Transports un loģistika

Par eirovinjeti varēs samaksāt lielveikalos

, 12.03.2009

Jaunākais izdevums

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināta eirovinjetes maksāšanas un administrēšanas kārtība.

Kā Db.lv jau rakstīja, eirovinjeti jeb autoceļu nodevu kravu pārvadātājiem virs 12 t paredzēts noteikt ar nākamā gada 1. janvāri. Tas saistīts ar to, ka eirovinjetes iekasēšanai nepieciešams piesaistīt konkursa kārtībā privātu operatoru, kā arī jāizveido nodevas iekasēšanas infrastruktūra. Paredzēts, ka iespējas nodevas samaksai būs 24 stundas diennaktī vismaz lielākajās tirdzniecības vietās un izmantot varēs visus parastos maksāšanas līdzekļus.

Eirovinjeti būs iespējams maksāt gan par atsevišķām dienām, samaksājot 7 Ls par dienu, jeb nopirkt to uz gadu par aptuveni 500 Ls. Satiksmes ministrija aplēsusi, ka 2010. gadā eirovinjete budžetā ienesīs 9.3 milj. Ls.

Katru gadu Latvijas teritoriju šķērso ap 200 tūkst. kravas automobiļu virs 12 t. Paredzēts, ka ārzemju tranzīts Latvijā gadā atstās ap 1.4 milj. Ls, vietējie pārvadātāji, iegādājoties 1 dienas eirovinjetes, ap 4.4. milj. Ls, bet gada nodevas maksātāji — ap 3.5 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalos varētu tikt veidoti speciāli plaukti tikai ar Latvijas, tai skaitā reģionos ražotām precēm.

Šādu ierosinājumu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izteicis Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards, debatējot par valdības uzstādījumu ekonomikas ministrijai līdz šī gada 3. martam izstrādāt plānu, kā novērst atsevišķu lielveikalu ķēžu dominēšanu Latvijas tirgū. Komisijas sēdē notika diskusija par veicamajiem pasākumiem Latvijas preču atbalstam.

«Lielveikali varētu aktīvāk ņemt Latvijas zemnieku un pārtikas pārstrādātāju produkciju, tomēr te lielu lomu spēlē tirgus procesi, Latvijai atrodoties Eiropas Savienībā (ES). Tomēr mēs esam atraduši variantu, kā arī juridiski pareizi atbalstīt Latvijas preces lielveikalos. Atsaucoties uz kultūrvēsturisko mantojumu, kura saglabāšana ES tiek augstu vērtēta un atbalstīta, lielveikalos varētu tikt veidoti speciāli plaukti tikai ar Latvijas, tai skaitā reģionos ražotām mazo uzņēmēju precēm,» savu situācijas risinājumu piedāvāja K. Gerhards.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eirovinjeti ieviesīs no 2014. gada

Līva Melbārzde, 25.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas ierosinājumu atlikt autoceļu lietošanas nodevas jeb eirovinjetes ieviešanu līdz 2014. gadam.

Tas nepieciešams, izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju valstī, kā arī kavēšanos nolīgumu grozījumu saskaņošanā ar Krieviju un Baltkrieviju, skaidro Satiksmes ministrija. Lai likumprojekts stātos spēkā, tas vēl jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam. Kārtība, kādā tiks veikti maksājumi par valsts galveno autoceļu lietošanu, tiks izstrādāta pēc tam, kad valdībā būs apstiprināti visi nepieciešamie normatīvo aktu projekti.

Ieviešanas termiņu aicinājusi pagarināt biedrība Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome. Konsultācijas notikušas arī ar Zemnieku saeimu un Autopārvadātāju asociāciju Latvijas Auto. Aicinājums ir pamatots ar lūgumu nepalielināt finansiālo slogu Latvijas autopārvadātājiem un lauksaimniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Autoceļu lietošanas nodevu grib atlikt uz 2012. gadu

Paula Prauliņa, 05.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot vispārējo ekonomisko situāciju un ņemot vērā autopārvadātāju pārstāvju priekšlikumus, kā arī starpvaldību nolīgumu nianses ar kaimiņvalstīm, Satiksmes ministrija rosinājusi ieviest eirovinjeti ne ātrāk kā 2012. gada 1. janvārī.

Sākotnēji Autoceļu lietošanas nodevas likumā bija noteikts, ka eirovinjeti ievieš 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un autopārvadātāju nozares pārstāvju lūgumu, šī maksājuma ieviešana tika atlikta uz 2011. gada 1. janvāri. Ceturtdien, 5. augustā, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie «Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā» paredz noteikt eirovinjetes uzsākšanu 2012. gada 1. janvārī.

Satiksmes ministrija rosina pagarināt likuma spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā autopārvadātāju un lauksaimnieku asociāciju lūgumu šajos ekonomiskās krīzes apstākļos nepalielināt finansiālo slogu. Bez tam, lai ieviestu nodevu, Latvijas iesniegtos grozījumus nepieciešams saskaņot jau ar spēkā esošajiem nolīgumiem par automobiļu starptautisko satiksmi ar Krieviju un Baltkrieviju, kuri pašreiz paredz savstarpējus atbrīvojumus no nodokļiem un valsts nodevām, kas saistītas ar autoceļu izmantošanu un uzturēšanu. Savukārt nodevas ieviešana un piemērošana pārējiem valstu pārvadātājiem, kamēr nav grozīti minētie nolīgumi ar Baltkrieviju un Krieviju, nostādītu viņus nevienlīdzīgā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielveikali sāk tirgot Mārupes tomātus

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No piektdienas pircējiem būs iespēja Maxima XXX lielveikalos iegādāties jauno SIA Mārupes Siltumnīcas tomātu ražu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Mārupes tomāti būs pieejami Maxima XXX lielveikalos Rīgā - K.Ulmaņa gatvē 88a, A.Deglava ielā 67 un Slokas ielā 115, bet jau no nākamās nedēļas jaunā Mārupes tomātu raža nonāks arī citos Maxima lielveikalos visā Latvijā.

Patlaban Maxima lielveikalos Latvijā audzētās ražas plauktos papildus Mārupes tomātiem ir pieejami īsie un garie gurķi, dzeltenie Latvijas tomāti, kā arī Latvijā audzētie lociņi un salāti podiņos. Nākamnedēļ veikalu plauktos nonāks arī SIA Rītausma un citu Latvijas audzētāju tomāti.

Arī lielveikalā Rimi no šodienas iespējams iegādāties Mārupes siltumnīcās audzētos tomātus, kurus piegādā kooperatīvā saimniecība Baltijas dārzeņi. Pirmās Mārupes ražas tomāti pieejami Rimi lielveikalos Rīgā t/c Spice un t/p Alfa, kā arī veikalos Galerijā Centrs un Lielupe, savukārt palielinoties ražai, tomātus varēs iegādāties arī pārējos Rimi un Supernetto veikalos visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot pārbaudes lielveikalu tīklos, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav atradis pierādījumus tam, ka no Zviedrijas ievesti lēti kartupeļi, ko realizē pašmāju veikalos.

Piektdien veicām pārbaudes lielveikalos un pagaidām nav apstiprinājusies informācija, ka no Zviedrijas būtu ievesti lēti kartupeļi, ko realizē lielveikalos, DB.lv skaidro PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis. Lielveikalos inspektori konstatējuši pārsvarā Latvijā audzētus kartupeļus un no Lietuvas ievestos. Pirmdien pārbaudes turpināsies uzņēmumos, kas kartupeļus fasē, kā arī lielveikalos.

Jāatgādina, ka PVD pārbaudes sāka pēc tam, kad masu medijos izskanēja informācija par lētiem, it kā no Zviedrijas ievestiem kartupeļiem, kas varot sagraut vietējo ražotāju biznesu. Zemnieks Ritvars Leitens no SIA Ruģēni zināja teikt, ka lēto kartupeļu krava ienākusi Rīgas ostā un tālāk tā nokļuvusi realizācijā. E. Zavadskis gan sacīja, ka PVD lūgusi informāciju arī no robežsardzes, kur apliecināts, ka pagājušā nedēļā nevienas kartupeļu kravas no Zviedrijas nav bijis. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta direktors uzsvēra, ka «pagaidām viss ir baumu līmenī», un, ja kādam ir detalizēta informācija par notikušo, tad lūgums ziņot PVD. «Mēs kā dienests esam noreaģējuši, bet nav garantijas, ka izskanējusī informācija apstiprināsies,» tā E. Zavadskis. Un pat ja šī informācija apstiprinātos, tā nav nosodāma rīcība, jo ES tā ir legāla prakse – pārvietot preces, teica PVD pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākajos tirdzniecības centros šogad jau atvērti vai plāno to darīt vairāk nekā 15 apģērbu, apavu un aksesuāru veikalu. Tam par iemeslu ir ievērojami zemākas nomas cenas, raksta Diena.

Lai gan mazumtirdzniecības apgrozījums pārliecinoši krīt un apģērbus patlaban pērk par 26% mazāk nekā pērn, tirgotāji steidz ieņemt brīvās vietas lielveikalos, kuras atstājuši konkurenti. Kā galveno argumentu par labu ienākšanai veikalnieki min zemākas ienākšanas barjeras. Konkurentu atstātās telpas nākamais īrnieks var iegūt ievērojami lētāk.

Reālu peļņu tirgotāji varētu panākt pēc gada, tāpēc jauniem spēlētājiem ir jābūt gana spēcīgiem, lai šo laiku izturētu. Pēc šāda principa vadās arī Irina Patrašanu, kuras uzņēmums tirdzniecības centrā Spice nupat atvēris vācu zīmola Apart veikalu. Viņa norāda, ka peļņu ir gatava gaidīt gadu vai pat divus, taču ir pārliecināta, ka krīze ir īstais laiks ieguldījumiem. Kad tā beigsies, no jauna sāksies problēmas ar telpām un darbaspēku, tāpēc savu vietu tirgū labāk aizņemt tagad. Galerijā Centrs jaunatvērto veikalu Replay atvēris Aivars Bunde, kurš norāda, ka jāpaspēj aizpildīt konkurentu aiziešanas dēļ atbrīvojušās nišas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotāja Rimi Latvia pirms gada uzsāktā iniciatīva veikalos bērniem piedāvāt bezmaksas augļus ir paplašinājusies un no šā gada ieviesta visos Rimi lielveikalos. Šā gada pirmajā pusgadā šai iniciatīvai kopā esot novirzīti vairāk nekā 10 tūkstoši kilogramu augļu.

Augļi, kas tiek piedāvāti bērniem bez maksas, ir tādi paši kā veikalu augļu nodaļas piedāvājumā. Uzņēmums, veicot iepirkumus pārdošanai, ņem vērā to, ka daļa no iepirktajiem augļiem tiks novirzīta šai iniciatīvai kā bezmaksas piedāvājums.

Iniciatīva piedāvāt bērniem bezmaksas augļus radusies, uzņēmumam vēloties veicināt sabiedrības izpratni par veselīga dzīvesveida nozīmi. «Esam pārliecināti, ka jau no mazotnes nepieciešams bērnus mudināt izvēlēties veselīgas alternatīvas, un viens no vienkāršākajiem veidiem ir savā ikdienas uzturā iekļaut augļus,» stāsta K.Ciemīte.

2018.gada nogalē ar bezmaksas augļiem mazākie veikalu apmeklētāji piektdienās un nedēļu nogalēs tika cienāti divos lielveikalos - Rimi Spice un Rimi Pulkvedis. Nedēļas nogales un piektdienas tika izvēlētas tādēļ, ka tieši tad ģimenes ar bērniem dodas iepirkties kopā visbiežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir noslēgušas trīspusējos līgumus ar degvielas uzpildes stacijām (DUS) AS Virši-A, SIA LUKoil Baltija R un SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, kā arī ar SIA Merkūrijs EU par eirovinjetes tirdzniecību.

