[papildināta 5. rindkopa]

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss Vācijas presē piesavinās savu priekšgājēju nopelnus

Radošu ideju pārbagātība, airBaltic velosipēdu un taksometru ieviešana, atteikšanās no novecojušām Fokker propelleru lidmašīnām – tāda ir slavasdziesma airBaltic izpilddirektoram Martinam Gausam vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem Süddeutsche Zeitung. Tiesa, tur aizmirsts piebilst, ka šīs starptautiski lielu ievērību guvušās inovācijas airBaltic ieviestas nevis Martina Gausa laikā, kurš šo aviokompāniju vada kopš pērnā gada nogales, bet gan bijušā airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika laikā.

Ar airBaltic savulaik saistītā Baltic Taxi kompānija (tagad tās lielākais īpašnieks ir Liepājas autobusu parks) tika nodibināta 2009. gadā un to izveidot B. Fliku, kā viņš vairākkārt atzinis savās intervijās, mudināja fakts, ka citu taksometru kompāniju vadītāji nereti centušies apkrāpt savus pasažierus, īpaši ārzemniekus, liekot tiem maksāt nesamērīgu cenu par saviem pakalpojumiem. Kā liecina nesenais publiskais skandāls ar kādu Lidostā Rīga strādājošu taksometru kompāniju, šāda prakse nav retums arī šodien. Savukārt pirmā velosipēdu pašapkalpošanās noma Baltijā, kur varēja iznomāt divriteņus ar airBaltic simboliku, airBaltic ieviesa 2010. gada jūnijā.

Tāpat šā gada pavasarī ļoti prestižu starptautisku balvu - Freddies awards- ieguva airBaltic lojalitātes programma Baltic Miles, kas sāka darboties 2009. gada rudenī un kuras ideju B. Fliks atveda no Kanādas. Arī attiecībā uz M. Gausa intervijā Süddeutsche Zeitung pausto apņemšanos, airBaltic flotes uzlabošanas nolūkos vēlākais līdz rudenim atteikties no 10 vecajām propelleru lidmašīnām, jāsaka, ka tā nav M. Gausa ideja , jo B. Fliks par plāniem atteikties no Fokker 50 paziņoja 2011. gada vasarā intervijā NRA.

Vācijas laikraksta slejās atzinīgi vārdi veltīti M. Gausa karjerai aviokompānijā DBA, kas, pateicoties viņa pūliņiem, 2006. gadā veiksmīgi pārdota Air Berlin, ļaujot tās īpašniekam Hansam Rudolfam Vērlam nakts laikā kļūt par multimiljonāru. Tikai nelielā rindkopā Süddeutsche Zeitung pieminēta M. Gausa neveiksmīgi vadītā ungāru lidsabiedrība Malev, kur M. Gausam neesot izdevies salauzt jau nostiprinājušās struktūras un tikt vaļā no lielajiem parādiem, neriskējot ar jaunu lietu Eiropas Komisijā (EK) par neatļautu valsts atbalstu. DB jau rakstīja, ka šī gada sākumā Malev bija spiesta apturēt savu darbību, jo nespēja atmaksāt 130 milj. eiro, ko EK bija atzinusi kā nelikumīgu valsts piešķirtu atbalstu. Vairāki eksperti pauduši bažas, ka līdzīgs risks, neatrodot privāto investoru, pastāv arī airBaltic, kurā Latvijas valsts pērn ieguldīja vairāk nekā 57 milj. Ls. M. Gauss intervijās Latvijas medijiem nereti pārmetis pārāk negatīvus virsrakstus un ziņas par airBaltic par piemēru minot pozitīvās publikācijas starptautiskajā presē.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra