Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 593,845 miljoniem eiro jeb 10,5%.

«VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2018.gada astoņos mēnešos 91,2% nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi,» skaidro VID.

Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šogad astoņos mēnešos bija 296,574 miljoni eiro, kas ir par 29,3% vairāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt nodrošina 2018.gada pirmā pusgadā veiktie avansa maksājumi un iemaksas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu rezultātiem. 2018.gada jūliju mainījās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībā, tādējādi 2018.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi ir nedaudz samazinājušies - par 0,58 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Lai gan VID administrētajos ieņēmumos joprojām vērojama mīnus zīme, prognozes nav pesimistiskas

Šī gada desmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 99,3%, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada deviņos mēnešos, kad perioda plāns bija izpildīts par 99%. Kopējie desmit mēnešu ieņēmumi veido 6,18 mljrd. eiro, savukārt pēc plāna ieņēmumiem šajā periodā bija jābūt 6,22 mljrd. eiro. Līdz ar to ir izveidojusies neizpilde 46,18 milj. eiro apmērā, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

Savukārt 2015. gada kopējais plāns paredz iekasēt 7,46 mljrd. eiro. Šī gada desmit mēnešos ieņēmumu izpilde pret gada plānu veido 82,7%. Ja salīdzina ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tad redzams, ka kopumā nodokļos ir iekasēts vairāk nekā pērn. Proti, no janvāra sākuma līdz oktobra beigām VID administrētie ieņēmumi kopumā veidoja 5,88 mljrd. eiro un plāns bija izpildīts par 99,9%. Savukārt neizpilde bija 6,48 milj. eiro, bet gada beigās līdz pilnīgam valsts budžetā noteiktajam plānam pietrūka nedaudz vairāk nekā 12,5 milj. eiro. Jāmin, ka iepriekšējos gados VID ir lepojies ar noteiktā ieņēmumu plāna pārsniegšanu.

Ēdināšanas un bāru nozares uzņēmēji ir neizpratnē par ieceri aizliegt tirgot alkoholu, darbu klātienē atsākot āra terasēm, atzina aptaujātie nozaru pārstāvji.

Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pauda neizpratni, kādēļ šāda ideja radusies, uzsverot, ka iedzīvotāji tāpat atradīs veidu, kā lietot alkoholu, to darot vēl pirms ierašanās terasē vai jau terasēs lietojot līdzpaņemtos dzērienus.

"Liekas, ka grib kaut ko ierobežot tikai, lai ierobežotu," sacīja Jenzis, paužot, ka Latvijā daudzi ierobežojumi ieviesti nevis balstoties uz kādiem pētījumiem, bet pēc sajūtām.

Arī no Latvijas Bāru asociācijas valdes locekļa, "Cuba Cafe" līdzīpašnieka Arņa Bikšus teiktā izriet, ka ideja par alkohola tirdzniecības aizliegšanu āra terasēs nav saprotama.

Viņš sacīja, ka pašreiz notiek aktīva gatavošanās, lai piektdien, 7.maijā, "Cuba Cafe" varētu atsākt klātienes darbu, sākot strādāt āra terasei. Pēc Bikšus rīcībā esošās informācijas, āra terases gatavi atvērt daudzi bāri. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka daudziem arī nācies rūpīgi pārdomāt, vai tie spēj ievērot nepieciešamās epidemioloģiskās drošības prasības, lai var strādāt, un, vai tas ir izdevīgi.

Alkoholiskos dzērienus veikalos varētu pārdot stundu ilgāk - līdz pulksten 23, šādu priekšlikumu šodien atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Alkoholu varētu pārdot līdz pulksten 23Alkoholu varētu pārdot līdz pulksten 23Komisijā izskanēja priekšlikums pārdot alkoholu līdz pusnaktij, taču tas netika atbalstīts. Pagaidām vēl nav zināms, kad varētu stāties spēkā jaunie noteikumi, jo par tiem vēl jālemj Saeimai.

Saeimas komisijā sniegtie dati liecina, ja alkohola tirdzniecība būtu atļauta līdz pusnaktij, tad ienākumi no akcīzes nodokļa pieaugtu par 12 miljoniem latu. Tomēr Finanšu ministrija šo informāciju noliedza, sakot, ka šāds efekts būtu īslaicīgs.

Šī gada maijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 426,07 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada maiju, ir par 101,78 milj. latu jeb 31,4 % vairāk, liecina VID sniegtā informācija.

Valsts pamatbudžetā šī gada maijā kopā iekasēti 239,53 milj. latu, kas ir par 47,9 milj. latu jeb 25% vairāk nekā pagājušā gada maija mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 113,9 milj. latu (+ 33,8 milj. latu jeb 42,2 % attiecībā pret 2006.gada maiju), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 72,2 milj. latu (+ 20,5 milj. latu jeb 39,6%).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - maijā iekasēti 67,55 milj. latu, kas ir par 19,6 milj. latu jeb par 40,8 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 95,28 milj. latu (+19,86 milj. latu jeb 26,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada maijā iekasēti 35,8 milj. latu (+ 8,54 milj. latu jeb 31,4 %), ko ietekmēja gan akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, gan akcīzes nodokļa par naftas produktiem, gan arī akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem. Akcīzes nodoklim par tabakas izstrādājumiem kombinētā likme palielinājusies līdz 8,4 latiem par 1000 cigaretēm + 19,2% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas (2006.gadā nodokļa likme bija 7,6 lati par 1000 cigaretēm + 14,8% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas). Savukārt benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem maijā iekasēts 8,33 milj. latu apmērā, par alu 1,03 milj. latu, par naftas produktiem 23,5 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 2,4 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,47 milj. latu.

Šī gada martā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 323,9 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada martu, ir par 80,9 milj. latu jeb 33,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada martā kopā iekasēti 150,52 milj. latu, kas ir par 34 milj. latu jeb 29,2 % vairāk nekā pagājušā gada marta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,1 milj. latu (+ 29,5 milj. latu jeb 38,5 % attiecībā pret 2006.gada martu), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 66,7 milj. latu (+ 16,9 milj. latu jeb 34 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,58 milj. latu (+ 0,53 tūkst. latu).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - martā iekasēti 23,6 milj. latu, kas ir par 8,1 milj. latu jeb par 52,3 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 79,6 milj. latu (+18,05 milj. latu jeb 29,3 %).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada martā iekasēti 27,5 milj. latu (+ 3,7 milj. latu jeb 15,5 %), ko galvenokārt ietekmēja akcīzes nodokļa par naftas produktiem un akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums. No 2007.gada 1.janvāra tika palielinātas akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem. Benzīnam, dīzeļdegvielai, degvieleļļai un marķētajiem naftas produktiem akcīzes nodokļa likmes ir palielinājušās vidēji par 9%, sašķīdinātajai naftas gāzei, ko izmanto kā degvielu, par 5% augstākas kā 2005. un 2006.gadā. Akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem pieaugums skaidrojams ar patēriņa pieaugumu. Akcīzes nodoklis par alkoholiskajiem dzērieniem martā iekasēts 7,2 milj. latu apmērā, par alu 0,53 milj. latu, par naftas produktiem 18,6 milj. latu, par tabakas izstrādājumiem 0,70 milj. latu, savukārt akcīzes nodoklis par pārējām akcīzes precēm valsts kasē ienesis 0,40 milj. latu.

Šā gada oktobrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošinājis 396,82 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada oktobri, ir par 92,46 milj. latu jeb 30,4% vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šā gada oktobrī kopā iekasēti 193,21 milj. latu, kas ir par 35,01 milj. latu jeb 22,1% vairāk nekā pagājušā gada oktobra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 124,09 milj. latu (+36,28 milj. latu jeb 41,3% attiecībā pret 2006.gada oktobri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 77,74 milj. latu (+21,39 milj. latu jeb 38,0%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – oktobrī iekasēti 32,07 milj. latu, kas ir par 11,00 milj. latu jeb par 52,2% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 105,45 milj. latu (+19,28 milj. latu jeb 22,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šā gada oktobrī iekasēti 38,93 milj. latu (+4,40 milj. latu jeb 12,7%).

Kopumā 2007.gadā par alkoholiskajiem dzērieniem plānots iekasēt akcīzes nodokli 93,6 miljonu latu apmērā, kas ir par 13,5% vairāk kā 2006.gada faktiskie akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati.

Akcīzes nodokļa ieņēmumu gada plāns tika paaugstināts, ņemot vērā alkohola kopējo realizācijas apjomu palielinājumu par 11% 2006.gadā salīdzinājumā ar 2005.gadu.

Tā kā 1.pusgadā akcīzes nodokļa ieņēmumi ir nodrošinājuši 53,2% no gada plāna, prognozējams, ka kopumā 2007.gadā iekasētais nodoklis par alkoholu varētu pārsniegt iepriekš plānotos 93,6 miljonus par kādiem 5-6 miljoniem latu.

2007.gada 6 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholu ir Ls 49,8 milj, kas ir par 10,9 milj. latu jeb par 28% vairāk kā pērn pirmajā gada pusē.

Tā kā akcīzes nodokļa likmes alkoholam nav mainītas un nav arī veiktas būtiskas izmaiņas alkohola apriti reglamentējošos normatīvajos aktos, Valsts ieņēmumu dienests secina, ka nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar alkohola realizācijas apjomu kāpumu salīdzinājumā ar pērno gadu, kā arī ar valsts uzraudzības institūciju pastiprināto uzraudzības darbu.

Rīgas centrā vēstniecībām domātais alkohols, ko tās tiesīgas iegādāties, nemaksājot ne PVN, ne akcīzes nodokli, tiek tirgots milzu apjomos.

Par to liecina TV3 raidījumā Nekā personīga sniegtā informācija. Diplomātu veikals atrodas pašā Rīgas centrā uz Elizabetes ielas, vēstniecību rajonā. Latvijas iedzīvotāji, izņemot vēstniecību darbiniekus, tur iepirkties nedrīkst.

Nekā personīga rīcībā nonākušas ziņas, ka pēdējā laikā alkohola un tabakas patēriņš diplomātu vidū sasniedzis astronomiskus apjomus. Pusgada laikā vēstniecības vai nu pašas vai to darbinieki individuāli patērējuši vairāk kā 50 tonnas alkoholisko dzērienu. Piemēram, islāma valsts Uzbekistānas diplomāti šā gada pirmo divu mēnešu laikā iepirkuši 6 tūkst. pudeles stiprā alkohola un 6.5 tūkst. paciņas cigarešu.

Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Saeima otrajā lasījumā tomēr neatbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas atbalstītos likuma grozījumus pagarināt alkohola tirdzniecību no 8.00 rītā līdz 23.00 vakarā.

Šie Alkohola aprites likuma grozījumi tika veikti ar argumentu, lai palīdzētu apkarot tā dēvētās točkas. Točku problēma īpaši aktuāla esot lauku jauniešiem, kuriem esot ļoti ierobežotas iespējas naktī iegādāties legālu alkoholu, norādīja par šo likumu atbildīgās Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis.

Tirdzniecības laika pagarinājums tikai par stundu tomēr ir garās diskusijās iegūts kompromiss, jo bija vairāki deputāti, kas ierosināja pilnīgu alkohola tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu naktī. Tomēr citi deputāti, piemēram, Jānis Strazdiņš (ZZS) un Ilma Čepāne (PS), kas uzskatīja, ka alkohola tirdzniecības laikus vajadzētu vēl vairāk ierobežot vai arī pārdot alkoholu jauniešiem tikai no 21 gada vecuma.

2015.gadā veiktais pētījums par alkohola lietošanu Latvijā liecina, ka katrs desmitais respondents ir iegādājies nelegālo alkoholu, tomēr Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) norāda, ka šis skaitlis ir vēl lielāks. Daļa iedzīvotāju pat nenojauš, ka patiesībā ir iegādājušies nelegālu kontrabandas alkoholu, kas maskēts zināmu zīmolu pudelēs. Nelegālā alkohola apjoms valstī šobrīd ir aptuveni 30%, kas ne tikai apdraud iedzīvotāju veselību, bet arī rada pamatīgu robu valsts budžetā.

Latvijas alkohola nozares asociācijas un eSample veidotā aptauja liecina, ka katrs 10. respondents ir iegādājies nelegālo vai no rokas tirgotu alkoholu. Turklāt 84% iedzīvotāju atzīst, ka ir informēti par to, kur atrodas nelegālā alkohola ražotene vai tirgotava. Lai gan šie dati jau tāpat liecina, ka iedzīvotāji savu veselību pakļauj riskam, Latvijas alkohola nozares asociācijas vadītājs Genādijs Kļepikovs norāda, ka daļa nelegālā alkohola lietotāju nenojauš, ka patērē nezināmas izcelsmes alkoholu.

Valsts policija apgalvo, ka pastiprināti darbojas nelegālā alkohola apkarošanā, tomēr vien 3% respondentu apgalvo, ka ziņotu policijai, ja zinātu, kur atrodas nelegālā alkohola ražotne. Šādu rīcību cilvēki skaidro ar uzskatu, ka pēc ziņošanas policijai situācija tapāt nemainīsies. Turklāt nelegālais alkohols ietver ne vien «točku» pagrabus, bet arī nezināmas izcelsmes kontrabandas alkoholu iedzīvotājiem atpazīstamos un elitāru ražotāju iepakojumos, kas nelegālo alkoholu padara vēl grūtāk atklājamu.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,202 miljardi eiro, kas ir par 369,9 miljoniem eiro jeb 3,4% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada desmit mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos pieauguši par 1,1 miljardu eiro jeb 10,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 10,563 miljardus eiro, kas ir par 362,5 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 8,82 miljardus eiro, kas ir par 275,5 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,743 miljardu eiro apmērā, kas ir par 87 miljoniem eiro jeb 5,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 639,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 8,909 miljardi eiro, kas ir par 305,7 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2022.gada astoņiem mēnešiem nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos pieauguši par 944,5 miljoniem eiro jeb 11,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,406 miljardus eiro, kas ir par 303,2 miljoniem eiro jeb 3,7% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 6,99 miljardus eiro, kas ir par 195,5 miljoniem eiro jeb 2,9% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,416 miljardu eiro apmērā, kas ir par 107,7 miljoniem eiro jeb 8,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 503,1 miljona eiro apmērā, kas ir par trim miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk, nekā plānots.

Šā gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šā gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šā gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada augustā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 406,85 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada augustu, ir par 105,40 milj. latu jeb 35,0% vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada augustā kopā iekasēti 213,46 milj. latu, kas ir par 54,63 milj. latu jeb 34,4% vairāk nekā pagājušā gada augusta mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 118,53 milj. latu (+ 31,76 milj. latu jeb 36,6% attiecībā pret 2006.gada augustu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 74,48 milj. latu (+ 19,03 milj. latu jeb 34,3%).

Ievērojami pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - augustā iekasēti 36,40 milj. latu, kas ir par 13,23 milj. latu jeb par 57,1% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 111, 36 milj. latu (+32,11 milj. latu jeb 40,5%).

Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi - šī gada augustā iekasēti 39,05 milj. latu (+ 8,47 milj. latu jeb 27,7%), tai skaitā 7,68 milj. latu par alkoholiskajiem dzērieniem, par tabakas izstrādājumiem 4,76 milj. latu, 25,38 milj. latu par naftas produktiem. Vienīgais produkts, kuram piemērojams akcīzes nodoklis, par kuru ieņēmumi salīdzinoši ar pagājušā gada augustu ir kritušies ir alus (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%). Sakarā ar avansā iemaksātu akcīzes nodokli augusta mēnesī ir vērojums kritums (- 0,43 milj. latu jeb - 36,5%) ieņēmumos no alus.

Šī gada septembrī Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk- VID) kopā nodrošinājis 384,91 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada septembri, ir par 90,92 milj. latu jeb 30,9% vairāk, Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienesta Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada septembrī kopā iekasēti 200,1 milj. latu, kas ir par 43,57 milj. latu jeb 27,8% vairāk nekā pagājušā gada septembra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 113,38 milj. latu (+30,47 milj. latu jeb 36,7% attiecībā pret 2006.gada septembri), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 71,22 milj. latu (+16,9 milj. latu jeb 31,1%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – septembrī iekasēti 28,76 milj. latu, kas ir par 9,57 milj. latu jeb par 49,9% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 112,21 milj. latu (+23,46 milj. latu jeb 26,4%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šī gada septembrī iekasēti 43,87 milj. latu (+9,84 milj. latu jeb 28,9%).

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 315,77 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada februāri, ir par 92,3 milj. latu jeb 41,3 % vairāk, Db.lv informēja VID Komunikācijas daļa.

Valsts pamatbudžetā šī gada februārī kopā iekasēti 153,32 milj. latu, kas ir par 49,74 milj. latu jeb 48 % vairāk nekā pagājušā gada februāra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 99,7 milj. latu (+ 27,12 milj. latu jeb 37,4 % attiecībā pret 2006.gada februāri), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 62,36 milj. latu (+ 15,37 milj. latu jeb 32,7 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,39 milj. latu (+ 66,4 tūkst. latu jeb 20,8 %).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - februārī iekasēti 24,3 milj. latu, kas ir par 11,83 milj. latu jeb par 94,9 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 85,92 milj. latu (+24,11 milj. latu jeb 39%).

Šī gada februārī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 315,77 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada februāri, ir par 92,3 milj. latu jeb 41,3 % vairāk.

Valsts pamatbudžetā šī gada februārī kopā iekasēti 153,32 milj. latu, kas ir par 49,74 milj. latu jeb 48 % vairāk nekā pagājušā gada februāra mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 99,7 milj. latu (+ 27,12 milj. latu jeb 37,4 % attiecībā pret 2006.gada februāri), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 62,36 milj. latu (+ 15,37 milj. latu jeb 32,7 %), bet dabas resursu nodoklis - 0,39 milj. latu (+ 66,4 tūkst. latu jeb 20,8 %).

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - februārī iekasēti 24,3 milj. latu, kas ir par 11,83 milj. latu jeb par 94,9 % vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 85,92 milj. latu (+24,11 milj. latu jeb 39%).

Šī gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 356,73 milj. latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gada aprīli, ir par 93,99 milj. latu jeb 35,8 % vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šī gada aprīlī kopā iekasēti 180,09 milj. latu, kas ir par 46,05 milj. latu jeb 34,4 % vairāk nekā pagājušā gada aprīļa mēnesī, sociālās apdrošināšanas iemaksas - 106,23 milj. latu (+ 29,7 milj. latu jeb 38,8 % attiecībā pret 2006.gada aprīli), iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 68,86 milj. latu (+ 18,67 milj. latu jeb 37,2 %), bet dabas resursu nodoklis - 1,55 milj. latu.

Pieaudzis ir iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms - aprīlī iekasēti 38,13 milj. latu, kas ir par 14,53 milj. latu jeb par 61,6 % vairāk nekā pērn, savukārt iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 94,43 milj. latu (+24,87 milj. latu jeb 35,7%).

Ghetto Family sporta projektus papildina burgernīca Ghetto Burger Grīziņkalnā, Rīgā.

Ghetto ir jauniešu iniciatīva ar mērķi popularizēt sportiskas aktivitātes, veselīgu dzīves veidu un lietderīgu brīvā laika pavadīšanu.

Ghetto zīmols šobrīd apvieno vairākus projektus. Taču neviens projekts pats par sevi nav pamatbizness – tikai visas aktivitātes kopā veido vienotu veselumu un papildina cita citu. Ghetto Family nodarbojas ar sporta pasākumu organizēšanu, Ghetto TV veido dažādas reklāmas, Ghetto Burger ir burgernīca, Ghetto Rent iznomā tribīnes, mūzikas aparatūru u. tml., bet Ghetto Cares programmas ietvaros Ghetto komanda dodas pie skolu jauniešiem, lai runātu par viņiem aktuālajām tēmām.

Šajā gadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopā nodrošinājis 4,60 miljardu latu iekasēšanu, kas, salīdzinot ar 2006.gadu, ir par 1,16 miljardu latu jeb 33,8% vairāk, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Valsts pamatbudžetā šajā gadā kopā iekasēti 2,32 miljardi latu, kas ir par 553,62 milj. latu jeb 31,3% vairāk nekā pagājušā gadā, sociālās apdrošināšanas iemaksas – 1,38 miljardi latu (+377,18 milj. latu jeb 37,7% attiecībā pret 2006. gadu), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis – 887,80 milj. latu (+230,53 milj. latu jeb 35,1%). Pieaudzis iekasētā uzņēmumu ienākuma nodokļa apjoms – 2007. gadā iekasēti 399,75 milj. latu, kas ir par 145,94 milj. latu jeb par 57,5% vairāk nekā pērn. Iekasētā pievienotās vērtības nodokļa apjoms bija 1,20 miljardi latu (+272,38 milj. latu jeb 29,3%). Pieauguši arī akcīzes nodokļa ieņēmumi – šajā gadā iekasēti 448,09 milj. latu (+81,90 milj. latu jeb 22,4%).

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Vienlaikus komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz izņēmuma gadījumus, lai netiktu ierobežotas pilngadīgu personu darba iespējas pārtikas aprites un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā arī netiktu ietekmēta profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguve, kurā cita starpā izglītojamam varētu tikt uzdoti arī uzdevumi saistībā ar alkoholisko dzērienu apriti.

Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš apgalvoja, ka jauniešu dzeršanas problēmas Latvijā samazinās. Viņš norādīja, ka savienība tam "kategoriski iebilst", jo vecuma sliekšņa maiņai neesot leģitīms mērķis.

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Lai nepilngadīgajiem nebūtu iespējams apreibināties no dzērieniem, kas likuma izpratnē skaitās bezalkoholiski, bet tomēr satur alkoholu, Veselības ministrija (VM) varētu rosināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumus ar mērķi ierobežot šādu produktu tirdzniecību bērniem.

Aizliegto produktu klāstā varētu būt bezalkoholiskie sidri, daži dabiski raudzētie kvasi un citi produkti, vēsta Latvijas Avīze.

Šī ir viena no narkologu ieteiktajām idejām, ko VM plāno iekļaut Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012. – 2014.gadam. Plānu izstrādā valdības izveidotā Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome, kurā darbojas pārstāvji no dažādām organizācijām.

Diskusijas gan vēl būs ar ražotājiem. Latvijas Tirgotāju asociācija nesaskatot problēmu tajā, ka bērniem ir pieejami šādi mazalkoholiski produkti. Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis – ar paredzētajiem likuma grozījumiem tiktu ierobežoti vietējie ražotāji iepretim ražotājiem no citām ES dalībvalstīm, kurās nav šāda ierobežojuma. Nevienlīdzīgu konkurenci kā problēmu piemin arī Ekonomikas ministrijas pārstāve.