Kā informē VAS Latvijas Valsts ceļi Satiksmes informācijas centra projektu vadītājs Lauris Vilnītis, saskaņā ar līgumiem DUS nodrošinās autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas pakalpojumu, kas nozīmē, ka šajās DUS kravas transporta autovadītāji varēs iegādāties eirovinjetes par Latvijas galveno ceļu izmantošanu.

SIA Merkūrijs EU nodrošinās muitas brokeru pakalpojumus robežpunktos Terehovā, Grebņevā un Lomašos, kur arī būs iespēja iegādāties eirovinjeti.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka 2008. gada nogalē pieņemtais Autoceļu lietošanas nodevas (vinjetes) likums stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā, Latvijai pievienojoties to Eiropas Savienības (ES) valstu pulkam – patiesībā teju visām –, kurās par atsevišķu ceļu posmu lietošanu kravas automobiļiem (Latvijā virs 3,5 t) jāmaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lielveikalu vietās svētdienās varētu veidoties zemnieku tirdziņi

Dienas Bizness, 08.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja svētdienās nestrādātu lielveikali, to vietā varētu veidoties tirdziņi, kuros mazie tirgotāji un zemnieki pārdotu savu produkciju, uzskata Biedrības Brīvie demokrāti pārstāvis, Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Sarunā ar Latvijas Radio deputāts, kurš rosina apsvērt lielveikalu tirdzniecības aizliegumu svētdienās, norādīja, ka valsts šo jomu var regulēt. Kā piemēru viņš minēja Lielbritānijas konstitucionālās tiesas spriedumu, kurā ticis secināts, ka šāda norma ir saprātīga.

V. Valainis skaidroja, ka bieži tiekot runāts par pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes vērtībām. Tajā pašā laikā svētdienās pie lielveikaliem neesot iespējams atstāt mašīnu, bet uz pasākumiem, kurus organizē pilsētas vai nevalstiskās organizācijas, cilvēki nenākot. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Skolā aizsāktais apģērbu aizsargmaisu bizness plaukst

Anda Asere, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu aizsargmaisu ražotājs SIA Simple+ paplašina sortimentu un pievēršas arī uzvalku un citu apģērbu produktiem.

Pērn SIA Simple+ apgrozījums bija nedaudz mazāks par 30 tūkstošiem eiro. Šogad plānota ievērojama izaugsme un apgrozījums varētu sasniegt 50 tūkstošus eiro, stāsta uzņēmuma īpašnieks Kristiāns Lancmanis.

Simple+ ir četri aizsargmaisi, bet katrs no tiem ir pieejams divās krāsās, ar paplašinājumu sānos vai bez, kā arī dažādos izmēros. Kopumā ir iespējamas daudzas variācijas, un dažreiz šķiet, ka sortiments ir nedaudz par plašu. Uzņēmums piedāvā arī personalizētus maisus kolektīviem – sākot ar logo uzdrukāšanu un beidzot ar pilnībā individualizētu maisu tam nepieciešamajā garumā un platumā. Piemēram, ir daži kolektīvi, kam nepieciešams pārvadāt divus, trīs tautastērpus, – tiem tiek saražoti platāki maisi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vienā veikalā pat bijis nepieciešams izsaukt policiju, lai atjaunotu kārtību.

Atlaides šokolādes un riekstu krēmam «Nutella» izraisījušas kautiņus Francijas lielveikalos, pircējiem sacenšoties par iespēju iegādāties šo produktu.

Haotiskas ainas nofilmētas vairākos «Intermarche» lielveikalos, kur «Nutella» krēmam 950 gramu iepakojumā cena samazināta no 4,70 eiro līdz 1,41 eiro. Atlaides piemērotas miljonam burciņu.

Vienā no tviterī publiskotajiem video redzams, kā pircēji grūstās un kliedz, cenšoties savākt pēc iespējas vairāk «Nutella» burku.

Laikraksts «Le Parisien» ziņo, ka vienā veikalā pat bijis nepieciešams izsaukt policiju, lai atjaunotu kārtību.

Uzņēmums «Ferrero», kas ražo «Nutella», nosodīja notikušo un distancējās no «Intermarche» ķēdes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno vairākos Rīgas lielveikalos izveidot klientu apkalpošanas centrus. Šāda ideja radusies, jo nākamā gada janvāra vidū ekspluatācijā tiks nodota jaunā VID ēka Talejas ielā 1, kurā atradīsies arī klientu apkalpošanas centrs, bet pašreizējie centri tiks likvidēti, skaidroja VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone.

Lai iedzīvotājiem nebūtu jādodas cauri visai pilsētai uz galveno VID ēku, tādējādi patērējot gan laiku, gan līdzekļus, plānots, ka VID īrēs telpas lielveikalos, kur tad attiecīgi arī izvietosies apkalpošanas centri. Tomēr jāmin, ka šajos klientu apkalpošanas centros tiks sniegts ierobežots pakalpojumu klāsts.

Šobrīd norit pārrunas ar lielveikaliem, bet pirmais centrs varētu tikt izveidots Pārdaugavā Mūkusalas ielā - veikalā Maxima. Plānots, ka centri varētu atrasties ne tikai Maxima, bet arī Rimi un citos lielveikalos. Jāmin, ka iecerēts, ka VID centru darba laiks būs tāds pats kā attiecīgajam lielveikalam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Spilva sasniedz 2.5 % sulu tirgū

, 11.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spilva sulu tirgū ienāca šovasar un patlaban lielveikalos tās tirgus daļa pārsniegusi 2.5 %

«Pirmajos mēnešos plānotos Spilvas sulu pārdošanas apjomus esam sasnieguši. Pašreiz lielveikalos Spilvas sulu tirgus daļa, pēc mūsu aprēķiniem, pārsniedz 2,5% apjomu un tuvojas 3% atzīmei. Ienākot sulu tirgū, bija jāsaskaras ar sīvu konkurenci, taču tas nebija pārsteigums, jo ciešu konkurenci jau prognozējām pirms ienākšanas sulu tirgū,» skaidro Spilvas tirdzniecības un mārketinga direktore Dana Erciņa.

Spilvas mērķis sulu segmentā ir ieņemt 3% tirgus lielveikalos un 5% pārējā Latvijas tirgū līdz 2009. gada beigām. Kopš ienākšanas Latvijas tirgū pircējiem ir pieejami 6 sulu veidi, taču drīzumā būs pieejami vairāki jauni Spilvas sulu veidi, t.sk. ananāsu un persiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par ceļiem vasarā vēl nebūs jāmaksā

, 09.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija nolēmusi eirovinjeti jeb maksu par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas automašīnām ieviest tikai no 2009. gada sākuma.

Sākotnēji tika plānots, ka tā tiks ieviesta jau šī gada jūlijā, tomēr šī iecere atlikta grūtās situācijas dēļ autopārvadājumu nozarē. Nesen maksu par ceļu lietošanu ieviesa arī Krievija, tomēr šobrīd norit sarunas, lai tā šo nodevu neiekasē, kamēr tādu pašu nodevu nebūs ieviesusi ari Latvija. Pagaidām esot panākta mutiska vienošanās par to, uzsver Satiksmes ministrijas pārstāvis Georgs Lancmanis.

Starptautiskie autopārvadātāji, kuri šobrīd piedzīvo sen neredzētu kravu pārvadājumu apjoma kritumu, norāda, ka neiebilst pret eirovinjetes ieviešanu, bet vien lūdz tās ieviešanu atlikt uz laiku, kad Latvijas un pasaules ekonomika būs atguvusies un arī autopārvadātāji būs izķepurojušies no krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Maksu par ceļiem atliks vismaz līdz 2011. gadam

, 25.03.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksas ieviešana par valsts galveno autoceļu lietošanu kravas transportlīdzekļiem tiks atlikta vismaz līdz 2011. gadam.

To tikšanās laikā ar Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju (LTBA) solījis jaunais Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, Db apstiprināja Satiksmes ministrijā (SM).

«Šāda iespējamība tiek izvērtēta tādēļ, ka situācija kravu pārvadājumos pa autoceļiem joprojām ir kritiska. Līdz ar to par maksājuma ieviešanu šogad nevar būt ne runas, un arī nākamā gada laikā to diez vai sāks iekasēt. Tomēr galējais lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts,» uzsver SM pārstāvji.

Iepriekš Satiksmes ministrija bija iecerējusi maksu par ceļiem jeb eirovinjeti ieviest 2010. gada sākumā. Tomēr autopārvadātāji vairākkārt griezās pie ministrijas ar lūgumiem uz laiku atcelt eirovinjetes ieviešanu, pamatojoties uz šobrīd nozarē valdošo smago situāciju un krītošiem pārvadājumu apjomiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virknes politiķu pēkšņā vēlme ierobežot ofšoru kompāniju darbību Latvijā un piespiest tos uzrādīt patiesos īpašniekus varot likt ciest visiem pārējiem, kuriem ar ofšoriem nav nekāda sakara, liecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku aptaujāto sacītais.

Pārvadājumi

Autopārvadātājiem izmaksas pieaugs līdz pieciem procentiem

Eirovinjeti jeb ceļu lietošanas maksu Latvijā plānots ieviest tikai no 2014. gada.

Baltijas TOP

Rimi Eesti Food – igauņu nacionālās iepirkšanās īpatnības

Igauņiem sava tirgus aizsargāšana un izvēle par labu Igaunijas produktiem ir izteiktāka nekā Baltijas kaimiņiem, bet katrai pārliecībai ir sava cena.

Farmācija

Vakcīnas iepirksim kopā

Baltijas veselības ministri drīzumā slēgs līgumu par kopīgiem zāļu iepirkumiem.

Pārskati

Rentabilitātes dati 2008. gada līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kravu pārvadāšanas uzņēmumi protestē pret eirovinjetes ieviešanu - fotogrāfijās

Lelde Petrāne, 01.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadāšanas uzņēmumi šodien apvienojās akcijā, lai izteiktu savu sašutumu par papildu ceļu nodokļa, dēvēta par eirovinjeti, iekasēšanas uzsākšanu.

Nodokļu sloga palielināšana apdraudot nozares uzņēmumu pastāvēšanu, un desmitiem tūkstoši tajā nodarbināto varot palikt bez iztikas. Tāpēc kravu pārvadātāji 1.jūlijā pulcējās protesta pasākumā 11.novembra krastmalā pie Rīgas pils, lai uzrunātu sabiedrību un valsts varu.

Šī raksta galerijā aplūkojamas akcijas, kas paralizēja satiksmi Rīgas centrā, fotogrāfijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu pārvadātāji rītdien sola pulcēties 11.novembra krastmalā

Lelde Petrāne, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 1. jūlijā, kravu pārvadāšanas uzņēmumi paredzējuši apvienoties akcijā, lai izteiktu savu sašutumu par steigšus ievestā papildu ceļu nodokļa, dēvēta par «eirovinjeti», iekasēšanas uzsākšanu. Nodokļu sloga palielināšana apdraudot nozares uzņēmumu pastāvēšanu, un desmitiem tūkstoši tajā nodarbināto varot palikt bez iztikas.

Tāpēc kravu pārvadātāji 1.jūlijā plkst. 12:00 pulcēsies protesta pasākumā 11.novembra krastmalā pie Rīgas pils, lai uzrunātu sabiedrību un valsts varu.

Nozares pārstāvji ar saviem iebildumiem un argumentiem jau iepazīstināja Saeimu, tomēr valdošās koalīcijas deputāti 19. jūnijā atteicās sekot Igaunijas paraugam un atlikt eirovinjetes ieviešanu līdz 2016.gadam, uzsver Ziedonis Apariņš, uzņēmumu pārstāvis. «Bez atbildes palika arī vēršanās pie Ministru prezidentes un satiksmes ministra. Tādēļ kravu autopārvadātājiem ir jārēķinās ar papildus izdevumiem, kas rada maksātnespējas draudus. Patlaban, starptautiskajā pārvadājumu tirgū valdot politiskās krīzes (Ukraina, Krima, ES sankcijas pret Krieviju) un Krievijas rubļa kursa krituma radītajam apsīkumam, šāds maksājums grauj Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un radītu tiem tiešus bankrota draudus, dodot priekšrocības citu valstu pārvadātājiem. Nozari, kas patlaban nodarbina apmēram 30 tūkstošus cilvēku un dod iztiku viņu ģimenēm, tādējādi piemeklētu masveida bezdarbs,» skaidro Z. Apariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļu nodevas ieviešana Latvijā tiek atlikta līdz 2011. gadam, šodien, pieņemot attiecīgus grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā nolēma Saeima.

Db jau vairākkārt vēstījis, ka, neraugoties uz autopārvadātāju iebildumiem, autoceļu lietošanas nodevu jeb tā dēvēto eirovinjeti Latvijā bija plānots ieviest jau no šī gada 1. jūlija.

Šī nodeva būtu jāmaksā kravas autopārvadājumu veicējiem – gan tiem, kas Latviju šķērso tranzītā, gan vietējiem pārvadātājiem.

Ārvalstu autopārvadātājiem eirovinjete izmaksātu 7 Ls dienā, bet vietējiem autopārvadātājiem šīs nodevas gada likme būtu aptuveni 500 Ls gadā.

Valsts budžeta ieņēmumi no šīs nodevas tika plānoti 9. 3 milj. Ls apmērā gadā.

Operatoru, kas nodrošinātu nodevas iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, Satiksmes ministrija bija plānojusi uzticēt privātai kompānijai, kas tiktu izvēlēta konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban tikai 16 % iedzīvotāju ir pārliecināti, ka par mājokli varēs samaksāt bez grūtībām, liecina DnB Nord Latvijas barometra pētījums.

Saskaņā ar pētījuma datiem vairāk nekā divas piektdaļas jeb 44 % iedzīvotāju, raksturojot savas iespējas segt maksājumus par mājokļa uzturēšanu, domā, ka spēs tos nomaksāt, lai arī nāksies ekonomēt uz citām lietām.

19 % prognozē, ka, kaut arī tagad spēj segt maksājumus, līdz apkures sezonas beigām, visticamāk, iekrāsies parādi.

Savukārt 12 % iedzīvotāju jau tagad netiek galā un viņiem ir parādi par mājokļa uzturēšanu.

Rīgā dzīvojošie biežāk nekā aptaujātie citās pilsētās un laukos ir pauduši bažas, ka līdz apkures sezonas beigām viņiem, visticamāk, būs parādi par mājokli, bet laukos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā uzskatīja, ka varēs samaksāt par mājokli bez problēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: 10% no pelēkās naudas - maksa par finansiālo nevainību

Dienas Bizness, 16.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns Latvijā veiksmīgi strādājot, daļa tā pasākumu jau ieviesti, un atlicis īstenot arī pārējos - tad jau viss būšot kārtībā. Šāda veida apgalvojumus laiku pa laikam nākas dzirdēt no valdības puses. Grūti pateikt, kas tik grandiozs ir realizēts, lai būtiski ierobežotu pelēkās ekonomikas uzvaras gājienu, tomēr viens no tā saucamajiem nākamajiem soļiem var radīt vienīgi izbrīna sajūtu.

Runa ir par ieceri ieviest sava veida nenomaksāto nodokļu legalizāciju attiecībā uz iepriekšējiem gadiem, par saņemto pelēko naudu paprasot samaksāt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) samazināto likmi 10% apmērā. Interesanta doma! Tā ir interesanta kaut vai tāpēc, ka šīs ieceres īstenošanas gadījumā tiks vienkārši pateikts - tie iedzīvotāji, kuri līdz šim ir godīgi maksājuši likumdošanā noteikto 25% likmi, ir totāli muļķi, jo nu varēs izbraukt pa lēto. Ļoti cerams, ka daļa strādājošo šobrīd nespriež - IIN vairs nemaksāšu, jo gan jau kādreiz to varēs samaksāt ar pieklājīgu atlaidi… Patiesību sakot, māc gan pamatīgas šaubas par to, vai šādā veidā valsts budžetu kaut cik vispār izdosies papildināt. Pirmkārt, gribētos gan redzēt, cik daudz ir tik apzinīgu iedzīvotāju, kas labprātīgi stāvēs pie VID durvīm, turot rokās naudu, no kuras būtu gatavi šķirties, lai tikai nopirktu sev finansiālo nevainību. Ir taču skaidrs, ka šāds aicinājums samaksāt minētos 10% būs adresēts vien tiem iedzīvotājiem, kuru saistību ar pelēko ekonomiku atbildīgās institūcijas nekādi nespēj pierādīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lai izvairītos no soda, IIN parāds jāsamaksā līdz 17.jūnijam

Zane Atlāce - Bistere, Māris Ķirsons, 01.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likums pašreiz paredz, ka šī nodokļa samaksas termiņš ir 15 dienas pēc deklarācijas iesniegšanas termiņa (1.jūnijs), līdz ar to 2019. gadā termiņš, kad vajadzētu samaksāt šo nodokli, iestāsies 17. jūnijā.

Pēc šī datuma jau parādniekam jārēķinās ar nokavējuma naudu par nesamaksāto summu.

Tiesa, valdība šonedēļ lēma, ka iedzīvotāji, kuri palikuši valstij parādā, IIN parādu varēs samaksāt līdz 2020.gada 1.decembrim. Lai šādas izmaiņas stātos spēkā, par tām vēl jānobalso Saeimai, līdz kurai šis jautājums pašlaik vēl nav nonācis.

Iespēja izveidojušos IIN parādu sadalīt un samaksāt pakāpeniski pašlaik paredzēta tikai tiem, kam parāds ir 640 eiro un vairāk. Tie būs tiesīgi to sadalīt trijos vienādos maksājumos: pirmais – līdz 17. jūnijam, otrais – līdz 16. jūlijam un trešais – pēdējais – līdz 16. augustam. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane DB norāda, ka algota darba darītājiem 640 eiro piemaksa valsts budžetam varētu izveidoties tikai kādos īpašos gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Raidījums: Arčers neizdarības dēļ strādnieki paliek ar 2 000 latu nodokļu parādu

Dienas Bizness, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma Arčers palaidusi garām starptautiskus noteikumus attiecībā uz nodokļu maksāšanu gadījumā, ja Latvijas uzņēmums darbojas citā valstī. Tā rezultātā diviem bijušiem Arčers darbiniekiem patlaban pašiem jātiek galā ar vairāk nekā 2 000 latu parādu.

Divi Latvijas būvfirmas bijušie darbinieki pirms gada gribējuši labi nopelnīt un braukuši strādāt uz Norvēģiju. Pēc atgriešanās, no darba būvfirmā aizgājuši. Liels bijis šoks, kad pirms divām nedēļām viņi saņēmuši draudu vēstules no norvēģu ieņēmumu dienesta. Šajā skandināvu valstī viņus uzskata par nodokļu nemaksātājiem un pieprasa nekavējoties norēķināties par it kā Norvēģijas kasei garām aizgājušajiem līdzekļiem. Atklājies, ka pie vainas ir būvfirmas neizdarība, vēsta raidījums Nekā Personīga.

Miķelis Bērziņš un Herberts Horsts no pagājušā gada februāra līdz novembrim strādāja Norvēģijā. Firma Arčers tur bija uzvarējusi vairākus pasūtījumus un nosūtīja uz šo Skandināvijas valsti savus strādniekus. Gatavoja stikla fasādes un stikla grīdas trim skolām un viesnīcai.

Komentāri

Pievienot komentāru