lursoft datubāzē pieejamais uzņēmuma gada pārskats liecina, ka 2013.gadā aviokompānija strādāja ar 195,946 miljonu latu apgrozījumu un guva 1,420 miljonu latu peļņu. Pērn airBaltic pārvadāja vairāk nekā 2,95 miljonus pasažieru.

Pateicoties labajiem pusgada rezultātiem, aviokompānija koriģējusi arī gadā plānoto peļņas apjomu – sākotnēji 2014.gadā kopumā bija plānots strādāt ar 4 miljonu eiro peļņu, kas koriģēta līdz 9 miljoniem eiro. Gauss piebilda, ka aviokompānija saglabā konservatīvu peļņas prognozēšanas pieeju.

Jautāts, kā izdevies tik ievērojami uzlabot peļņas rādītāju – par 26,94 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo laika periodu, M. Gauss pauda, ka tas nav tikai «uz papīra». «Nav bijušas tādas manipulācijas,» viņš teica, skaidrojot, ka aviokompānijai par 21 miljonu eiro izdevies samazināt izmaksas, kas arī ir viens no peļņas nodrošināšanas faktoriem. Ietaupījumu izdevies gūt, samazinot lidojumu skaitu virzienos, kur nebija pieprasījuma, optimizējot floti, samazinot administratīvās izmaksas, palielinot tiešo reisu skaitu. Viņš uzsvēra, ka ziemā aviokompānija piedāvās arī jaunus lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām atzīmējot, ka pēdējos gados jauni lidojumi no šo pilsētu lidostām nav atklāti.

Avikompānija īstenojusi arī degvielas efektivitātes programmu, samazinot izdevumus par degvielu. Liela virkne slēgto līgumu M. Gausam gan nākusi «mantojumā» no iepriekšējiem vadītājiem – daļu no tiem izdevies pārslēgt uz izdevīgākiem nosacījumiem, citus tomēr ne. Tostarp izdevies restrukturizēt iepriekšējās saistības pret likvidējamo Latvijas Krājbanku.

M. Gauss atzina, ka aviokompānijas darbības rezultātus negatīvi ietekmējusi situācija Ukrainā. Nācies samazināt lidojumu skaitu austrumu virzienā, jo samazinājies arī pieprasījums, tādējādi krities arī pārvadāto tranzītpasažieru skaits. Kompānija pārtraukusi lidojumus uz Odesu, Simferopoli un Kaļiņingradu. Iepriekš tranzītpasažieru īpatsvars kopējā pārvadāto pasažieru skaitā veidoja pusi – 50%, bet attiecīgi šī gada pirmajos sešos mēnešos tas samazinājies par 2 procentpunktiem – līdz 48%.

airBaltic izpilddirektors norādīja, ka aviokompānija koncentrējas uz peļņas nodrošināšanu, un tā var nopelnīt rietumu, nevis austrumu virzienā. Beidzoties krīzei Ukrainā, plānots atgriezties pie iepriekšējās stratēģijas, kad tranzītpasažieru skaits veidoja pusi no kopumā apkalpoto pasažieru skaita.

Aviokompānijas vadītājs arī atzīmēja, ka konkurence visā Eiropā, tostarp arī Rīgas lidostā, ir ļoti sīva. «Tāds ir šis tirgus, bet mēs ļoti labi tiekam galā,» viņš teica, piebilstot, ka biļešu cenas pašlaik ir zemākajā līmenī.

Latvijas aviokompānijas gaisa flotē pašlaik ir 25 lidmašīnas - 5 Boeing 737-500s, 8 Boeing 737-300 un 12 Bombardier Q400 NextGen.

airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995. gadā, galvenais aviokompānijas akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra