Citas ziņas

Papildināts - Sprādzienā Oslo septiņi, apšaudē vadošās partijas jauniešu nometnē – 84 bojāgājušie

Gunta Kursiša, 23.07.2011

Jaunākais izdevums

Norvēģijā vadošās partijas rīkotajā jauniešu nometnē gājuši bojā 84 cilvēki - policista formā pārģērbies terorists atklāja uguni uz nomentes dalībniekiem. Uzbrukums jauniešu nometnei noticis dažas stundas pēc sprādziena valdības ēku rajonā Oslo. Galvaspilsētā notikušajā sprādzienā miruši septiņi cilvēki, vēsta pasaules plašsaziņas līdzekļi.

Vīrietis, kas uzsāka apšaudi uz nometnes jauniešiem, tika aizturēts Utoijas salā ārpus Oslo, uz kuras tika atklāta uguns pret pusaudžiem. Terorists ir bijis kāds 32 gadus vecs Norvēģijas pilsonis, un vietējie mediji viņu identificē kā Andersu Beringu Breiviku (Anders Behring Breivik). Policija šobrīd izmeklē, vai vīrietis, kas nogalinājis cilvēkus Utoijas salā, ir saistīts ar sprādzienu galvaspilsētas valdības ēku rajonā.

Aculiecinieks aprakstījis, ka garš, blonds vīrietis, kas pārģērbies policista formas tērpā, vispirms sasaucis nomentes dalībniekus sastāties ap viņu aplī un tad atklājis uguni pret jauniešiem. Nometnes dalībnieki centušies meklēt patvērumu tuvumā esošajā ūdens tilpnē vai mežā, vēsta BBC. Mirušie jaunieši ir bijuši 14 līdz 19 gadus veci, aculiecinieks pavēstījis ziņu aģentūrai Reuters.

Šobrīd nav ziņu par citiem aizdomās turamajiem jauniešu nometnē notikušajā apšaudē.

Policija ieteikusi Oslo iedzīvotājiem pamest pilsētas centru, pašlaik pilsētā patrulē policija. Norvēģijas ministru prezidents Jens Stoltenbergs piektdienas notikumus ir nosaucis par «nacionālo traģēdiju». «Mūsu valsts nav piedzīvojusi šādus noziegumus kopš Otrā Pasaules kara laikiem,» J. Stoltenbergs norādīja konferencē Oslo.

Jau vēstīts, ka piektdienas pēcpusdienā Norvēģijas galvaspilsētā Oslo noticis sprādziens galvaspilsētas valdības ēku rajonā, kas satricinājis valdības ēkas, ieskaitot premjera J. Stoltenberga biroju. Ministru prezidents uzbrukumā nav cietis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Policija: Traģēdijas iemesls Saulkrastos ir klaji noziedzīga rīcība

Zane Atlāce - Bistere, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Norvēģijā uzbrukumos bojāgājušo skaits sasniedzis 92 cilvēkus; daudzi vecāki nevar atrast savus bērnus

Lelde Petrāne, 23.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģi sēro par slaktiņā jauniešu nometnē un spridzināšanā galvaspilsētā Oslo bojāgājušajiem cilvēkiem.

Saskaņā ar patlaban publiskoto informāciju vismaz 85 cilvēki gājuši bojā, kad šāvējs piektdien atklāja uguni jauniešu nometnē. Tas notika neilgi pēc tam, kad sprādziens vai sprādzieni Oslo centrā nogalināja septiņus cilvēkus, informē BBC.

Premjerministrs Jenss Stoltenbergs brīdinājis, ka upuru skaits varētu pieaugt.

Abos uzbrukumos apsūdzēts 32 gadus vecs vīrietis no Norvēģijas.

Daudzi cilvēki joprojām meklē savus bērnus un nav spējuši ar viņiem sazināties, pēc tikšanās ar cietušajiem un tuviniekiem stāstījis valsts premjers. Raksturojot notikumus jauniešu nometnē, viņš sacījis: «Jauniešu paradīze pārvērtās ellē.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Breiviks savu rīcību, nogalinot cilvēkus Norvēģijā, raksturojis kā «šausmīgu, bet nepieciešamu»

Lelde Petrāne, 24.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrietis, kurš apsūdzēts slaktiņā jauniešu nometnē Norvēģijā un spridzināšanā valsts galvaspilsētā Oslo, atzinis savu vainu, atsaucoties uz viņa advokāta sniegto informāciju, ziņo BBC.

32 gadus vecais Anderss Berings Breiviks savu rīcību raksturojis kā «šausmīgu, bet nepieciešamu». Viņš to paskaidrošot pirmdien.

Kā vēstīts, vismaz 85 cilvēki gāja bojā, Breivikam piektdien šaudoties Ūtoejas salā. Tas notika neilgi pēc tam, kad sprādziens Oslo, ko izraisīja automašīnā ievietots spridzeklis, nogalināja septiņus cilvēkus.

Norvēģiem sērojot par upuriem, policija joprojām turpina meklēt bez vēsts pazudušos.

Vismaz četri cilvēki, kas atradās jauniešu nometnē, vēl nav atrasti. Tiek uzskatīts, ka viņi varētu būt noslīkuši, glābjoties no lodēm ūdenī. Policija pazudušo meklējumos izmanto mini zemūdeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas, trešdien pavēstīja pilsētas gubernators Marvans Abuds.

Viņš ziņu kanālam MTV pavēstīja, ka no 250 000 līdz 300 000 cilvēku zaudējuši savas mājas un varasiestādes strādā pie tā, lai viņiem sniegu pārtiku, ūdeni un patvērumu.

Divos sprādzienos Beirūtā vairāk nekā 100 bojāgājušie 

Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši...

Pēc viņa teiktā, inženieru un tehniķu komandām vēl ir jāveic oficiāls novērtējums. Viņš piebilda, ka sprādziens ostā nodarījis postījumus vairāk nekā pusei pilsētas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Pēc viņa teiktā, nodarīto zaudējumu apmērs svārstās starp trim līdz pieciem miljardiem dolāru vai varbūt vairāk.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs otrdien paziņoja, ka eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Sprādzienos Beirūtas ostā dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sprādzienā Teksasā desmitiem ievainoto un nezināms skaits bojāgājušo

Jānis Rancāns, 18.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprādzienā mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Teksasā varētu būt ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, kā arī, iespējams, ir nezināms skaits mirušo, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Sprādziens sagrāvis rūpnīcu, kā arī nodarījis plašus postījumus desmitiem tuvējās pilsētiņas Vako ēkām. Pēc sprādziena evakuēta lielākā daļa no vairāk nekā 2,7 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Vietējās slimnīcās nonākuši desmitiem sprādzienā cietušu cilvēku. Savukārt Teksasas varasiestādes aģentūrai Reuters norādījušas, ka sprādziens, visticamāk, ievainojis simtiem cilvēku un, ka daudzi palikuši zem sagrauto ēku drupām. Pagaidām nav zināms bojāgājušo skaits, tomēr ASV plašsaziņas līdzekļi norāda, ka tas varētu būt mērāms desmitos.

Pagaidām nav zināms, kas izraisījis sprādzienu, tomēr tas, visticamāk, bijis rūpnieciskas dabas negadījums, uzskata Teksasas varasiestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes noplūdes izraisītajā sprādzienā Čehijas galvaspilsētā Prāgā pirmdien ievainoti 43 cilvēki, tostarp arī ārzemnieki. Negadījumā neviens nav gājis bojā, lai gan iepriekš Čehijas varasiestādes pauda bažas, ka miruši varētu būt divi vai trīs cilvēki.

Spēcīgā eksplozija sabojājusi apkārtnē novietotās automašīnas, bet tās triecienvilnis izsitis tuvumā esošo ēku logus. Prāgas varasiestādes noliegušas, ka notikušajam būtu saistība ar terorismu, uzsverot, ka eksploziju izraisījusi gāzes noplūde.

Negadījumā ievainojumus guvuši 43 cilvēki, ieskaitot, divus Kazahstānas, divus Portugāles, vienu Vācijas un vienu Slovākijas pilsoni, noskaidrojuši Prāgas atbildīgie dienesti. Liela daļa ievainojumu tikuši iegūti no sprādziena izsistajiem stikliem. Sākotnēji bija aizdomas, ka sprādziena bojātajā ēkā palikuši divi vai trīs cilvēki.

Pēc eksplozijas Prāgas policija slēgusi apkārtējo rajonu un no blakus ēkām evakuējusi 230 cilvēkus, baidoties no atkārtotām gāzes noplūdēm. Kopumā tikuši mobilizēti vairāki simti policistu un glābšanas dienestu pārstāvju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sprādzienā ķīmiskajā rūpnīcā Luiziānas štatā ASV bojā gājis viens, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā septiņdesmit cilvēku.

Kopumā mediķu palīdzību meklējuši 77 cilvēki, no kuriem 51 ticis izlaists no slimnīcas jau ceturtdienas vakarā (pēc ASV laika). Sprādzienā cietuši rūpnīcas strādnieki, lielai daļai no kuriem ir apdegumi, sasitumi un elpošanas problēmas.

Sprādziens rūpnīcā nogranda darba dienas sākumā. Aculiecinieki vēsta, ka pēc tā izcēlies ugunsgrēks, kura liesmas pacēlušās vairāku desmitu metru augstumā. Sprādziens bijis dzirdams plašā teritorijā. Sprādziena iemesls vēl nav zināms, tomēr ASV Federālais Izmeklēšanas birojs (FIB) noraidījis terorisma iespēju.

Pēc sprādziena no tuvākās apkārtnes tika evakuēti 300 cilvēki. Desmit strādnieki, ugunsgrēkam plosoties, palika ugunsizturīgā rūpnīcas kontroles telpā, kurā atslēguši iekārtas, lai izvairītos no lielākas katastrofas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ņujorkas dzīvojamo ēku gruvešos bojāgājušo skaits sasniedzis astoņus

LETA--AFP, 14.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes noplūdes izraisītajā sprādzienā, kura rezultātā trešdien Ņujorkā sagruva divi daudzdzīvokļu nami, gājuši bojā astoņi cilvēki, bet 68 ievainoti, liecina jaunākā informācija.

Pārmeklējot gruvešus, ceturtdien tika atrasts astotā upura līķis. Saskaņā ar Ņujorkas Policijas departamenta sniegto informāciju sprādzienā dzīvību zaudējušas piecas sievietes un trīs vīrieši.

Vairāki cilvēki joprojām skaitās pazuduši bez vēsts.

Meksikas Ārlietu ministrija apstiprinājusi, ka bojāgājušo vidū ir arī trīs meksikāņi, un kāds diplomāts ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka vairāki meksikāņi ir arī starp pazudušajiem.

Jau vēstīts, ka trešdien Ņujorkā pēc spēcīga sprādziena sagruva divas piecstāvu dzīvojamās mājās Parka avēnijā Hārlemas austrumos. Notikuma vietā izcēlās spēcīgs ugunsgrēks.

Rajonu galvenokārt apdzīvo Latīņamerikas izcelsmes ieceļotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Privātmājā Babītes pagastā noticis sprādziens

Lelde Petrāne, 27.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pēcpusdienā Valsts policija saņēmusi informāciju no Babītes pagasta, kur kādā privātmājā noticis sprādziens. Sprādziena cēlonis pagaidām nav zināms. Sprādziena rezultātā neviena persona nav cietusi.

Policija uzsākusi izmeklēšanu un izskata dažādas notikušā versijas.

Sprādziena rezultātā ir bojātas privātmājas konstrukcijas, taču neviena persona sprādziena brīdī nav atradusies tuvumā un nav cietusi. Pagaidām nav zināms, kas bijis par sprādziena cēloni, tas tiks skaidrots ekspertīzēs.

Policija neizslēdz arī versiju, ka sprādziens bijis rīkots apzināti, taču šādas rīcības motīvi un personas, kuras varētu būt saistītas ar notikušo, pagaidām nav zināmas. Policija pašlaik turpina izmeklēšanu un sīkāku informāciju izmeklēšanas interesēs šobrīd nesniedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Desmit gadu laikā jauniešu skaits Latvijā sarucis gandrīz divas reizes

Žanete Hāka, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu 18–24 gadu vecumā. Tas ir gandrīz divreiz mazāk nekā 2009. gadā, kad Latvijā bija 238 tūkstoši jauniešu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

«Jauniešu skaits Latvijā samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits, tāpēc būtiski sarūk viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā. Ja 2009. gadā jauniešu bija 11 %, tad 2019. gadā vairs tikai 6,4 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un tas ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā,» komentē CSP Sociālās statistikas departamenta direktores vietniece Baiba Zukula.

Jauniešu īpatsvars reģionos atšķiras – nedaudz lielāks nekā vidēji Latvijā tas ir Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē (attiecīgi – 7,2 %, 7,1 %, 6,7 % un 6,6 %). Pierīgā un Rīgā tas ir mazāks (attiecīgi – 6,0 % un 5,8 %) nekā vidēji valstī (6,4 %). No republikas pilsētām vislielākais jauniešu īpatsvars ir Liepājā (6,9 %), vismazākais – Jūrmalā (5,3 %). Savukārt novados vislielākā jauniešu proporcija ir Jaunpiebalgas (9 %), Rugāju (8,9 %), Riebiņu (8,7 %), Vārkavas (8,7 %), Brocēnu (8,3 %) un Naukšēnu (8,3 %) novados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 8,7 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem zemāks nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Dati atklāj, ka 2017. gadā 85,4 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki. Salīdzinot ar 2016. gadu, bezdarbnieku skaits ir sarucis par 9,9 tūkstošiem jeb 10,4 %. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 7,7 % un 9,8 %).

2017. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem un bija 8,1 %. 4. ceturksnī 79,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 4,4 tūkstošiem jeb 5,2 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

CSP dati atklāj, ka kopš 2008. gada 3. ceturkšņa bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo rādītāju (izņemot 2015. gada 1. ceturksni, kad tas bija vienāds ar ES vidējo rādītāju). 2017. gada 3. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (8,5 %) par 1,2 procentpunktiem pārsniedza vidējo rādītāju ES (7,3 %). 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā joprojām saglabājas augstākais bezdarba līmenis Baltijas valstīs – Igaunijā bezdarba līmenis bija 5,3 %, bet Lietuvā – 6,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Twitter spēks - Iesalnieks pēc izteikumiem par Norvēģijas traģēdiju vēlēšanās nekandidēs

BNS, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks pēc plašu publicitāti guvušo izteikumu paušanas par Norvēģijas traģēdijas iemesliem nolēmis vēlēšanās nekandidēt un uz laiku apturēt darbību apvienības valdē.

Iesalnieks paziņojumā presei atzina – viņa norāde, ka traģēdiju Norvēģijā, kad radikālis sarīkoja sprādzienu un nošāva vairākus desmitus jauniešu, izraisījusi kļūdainā multikulturālisma politika, izmantojuši politiskie konkurenti. No sava viedokļa Iesalnieks neatkāpjas, un līdzīgas domas esot izteikuši arī dažādi eksperti citviet pasaulē. Taču kļūda esot bijusi tā, ka savus secinājumus viņš izdarījis tik ātri pēc notikušā.

«Nacionālās apvienības politiskie konkurenti to nekavējās izmantot, demagoģiski sagrozot manis teikto, kā dēļ ir nodarīts kaitējums partijas tēlam. Tā bija mana kļūda,» sacīja Iesalnieks un norādīja, ka tāpēc nekandidēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Apšaudē Lasvegasā vairāk nekā 50 nogalinātie, vismaz 100 ievainotie

LETA, 02.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pilsētā Lasvegasā svētdienas vakarā (pirmdien pēc Latvijas laika) apšaudē brīvdabas kantrimūzikas festivālā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki un vairāk nekā 400 cilvēki pēc apšaudes nogādāti slimnīcās, bet uzbrucējs, acīmredzot, nošāvies, paziņojusi policija un vēsta mediji.

Lasvegasas policijas sniegtā jaunākā informācija liecina, ka slimnīcās pēc apšaudes nogādāti aptuveni 406 cilvēki. Taču vēl nav skaidrs, vai šo cilvēku vidū minēti arī tie ievainotie, kas vēlāk slimnīcās tika pasludināti par mirušiem.

Iepriekš policija ziņoja, ka ievainoti aptuveni 200 cilvēki.

Uzbrucējs atklāja uguni no automātiskā ieroča uz festivāla "Route 91 Harvest" apmeklētājiem no līdzās esošās viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino". Brīdī, kad sākās apšaude, uzstājās dziedātājs Džeisons Aldīns.

Uz festivālu bija ieradušies apmēram 40 000 apmeklētāji, pūlī izcēlās panika un daudzi metās bēgt.

Jaunākā informācija liecina, ka uzbrucējs pats atņēma sev dzīvību, pirms policisti sasniedza viesnīcas "Mandalay Bay Hotel and Casino" 32.stāvu, no kurienes viņš šāva uz festivāla apmeklētājiem, paziņoja Lasvegasas policijas priekšnieks Džozefs Lombardo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Āboltiņu izslēdz no Vienotības par partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas Vienotība jaunā valde par partijas iekšējās disciplīnas neievērošanu, apzinātu partijas valdes autoritātes graušanu un piedalīšanos aizkulišu sarunās ar mērķi diskreditēt ekonomikas ministra izraudzīšanās procesu, ir nolēmusi izslēgt no partijas Vienotība Solvitu Āboltiņu un atsaukt viņu no partijas frakcijas vadītāja amata Saeimā, informē partijā.

«Pastāvīga pretstāvēšana partijas valdes lēmumiem nav pieņamama. Vienotības valde nepārprotami lēma, ka par ekonomikas ministra amata kandidātiem publiski komunicē tikai partijas vadītājs. Kandidātu uzrunāšana, konsultācijas ar koalīcijas partneriem un valdes locekļiem par iespējami labāko kandidātu tika deleģētas vienīgi valdes priekšsēdētājam. Solvita Āboltiņa ir rīkojusies tieši pretēji un es uzskatu, ka valdes lēmumu ignorēšana un individuālas aktivitātes publiskajā telpā ir vērtējamas kā apzināta partijas jaunās valdes autoritātes graušana un kaitniecība partijas tēlam kopumā,» komentē Vienotības valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Partijas valde uzskata, ka frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa apzināti pretnosatatījusi frakciju valdei, faktiski aicinot torpedēt labākā kandidāta virzīšanu ekonomikas ministra amatam. Valdes ieskatā frakcijas vadītāja ir atkārtoti veicinājusi domstarpības starp Saeimas deputātiem un partijas valdi, kas nav pieļaujami, īpaši situācijā, kad partijas saliedēts un koleģiāls darbs visās tās biedru pārstāvētajās institūcijās ir izšķirīgs partijas autoritātes atjaunošanai sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas valdība aizliegusi tehnoloģiju kompānijai Apple veikt galvaspilsētas Oslo aerofotografēšanu, lai izgatavotu 3D attēlus karšu pakalpojumam Maps App. Norvēģija aizliegumu saista ar bažām par valdības ēku drošību.

Kopš traģiskajiem uzbrukumiem, kurus Norvēģijas galvaspilsētā 2011. gadā sarīkoja Anders Breivīks, Oslo pastiprināti drošības pasākumi, skaidro BBC. Lai fotografētu Oslo no gaisa, nepieciešams izņemt speciālu atļauju, kuru varasiestādes Apple atteikušas.

Norvēģijas Valsts drošības pārvaldes vadītājs Oivinds Mands (Øyvind Mandt) laikrakstam Aftenposten norādījis, ka pastāv bažas, ka Apple savā karšu pakalpojumā netīši varētu izpaust informāciju, piemēram, par Norvēģijas izlūkdienesta ēku. O. Mands arī atzīmējis, ka Apple centienus izstrādāt Oslo 3D kartes aktīvi lobējot ASV vēstniecība. Pretējs viedoklis gan ir Oslo mēram Fabianam Stangam, kurš paudis uzskatu, ka Norvēģijas galvaspilsētas 3D kartes esamība veicinās tūrismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Visasiespejas.lv" šogad plāno portālu attīstīt Anglijā un Ziemeļmaķedonijā, kā arī uzsākt rekrutēšanas pakalpojumus.

"Katru mēnesi mūs apmeklē aptuveni desmit tūkstoši jauniešu, kā arī reģistrējušās 85% no Latvijas jauniešu organizācijām. Šobrīd portālā pieejamas ap 240 iespējas jauniešiem - 140 jauniešu iespējas un 100 darba iespējas," saka Gustavs Mārtiņš Upmanis, "Visas iespējas" dibinātājs.

Radīta jauna interneta platforma, kas sniegs iespējas 

Tiek dots starts interneta platformai «Visas iespējas», kas apkopo dažādas iespējas jauniešiem...

Līdz šim jauniešu interese ir bijusi līdzīga gan par darba, gan citām dalības iespējām, īpaši ārzemju apmaiņas programmām, "Erasmus" programmām un stipendijām. "Covid-19 laikā var just, ka jauniešu prātu ir pārņēmuši darba meklējumi un šobrīd tie veido stipri lielāko mūsu mājaslapas izmantojumu," saka G. M. Upmanis.

Iepriekš viņam bija sajūta, ka ir jāpalīdz parādīties darba iespējām, kā arī ir jāmēģina izcelt darba devējus vairāk, lai jaunieši piesakās to vakancēm, bet tagad ir notikusi liela izmaiņa - jaunieši ļoti meklē darbu un piedāvājums ir krities. "Šobrīd cenšamies no "pažobelēm" atrast interesantākos darbus jauniešiem un mēģinām piedāvāt viņiem ko jaunu. Veidojot lielāku fokusu uz tieši jauniešu nodarbinātību, arī esam izveidojuši Jauniešu darbu datubāzi, kurai piedāvājam aktuālās vakances," stāsta G. M. Upmanis.

"Visasiespejas.lv" ir sācis veidot jauniešu darba t.s. "speed-dating" pasākumus, kur kompānijas satiek 20 jauniešus, lai potenciāli piedāvātu darbu. Paralēli portāls cieši sadarbojas ar dažādām kompānijām, piemēram, "Circle-K" un SEB, lai piesaistītu jauniešus tieši šiem uzņēmumiem.

"Visas iespējas" ir reģistrēts Labklājības ministrijas sociālo uzņēmumu reģistrā. G. M. Upmanis stāsta, ka jau no paša sākuma organizācija veidota kā sociālais uzņēmums un kopš reģistrācijas īpašu izmaiņu nav bijis. "Primāri tas mums ir devis iespēju izmantot brīvprātīgos un pieteikties "Altum" grantam. Tomēr jāņem vērā, ka nedrīkstēšana dalīt dividendes mazliet apgrūtina darbību, īpaši investoru piesaistē," viņš norāda.

Uzņēmums divas reizes piesaistījis "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu. Pirmo grantu - 20 tūkstošus eiro - "Visas iespējas" saņēma, uzsākot darbību, bet otro grantu 47 tūkstošu eiro apmērā saņēma tik tikko, lai paplašinātu darbību tieši rekrutēšanas virzienā.

"Visasiespejas.lv" ir "māsa" – "kurp.es".

Atklāj platformu, kurā meklēt pasākumus vienuviet 

Tiek atklāta jauna platforma, kurā atrast visus pasākumus vienuviet - Kurp.es...

Abi portāli uzauguši vienā tehniskā risinājumā. G. M. Upmanis stāsta, ka "kurp.es" atspoguļo kultūras norises un citus aktuālus notikumus, bet "visasiespejas.lv" fokusējas uz dažādām dalības iespējām, no kurām lielākā daļa neietilpst pasākuma formātā. "No biznesa puses atšķirības ir milzīgas – "kurp.es" lietotāju mērķauditorija ir sievietes vecumā virs 25 gadiem, parasti ar bērniem, bet "visasiespejas.lv" tie ir jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Arī maksājošo klientu ziņā "kurp.es" vairāk sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldībām un citām institūcijām, piedāvājot tieši IT risinājumu, savukārt "visasiespejas.lv" aktīvi uzrunā lielas kompānijas, piedāvājot integrētus pakalpojumus jauniešu uzrunāšanai. Attiecīgi kompāniju identitātes ir pilnīgi atšķirīgas - viena ir kulturālāka un pieaugušāka, kamēr otra ir jauneklīgāka un atvērtāka. Arī pārdošana un biznesa modeļu definēšana ir ļoti izaicinoša," viņš atklāj.

G. M. Upmanis ir iesaistījies arī biedrībā "Paliec mājās", ko pirms diviem mēnešiem izveidoja domubiedru grupa hakatonā "HackForce". "Pa šo laiku kustība ir ļoti izaugusi. Protams, ārkārtas situācijas laikā atsaucība ir ļoti liela – dienā bija aptuveni 40 palīdzības lūgumu, tātad kopā esam palīdzējuši ap 1000 cilvēkiem. Arī brīvprātīgo atsaucība ir fenomenāla un šobrīd varam lepoties jau ar aptuveni 800 brīvprātīgo tīklu visā Latvijā. Liels prieks arī par lielo atsaucību no kompānijām un sadarbības partneriem, jo sevišķi "Swedbank", "Rimi" un "Moller Baltic Import". Šobrīd gan pārņem interesants un mazliet paradoksāls prieks par to, ka situācija uzlabojas un lūgumi pēc palīdzības sāk samazināties. Tas mums dod mirkli laika, lai fokusētu spēkus un vasarā spētu nākt klajā ar jaunām aktivitātēm," saka G. M. Upmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) Latvijas iedzīvotājiem ir ievērojami sliktākas digitālās prasmes nekā pārējā Eiropā. Šokējoši ir tas, ka tas attiecas arī uz jauniešiem vecuma grupā no 16 līdz 24 gadiem.

Digitālo prasmju indekss Latvijas jauniešiem (75%) ir nepieņemami zems salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 80%. Nomācoši kļūst arī, palūkojoties uz mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu –, kur šis rādītājs ir 93%.

Ja esam vienisprātis, ka digitālās prasmes, vismaz pamata līmenī, kļūst tikpat svarīgas kā lasītprasme un rēķināšanas prasme, tad Latviju sagaida sarežģīti laiki, kur ceturtdaļai jauniešu trūkst šo būtisko prasmju. Nākotnē šiem jaunajiem cilvēkiem būs teju neiespējami konkurēt darba tirgū un pilnībā realizēt savu potenciālu. Kā mēs nokļuvām šajā situācijā? Lai atrisinātu problēmu, vispirms jāizprot tās pamatcēloņi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš šī gada sākuma bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 29 gadiem skaits Latvijā ir samazinājies par 13%, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) statistikas dati.

Lielākais bezdarba samazinājums novērojams Kurzemē (21%) un Vidzemē (19%), nedaudz mazāks samazinājums ir arī Zemgalē (14%), Rīgā (11%) un Latgalē (8%).

Atzīmēts, ka jauniešu nodarbinātības veicināšanā lielu ieguldījumu sniedz gan NVA filiāles, gan darba devēji un nevalstiskās organizācijas, gan pašvaldības un jauniešu centri, kas piedāvā dažādas nodarbinātības iespējas un daudzpusīgas konkurences paaugstināšanas aktivitātes jauniešiem Latvijas novados.

Ventspils Jauniešu mājas vadītājs Kristians Jacevičs norāda, ka pēdējo gadu laikā redzams, ka pašvaldība arvien vairāk strādā pie tā, lai jauniešiem būtu darbavietas dzimtajā pilsētā un jauniešu bezdarbs samazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksta Neatkarīgā rīcībā nonākusi Zatlera Reformu partijas (ZRP) biedru sarakste, kurā aicināts meklēt jaunus līderus un mainīt partijas statūtus un Ētikas kodeksu, lai novērstu pašreizējo autoritārismu un reģionālajām nodaļām piešķirtu lielāku rīcības brīvību.

Savukārt, ZRP, atsaucoties uz šo rakstu, izsūtījusi vēstuli, ka uzdarbojas kāds viltvārdis, kurš cenšas destabilzēt situāciju partijā.

Biedru grupa (kā sevi dēvē vēstuļu autori vai autors) uzskata, ka «pašlaik jebkurš, kas mēģinās atklāti kritizēt kodolu, saskaņā ar Ētikas nolikumu un statūtiem dienas laikā var tikt izslēgts no partijas, neļaujot publiski aizstāvēt savu viedokli». «Tā jau notika, piemēram, ar Rīgas nodaļas vadītāju Renāru Putniņu,» esot teikts vienā no vēstījumiem, informēja Neatkarīgā.

Pērn R. Putniņš tika izslēgts no partijas ar argumentu, ka viņš nav veicis savus tiešos pienākumus un kavējis nodaļas darbu. Viņš prognozēja, ka sāksies biedru masveida aizplūšana no ZRP. Šobrīd tāda tendence tiek pārrunāta arī jau minētajā sarakstē un partijas vadībai tiek pārmesta augstprātība, liekulība, varaskāre, alkatība, savu interešu pārstāvniecība, vēstīja laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ugunsgrēks Zaporižjas AES nodzēsts; kodoldrošība nodrošināta

LETA--UNIAN, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Krievijā spēcīgā sprādzienā desmitstāvu mājā gājuši bojā četri cilvēki

LETA/EHO MOSKVI/AFP, 31.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Magņitogorskas pilsētā pirmdien spēcīgā sprādzienā sagruvuši stāvu pārsegumi vienā desmitstāvu nama sekcijā un gājuši bojā vismaz četri cilvēki, bet saskaņā ar Krievijas Ārkārtējo situāciju ministrijas informāciju zem ēkas gruvešiem vēl varētu atrasties 36 līdz 40 cilvēki, kuru meklēšanas darbi turpināsies arī naktī.

Slimnīcās ar traumām un apsaldējumiem nogādāti pieci cilvēki, divu cietušo stāvoklis ir smags.

Ēkas gruveši tiek pārmeklēti ļoti piesardzīgi, tāpēc grūti prognozēt, cik ilgs laiks tam būs vajadzīgs. Daudzu stundu laikā nav izdevies atrast nevienu, izņemot četrus bojāgājušos, kas izvilkti no drupām neilgi pēc sprādziena.

Pēcpusdienā Magņitogorskā ieradies Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Sprādziens nograndis plkst.6 no rīta pēc vietējā laika (plkst.3 pēc Latvijas laika). Saskaņā ar galveno versiju, ko izskata Krievijas Izmeklēšanas komiteja, nelaimi izraisījusi gāzes eksplozija.

Iedzīvotāji evakuēti arī no līdzās esošajām ēkas sekcijām, kur arī cietuši vairāki dzīvokļi, izbirušas logu rūtis un sienās parādījušās plaisas. Konstrukciju drošību pārbauda speciālisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīga eksplozija satricinājusi Meksikai piederošas naftas kompānijas Pemex galvenā biroja ēku valsts galvaspilsētā Mehiko. Sprādzienā bojā gājuši vismaz 25 cilvēki, vairāk nekā 100 ievainoti un vēl daudzi iesprostoti bojātajā ēkā.

Sprādziens nograndis debesskrāpja apakšējos stāvos, tādējādi apgrūtinot augšējos stāvos esošo cilvēku evakuāciju. Pagaidām nav zināmi eksplozijas cēloņi un notikušais tiek izmeklēts. Izvirzīta neoficiāla versija, ka sprādzienu izraisījusi gāzes noplūde, vēsta Reuters.

Notikuma vietā strādā glābēji, kas sprādziena bojātajā ēkā cenšas atrast izdzīvojušos. Sprādzienā cietušo ēku iecerējis apmeklēt Meksikas prezidents, Mehiko pilsētas mērs un Pemex kompānijas vadītājs.

Sprādziens pievienojies pēdējos gados Pemex vajājošu nelaimju virknei, kas izraisījušas pamatīgu kritiku par Meksikas valsts gāzes kompānijas iekšējo drošību. Tā, piemēram, aizvadītā gada septembrī Pemex ražotnē Mehiko ziemeļos bojā gāja 30 cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru