Līdz 2030. gadam visam Krievijas akmeņogļu eksportam būtu jānotiek tikai caur Krievijas ostām, paredz valsts Enerģētikas ministrijas izstrādātais ogļu industrijas ilgtermiņa attīstības plāns. Ja šāds plāns tiks realizēts, Latvijas ostu kravu apgrozījums kritīs par gandrīz trešdaļu.

Papildināta ar Latvijas Dzelzceļa un Rīgas Brīvostas pārvaldes komentāru no 6. rindkopas

Kā vēsta Krievijas medijs Itar-Tass, šobrīd Krievija caur savām ostām izved tikai 55% no kopējā ogļu eksporta Antlantijas okeāna virzienā. Pārējais eksports notiek caur Baltijas jūras valstu, tostarp Latvijas, ostām un Ukrainu.

Krievijas Enerģētikas ministrijas plāns paredz, ka līdz 2020. gadam Krievija caur savām ostām šajā virzienā izvedīs jau 72% no kopējā ogļu eksporta, bet vēl 10 gadu laikā plānots pilnībā atteikties no ogļu eksporta caur citu valstu ostām.

Latvijas ostās pārkrautais ogļu apjoms 2011. gadā veidoja 20,25 miljonus tonnu, 2012. gadā - 23,04 milj.t., bet pērn - 21,56 milj.t.

Ogļu kravas veido aptuveni 30% no visām Latvijas ostās pārkrautajām kravām.

2013. gadā Latvijas dzelzceļa (LDz) kravu apgrozījumā akmeņogles veidoja 38%, bet 2012. gadā – 37% no kopējā kravu apgrozījuma, Db.lv uzzināja LDz. «Ja rīt LDz atņemtu ogļu kravas, tas būtu smags trieciens uzņēmumam,» pauda LDz pārstāvis Māris Ozols.

Viņš norādīja, ka 2030. gads ir pietiekami tāla nākotne, un pašlaik LDz strādā pie tā, lai piesaistītu arī citas kravas, tādēļ pašlaik ir grūti runāt par 20 gadu ilgas nākotnes prognozēm. «Pašlaik arī Krievijas dzelzceļa infrastruktūra nav tāda, lai nodrošinātu, ka viss ogļu eksports notiktu tikai caur Krievijas ostām, taču, iespējams, ka līdz 2030. gadam tas varētu mainīties,» tā M. Ozols.

Tikmēr Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) pārstāvji Db.lv norādīja: «Grūti prognozēt, par cik procentiem varētu samazināties ogļu pārkraušanas apjoms līdz 2030.gadam. RBP vienmēr ir rēķinājusies, ka Krievijas politika ir nodrošināt savas ostas, un mēs nekādā veidā to nevaram ietekmēt.»

Ostas pārstāvji pauda, ka Rīgas ostas priekšrocība ir tās multifunkcialitāte un vienmēr pastāv iespēja piesaistīt jaunus kravu veidus, kā arī turpināt infrastruktūras uzlabošanas projektus (kuģu ceļa padziļināšanas, pievedceļu, dzelzceļa būve). Tāpat ir iespējams uzlabot pakalpojumu kvalitāti, tādējādi paaugstinot Rīgas ostas konkurētspēju Baltijas valstu starpā.

Pēdējo gadu pieredze rāda, ka Rīgas ostā palielinās konteinerizēto kravu apjoms, galvenais, ka osta nav atkarīga no viena kravu veida, Db.lv uzsvēra Rīgas brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra