Kompāniju plāni pāriet
 uz jaunām telpām īstenojas 
atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti
 saskaņo dokumentus, būvē noliktavas 
vai arī jau pārvācas


Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.


Pārvākšanās procesā


Noslēgumam tuvojas viena no loģistikas jomas spēlētājiem vietējā tirgū a/s VIA 3L Latvia pārcelšanās uz jaunām telpām Stopiņu pagastā. DB jau rakstīja, ka augstākās klases noliktavu ēkas ar platību 24 tūkst. m2 pasūtītājs ir SIA Balt Cargo Solutions, bet projektu 5 milj. eiro apmērā līdzfinansēja ABLV Bank. Noliktavu bija plānots nodot ekspluatācijā 2014. gada martā, taču tas izdarīts vien šā gada augusta vidū, norāda VIA 3L Latvia valdes priekšsēdētājs Toms Bisenieks. Kavēšanās, pēc viņa teiktā, saistīta ar celtniecības darbu ievilkšanos. Līdz ar to uzņēmums, kuram ir septiņu gadu nomas līgums par 14 tūkst. m2 nomu, plāno pilnībā pārcelties uz jaunajām telpām no Olaines noliktavas nākamajās divās nedēļas nogalēs, bet no reģionālajām noliktavām – līdz šā gada beigām. Tajā pašā laikā VIA 3L iecerējusi arī turpmāk izmantot pusi no 4000 m2 un 1000 m2 noliktavām Līvānos un Valmierā, saglabājot tur reģionālos atbalsta punktus.


Noliktavu plaukti pirkti no Beļģijas ražotāja Jungheinrich, jo Latvijā sērijveidā neviens tādus neražojot. Tam iztērēts ap 250 tūkst. eiro, un apmēram tikpat nepieciešams video novērošanas, bezvadu interneta sistēmas u.c., ierīkošanai, lai izpildītu visas dažādo institūciju prasības. Līdzekļus uzņēmums aizņemas no mātes kompānijas.


Jauni klienti


Kaut arī bijis jāgaida pusgads, savas domas izmantot jaunās noliktavu telpas neesot mainījuši arī divi vietējie rūpnieki, kas ražo pārtikas un sadzīves ķīmiju, saka T. Bisenieks. Līdz ar jauniem klientiem nākšot arī papildu darba apjomi, tādēļ, iespējams, nevajadzēšot samazināt darbinieku skaitu, kā bija plānots iepriekš. Tā kā daļa darbinieku acīmredzot turpinās strādāt iepriekš izmantotajās noliktavās, kurās ienākuši jauni nomnieki, tad šobrīd vakances vēl ir brīvas. Kopumā klientu skaits pagaidām nav īpaši mainījies (ap 40), taču pie to skaita palielināšanas VIA 3L ķersies pēc pārvākšanās un rentabilitātes paaugstināšanas. Sākumā gan netiks īstenota iecere strādāt ar speciālo temperatūras režīmu (+2 līdz +6), taču visas līdzšinējās preču grupas – plaša patēriņa preces, pārtikas produkti, alkohols – paliek. Interesanti esot tas, ka Coca-Cola tirgojot arī Jack Daniels un Finlandia alkohola zīmolus, iespējams, labā pārklājuma un lielā aģentu skaita dēļ. Loģistikas parkā būs arī Jungent Latvia bezrecepšu zāļu lieltirgotava. Šajā gadā klāt kā klients nācis Pepsicola.


Arī jaunajā noliktavā VIA 3L turpinās strādāt diennakts režīmā. Ņemot vērā preču specifiku (nav ātri bojājošos produktu), kompānija cenšoties pārliecināt atsevišķus klientus pasūtīt preces ar piegādi nevis 24, bet 48 stundu laikā, lai samazinātu izmaksas un neciestu kvalitāte. 


Dažādas ietekmes


To loģistikas kompāniju darbību, kuras darbojas Baltijas valstu robežās vai arī Skandināvijas valstu virzienā, šobrīd notiekošā Eiropas Savienības un Krievijas attiecību saasināšanās būtiski neietekmē. Taču, ja tā visa rezultātā ekonomika atkal sāks buksēt un samazināsies cilvēku pirktspēja, tad tas atstās negatīvu iespaidu arī uz VIA 3L darbību, norāda T. Bisenieks. Dažādu dzērienu tirdzniecības jomā siltais jūlijs šogad nav spējis atsvērt aukstās Jāņu dienas. Savukārt eirovinjetes (kravas auto virs 3,5 t) ieviešanas cenas par 2% ir pieaugušās transporta izmaksas. Tā kā kompānija pamatā izmanto auto līdz 10 t, tad cenu samazināšanās fūru fraktos zaudētā Krievijas tirgus dēļ nekādu iespaidu uz transporta izmaksām pagaidām neatstājot. Savu darbību attīsta arī mātes kompānija Igaunijā (VIA 3L pieder 50% daļu a/s VIA 3L Latvia), 20 tūkst. m2 centrālajai noliktavai piebūvējot vēl 13 tūkst. m2 platību, no 2500 m2 līdz 6000 m2 palielinot temperatūras režīma noliktavu, kā arī ar kompāniju iegādi Zviedrijā un Somijā attīstot VIA 3L Spedition starptautiskos pārvadājumus, kuru apgrozījums jau būšot lielāks nekā loģistikas sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt Lietuvā kompānijai ir sadarbības partneris.


Ziemeļu kaimiņvalsts aizvien ir priekšā dažādos ar loģistiku saistītos jautājumos, vērtē T. Bisenieks. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Akcīzes preču pārvaldes prasība katru mēnesi izdrukāt uz papīra visu attiecīgo preču kustību, kas VIA 3L ir līdz 1000 lapām mēnesī katram klientam, igauņiem neesot saprotama. Tāpat kā savstarpējā neuzticēšanās, kad apmēram 5% klientu – pamatā laukos – uzstāj, ka pavadzīmei jābūt ar roku parakstītai un apzīmogotai. Arī veikalu tīkls Igaunijā neesot tik izkaisīts, jo, ja Latvijā, piemēram, vienam konkrētam klientam (Jungent Latvia) esot ap 3000 piegāžu vietu, tad kaimiņos ap 1000, bet atšķirības iedzīvotāju skaita un teritorijas ziņā neesot tik lielas, norāda VIA 3L vadītājs.


Daļa no ķēdes


«Mēs redzam sevi kā daļu no lielāka starptautiska loģistikas tīkla,» norāda UAB Baltic Logistic Solutions (BLS) direktors Andrjus Jurgelevičs, kura vadītā kompānija Latvijā pamazām tuvojas brīdim, kad varēs pārvākties uz savu loģistikas centru Valdlaučos. Pēc viņa teiktā, tas nav tik daudz investīciju apjomu, bet gan kravu plūsmu jautājums, kuras BLS varētu palīdzēt apkalpot lielākām globālām kompānijām Baltijas valstīs. BLS var izmantot esošo dzelzceļa tīklu – arī Latvijas un Lietuvas starptautiskos konteinervilcienus – un gaisa satiksmi, lai Rīgas noliktava būtu savienojums ar Centrālāziju. A. Jurgelevičam bija jāpārņem SIA Baltic Logistic Solutions vadība Latvijā, jo tās valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Semjaņņikovs nesen šo amatu pameta. Tā bijusi viņa paša izvēle turpināt darbu ārpus Sanitex grupas, komentē BLS direktors, kuram nu jāatrod aizstājējs. No vienas puses, BLS vēlas redzēt identisku korporatīvo kultūru visās valstīs, kur uzņēmums darbojas. No otras puses, tas dod priekšroku tam, ka vietējās stratēģijas īsteno vietējie vadītāji, kuri ir atbildīgi par biznesu attiecīgajā valstī.


Centrs Rīgā


Noliktavu kompleksa (44 tūkst. m2) celtniecība noritot pēc plāna, un iecerēts, ka 9000 m2 būs divstāvu noliktavas. Tas esot ļoti efektīvs risinājums zemākas pašizmaksas dēļ mazākas produkcijas gadījumā, paskaidro uzņēmuma vadītājs. Galveno noliktavu plānots pabeigt 2015. gada otrajā ceturksnī, bet mazāko (4000 m2), kur būs saldētavas, jau nākamā gada pirmajā ceturksnī. Šobrīd vēl neesot izlemts, vai BLS turpinās izmantot daļu no šobrīd nomātajām telpām. Rīgas loģistikas centrs pildīs vairākas funkcijas, stāsta A. Jurgelevičs. «Tas būs ļoti svarīgs savienojums loģistikas ķēdē, savienojot uzņēmuma darbību visās Baltijas valstīs,» tā viņš. Tāpat tas būs BLS pakalpojumu sniegšanas centrs Latvijā. No noliktavas nav tālu līdz Rīgas ostai, kas esot izdevīgi importētājiem. Centrs arī palīdzēs attīstīt loģistikas ķēdi Skandināvijas valstīs, kur kompānija plāno piedāvāt pakalpojumus.


Lai palielinātu darbības efektivitāti un precizitāti un samazinātu izmaksas, tiks izmantota jauna preču glabāšanas tehnoloģija un procesu automatizācija. Šobrīd BLS lielākais klients ir Sanitex – vairumtirgotāja daļa BLS pakalpojumu klāstā ir lielāka par 50%.


Kompānija turpina attīstīties arī kaimiņvalstīs. Lietuvā, kur meklējami BLS pirmsākumi, noliktavu saimniecība sasniegusi 47,5 tūkst. m2. Savukārt Igaunijā nākamā gada trešajā ceturksnī tā būs 12,3 tūkst. m2. Baltijas valstīs BLS darbojas visos trīs temperatūras režīmos, un, pabeidzot investīciju programmu, tās rīcībā būs 103,8 tūkst. m2 noliktavu. Uzņēmums investē gan pašu naudu, gan bankas kredītlīdzekļus.


Ārējā ietekme


Ir pārāk optimistiski domāt, ka esošā ģeopolitiskā krīze Ukrainas notikumu dēļ nekādi neietekmēs loģistikas biznesu Baltijas valstīs, uzsver A. Jurgelevičs. Viņaprāt, būs vismaz netieša ietekme mazāku eksporta apjomu dēļ, jo tas nozīmē mazākus iedzīvotāju ienākumus, kas savukārt padara cilvēkus piesardzīgākus. Visa notiekošā rezultātā iedzīvotāji vairāk taupīšot un mazāk tērēšot, un patēriņš samazināsies. Tādēļ jautājums esot, cik ilgi turpināsies savstarpējās sankcijas un cik ātri Baltijas valstu uzņēmumi atradīs partnerus, piemēram, Honkongā vai Libānā. Lietuvas kompānijas gan bijušas sagatavotas šādam notikumu pavērsienam, jo dabūja izbaudīt Krievijas sankciju skolu, kad tika uzlikts embargo piena produkcijai. Rezultātā kaimiņvalsts uzņēmumi kopš šā gada sākuma nopietni piestrādājuši, lai sameklētu jaunus noieta tirgus. Lietuvā arī atļauta rituālā dzīvnieku kaušana musulmaņu vajadzībām. Taču BLS direktors ir pārliecināts, ka agrāk vai vēlāk Krievija atgriezīsies pie sadarbības ar Eiropas piegādātājiem, jo esošā diversifikācija neesot ne efektīva, ne peļņu nesoša.


Viss vēl priekšā


Uz priekšu pavirzījies ir arī VGP Group pērn atsāktais automaģistrāļu A7 (Via Baltica) un A5 (Rīgas apvedceļš) krustcelēs iecerētais A klases ēku projekts. Šobrīd tiek pabeigts darbs pie visu atļauju saņemšanas, norāda VGP Latvija pārstāvis Andrejs Konstantins. Viņš arī lēš, ka pirmās kārtas celtniecības darbi varētu uzsākt nākamā gada pavasarī. Ja iepriekš tika plānots, ka projekts ietvers 40 tūkst. m2 noliktavu un ražošanas telpu izbūvi, tad šobrīd noprotams, ka kopumā visās kārtās platību varētu būt vairāk.


Sāks nākamgad


Šobrīd loģistikas kompānijas SIA Trialto Latvia rīcībā ir 36 tūkst. m2 A klases noliktavu telpu Dominante Park teritorijā Ķekavā, stāsta uzņēmuma pārdošanas un mārketinga direktore Irēna Graube. Nākamā gada sākumā plānots uzsākt jauna noliktavu kompleksa celtniecību. Šobrīd 38 tūkst. m2 apjomīgais projekts jau ir saskaņots un ir saņemtas visas tehniskās atļaujas. Pēc celtniecības pabeigšanas Trialto nodrošinās loģistikas procesus no abām noliktavām. Līdz būvniecības pabeigšanai kompānija gan iecerējusi nomāt vēl papildu 8000–10 000 m2. SIA Trialto Latvia un a/s Dominante Loģistikas sistēma neesot nekādas saistības ar iepriekš publicēto informāciju un faktiem saistībā ar ugunsdrošības pārkāpumiem maksātnespējīgajai SIA Roņu ieleja 2 piederošajās noliktavu ēkās Dominante 2 un Dominante 3, norādījusi I. Graube.


Papildināts ar galeriju

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra