Transports un loģistika

Papildināta - Gauss vācu presē greznojas ar svešām spalvām

Līva Melbārzde, 27.09.2012

Jaunākais izdevums

[papildināta 5. rindkopa]

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss Vācijas presē piesavinās savu priekšgājēju nopelnus

Radošu ideju pārbagātība, airBaltic velosipēdu un taksometru ieviešana, atteikšanās no novecojušām Fokker propelleru lidmašīnām – tāda ir slavasdziesma airBaltic izpilddirektoram Martinam Gausam vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem Süddeutsche Zeitung. Tiesa, tur aizmirsts piebilst, ka šīs starptautiski lielu ievērību guvušās inovācijas airBaltic ieviestas nevis Martina Gausa laikā, kurš šo aviokompāniju vada kopš pērnā gada nogales, bet gan bijušā airBaltic prezidenta un līdzīpašnieka Bertolta Flika laikā.

Ar airBaltic savulaik saistītā Baltic Taxi kompānija (tagad tās lielākais īpašnieks ir Liepājas autobusu parks) tika nodibināta 2009. gadā un to izveidot B. Fliku, kā viņš vairākkārt atzinis savās intervijās, mudināja fakts, ka citu taksometru kompāniju vadītāji nereti centušies apkrāpt savus pasažierus, īpaši ārzemniekus, liekot tiem maksāt nesamērīgu cenu par saviem pakalpojumiem. Kā liecina nesenais publiskais skandāls ar kādu Lidostā Rīga strādājošu taksometru kompāniju, šāda prakse nav retums arī šodien. Savukārt pirmā velosipēdu pašapkalpošanās noma Baltijā, kur varēja iznomāt divriteņus ar airBaltic simboliku, airBaltic ieviesa 2010. gada jūnijā.

Tāpat šā gada pavasarī ļoti prestižu starptautisku balvu - Freddies awards- ieguva airBaltic lojalitātes programma Baltic Miles, kas sāka darboties 2009. gada rudenī un kuras ideju B. Fliks atveda no Kanādas. Arī attiecībā uz M. Gausa intervijā Süddeutsche Zeitung pausto apņemšanos, airBaltic flotes uzlabošanas nolūkos vēlākais līdz rudenim atteikties no 10 vecajām propelleru lidmašīnām, jāsaka, ka tā nav M. Gausa ideja , jo B. Fliks par plāniem atteikties no Fokker 50 paziņoja 2011. gada vasarā intervijā NRA.

Vācijas laikraksta slejās atzinīgi vārdi veltīti M. Gausa karjerai aviokompānijā DBA, kas, pateicoties viņa pūliņiem, 2006. gadā veiksmīgi pārdota Air Berlin, ļaujot tās īpašniekam Hansam Rudolfam Vērlam nakts laikā kļūt par multimiljonāru. Tikai nelielā rindkopā Süddeutsche Zeitung pieminēta M. Gausa neveiksmīgi vadītā ungāru lidsabiedrība Malev, kur M. Gausam neesot izdevies salauzt jau nostiprinājušās struktūras un tikt vaļā no lielajiem parādiem, neriskējot ar jaunu lietu Eiropas Komisijā (EK) par neatļautu valsts atbalstu. DB jau rakstīja, ka šī gada sākumā Malev bija spiesta apturēt savu darbību, jo nespēja atmaksāt 130 milj. eiro, ko EK bija atzinusi kā nelikumīgu valsts piešķirtu atbalstu. Vairāki eksperti pauduši bažas, ka līdzīgs risks, neatrodot privāto investoru, pastāv arī airBaltic, kurā Latvijas valsts pērn ieguldīja vairāk nekā 57 milj. Ls. M. Gauss intervijās Latvijas medijiem nereti pārmetis pārāk negatīvus virsrakstus un ziņas par airBaltic par piemēru minot pozitīvās publikācijas starptautiskajā presē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Atklāts jauns, sarežģīts kiberierocis, ar ko zog finanšu datus

Gunta Kursiša, 10.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvajos Austrumos atklāta kārtējā sarežģītā kaitīgā programmatūra, kuru eksperti pieskaita kiberieroču klasei. Jaunais «trojietis» papildus citām spiegošanas funkcijām zog inficēto datoru lietotāju finanšu informāciju, un patlaban ar to inficēti vismaz 2,5 tūkstoši datoru.

«Trojietis», kas nosaukts vācu matemātiķa Johana Kārļa Frīdriha Gausa vārdā, slepeni sūta uz vadības serveriem pārlūkprogrammā ievadītās vai saglabātās paroles, sīkdatnes, kā arī informāciju par inficētās sistēmas konfigurāciju.

«Banku trojieša funkciju ietveršana Gauss ir unikāls gadījums, kāds agrāk nav bijis sastopams kaitīgo programmatūru klāstā, kuras pieņemts pieskaitīt kiberieroču klasei,» norāda kaitīgās programmatūras atklājēji no Kaspersky Lab.

Pirmie inficēšanas gadījumi ar Gauss notikuši 2011. gada septembri, taču kaitīgās programmatūras vadības serveri pārtrauca darbību tikai 2012. gada jūlijā, aptuveni mēnesi pēc tā atklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic valsts atbalsts nebūs nepieciešams; ieinteresēto investoru skaits aug

Dienas Bizness, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmie mēneši airBaltic ir bijuši labāki, nekā iepriekš plānots, tādējādi šo gadu lidsabiedrība varētu pabeigt ar peļņu, turklāt, uzlabojoties Latvijas nacionālā aviopārvadātāja finanšu rādītājiem palielinās arī ieinteresēto investoru skaits, apgalvo airBaltic prezidents Martins Gauss.

«2012. gads mums ir bijis veiksmīgs gads - veiksmīgāks nekā plānojām,» LNT raidījumā 900 sekundes saka Gauss, skaidrojot, ka arī 2013. gads ir iesācies labāk, nekā plānots. Tajā pat laikā airBaltic joprojām tiek realizēts izmaksu samazinājumus, ko paredz iepriekš izstrādātais aviokompānijas darbības plāns.

Gauss apstirpināja, ka valsts atbalsts ne šogad, ne nākamgad airBaltic nebūs nepieciešams. airBaltic vadītājs arī uzsvēra, ka lidsabiedrība pakāpeniski iet uz to, ka strādās bez zaudējumiem, un šāda situācija būtiski atšķiras no situācijas citās aviokompānijās šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kopumā plāno samazināt darbinieku skaitu par 700

LETA, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic meklē inženierus darbam ar Sukhoi lidmašīnām

LETA, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic vadītāja Gausa alga gada laikā augusi par 65%; iegādājies māju Itālijā

NOZARE.LV, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Air Baltic Corportaion (airBaltic) valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga pērn augusi par 65%, liecina Gausa Valsts ieņēmumu dienesta datubāzē pieejamā amatpersonas deklarācija par 2013.gadu.

Ja 2012.gadā Gauss algā saņēma 385 154 eiro, tad 2013.gadā - 637 296 eiro. Pērn Gausa vienīgais ienākumu avots bija alga airBaltic.

2012.gadā Gauss deklarācijā norādīja divas privātmājas - Vācijā un Austrijā, bet kopš pagājušā gada airBaltic vadītāja īpašumā ir arī privātmāja Itālijā.

Ja iepriekšējos gados Gauss nedeklarēja parādsaistības, kuru apmērs pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, tad pērn nacionālās aviokompānijas vadītājs deklarējis parādsaistības 500 000 eiro apmērā.

Tāpat Gauss deklarējis kapitāldaļas uzņēmumos Magau GmbH un AirBerlin Plc&Co attiecīgi 25 000 eiro un 200 eiro vērtībā. Gausa īpašumā ir arī reģistrēts transportlīdzeklis - 2010.gada izlaiduma automašīna BMW un 2009.gada izlaiduma kvadracikls Canam. Savukārt Gausa lietošanā ir 2011.gadā reģistrēts Mini Cooper un 2013.gadā reģistrēts BMW markas auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojums no Liepājas uz Rīgu un otrādi dod iespēju trīs stundas gara brauciena vietā nonākt vēlamajā galamērķī 40 minūšu laikā. «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss biznesa portālam db.lv saka, ka cilvēki ir gatavi par to maksāt, pat ja cena par lidojumu pārsniedz 100 eiro atzīmi.

«Liepājas reiss vēl joprojām ir zemas slodzes lidojums,» atzīst M. Gauss. Šajā maršrutā lidojumu skaits ir palielinātas no 3 uz 5 reizēm nedēļā, tādējādi gan uzlabojot pakalpojumu, gan palielinot apkalpoto pasažieru skaitu. Šī reisa biļetes pamatcena ir apmēram 25 eiro, taču atkarībā no pieprasījuma tā var vairākkārt palielināties.

M.Gauss: «Šādi darbojas visas aviokompānijas. Mēs cenšamies godīgi noteikt cenas mūsu lidojumiem, taču mums ir arī jāpelna nauda. Mēs esam uzņēmums, kas gūst peļņu, nodrošinot lidojumus».

Par «airBaltic» cenu politiku attiecībā uz Liepājas reisu M.Gauss stāsta: «Mēs uzlūkojam Liepājas reisu tāpat kā jebkuru citu lidojumu, tas nav īpašs lidojums. Mēs cenšamies optimizēt ieņēmumus no šī lidojuma, kas nozīmē, ka lidojuma cena ir atkarīga no pieprasījuma un konkurences situācijas. «airBaltic» cenu politika ir tāda, ka parasti visi lidojumi sākas ar vienādu cenu. Mēs varam paredzēt, cik pasažierus beigās sagaidīt, tādējādi varam arī regulēt cenas. Mēs nesubsidējam Liepājas reisus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% - līdz 829 018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 52 000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2021.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2021.gada beigās kopumā veidoja 740 455 eiro, kas ir par 37 118 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic padome un izpilddirektors Martins Gauss ir abpusēji vienojušies, ka M. Gauss turpinās pildīt izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amatu pienākumus līdz 2015.gada 31.decembrim, informē uzņēmuma pārstāvji.

M. Gauss kā izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs airBaltic pievienojās 2011.gada 1.novembrī. airBaltic valde sastāv no trīs valdes locekļiem. M. Gauss ir valdes priekšsēdētājs, savukārt pārējie divi valdes locekļi ir Operatīvās vadības direktors Martins Sedlackis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.

M. Gauss uzsver, ka ar airBaltic restrukturizācijas programmu kompānija ir pierādījusi, ka pat sarežģītā laikā aviokompānija var strādāt ar peļņu.

Savukārt airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš norāda, ka M. Gausa vadībā airBaltic ir īstenojusi stingru biznesa restrukturizācijas programmu, uzlabojot aviokompānijas tīrās peļņas rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK ir saņēmusi ABLV Bank pašlikvidācijas projektu

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pirmoreiz Latvijā mācības pēc vācu izglītības programmas – RĪGAS VĀCU SKOLA uzsāk uzņemšanu 1.klasē

Martin Farenfield, Rīgas vācu skolas direktors, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu Latvijā darbu uzsākusi Rīgas vācu skola, un šobrīd tā gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-7 gadus vecus bērnus, kas mācības varēs sākt jau 2016.gada 1. septembrī.

Šī būs pirmā reize Latvijā, kad mazie skolnieki varēs mācīties vācu valodā, saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmu, kas ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā, un šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 9 pasaules valstīm.

Galvenās izglītības sistēmas atšķirības, ko piedāvā Vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesa kvalitāti – visaptveroša pieeja izglītībai, kas virzīta ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Vienā klasē tiek uzņemti ne vairāk kā 15 bērni, līdz ar to, bērnam mācību procesā tiek nodrošināts daudz tiešāks, individuāls kontakts ar pedagogu, radot iespēju veidot arī kvalitatīvākas skolēna-pedagoga attiecības, kas ir ļoti būtiski izglītošanās procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic zaudējumi pērn samazinājušies par 66 miljoniem latu līdz 19 miljoniem latu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Iepriekšējā gadā uzņēmuma zaudējumu apmērs bija 85 miljoni latu.

AirBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka šobrīd kompānija apsteidz grafiku ceļā uz peļņu, ko paredz sasniegt 2014.gadā.

Pagājušajā gadā gan sarucis arī pārvadāto pasažieru skaits – no 3,35 miljoniem 2011. gadā līdz 3,08 miljoniem.

Pērnā gada divpadsmit mēnešos airBaltic ieņēmumus par produkcijas vienību ir uzlabojusi par 15% (RASK – ieņēmumi uz vienu sēdvietu par kilometru), salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, kā arī saglabājusi apgrozījumu 228,5 miljonu latu apmērā.

M. Gauss nenosauca, cik lieli ir pamatdarbības zaudējumi, taču sacīja, ka tie joprojām esot, lai arī mazāki nekā 2011. gadā, kad tie sasniedza 45 miljonus latu. Sīkāka informācijai par 2012. gada rezultātiem gan būšot publicēta gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru