Transports un loģistika

Papildināta - Latvijas Degvielu tirgotāju asociācijā pēkšņi mainās vadība

Līva Melbārzde, 29.03.2011

Jaunākais izdevums

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) valdi atstājis ilggadējais priekšsēdētājs Uldis Sakne.

Par jauno valdes priekšsēdētāju ir ievēlēts Mārtiņš Stirāns, kurš uzsāks darbu šajā amatā aprīļa sākumā, DB.lv informēja LDTA, sīkākus iemeslus par valdes priekšsēdētāja pārvēlēšanu neatklājot. «Izskatās, ka ir iestājies tāds periods, kas rada tādus apstākļus, kad arī dažās citās nevalstiskajās organizācijās notiek līdzīgi, kā LDTA. Izdevās darboties šajā amatā 12 gadus un 1 mēnesi. Tomēr ceru, ka ārpus LDTA neatkarīgi savas zināšanas varēšu izmantot,» db.lv sacīja U. Sakne.

DB jau rakstīja, ka nesen par savu aiziešanu no amata, skaidrus iemeslus neminot, paziņoja arī Latvijas Rūpniecības un Tirdzniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme- Grende. Mārtiņš Stirāns, kas turpmāk vadīs LDTA, ir dzimis 1972. gadā un ir ieguvis maģistra grādu tirgvedībā Latvijas Universitātē. Strādājis Mažeiķu Naftas tirdzniecības namā par loģistikas vadītāju un Vudisona Terminālī par izpilddirektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji un nozaru asociācijas Saeimai prasa atlikt minimālo VSAOI ieviešanu

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK ir saņēmusi ABLV Bank pašlikvidācijas projektu

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) šodien, 5. martā ir saņēmusi ABLV Bank AS iesnieguma projektu par pašlikvidāciju, informē FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

«Ja nebūs nepieciešams pieprasīt papildu dokumentus, FKTK ne ilgāk kā 30 dienu laikā, t.i. līdz š.g. 4. aprīlim izskatīs saņemto informāciju, tai skaitā pēdējo kredītiestādes pārskatu, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli un izvērtēs ABLV Bank spēju noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret kreditoriem,» skaidro komisijā.

Ja FKTK ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, FKTK iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu.

Savukārt pēc tam, kad ECB pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs uzsākt pašlikvidācijas procesu.

LASI ARĪ:

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izstrādāts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam

Lelde Petrāne, 17.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē, 17.novembrī, izsludināts Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017.-2020.gadam, kurš izstrādāts, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu prasības, informē Satiksmes Ministrija.

Minētā plāna mērķis ir veicināt alternatīvo degvielu un tās infrastruktūras attīstību, lai samazinātu transporta negatīvo ietekmi uz vidi. Plāna uzdevums būs apzināt esošo situāciju alternatīvo degvielu jomā, kā arī noteikt turpmāk veicamos pasākumus alternatīvo degvielu ieviešanai un izmantošanas vecināšanai Latvijā.

Plāns atbilst Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP 2020), Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam, Vides politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam, Enerģētikas attīstības pamatnostādnēs 2016.-2020.gadam, kā arī Transporta attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem negatīvās ietekmes uz vidi mazināšanai un ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, kā arī atbilst Eiropas transporta politikas Baltajā grāmatā Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu noteiktajiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos pret globālo sasilšanu un piesārņojuma līmeņiem, vairums pasaules attīstīto valstu vienojušās, ka nākotne pieder elektrībai, tostarp automašīnām ar elektrodzinējiem. Tā, piemēram, Norvēģija un Dienvidkoreja jau paziņojušas, ka no 2025. gada pilnībā aizliegs ar degvielu darbināmu jaunu auto tirdzniecību. Arī citas rietumvalstis iecerējušas šādu liegumu ieviest laikposmā no 2030. – 2040. gadam. Tas nozīmē, ka auto ražotājiem strauji jāmainās un jāpielāgojas. Tas patlaban jau notiek, un starp jaunajiem auto katru gadu novērojams arvien lielāks hibrīdauto un elektroauto īpatsvars.

Ekonomiskais ieguvums dārgākai mašīnai

Nav noslēpums, ka jauni hibrīdauto vai elektroauto parasti ir dārgāki nekā ar degvielu darbināmi auto. Tas tāpēc, ka tiem nepieciešams vairāk detaļu un ierīču nekā ierastajām automašīnām (piemēram, baterija, kurā uzkrāt enerģiju, modificēts dzinējs u. c.). Tomēr, ja ar šo automašīnu regulāri brauc, tās cenas starpība atmaksājas aptuveni 4-6 gadu laikā. Vispirms jāņem vērā mazākas enerģijas izmaksas. Bet vienlaikus arī valsts noteiktie nodokļi, apdrošināšanas izmaksas un pat aizdevumu procenti, ja mašīna iegādāta ar kāda finanšu pakalpojuma palīdzību - auto kredīts vai auto līzings, parasti ir zemāki tieši dabai draudzīgiem auto (ieskaitot hibrīdauto un elektroauto). Par aizdevumiem gan jāatceras, ka dažādi aizdevēji piedāvā dažādus nosacījumus un ka tieši noteiktā procentu likme var aizdevumu padarīt izdevīgu vai neizdevīgu. Vieglākais veids, kā šīs aizdevumu likmes un citus svarīgus nosacījumus salīdzināt, ir Sortter mājaslapā – kredītu salīdzināšanas portāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gadā Latvijas bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem, aģentūrai BNS atzina Latvijas Komercbanku asociācijā.

«2014.gadā bankas atgriezās pie stabiliem peļņas rādītājiem. Banku ienākumu apmēra palielinājums noteikti ir saistāms ar Latvijas banku finanšu pakalpojumu eksporta pieaugumu – šā gada pirmajā pusgadā, saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, tas audzis par 12%, un eksporta kopsumma 2014.gadā kopumā varētu būt virs 400 miljoniem eiro jeb apmēram 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP),» norādīja asociācijā, atzīmējot, ka to apliecina arī kapitāla atdeves radītājs ROE – būtiski augstāks šis rādītājs ir bankām, kas orientējas uz finanšu pakalpojumu eksportu, nevis sniedz finanšu pakalpojumus vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē, 6. februārī, Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu, kas paredz noteikt vienotas prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes un ūdeņraža uzpildes iekārtām, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Ņemot vērā, ka Latvijā alternatīvo degvielu politika ir tikai pašā attīstības sākumposmā, vienotu prasību noteikšana šādu transportlīdzekļu uzpildes un uzlādes stacijām ir īpaši svarīga. atzīmē ministrijā.

Autotransports veido 91,3% no kopējā transporta SEG (siltumnīcefekta gāzes) emisiju apjoma, bet 23,9% – no kopējā SEG emisiju apjoma. Attiecībā uz transporta nozares radīto gaisa piesārņojumu, nozīmīgas ir nozares radītās slāpekļa oksīda emisijas. NOx emisiju galvenais avots Latvijā ir transports (49%), it īpaši autotransports, kas rada 35% no kopējām emisijām.

Atzīmēts, ka 92% no autoparka veido ar fosilajām degvielām (benzīns un dīzeļdegviela) un 7% ar sašķidrināto naftas gāzi darbināmi transportlīdzekļi, kas ir galvenais SEG emisiju avots. Ir jāapzinās, ka, paplašinot alternatīvo degvielu pielietojumu transportā, varētu parādīties pozitīvā ietekme šādam pasākumam uz Latvijai saistošo mērķu izpildi par SEG emisiju samazināšanu turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas iedzīvotājiem trūkst informācijas par elektrības tirgus atvēršanu

Nozare.lv, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

LTA: notikusi vienošanās pret nacionālajiem tirgotājiem

Sandra Dieziņa, 21.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņemot negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, mazie tirgotāji iznīks, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas vadība.

«Patlaban notiek cīņa galvenokārt par vietējā mazā tirgotāja izdzīvošanu. Ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, tad mazo tirgotāju izmaksas pieaugs trīs reizes vairāk, nekā ieviešot eiro un daļa nelielo uzņēmēju būs spiesti slēgt savus veikalus.»

To atzīst Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš atzīst, ka pēc vietējo tirgotāju stāstītā ir notikusi vienošanās, kuras rezultātā lielie ražotāji panāks vietējo pārtikas tirgotāju skaita samazināšanos un tirdzniecības koncentrēšanos divu lielāko ķēžu rokās. Tāpēc esot svarīgi novērst papildus administratīvās barjeras tirgotājiem vai noteikt pienākumus abām darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - atkarībā no to daļas tirgū, bet ne zemākas par 15-20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pirmdien notiks Nacionālās drošības komisijas sēde par situāciju banku sektorā

Dienas Bizness, 18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās drošības komisijas sēde par aktuālo situāciju banku sektorā notiks pirmdien, liecina Nacionālās drošības komisijas vadītājas Ineses Lībiņas-Egneres paziņojums Twitter.

Sēde notiks pirmdien, 19. februārī, plkst.11.30.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējami sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumāmedijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu ēnu ekonomikas apjomu un atbalstītu godīgu uzņēmējdarbības praksi Latvijā, nepieciešams pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, šodien Saeimā notiekošā konferencē informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK šodien konferencē iepazīstināja ar priekšlikumiem, kas izstrādāti kampaņas «Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci» laikā, apkopojot dažādu nozaru pārstāvju un Latvijas iedzīvotāju izteiktos viedokļus. Tika uzsvērts, ka ēnu ekonomiku ļoti ietekmē tieši nodokļu politika.

LDDK savā prezentācijā norādīja uz nepieciešamību pārskatīt darbaspēka nodokļus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvās likmes samazināšana būtu svarīgs nosacījums legālās nodarbinātības pieaugumam. Sākotnēji tā būtu īstenojama, paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, vēlāk - pazeminot nodokļa likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LDDK: budžeta ieņēmumus varētu palielināt par 0,5 miljardiem

Lelde Petrāne, 01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) trešdien, 2. novembrī, notiks diskusija par tēmu Alga aploksnē.

Piedaloties nozaru un valsts institūciju pārstāvjiem tiks izvērtēta esošā situācija aplokšņu algu jomā un meklēti iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai.

LDDK eksperti min, ja visa algās izmaksātā summa tiktu aplikta ar nodokļiem, tad budžeta ieņēmumi palielinātos vairāk nekā par 0,5 miljardiem LVL (531 035 680 LVL).

Alga aploksnē ir otra diskusija, ko LDDK organizē diskusiju cikla ietvaros. Pirmā bija par tēmu Pirkumi bez čeka.

Lai veicinātu uzņēmumu un tajos strādājošo darbinieku izpratni par ēnu ekonomikas izpausmes veidiem, ietekmi uz ikviena Latvijas sabiedrības pārstāvja ikdienas dzīvi, kā arī aicinātu sabiedrību aktīvi iesaistīties risinājumu meklēšanā, kā mazināt ēnu ekonomiku Latvijā LDDK organizēs vairākas diskusijas. Kopumā četru nedēļu garumā dažādu nozaru pārstāvji, vadošie eksperti un atbildīgo institūciju pārstāvji diskutēs par tādām tēmām kā Pirkumi bez čeka, Strādāšana bez darba līguma, Publiskie iepirkumi un Kontrabanda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplokšņu algu saņēmējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības, trešdien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā norādīja LDDK vicperezidents un bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Algu ņemšana aploksnēs ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tādās situācijās pārkāpējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības. «Jautājums ir par to, cik lietu ekonomikas policija ir novedusi līdz tiesai?» jautāja Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka arī darba devējiem jāpiemēro lielāks sods. «Darba devējs redz, ka viņam nekas nedraud un nevienā normatīvā aktā nav minēta atbildība pret darba devēju,» sacīja Tverijons un piebilda, ka gan darba ņēmējs, gan darba devējs ir līdzvainīgi pārkāpumā.

Viņš atzina, ka vajadzētu paredzēt lielāku atbildību pret pārkāpējiem, lai varētu sodīt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas tirgotājs gada nogalē mainīts par 76% biežāk nekā gadu iepriekš

LETA, 14.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mainīts 27 578 reizes, kas ir par 76% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, pavēstīja AS "Sadales tīkls" tirgotāju attiecību vadītājs Gatis Macāns.

Kompānijā informēja, ka "Sadales tīkls" nodrošina elektroapgādi aptuveni 1,1 miljonam fizisko un juridisko klientu objektu. 2021.gadā "Sadales tīkla" klientu objektos tirgotāji mainīti kopumā 80 873 reizes, kas ir par 15% vairāk nekā gadu iepriekš, kad elektroenerģijas tirgotāji objektos tika mainīti 70 487 reizes. Klients vienā konkrētā objektā var būt elektroenerģijas tirgotāju mainījis arī vairākkārt.

Macāns skaidroja, ka, skatoties tirgotāju maiņas dinamiku 2021.gadā, tā pakāpeniski pieauga - ja pirmajā ceturksnī tirgotāji mainīti 16 505 reizes, tad gada pēdējā ceturksnī maiņas veiktas kopumā 27 578 reizes. Pērn visbiežāk elektroenerģijas tirgotājs mainīts 2021.gada oktobrī - 13 618 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji: Tabakas izstrādājumu tirdzniecības ierobežojumi ir lielveikalu interesēs

Žanete Hāka, 29.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā» paredzēti ierobežojumi, kas draud ar iznīcību vietējiem tirgotājiem un lobē globālos tirdzniecības tīklus.

Tā savā komentārā par otrdien, 7. janvārī, Ministru kabinetā skatīto likumprojektu «Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums» norāda Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

«Valdība, pārkāpjot likumu, pieņemto procedūru, ko nosaka «Ministru kabineta kārtības rullis», neapsprieda likumprojektu un slēpa pamatotus tirgotāju iebildumus tā sakarā. Pat likumprojekta mērķī ir samelots sakot, ka paredzēts respektēt abu pušu (tirgotāju un piegādātāju) ekonomiskās intereses un panākt lielāku pušu līdztiesību savstarpējo sadarbības līgumu slēgšanas procesā, bet īstenībā likumprojekts nenosaka nekādus pienākumus vai ētikas normas piegādātājiem,» norāda LTA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka darbojas ierastajā darba režīmā, pilnvērtīgi un kvalitatīvi pildot uzticētos uzdevumus, tostarp starpbanku maksājumu infrastruktūras uzturēšanu, tautsaimniecības, uzņēmēju un iedzīvotāju nodrošināšanu ar skaidru naudu, Latvijas valūtu un zelta ieguldījumu apsaimniekošanu un citus uzdevumus, informē LB preses sekretārs Jānis Silakalns.

Latvijas Bankas uzdevumu izpilde nav ietekmēta, pirmdien nacionālā banka atsāks darbību ierastajā darbadienas režīmā. Tostarp uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kā arī tautsaimniecībai kopumā tiks nodrošināti visi ierastie pakalpojumi.

Latvijas Bankas uzdevumi ir:

– līdzdarboties eiro zonas monetārās politikas sagatavošanā un īstenošanā;

– emitēt skaidro naudu Latvijā un piedalīties skaidrās naudas aprites nodrošināšanā eiro zonā;

– nodrošināt valsts vienotā aizdomīgu naudas zīmju identifikācijas centra funkciju;

– uzturēt starpbanku maksājumu sistēmu infrastruktūru (t.sk. zibmaksājumu infrastruktūru) un veicināt to raitu darbību;

– pārvaldīt ārējās rezerves un citus finanšu ieguldījumus;

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LB: Savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām

Dienas Bizness, 18.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka nevar komentēt Korupcijas un novēršanas apkarošanas biroja veiktās izmeklēšanas darbības. Vienlaikus savā darbā ievērojam nulles tolerances politiku attiecībā pret korupciju un citām nelikumīgām darbībām, informē centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

«Esam snieguši un arī turpmāk sniegsim visu iespējamo palīdzību likumsargiem situācijas ātrākā noskaidrošanā,» viņš pastāstīja.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas Bankas vadītāju Ilmāru Rimšēviču uz laiku aizvietos viņa vietniece Zoja Razmusa

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, informēja premjera birojā.

«Šobrīd ne man, ne kādai citai amatpersonai nav nekāda pamata iejaukties KNAB darbā. Iestāde strādā profesionāli un precīzi. Tiklīdz KNAB vadība uzskatīs par iespējamu sniegt informāciju sabiedrībai par izmeklēšanas gaitu, tā nekavēsies to darīt. Valdība pilnībā uzticas birojam un ir gatava tam sniegt visu nepieciešamo atbalstu, nepieļaujot jebkādu KNAB darba ietekmēšanu,» paziņojumā medijiem norāda premjers Māris Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Situācija degvielas tirgū joprojām saspringta

Līva Melbārzde, Jānis Šķupelis, 14.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo degvielas tirgotāju vara Latvijā arvien vairāk nostiprinās, jaunu spēlētāju ienākšana maz ticama.

Konkurences padomes uzliktā informācijas noslepenojuma dēļ Latvijas degvielas tirgotāji par savām tirgus daļām skaļi nerunā, tomēr nozares eksperti secina, ka mazo degvielas tirgotāju izzušana no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības kartes turpinās. Jau pērn noslēgto franšīzes un nomas līgumu dēļ ar Statoil un Lukoil Baltija R no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības praktiski izzuda Kuršu DUS, savus DUS pakāpeniski notirgo arī Viada, bet, pēc neoficiālām ziņām, pārņemšanā ir vēl vairākas mazo degvielas tirgotāju DUS. Līdz ar to trīs lielo Latvijas degvielas tirgotāju tirgus daļa lēšama vismaz uz 70%, no kuriem lielākajam - Statoil - varētu piederēt pat 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru