Finanses

Par Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos kļuvusi Jolanta Plūme

Žanete Hāka, 04.07.2014

Jaunākais izdevums

Par Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietnieci budžeta jautājumos kļuvusi Jolanta Plūme, kura līdz šim pildīja ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktores amata pienākumu, informē FM.

Jolanta Plūme FM strādā jau 14 gadus, budžeta sektorā ieņemot vairākus vadošus amatus. Līdz ar to viņa ir uzkrājusi vērtīgu pieredzi un izveidojusi padziļinātu izpratni par budžeta veidošanu, min finanšu ministrs Andris Vilks.

J. Plūme šo amatu ieņem ministrijas iekšējās rotācijas kārtībā, jo bijusī valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Baiba Bāne jau no šā gada 25. jūnija pilda valsts sekretāres amata pienākumus.

2012. gadā J.Plūme apbalvota ar Ministru kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldību finansiālās darbības uzraudzībā.

Jolanta Plūme ieguvusi maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē, Makroekonomikas studiju programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas tēma: Pierīgas pašvaldībām piegriezīs naudas āderi

Māris Ķirsons, 25.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas izstrādātais jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis spiedīšot vietējo varu stimulēt biznesu, vienlaikus atņemšot naudu Pierīgas novadiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Diskusijas par to solās būt karstas, ko apliecināja arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēde. Bijušie pašvaldību vadītāji, pašlaik Saeimas deputāti Inesis Boķis (bijušais Valmieras mērs) un Juris Šulcs (bijušais Tukuma mērs) atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto projektu, vienlaikus norādot, ka tas būtu pilnveidojams. Arī Saeimas deputāts Māris Kučinskis bija līdzīgās domās un aicināja Finanšu ministriju šo projektu iesniegt izskatīšanai Saeimas komisijā, nevis velti tērēt laiku un to risināt Ministru kabinetam un Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS), kam vairākos jautājumos ir atšķirīga pozīcija. LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis atgādināja, ka piedāvātais modelis rada ļoti daudz riska. To, ka neviens modelis nekad visām pašvaldībām nebūs labs, atzina arī Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. M. Kučinskis gan uzskata, ka situācija, kad ik rudeni notiek tirgošanās starp pašvaldībām un valdību par dotāciju apmēru, kā arī iemaksu lielumu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, ir jāizbeidz un jābūt skaidriem ilgtermiņa nosacījumiem. Šī diskusija sākusies uz fona, kad Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā ir paredzēts no 2016. gada samazināt šī nodokļa likmi par vienu procentpunktu, kas pašvaldībām kopumā atņems miljoniem eiro. Par šo jautājumu gan vēl tiek solītas konsultācijas un diskusijas. Iespējams, IIN likmes iecerētā apcirpšana varētu arī neīstenoties un tikt atcelta, bet iedzīvotāju skaita sarukums vairumā Latvijas pašvaldību ir neizbēgams. Iedzīvotāju skaita pieaugums tiek prognozēts tikai Pierīgas pašvaldībās, kas arī atstās savu ietekmi uz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministriju apetīte tērēt bija liela – neatliekamiem pasākumiem tās prasīja pusmiljardu eiro, bet rasta iespēja piešķirt 122 milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kompromisu izdevies panākt sarežģītās un ilgās sarunās, plānojot valsts budžeta izdevumus 2016. gadā, norādīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Tika pārskatīts iepriekšējos gados piešķirtais finansējums, kā rezultātā ministriju plānotie bāzes budžeta izdevumi sarukuši par 3% jeb 12,4 milj. eiro.

Tāpat tika pārskatīti investīciju projekti, ko iepriekš bija iecerēts īstenot 2016. gadā. No tiem neatsacīsies pavisam, vien finansējums 23 milj. eiro apmērā tiek pārbīdīts uz 2017. un 2018. gadu. Tas attiecas uz virkni būvniecības projektu, piemēram, Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju, Muzeju krātuvju kompleksa būvniecību un jaunas ieslodzījumu vietas būvniecību Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Idejas vārdā strādāt vairs nevēlas

Daiga Laukšteina, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visas Latvijas neatkarīgās institūcijas prasa papildu finansējumu atalgojumam, tomēr tikai retā to dabūs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausījusi neatkarīgo institūciju viedokli par 2016. gada valsts budžeta projektu. Konsultatīvajās sarunās par atbalstītajām un aiz svītras atstātajām prioritātēm brīžam uzplaiksnīja skaļāka un sasāpējusi nots, galvenokārt ar lūgumu pietuvināt esošo atlīdzību konkurētspējīgam atalgojumam.

Piepelnīties aizliegts

Kaujinieciski bija noskaņots tiesībsargs Juris Jansons, kurš atzina, ka gana aktīvi strādājis un kritizējis valdības darbu. Viņš var arī nepretendēt uz vēl vienu termiņu Tiesībsarga biroja vadītāja amatā, ja vien tas vainagotos ar institūcijas kapacitātes stiprināšanu, amatalgas palielinājumu biroja darbiniekiem un pašam tiesībsargam. «Vai varu šim amatam uzrunāt augstas raudzes speciālistus, ja amatalga ir 1600 eiro pēc nodokļu nomaksas?» retoriski jautāja J. Jansons, kura pilnvaras beigsies nākamā gada martā. Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme DB informēja, ka tiesībsargs prasījis biroja vadītāja amatalgas pieaugumu 77% apmērā. Pārējam personālam būtu nepieciešamas algas palielinājums par 10–25%.

Komentāri

Pievienot komentāru