ES projekti, sakārtota atalgojuma sistēma, stabilitāte - šie iemesli liek uzņēmējiem valsts sektorā saskatīt potenciāli bīstamu konkurentu.
"Cilvēkresursus lietderīgāk ir investēt privātajā sektorā, bet tagad cilvēki izvēlas nevis, piemēram, dibināt savus uzņēmumus, bet iet strādāt publiskajā sektorā," situāciju raksturo Elīna Egle, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. "Nenoliedzami, konkurence privātā un publiskā sektora starpā par darbiniekiem ir kļuvusi asāka," viņa atzīst. Konkurences dinamiku parādot arī ierēdņu skaita pieaugums, kuru skaits 2006. g., pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, salīdzinot ar gadu pirms tam, audzis par apmēram 4.9 tūkst. "Nevar noliegt, ka savulaik izteiktā vēlme strādāt privātajā sektorā sāk izlīdzināties ar vēlmi savu karjeru veidot valsts pārvaldē," norāda Liene Ozolkāja, SEB Unibankas personāla pārvaldes vadītāja.
"Šobrīd ļoti jūtama valsts sektora ietekme darba tirgū," atzīst Andželika Berga, a/s Hansabanka personāla pārvaldes vadītāja. Viņa skaidro, ka valsts sektors darba ņēmējiem pievilcīgs kļuvis vairāku iemeslu dēļ, piemēram, algas ir pielīdzinātas privātajam sektoram, pastāv apmācību iespējas un dažkārt - nesteidzīgāks darba ritms un slodze. "Tas vairāk ir amatu, nevis nozaru jautājums," taujāta par nozarēm, kur sektoru konkurence par darbaspēku varētu būt asākā, teic E. Egle. Kā karsti pīrādziņi tiekot izķerti projektu vadītāji, finansisti.
Nākotnē, sakārtojot atalgojuma sistēmu, valsts varētu kļūt par vēl spēcīgāku konkurentu darbaspēka tirgū, tomēr ir arī politiskais faktors. "Piemēram, inflācijas ierobežošanas plāna kontekstā izskanējusi doma, ka jāiesaldē publiskajā sektorā strādājošo algas," saka Mārtiņš Veidemanis, Fontes Latvija pētījumu grupas konsultants.
Izķer jaunos
Valsts sektors līderpozīcijām tuvojas studentu un jaunu speciālistu nodarbināšanā. Kā atzīst eksperti, tikko no skolas sola un esošie studenti arvien biežāk izvēlas kļūt par valsts iestāžu darbiniekiem. "Valsts sektorā bieži vien trūkst interesentu vakances aizpildīšanai un tiek paņemts, iespējams, ne tik pieredzējis kandidāts, kuru apmāca, bet viņš vēlāk pamet valsts sektoru," stāsta M. Veidemanis. ·ie cilvēki, kas guvuši pieredzi valsts sektorā, bieži, vien uzņēmumā tiek izmantoti kā sava veida lobijs - viņi zina valsts iestāžu drēbi un tādēļ sadarbojas ar attiecīgajām iestādēm. "Izjūtama ir tieši augstskolu beidzēju izvēle strādāt valsts sektora ar ES saistītajos projektos," stāsta A. Berga.
Daļa nebīstas
Tiesa, daļa uzņēmēju atzīst, ka valsts sektora konkurenci stipri neizjūtot, jo katram ir sava specifika - valsts sektorā strādāt izvēlas darbinieki, kas meklē lielāku stabilitāti. "Konsultanta darbs ir smags un grūts, ja gribas stabilitāti - iet strādāt valsts sektorā," stāsta Irēna Rudzāte, konsultāciju uzņēmuma Zygon Baltic Consulting projektu direktore. "Es pat varētu teikt, ka tā plūsma iet otrā virzienā - no publiskā uz privāto sektoru," saka apsardzes uzņēmuma Falck Apsargs valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis. To, ka "katrai cibiņai savs vāciņš", apstiprina arī M. Veidemanis - publiskajā sektorā savu vietu var atrast cilvēki, kas mīl stabilitāti un nebaidās no nelielas valstiskuma piegaršas - birokrātiskās procedūras reizēm var būt tik garas, ka labas idejas paliek nerealizētas. Savukārt privātajā sektorā darbs ir dinamiskāks, bet tajā pašā laikā vairāk atkarīgs, piemēram, no pasūtījumiem.
Šobrīd valsts sektorā tiek īstenota Koncepcija par valsts sektorā nodarbināto vienoto darba samaksas sistēmu, kas paredz valsts sektorā strādājošo darba algu sasaisti ar privātā sektora atalgojumu, skaidro Finanšu ministrijas Darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa. Viņa stāsta, ka darba samaksas sistēmā iekļautā mēnešalgu skala valsts sektorā tiekot veidota atbilstoši SIA Fontes Latvija veiktajiem pētījumiem par darba algām privātajā sektorā. Darba samaksas sistēma ir veidota tā, lai valsts iestādēs strādājošo algas būtu apmēram 75%-80% no privātā sektora algām.
Uz papīra vairāk
Statistikas dati parāda, ka jau tradicionāli oficiālā darba samaksa, kas parādās statistikas rādītājos, publiskajā sektorā ir vidēji par 25% lielāka nekā privātajā sektorā. Speciālisti gan atzīst, ka šie dati daļēji neatbilst realitātei - vērā jāņem pelēkā ekonomika un tas, ka vēl joprojām liela daļa privātajā sektorā, it īpaši nelielos uzņēmumos strādājošo aplok-snē saņem ja ne visu algu, tad vismaz daļu no tās.
Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka gada darba alga 2005. g. salīdzinot ar 2004., publiskajā sektorā augusi par 18%, bet privātajā - par 17%. 2006. g. privātajā sektorā algu kāpums bijis nedaudz straujāks - 24%, salīdzinot ar 23% kāpumu publiskajā.
Interesanti izskatās algas gada griezumā - publiskajā sektorā ļoti redzami ir decembra pīķi - straujš vidējās darba samaksas pieaugums tieši decembrī, kad izmaksā prēmijas. Db jau ziņoja (29.12.2006.), ka, piemēram, pērn lielākās tiesas ministriju ierēdņi tika pie prēmijām 25-120% apmērā no mēneša algas.
Katrā mājā maksā pa savam
Dati par algām ministrijās pārsteidz - uz štata vietu atvēlētie līdzekļi ministriju starpā atšķiras pat par 400%.
Skaidrojot, kāpēc pastāv ievērojamas vidējo algu atšķirības starp ministrijām, Finanšu ministrijas Darba samaksas politikas nodaļas vadītāja Inga Ošiņa norāda, ka, iespējams, iemesls ir dažādā amatu struktūra iestādēs, kā arī dažādie atalgojuma fondu apmēri. Tiesa, vienotās darba samaksas sistēmas ieviešana šobrīd ir tikko uzsākta. Līdz ar to, kā atzīst I.Ošiņa, darba samaksa starp ministrijām varētu izlīdzināties līdz 2011. gadam, jo šis process ir gan darbietilpīgs, gan prasa ievērojamus finanšu resursus.
Par labāk atalgoto ministriju var saukt Ārlietu ministriju, kur 2007. gadā no algu fonda darbiniekam mēnesī vidēji atvēlēti 1789 lati. Tiesa, šeit vērā jāņem ministrijas specifika - tajā ir visvairāk darbinieku (702) un daļa no tiem ir diplomātisko vēstniecību darbinieki. Ne pārāk atpaliek Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kurā algu fonds mēnesī uz darbinieku ir 1559 lati.
Salīdzinot ar vairāk nekā tūkstoš latiem lielā daļā ministriju, visai pieticīgs algu fonds uz darbinieku mēnesī ir Kultūras ministrijā - 357 Ls. Ievērojami mazāk nekā citās ministrijās atvēlēts Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas darbiniekiem - attiecīgi 619 un 664 lati.
Vidēji ministrijās algu fonds uz darbinieku, salīdzinot 2004. un 2007. gada rādītājus, palielinājies par 55%. Straujākais pieaugums bijis Ekonomikas ministrijā -- 70% un Zemkopības ministrijā - 69%. Mazāk strauji, par 41 un 43%, palielinājies atalgojuma fonds Izglītības un zinātnes un Finanšu ministrijās.
Tomēr par spīti atalgojuma pieaugumam, problēmas nokomplektēt štatu ministrijās nav izzudušas. Vidēji neaizpildītas ir 10-20% no štata vietām, bet atsevišķās ministrijās to ir vēl vairāk. Piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā neaizpildīti ir 30% štata vietu jeb 44 no 149. Dažādu apstākļu dēļ, tajā skaitā arī salīdzinot ar privāto sektoru zemā atalgojuma dēļ ministrijā vakantas ir apmēram 20 štata vietas, tā Kristīne Barševska, Vides ministrijas pārstāve.
Tomēr arī Valsts kontrolē, kuras vadītāja Inguna Sudraba ir spējusi izbīdīt papildu līdzekļus iestādes algu budžetam, pilnu štatu nokomplektēt neizdodas.