Rīgā pašlaik ir ap 6000 dzīvojamo māju, kam būtu nepieciešama neatliekama renovācija energoefektivitātes paaugstināšanai, konferencē Enerģijas ietaupījumi - jaunas iespējas tipveida daudzdzīvokļu ēku atjaunošanā sacīja Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna.

Nepieciešamais finansējums šo ēku siltināšanai lēšams 1,8 miljardu eiro apmērā, pastāstīja Rubīna. Noslēdzot 2014.gadu, Rīgā pavisam tika renovētas 63 mājas, kas nesasniedz pat procentu no minētajām 6000 ēkām.

Rubīna skaidroja, ka pašvaldība var atbalstīt māju siltināšanu, atbalstot daudzdzīvokļu māju energoauditu un energosertifikātu izstrādi, piedaloties renovācijas procesa finansēšanā, veidojot pašvaldības Rotācijas fondu māju renovācijas atbalstam, kā arī samazinot nekustamā īpašuma nodokli renovētām mājām.

Rubīna uzsvēra, ka Rīgā kopš 2011.gada ar pašvaldības finansiālu atbalstu izstrādāti vairāk nekā 200 energoauditi dažādām ēkām, tomēr tie derot vien ievietošanai konkrētās mājas lietā un dzīvokļu īpašnieku mudināšanai izšķirties par mājas renovāciju. Renovācijai šos auditus izmantot nevar, jo nepastāv vienota forma to sagatavošanā. Līdz ar to auditos arvien veidojas jaunas izmaiņas - izmanto citas aprēķinu metodikas un atskaišu formas.

Nodokļu likmju samazināšana visvairāk veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvāko piecu gadu laikā, uzskata Deloitte CE CFO survey pētījuma laikā aptaujātie finanšu direktori.

Kā nākamie izaugsmes faktori tiek minēti tehnoloģiju attīstība un valsts atbalsts uzņēmējiem, piemēram, ES fondi vai nodokļu atvieglojumi.

Šogad pirmo reizi aptaujā piedalījās arī Latvijas uzņēmumu finanšu direktori un dalījās savā redzējumā par ekonomisko situāciju valstī, salīdzinot to ar savu Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas kolēģu viedokļiem.

Šajā gadā direktori prognozē mērenu ekonomikas izaugsmi robežās no 1,5% līdz 3%, un visstraujākā izaugsme tiek prognozēta tirdzniecības un pakalpojumu nozarei, nākamās straujāk augošās nozares - ražošana, finanšu pakalpojumi, nekustamais īpašums un celtniecība.

Rīgas dome gatavo dokumentus, lai drīzumā izsludinātu konkursu ēku energoauditu veikšanai. Pilsētas budžetā ir iedalīti 10 tūkstoši Ls, par kuriem plānots veikt auditus vismaz 20 ēkās.

Lai pieteiktos uz energoauditu veikšanu, mājā jābūt nodibinātai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai. Atkarībā no kopējās kvadratūras, 100 – 150 Ls no audita izmaksām būs jāsedz ēkas dzīvokļu īpašniekiem. Ēkas tiks atlasītas pēc 2 pamata kritērijiem – mājas siltumnoturība uz šo brīdi (jo mazāka, jo lielākas izredzes uz līdzekļu piešķiršanu), un iedzīvotāju parādu summa (jo mazāka, jo labāk). Konkursa rezultātā izveidos to ēku sarakstu, kurās audits veicams pirmām kārtām, un tad izsludinās konkursu firmām, kas šos auditus veic. Rīgas enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna norādīja, ka firmām tiks dots uzdevums izstrādāt priekšlikumus, kas enerģijas patēriņu mājā var samazināt par 40 – 60 %. «Nav nozīmes veikt paviršu siltināšanu,» uzsvēra M.Rubīna. Savukārt Rīgas domes Komunālās un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters norādīja, ka nākamā gada budžetā ir pieprasīti 800 tūkst. Ls, lai līdzfinansētu ēku renovācijas darbus. Plānots, ka Rīgas dome varētu segt 30 % no renovācijas izmaksām, pārējos 70 % jāapmaksā dzīvokļu īpašniekiem. Renovācijas izmaksas tiek rēķinātas ap 70 Ls/m2.

Energoaudits un māju renovācija ir ne tikai vēlama, bet neatliekama, tomēr cerēt uz kompensāciju no pašvaldību vai valsts līdzekļiem nevajadzētu.

Tā intervijā New Projects.lv paudusi Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna. Pēc viņas sniegtās informācijas, Rīgas pašvaldības bilancē ir ap 5000 māju, no kurām 3661 ēka ir pieslēgta centralizētai siltumapgādei. Šo ēku vidējais siltumpatēriņš gadā svārstās no 171 kWh/m2 līdz 251 kWh/m2, kuru būtu iespējams samazināt par 40-60%, veicot energoefektivitātes pasākumus. M.Rubīna gan arī atzīst, ka energoefektivitātes pasākumu veikšanas process ir ļoti lēns un lielā mērā gulstas uz pašu iedzīvotāju pleciem.

«Pašvaldības drīkst palīdzēt saviem iedzīvotājiem savest kārtībā dzīvojamo fondu, taču tas nav viņu pienākums. Rīgas pašvaldība, piemēram, ir piešķīrusi dotācijas pat 80% apmērā dzīvojamo ēku energoauditu veikšanai, renovācijai 20-30% apmērā, pieļaujot maznodrošināto iedzīvotāju izdevumu kompensācijas pat 100%,»tā M.Rubīna. Konkrēti šajā gadā par Rīgas pilsētas iedalītajiem 10 tūkst. Ls paredzēts veikt 20 konkursā uzvarējušo ēku energoauditus.

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju par jauno Eiropas Savienības enerģētikas politiku un pilnvaroja ekonomikas ministru Juriju Strodu š.g.15.februārī paust un aizstāvēt Latvijas intereses Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kur plānota Eiropas Komisijas prezentācija par jauno enerģētikas politiku, paredzētas ministru diskusijas, biznesa portālu Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija 2007. gada 10. janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Latvija augstu novērtējot Eiropas Komisijas ieguldījumu ES jaunās enerģētikas politikas dokumentu sagatavošanā un kopumā atbalsta to. Latvija vēlas, lai tiktu nodrošināts saprātīgs, ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērota šī līdzsvara nepieciešamība. "Izvirzot visām dalībvalstīm vienādus saistošus mērķus un nosakot vienādas galvenās vadlīnijas, Latvijas apstākļos galvenokārt tiktu sasniegti vides aizsardzības un apgādes neatkarības mērķi. Īstenojot Komisijas noteikto politiku Latvijas apstākļos (pašlaik ar augstāko atjaunojamo resursu īpatsvara rādītāju primāro resursu bilancē un siltumapgādē un ar trešo augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroapgādē, un ar vieniem no zemākajiem CO2 emisiju rādītājiem uz iedzīvotāju) enerģijas cenu ziņā tiks panākts straujš cenu pieaugums, taču būs apgrūtināta elektroenerģijas bāzes jaudu deficīta problēmas risināšana. Rezultātā šādas politikas īstenošana nesekmēs Latvijas konkurētspēju un ierobežos ekonomikas attīstību," uzskata Ekonomikas ministrija.

Izdevniecība "Dienas Bizness" sadarbībā ar AS "Gaso", AS "Latvijas Gāze", AS "Latvenergo" un AS "Augstsprieguma tīkls" rīko ikgadējo enerģētikas nozares konferenci "Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu", lai runātu par svarīgākajiem jautājumiem nozares ilgtspējīgai attīstībai.

Enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo spēcīgas pārmaiņas, gan Eiropas zaļā kursa ietvaros, gan ar enerģētiku saistītajās nozarēs – siltumapgādes, transporta, ražošanas un citās tautsaimniecības nozarēs.

Ja vērtē no tehnoloģiju puses – Eiropā tiek īstenoti aizvien ambiciozāki projekti, kas apliecina nozaru gatavību kļūt klimatneitrālām, ieviešot jaunus risinājumus, kas balstīti, izmantojot zaļo enerģiju. Priekšplānā izvirzās valstis, kas attīsta enerģijas ražošanu no AER vai citiem resursiem atbilstoši Klimata plāna mērķu sasniegšanai.

Raugoties no finansējuma aspekta, nenoliedzami, ES atbalstam, valsts atbalsta politikai, uzņēmējdarbības videi un normatīvajam regulējumam ir izšķirīga nozīme enerģētikas un saistīto nozaru sekmīgai virzībai Eiropas zaļā kursa un Klimata mērķu sasniegšanas virzienā.

14. decembrī apbalvoti Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un AS «Latvenergo» rīkotā ikgadējā konkursa «Gada balva» laureāti un «Latvenergo» studiju noslēguma darbu konkursa uzvarētāji.

Atklājot balvu pasniegšanas ceremoniju, LZA prezidents Ojārs Spārītis pauda gandarījumu par Latvijas zinātniekiem, kas nozarei veltījuši visu dzīvi, bet «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs mudināja speciālistus ar nozari iepazīstināt pēc iespējas plašāku cilvēku loku. «Pasaulē enerģētikas nozare piedzīvo un piedzīvos lielas pārmaiņas, tendencēm līdzi seko arī mūsu zinātnieki, kurus aicinu par saviem veikumiem stāstīt vienkāršā valodā – tā, lai enerģētikas nozare mūsu valstī kļūtu vispārzināma,» uzsvēra Ā. Žīgurs.

Galveno, profesora Alfrēda Vītola vārdā nosaukto balvu par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas enerģētikā, šogad saņēma Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docente Maija Rubīna. Balva piešķirta par darbu kopu Sistēmiskā siltumapgādes kompleksa optimizācija un energoefektivitātes palielināšana, kā arī par ieguldījumu enerģētikas jomas uzņēmumos un institūcijās. Pasniedzot balvu, Ā.Žīgurs izcēla M.Rubīnas ieguldījumu Rīgas siltumapgādes rehabilitācijā. «Pateicoties šim projektam, Rīgā ir viszemākais siltumenerģijas tarifs starp visām Baltijas valstu galvaspilsētām – ar to mēs varam lepoties, jo kaimiņvalstīm šo panākumu tuvākajos gados atkārtot būs grūti,» uzsvēra Ā.Žīgurs.

Jau šonedēļ tiks paziņoti Golden Hammer 2007. Reklāmas festivālos piedalās ne tikai reklāmas aģentūras, bet arī mediju aģentūras, kuras uzņēmēji bieži neatšķir no reklāmas aģentūrām. Par to, kas tās tādas un kam tās vajadzīgas, stāsta mediju aģentūras OMD Latvia direktors Einārs Vītols.

Visi cilvēki zina, kas ir reklāmas aģentūras, bet bieži tās jauc ar mediju aģentūrām. Kāda ir atšķirība?

Mediju aģentūru pamatnodarbošanās ir klientu reklāmas plānošana un pirkšana masu mēdijos. Labāko mediju aģentūru kampaņu plānojums nodrošina mērķa auditorijas aizsniegšanu visefektīgākajā veidā un mēdiju pirkšanas pakalpojumi savukārt palīdz to izdarīt ar vismazākajām izmaksām.

Radošo aģentūru galvenais darba rezultāts ir izcils reklāmas vizuālais tēls, kurš papildināts ar perfekti atbilstošu saukli - reklāmas ziņojumu. Gan radošās, gan mediju aģentūras var sniegt klientiem neskaitāmus papildpakalpojumus. Ja radošās aģentūras īpašu uzmanību pievērš zīmola attīstībai, tad mēdiju aģentūras piedāvā visatbilstošākās mediju stratēģijas.

Lai gan šobrīd naftas cena ir ievērojami samazinājusies, Kanādas ekonomists Džefs Rubīns (Jeff Rubin) brīdina, ka tā atkal kāps un izraisīs vēl vienu, pat smagāku, ekonomisko krīzi, vēsta Newsweek.

Kanādas ekonomistam Dž. Rubīnam ir pravieša reputācija, raksta Newsweek. Kopš 2000.gada viņš ir paredzējis ievērojamu naftas cenas kāpumu, un viņš bija viens no pirmajiem 2007.gadā, kas pareģoja, ka naftas cena varētu pacelties virs 100 ASV dolāriem par barelu (dažus mēnešus vēlāk viņš sacīja, ka tā maksās 150 ASV dolārus par barelu un vēlreiz pierādīja, ka viņa prognoze ir bijusi pareiza). Tagad, lai gan naftas cena ir ievērojami samazinājusies, Dž. Rubīns brīdina, ka tā atkal kāps, izraisot vēl vienu, pat smagāku, ekonomisko krīzi.

Kā tas notiks un kāpēc tas nozīmēs beigas globalizācijai, Dž. Rubīns apraksta savā jaunajā grāmatā Why Your World Is About to Get a Whole Lot Smaller.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību, Baltijas valstu ministriem parakstot Deklarāciju par Baltijas valstu enerģijas piegāžu drošību atzina Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Efektīva reģionālā sadarbība ir būtisks solis ceļā uz Eiropas Enerģētikas savienību. Enerģētikas politika ir pārrobežu politika, tāpēc ir svarīgi kopīgiem spēkiem rast efektīvāko risinājumu ES mērķa sasniegšanai. Šajā deklarācija ir ietverti Enerģētikas savienības galvenie principi – solidaritāte, enerģijas piegāžu drošība, kā arī konkurētspējīgs un vienots ES iekšējais tirgus. Ar gandarījumu jāatzīst, ka gan šodien parakstītā Baltijas valstu deklarācija, gan mūsu pozitīvā sadarbības pieredze Baltijas starpsavienojumu plāna ietvaros sekmēs Enerģētikas savienības izveidi, kā arī kalpos par piemēru citiem ES reģioniem,» norāda Reizniece-Ozola.

Lai samazinātu Eiropas milzīgo atkarību no Krievijas energoresursiem, kurus Maskava nereti izmanto kā ārpolitikas instrumentu, Eiropas Savienība (ES) pēc vairāku gadu ilgām diskusijām beidzot apņēmusies izveidot Eiropas Enerģētikas savienību, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Eiropas Komisija (EK) trešdien nāca klajā ar plānu, kas paredz izveidot vienotu ES enerģētikas tirgu un diversificēt energoresursu avotus, tādējādi stiprinot Eiropas enerģētisko drošību, kas ir ļoti svarīgi laikā, kad Krievija izvērš militāru agresiju Ukrainā, caur kuru Eiropā nonāk nozīmīgs Krievijas dabasgāzes apjoms.

Pašlaik katrai ES dalībvalstij ir sava enerģētikas politika. Piemēram, Francija lielā mērā paļaujas uz atomenerģiju, bet Vācija vēlas samazināt atkarību no atomenerģijas un fosilajiem enerģijas avotiem, palielinot atjaunojamo energoresursu lomu. Polijas galvenais energoresurss ir videi ārkārtīgi nedraudzīgās akmeņogles, tikmēr Baltijas valstīm vitāli nepieciešama Krievijas dabasgāze.

Aukstais februāris Latvijas iedzīvotājiem sagādājis ievērojamus maksājumus par apkuri. Izmaksas mazākas nekļūs, bet turpinās augt, jo palielinās naftas cenas, uzskata Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna.

Laikraksts Neatkarīgā vēsta, ka februārī dažās ēkās Liepājā apkures rēķini varētu būt pat par 30 procentiem lielāki, bet Rīgā par 100 kvadrātmetru plašu dzīvokli varētu sasniegt pat 170 latu. Visdārgāko siltumu februārī saražojis uzņēmums Jūrmalas siltums – 52,99 lati par kilovatstundu, bet vislētākais tas bijis Mālpilī, kur kurināts ar šķeldu, – tikai 30,58 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa).

Pēdējo gadu pieredze rāda, ka apkures izmaksas palielina arī augstāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citas izmaksas, norāda laikraksts. Siltumapgādes uzņēmums Rīgas siltums informē, ka galvaspilsētā maksājums par apkuri februārī varētu palielināties par 16 procentiem (tarifs – 42,16 latu par megavatstundu). Liepājā, kur ir Latvijā otrs augstākais siltuma tarifs (50,74 lati par megavatstundu), rēķinos redzamās summas būs par septiņiem līdz pat 30 procentiem lielākas, informē SIA Liepājas enerģija pārstāve Līga Ratniece.

Padomju laikā būvētajām daudzdzīvokļu ēkām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas finišam. Pagaidām gan skaidras atbildes nav, kas jādara ar sērijveida dzīvojamām mājām – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Rīgas enerģētikas aģentūras vadītāja Maija Rubīna atklāti teikusi – ja ēkas netiks renovētas, tad pēc 20 gadiem uz pašvaldības kakla nonāks neiedomājami liels skaits rīdzinieku, kuriem vairs nebūs, kur dzīvot. Viņas ierosinājums ir uzsākt māju renovāciju, tajā skaitā – siltināšanu piespiedu kārtā, iztērēto summu uzliekot par pienākumu solidāri samaksāt iedzīvotājiem. Tādējādi sērijveida ēku ekspluatācijas laiku varētu pagarināt par vēl vairākiem desmitiem gadu.

M. Rubīna Neatkarīgajai teikusi, ka Ekonomikas ministrijā (EM) jau ir notikušas sarunas par ēku piespiedu siltināšanu, tomēr pagaidām šī iecere nav guvusi atbalstu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Lai palielinātu atjaunojamo energoresursu daļu Rīgas siltumapgādē, pašvaldībā apsver iespēju izmantot saules enerģiju ūdens uzsildīšanai trīs pašvaldības sociālajās mājās.

Tā laikrakstam Diena pastāstījusi Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) direktore Maija Rubīna.

Saules kolektori uz daudzdzīvokļu māju jumtiem Lomonosova ielā 1 k-19, Lubānas ielā 129 k-3, Gobas ielā 20 k-2 vasaras laikā spēšot gandrīz pilnībā nodrošināt nepieciešamo enerģiju karstā ūdens sagatavošanai. Šī tehnoloģija ļaus uz pusi samazināt ogļskābās gāzes emisijas, kas tagad rodas ūdens sildīšanas procesā. REA iecerējusi pārbaudīt trīs dažādas saules kolektoru tehnoloģijas, lai pēc tam varētu izvēlētos Rīgai piemērotāko.

Kultūras ministrijas padotībā darbojas aģentūra Valsts Kultūras informācijas sistēmas, kas realizē apjomīgus un dārgus projektus. Lai darbus veiktu, aģentūra sludinājusi konkursus, kuros uzvarējuši aģentūras darbinieki - līgumus sanācis slēgt pašiem ar sevi, noskaidrojis TV3 raidījums Nekā personīga.

Šis ir jau otrais gadījums, kad Kultūras ministrijas paspārnē esošas iestādes rod interesantu veidu, kā piepelnīties. Pirms pāris mēnešiem uzzinājām, ka divu lielāko Latvijas teātru direktori viens otru par naudu konsultējuši, kā pareizāk sakārtot algu sistēmu teātros.

Kultūras informācijas sistēmas nav liela aģentūra - 22 darbinieki tajā strādā ar projektu Gaismas tīkls. Tas ir vienots bibliotēku informācijas tīkls, kas kādreiz ļaus piekļūt informācijas resursiem jebkurā Latvijas bibliotēkā.

Vidējā alga šajā valsts iestādē ir 400 latu. Aģentūras direktors Armands Magone saka, ka pēc budžeta apcirpšanas izdzīvot ir kļuvis pavisam grūti. Aģentūra ir atbildīga vēl par diviem, 5.5 miljoniem latu dārgiem projektiem, kuru ieviešana Latvijā notiek ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda dalību. Tie ir vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas un nacionālā muzeju krājuma kopkataloga ieviešana. Šo projektu realizācijai pirms mēneša sludināti 7 konkursi, tajos uzvarējuši seši aģentūras darbinieki. Šobrīd, pateicoties uzņēmuma līgumiem, aģentūras darbinieki papildus savai darba samaksai katru mēnesi - līdz pat 2012.gada augustam - saņems vidēji no 400-1200 latiem.

Lielākā daļa (gandrīz 80%) Latvijas uzņēmumu finanšu direktoru uzskata, ka viņi savos uzņēmumos ir izvirzījuši sasniedzamus mērķus, kas ir cieši saistīti ar atalgojumu. Tas secināts Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānijas Deloitte veiktajā aptaujā.

Aptaujas, kurā piedalījās vairāk nekā 30 Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu finanšu direktori, rezultāti norāda uz to, ka Latvijas finanšu direktori jūtas droši tādās jomās, kas vairāk ir saistītas ar grāmatvedību un kontroli, taču esošā ekonomiskā situācija pieprasa stratēģisko domāšanu, spēju definēt stratēģiju, kapitāla piesaistīšanas un riska pārvaldīšanas iemaņas. Diemžēl šīs kompetences finanšu direktoriem ir attīstītas visvājāk.

Pasaules prakse rāda, ka finanšu direktori arvien vairāk pārorientējas, no grāmatvežiem kļūst par stratēģiem. Arvien biežāk uzņēmumi sāk izmantot grāmatvedības pakalpojumus no ārpuses, lai vairāk pievērstos tām jomām, kurās viņi būs vairāk noderīgi uzņēmumam, piemēram, stratēģisko virzienu noteikšanas procesā. Latvijā šīs process vēl ir agrīnā stadijā, galvenokārt tāpēc, ka ģenerāldirektori mēģina uzturēt monopolu svarīgu lēmumu pieņemšanā vai vienkārši nespēj deleģēt pienākumus.

SEB bankas šī gada septembrī veiktā finanšu direktoru aptauja liecina, ka 25% Latvijas lielās kompānijas, 33% Igaunijas un 43% Lietuvas lielie uzņēmumi plāno tuvāko sešu mēnešu laikā palielināt savu darbinieku skaitu. Turklāt 61% Lietuvas, 53% Igaunijas un 48% Latvijas lielo kompāniju gatavojas 2017. gadā kāpināt arī savas izmaksas.

SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts: «Lietuvas lielajiem uzņēmumiem ir ļoti izteiktas ambīcijas kāpināt savas izmaksas un pieņemt jaunus darbiniekus. Visdrīzāk, tās ir saistītas ar Lietuvas ekonomikā valdošo kopējo optimismu – tas atspoguļojas arī kreditēšanas tempos, kas šogad gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju segmentos krietni pārspēj Latvijas un Igaunijas rādītājus.

Taču arī Igaunijas uzņēmumi ir noskaņoti kareivīgi, kamēr Latvijas kompāniju plāni darbinieku skaita un izmaksu jomā ir piezemētāki.

Iepriekšējo gadu laikā esam varējuši vērot, kā Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi mērķtiecīgi investē sava biznesa attīstībā, kamēr Latvijas kompānijas savus brīvos līdzekļus izvēlējās novirzīt kredītsaistību samazināšanai un dividenžu izmaksai – citiem vārdiem sakot, ņēma naudu ārā no biznesa. Tādēļ pozitīvi vērtējams tas, ka šogad Latvijas lielo uzņēmumu ambīcijas investēt savā biznesā vairs neatpaliek no kaimiņvalstīm – visās trīs Baltijas valstīs apmēram 60% lielo uzņēmumu savus brīvos līdzekļus plāno ieguldīt uzņēmuma attīstībā.»

Skolu finansēšana ir valsts un pašvaldību funkcija, taču to piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai varētu nodrošināt pienācīgu skolas infrastruktūras uzturēšanu un apgādi ar nepieciešamajiem materiāliem. Tādēļ skolu direktori ir spiesti meklēt iespējas skolām piesaistīt papildus līdzekļus.

Kā norāda pētījumu kompānijas Initiative/VIA veiktais pētījums, skolas visbiežāk pēc palīdzības vēršas pie vecākiem. 77% iedzīvotāju, kuru ģimenē ir skolēns, gada laikā savu bērnu skolai ziedo vismaz 50 latus.

„Ir jomas, kur trūkst līdzekļu. Pateicoties vecāku dibinātā fonda atbalstam varam vairāk iegādāties mācību materiālus, kanceleju un biroja tehniku, kā arī finansēt skolas attīstības projektus,” atzīst Jūrmalas Alternatīvās skolas direktors Egils Blūms.

Eksperti uzskata, ka Latvijas skolu finansēšanas modelis ir radīts ideālajai situācijai, ja skolām tiktu piešķirts pietiekams finansējums. Taču labi zināms, ka reālā situācija ir pavisam cita – skolām trūkst finansējuma un skolu direktoriem ir jāmeklē iespējas to piesaistīt no citiem avotiem. Līdz ar to vecāku atbalsts skolām vēl joprojām ir ļoti nozīmīgs.

Enerģētiskā drošība pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par vienu no visaktuālākajiem dienas kārtības punktiem jebkurā nopietnā diskusijā par Eiropas nākotni. Arī konference "Eiropa krustcelēs: ceļā no Rīgas uz Bukaresti", kas turpina NATO Rīgas samita akadēmiskās konferences tradīciju, pievēršas šim jautājumam un faktiski kļuvusi par ikgadēju "Rīgas mērvienību", kas vistiešākajā veidā attiecas uz enerģētiskās drošības un attiecīgas politiskās stratēģijas attīstības "izmērīšanu" gan Eiropā, gan Latvijā.

Eiropas valstīm sadarbība enerģētikas jomā tradicionāli ir veidojusies smagnēji. Nacionālās valdības ir bijušas aizdomīgas pret jebkādu ārēju klātbūtni enerģētikas sektorā. Tomēr pēdējā gada laikā ES valstis arvien vairāk apzinās enerģētiskā egoisma dilemmu- individuāli risinot enerģētiskās drošības jautājumus, drošība var mazināties nevis palielināties, jo arī pārējām dalībvalstīm, visupirms domājot par savām nevis kopējām interesēm un riskiem, ieguvējs beigu beigās nav neviens. Eiropas Komisija enerģētikas komisāra Andra Piebalga vadībā ir aktīvi ķērusies pie enerģētiskās solidaritātes un kopējās drošības stiprināšanas. Jau iepriekš tika uzsvērta resursu un piegādātāju dažādošanas nepieciešamība. Šobrīd Eiropa gatava spert vēl nozīmīgāku soli- tiek piedāvāts mazināt sektora monopolizāciju, ierobežot ar ne ES valstu valdībām saistītu kompāniju un investīciju fondu iespiešanos enerģētikas sektorā un izstrādāt vienotu pozīciju ilgtermiņa piegādes jautājumos. Šie Komisijas piedāvājumi var kļūt par nozīmīgu enerģētiskās drošības veicināšanas instrumentu.

Rīgas Enerģētikas aģentūras konsorcija partneris – Latinas enerģētikas aģentūra LEMA interesējās par iespēju no Latvijas lielos apjomos iepirkt koksnes šķeldu un granulas Itālijas vajadzībām.

Savukārt kompānijas Heizomat Gerätebau – Energiesysteme GmbH Itālijas nodaļas vadītājs Amoreti Stefano (Amoretti Stefano) izteicis piedāvājumu investēt Latvijas pašvaldību siltumapgādes sistēmās firmas apkures iekārtas un koģenerācijas (arī triģenerācijas) blokus ar jaudu 30 - 10 000 kW, par kurināmo izmantojot šķeldu un granulas.

Šādus plānus Itālijas uzņēmēji atklājuši, viesojoties Rīgas Enerģētikas aģentūrā (REA). Tikšanās mērķis bijis apspriest abpusēji izdevīgu biznesa sadarbību enerģētikas jomā, un tikšanās iniciators bija REA konsorcija partneris – Latinas enerģētikas aģentūras LEMA direktors, profesors Džovanni Paskone (Giovanni Pascone). Sarunās piedalījās arī REA sadarbības partneris – Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidents Edgars Vīgants un izpilddirektors Andris Akermanis.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.