Dienas Bizness

  • 28 otrdiena,
    februāris

    Skaidrīte, Justs, Skaidra

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8528

    USD: 1.0587

Ražošana

Papildināts - Rīgas satiksme izvelk galvaspilsētas uzņēmumus  2

Lai gan daudzi Rīgas pašvaldības uzņēmumi pērn strādājuši ar zaudējumiem vai sarūkošu peļņu, kopējā situācija ir pozitīva 


(Informācija pievienota raksta galerijā.)

Rīgas pašvaldības uzņēmumi un kompānijas, kur tai pieder kapitāldaļas, pēc DB aplēsēm, izmantojot Lursoft informāciju, pērn kopumā strādājuši ar 531,3 milj. eiro apgrozījuma. No tā gan 43% veido a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO apgrozījumu – pašvaldībai šajos uzņēmumos pieder attiecīgi 49% un 97,92% kapitāldaļu. Savukārt uzņēmumi, kas ir pilnīgā Rīgas pašvaldības kontrolē, pērn apgrozījuši 302,5 milj. eiro, kas ir par 6 milj. eiro vairāk nekā vēl gadu iepriekš (dati par 2012. gadu gūti no Rīgas pilsētas pašvaldības veiktās komercdarbības pārskata par laika periodu no 2007. -2012.g.). Līdz ar to jau trešo gadu pašvaldības uzņēmumu apgrozījumā vērojama augšupeja. 


Dotācijas loma


Arī kopējie peļņas rādītāji ir iepriecinoši. Pašvaldības uzņēmumi pērno gadu noslēguši ar 0,19 milj. eiro peļņu pretstatā vairāk nekā 5,9 milj. eiro zaudējumiem gadu iepriekš. Jāpiebilst, ka Rīgas domes Īpašuma departamenta aplēses atšķiras – pēc pašvaldības sniegtās informācijas tās kapitālsabiedrības pērno gadu noslēgušas ar 305,6 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9,3 milj. eiro vairāk nekā pērn, bet kopējā peļņa pērn sasniegusi 227,7 tūkst. eiro. Lai gan daudziem uzņēmumiem peļņas rādītāji pērn pasliktinājušies un daudzi cietuši zaudējumus, kopējo situāciju būtiski uzlabo SIA Rīgas satiksme spēja strauji samazināt zaudējumus. Proti, 2013. gadu kompānija noslēdza ar 676,8 tūkst. eiro zaudējumiem, kamēr 2012. gadā tie bija 7,79 milj. eiro lieli. Uzņēmuma pašu nopelnu gan tajā ir maz, jo ieņēmumi no pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas veido vien 30,4% no apgrozījuma, kas, pēc DB aprēķiniem, 2013. gadā bija ap 43 milj. eiro. Turklāt šo ieņēmumu īpatsvars apgrozījumā, salīdzinot ar 2012. gadu, ir nedaudz samazinājies. Savukārt Rīgas domes dotācija, kas ir galvenais uzņēmuma ienākumu avots, pērn bija par 10 milj. eiro lielāka, nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz to, uzņēmuma vadība gada pārskatā norāda: «Turpmākajos gados, īstenojot sabiedriskā transporta ilgtermiņa attīstības stratēģiju, ir nepieciešams nodrošināt finansējumu no valsts un pašvaldību budžetiem pilnā apjomā.» Jāpiebilst, ka uzņēmums dotāciju saņem arī no valsts, taču tā ir daudz mazāka par Rīgas domes atvēlēto. 


Rēķinot arī a/s Rīgas siltums un SIA Getliņi EKO pērnā gada peļņu, kopējā pašvaldības uzņēmumu un uzņēmumu, kur pašvaldībai pieder daļas, peļņa ir krietni lielāka – 8,5 milj. eiro, liecina DB aplēses. 


Ieslīgst zaudējumos


Pirmo reizi ilgu gadu laikā zaudējumos ieslīdējusi pašvaldības ūdens ieguves un apgādes kompānija SIA Rīgas ūdens. 2013. gadu tā beigusi ar vairāk nekā 75 tūkst. eiro zaudējumiem. 2012. gadu tā noslēdza ar vairāk nekā 182 tūkst. eiro lielu peļņu. Te gan jāpiebilst, ka peļņa samazinās jau vairākus gadus, būtisku kritumu tā piedzīvoja 2010. gadā, kad iepriekšējā gadā nopelnīto vairāk nekā 2,8 milj. eiro vietā bija vairs tikai 205,3 tūkst. eiro. 


Tiesa, pērnā gada zaudējumi ir krietni mazāki, nekā uzņēmums iepriekš plānoja – DB jau ziņoja (20.01.2014.), ka Rīgas ūdens stratēģiskajā attīstības plānā 2012. – 2015. gadam 2013. gada zaudējumi tika prognozēti vairāk nekā 440 tūkst. eiro lieli. Vēl lielāki zaudējumi tika prognozēti šim gadam – 2,82 milj. eiro. Šā brīža prognoze gan būtiskas atšķiras, tiek plānots, ka gads tiks noslēgts ar 143 tūkst. eiro lielu peļņu, DB norāda uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Artūrs Mucenieks. 


Viens no priekšnosacījumiem kompānijas veiksmīgākai finansiālajai darbībai ir ūdensapgādes tarifa palielināšana. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija piekrita ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu palielināšanai no šā gada 1. jūlija. Šobrīd Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā ir 1,28 eiro (bez PVN) līdzšinējo 1,025 eiro (bez PVN) vietā, informē regulēšanas komisijā. Tarifs nebija mainīts kopš 2007. gada un tieši šis fakts iepriekš tika piesaukts kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ pasliktinājās uzņēmuma finanšu rādītāji.


«Mūsu darbību būtiski ietekmējis fakts, ka Rīgā iedzīvotāju skaits samazinās, un tas iespaido arī tarifu. Ūdenssaimniecības izmaksu specifika ir tāda, ka neatkarīgi no patērētā ūdens aptuveni 70% izmaksu ir pastāvīgas. Faktiski, jo mazāk ūdens pa komunikācijām plūst, jo vairāk sadārdzinās to uzturēšana uz vienu kubikmetru. Ja salīdzina ar 2007. gadu, tad realizētais ūdens patēriņš ir samazinājies par 16%. Aptuveni 10% no tarifa pieauguma ir tieši apjoma samazinājuma dēļ,» iepriekš DB skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa. Savukārt pieaugušas dažādas uzņēmuma izmaksas, veiktas miljonos mērāmas investīcijas, piemēram, bioloģiskās attīrīšanas iekārtās Daugavgrīvā rekonstrukcijā. «Šis no ūdens attīrīšanas projektiem ir pats būtiskākais, kas ietekmēs tarifa paaugstinājumu, jo ir realizēts tikai par Rīgas ūdens līdzekļiem un tā izmaksas ir vairāk nekā deviņi miljoni latu,» tā D. Kalniņa. 


2013. gadā par vairāk nekā 640 tūkst. eiro samazinājies arī Rīgas ūdens apgrozījums – gadu noslēdzot, tas bija 38,3 milj. eiro. 


Veselības mīnusi


Zaudējumus cietušas arī daudzas veselības aprūpes iestādes, kas vēl gadu iepriekš baudīja peļņu. Ar 783,6 tūkst. eiro lieliem zaudējumiem pretstatā 2012. gadā gūtajai 46,7 tūkst. eiro lielajai peļņai 2013. gadu beidza SIA Rīgas 1. slimnīca. Jāatgādina, ka tās atjaunošana uzskatāma par vienu no šībrīža domes vadības triecienprojektiem, ar ko lepoties sabiedrības acīs. Šī projekta vārdā pašvaldība pārdalījusi budžeta līdzekļus, noņemot naudu, piemēram, satiksmes attīstībai. Zaudējumos slimnīcu dzen arī Rīgas dome, kura, kā norādīts gada pārskatā, pilnā apmērā nenorēķinās par sociālajām gultām. Ar zaudējumiem un mazāku apgrozījumu kā gadu iepriekš strādājusi SIA Rīgas 2. slimnīca, kas šogad tikusi pie jaunas valdes locekles – bijušās veselības ministres, tagad Rīgas domnieces Baibas Rozentāles. Jāpiebilst, ka tieši viņa kā veselības ministre ekonomiskās krīzes laikā pašvaldībai ieteica slēgt gan šo, gan Rīgas 1. slimnīcu. No mīnusiem neizdodas izkļūt arī SIA Rīgas Dzemdību nams. 


Rūk apgrozījums


Savukārt Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju apsaimniekotājs SIA Rīgas namu pārvaldnieks pērn par teju milj. eiro samazinājis apgrozījumu, liecina Lursoft informācija. Kompānija vadība gan uzsver, ka pērnais gads ir bijis sekmīgs, jo tā ir spējusi palielināt darbības efektivitāti, kā rezultātā palielinājies pašu kapitāls, turklāt strādāts ar peļņu. 


Peļņu Rīgas namu pārvaldniekam pat izdevies palielināt par teju 53 tūkst. eiro, liecina Lursoft dati.


Apgrozījums 2013. gadā sarucis arī mazākiem pašvaldības uzņēmumiem, piemēram, SIA Rīgas serviss, kam, pēc Valsts kontroles domām, Rīgas dome par pakalpojumiem gada laikā (revīzija tika veikta par laika periodu no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. martam) pārmaksājusi vairāk nekā 140 tūkst. eiro. 


Revidenti pērn arī pauda, ka pašvaldības lēmums uzticēt Rīgas servisam izglītības, kultūras, sporta un citu iestāžu apsaimniekošanu nav bijis ekonomiski pamatots, un nav balstīts uz kapitālsabiedrības resursu izvērtējumu, turklāt pašvaldības bezatbildīgā attieksme veicinājusi virkni būtisku pārkāpumu Rīgas servisa darbībā – pastāv krāpšanās risks, konstatēti rupji pārkāpumi grāmatvedībā un iepirkumu veikšanā, kā arī ir neizprotama pakalpojumu cenu noteikšanas kārtība. Uzņēmums Valsts kontroles pārmetumus gan sauca par nepamatotiem. 


Saistītie raksti

Reklāma