Patlaban Finanšu ministrija (FM) neredz riskus, ka valstij būtu jāzaudē nauda sakarā ar Rīgas pils ugunsgrēku un Rīgas pils apdrošināšanu, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja FM valsts sekretāre Baiba Bāne.

FM un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir nodrošinājušas, ka pils atjaunošanas darbi notiek saskaņā ar grafiku un par būvnieku līdzekļiem. Valsts intereses ir pilnā mērā aizsargātas, sacīja Bāne.

Viņa skaidroja, ka pils bija apdrošināta par 4,8 miljoniem eiro, patlaban būvnieki šādu summu ir iemaksājuši depozītā un par šiem līdzekļiem veic pils atjaunošanu. Paralēli notiek kriminālprocess un civilprocess pret būvniekiem, un, ja tiesa atzīs, ka ugunsgrēkā ir vainojami būvnieki, tad viņi šo summu jau būs samaksājuši.

«Savukārt, ja tiesa atzīs, ka būvnieki nav vainīgi, tad FM vērsīsies civiltiesiskā ceļā pie apdrošinātāja AS Baltijas apdrošināšanas nams (BAN), lai apdrošinātāji sedz šos zaudējumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu,» sacīja Bāne.

Briselē Eiropas Savienības (ES) budžeta ekonomisko un finanšu lietu padomē pēc vairāk nekā 15 stundu ilgām diskusijām starp Padomi un Eiropas Parlamentu (EP) – tika panākta vienošanās par ES 2016. gada budžetu, informē Finanšu ministrija.

Gala vienošanās paredz ES 2016. gada budžetā gandrīz 155 miljardus eiro saistībās un 143,9 miljardus eiro maksājumos.

Sanāksmē piedalījās Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

«ES budžetā īpaši atbalstāma nepieciešamība paredzēt pietiekamas rezerves nākamā gada budžetā, lai bez papildus ES dalībvalstu iemaksām varētu reaģēt uz neparedzētām situācijām. Tajā pat laikā jāuzsver, ka tās nevar tikt veidotas uz mazāk attīstītām ES dalībvalstīm jau paredzētā finansējuma rēķina,» norāda Baiba Bāne.

Sarunu galvenie temati bija finansējuma kopapjoms un tā apmērs nākamā gada ES prioritātēm, tai skaitā migrācijas krīzes risināšanai.

Latvijas budžeta izdevumi pieaug pārāk strauji, pirmdien Nacionālajā Trīspusējās padomes sēdē (NTSP) sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne.

«Mūsu vērtējumā valdības prioritātēm tiek atvēlēts liels finansējums. Izdevumu pieauguma tempi ir pārāk strauji, tos nepieciešams sabalansēt ar ieņēmumu kāpumu,» teica Bāne.

Viņa atzīmēja, ka šādas bažas paudusi arī Eiropas Komisija.

Finanšu ministrs Jānis Reirs sēdē informēja, ka valsts nākamā gada budžetā plānotie izdevumi ir par vairāk nekā 240 miljoniem eiro lielāki nekā šogad. Būtiskākais izdevumu pieaugums ir aizsardzībai, iekšlietu sistēmai, izglītībai, veselībai un lauksaimniekiem. Makroekonomikas attīstības prognozes Finanšu ministrija ir saglabājusi tādas pašas kā iepriekš.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nevar izslēgt no vispārējās valdības sektora, lai mazinātu tās negatīvo ietekmi uz 2020.gada budžeta fiskālo telpu, otrdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Iepriekš jau vēstīts, ka «Rīgas satiksmes» prognozētā iekļaušana vispārējās valdības sektorā radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci - 2020.gadā 71,9 miljonu eiro apmērā. Tā rezultātā pieejamā fiskālā telpa prioritāro pasākumu finansēšanai 2020.gadā ir negatīva 25 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns par radušos situāciju pauda sašutumu un aicināja tās risināšanā iesaistīt Eiropas Parlamentā ievēlētos Latvijas deputātus, kā arī eirokomisāru Valdi Dombrovski (JV).

«Ja mēs būtu Vācija, Itālija vai Francija, šādi lēmumi [iekļaut «Rīgas satiksmi» valdības sektorā] nebūtu zibenīgi jāpilda. Tāpēc domāju, ka arī Latvija var runāt par pārejas periodu. Mums ir politiķi, kas šo jautājumu var nopietni pārspriest ar Eiropas Komisiju,» pauda Baldzēns.

Uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu turpina pretendēt divas kandidātes, no kurām konkursa komisijai un finanšu ministram būtu jāizraugās viena, kuru virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai amatā.

Šīs kandidātes ir Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka un VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Baiba Šmite-Roķe, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis aģentūrai LETA atteicās sniegt komentārus, kamēr konkurss nav noslēdzies. Savukārt finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uz aģentūras LETA jautājumiem ceturtdien neatbildēja.

Ar Narnicku aģentūrai LETA ceturtdien neizdevās sazināties, bet Šmite-Roķe aģentūrai LETA konkursa gaitu nekomentēja, vien norādīja, ka, tāpat kā visi, gaida finanšu ministra lēmumu par vienīgo kandidātu uz VID ģenerāldirektora amatu.

Konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu pieteikušies 20 pretendenti, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāvji.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 5.oktobrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmās kārtas laikā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, kam ir augsta sabiedrības uzticēšanās, īpašu uzmanību pievēršot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijas lomai VID noteikto mērķu sasniegšanā.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa otro kārtu virzīt 7 pretendentus.

Pirmajā kārtā komisija vērtēja pretendentu iesniegtos dokumentus un atbilstību obligātajām prasībām. Pavisam kopā savu dalību atklātajā konkursā bija pieteikuši 20 pretendenti.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029.gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Savukārt atlases procesa trešajā kārtā komisija pārbaudīs tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija nolēmusi uz konkursa trešo kārtu virzīt trīs pretendentus.

Konkursa otrajā kārtā tās dalībnieki komisijai skaidroja savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēja uz komisijas jautājumiem un izklāstīja savu redzējumu par VID stratēģisko attīstību līdz 2029. gadam, lai tas kļūtu par vienu no efektīvākajām nodokļu un muitas administrācijām Eiropā, ar augstu sabiedrības uzticēšanos, īpašu uzmanību veltot VID digitālo pakalpojumu attīstībai un digitalizācijai.

Trešajā kārtā tiks pārbaudītas tādas pretendentu vadības kompetences kā stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadīšana, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu sasniegšanu.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Noslēdzies atklātais konkurss par Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu - pretendents, kurš saņēma visaugstāko vērtējumu konkursā, neguva nozares ministra apstiprinājumu, līdz ar to amats joprojām ir vakants, informē Valsts kancelejā.

Valsts sekretāra atlase tika veikta atklātā konkursā, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursam kvalificējās pretendenti, kuri atbilda konkursa nolikumā definētajām obligātajām prasībām. Tālākās atlases gaitā tika vērtēta pretendentu vīzija par transporta nozares vidēja un ilgtermiņa prioritātēm un attīstību, īpašu uzmanību pievēršot Satiksmes ministrijas un transporta nozares turpmākās attīstības perspektīvai un Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrību galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tāpat tika pārbaudītas konkursantu vadības kompetences.

No visiem amata pretendentiem, kas pieteicās, vērtēšanas komisijas noteiktais konkursa uzvarētājs guva vislielāko punktu skaitu visā konkursa gaitā un sasniedza nepieciešamo vērtējuma līmeni, lai vērtēšanas komisija šo kandidātu varētu ieteikt nozares ministram. Vienlaikus, balstoties uz Valsts civildiensta likumu, nozares ministram ir tiesības konkursa komisijas ieteikto kandidatūru neapstiprināt virzīšanai Ministru kabinetā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits izmantoja minētās tiesības un ir jau lūdzis Valsts kanceleju sniegt ieteikumus iespējamai pretendenta izvēlei šim amatam no esošo ierēdņu vidus rotācijas kārtībā.

Valdībā, gatavojot Ministru kabineta atbildes vēstules projektu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par likumprojektu grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, otrdien izcēlās asas vairāk nekā stundu garas diskusijas par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, aģentūra BNS novēroja Ministru kabineta sēdē.

Diskusijas raisīja atbildes vēstule Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis valdības ministriem norādīja, ka pašreizējais mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav ilgtspējīgs no sociālās apdrošināšanas un budžetu ieņēmumu aspekta, tāpat arī mikrouzņēmumu nodoklis ne vienmēr tiek izmantots atbilstoši likumam, un vairāki tā maksātāji nemaz patiesībā nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji.

Viņš atzīmēja, ka pērn mikrouzņēmumu nodokļa kopējie ieņēmumi bija 51,1 miljons eiro, un atbilstoši FM aprēķiniem likumprojekta kopējā negatīvā fiskālā ietekme, veicot plānotos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, no 2015.gada līdz 2017.gadam būs 38,1 miljons eiro, tostarp 2015.gadā - septiņi miljoni eiro, 2016.gadā - 13 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 18,1 miljons eiro.

Kārtējā Rīgas brīvostas valdes sēdē par valdes priekšsēdētāju ievēlēts Viesturs Zeps, savukārt par priekšsēdētāja vietnieku - Pāvels Rebenoks.

V. Zeps ir ieguvis maģistra grādu Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes Eiropas studijās. Pašreiz studē biznesa vadību Banku augstskolas doktorantūrā, kā arī pasniedz lekcijas Inovācijas finansēšanā un Inovācijas vadīšanā Rīgas Tehniskajā universitātē, Banku Augstskolā un Ventspils Augstskolā.

Pašreiz ir Rīgas domes deputāts un deputātu frakcijas "Latvijas attīstībai" vadītājs. Bijis ES iniciatīvas (investīciju fonda) "InnoEnergy" vadītājs Latvijā. Ir izstrādājis un vadījis virkni projektu, kas saistīti ar inovācijas ieviešanu, riska kapitāla investīciju piesaisti, tehnoloģisko izstrādņu piemērošanu tirgum un komercializāciju, kā arī jaunu tehnoloģisku start-up uzņēmumu veidošanu. V.Zeps ir vadījis vairākus elektronikas un IT uzņēmumus, kā arī strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, piedaloties nacionālās inovācijas sistēmas izveidē.

Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta, informēja Valsts kanceleja.

Atlases komisija, izvērtējot pretendentu motivāciju ieņemt šo amatu un redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, kā arī kopējo sniegumu, atbildot uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurss tika izsludināts 1.aprīlī, un pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 30.aprīlim. Valsts kanceleja atlases procesa ietvaros piesaistīja atlases kompāniju, kura nodrošināja kandidātu uzrunāšanu, un kopumā tika uzrunāti 120 kandidāti. Neraugoties uz to, pieteikšanās aktivitāte bija zema. Kā atteikšanās argumenti kandidēt uz šo amatu tika minēti plašajam atbildības apjomam neadekvāts atalgojums, nevēlēšanās kļūt par amatpersonu un iespējamā ietekme no politiskās vides.

Ministru kabinets š.g. 20. oktobra ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ.

Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

No 11. līdz 12. februārim Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne un valsts sekretāres vietniece fiskālās politikas jautājumos Līga Kļaviņa piedalīsies Eirogrupas un Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Briselē, kuras laikā EK klātesošos iepazīstinās ar izvairīšanās no nodokļu nomaksas pakotnē piedāvātajiem jaunajiem priekšlikumiem, informē FM.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tajā skaitā uzklausīt Eiropas Komisijas (EK) sagatavoto informāciju par ziemas ekonomiskajām prognozēm. ES ekonomikas izaugsme 2016. gadam tiek plānota 1,9% apmērā un 2017. gadam – 2,0% apmērā. Savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme gan 2016., gan 2017. gadam ir samazināta par 0,1 procentpunktu – attiecīgi līdz 1,7% un 1,9%. Latvijas ekonomikai EK 2016. gadam prognozē 3,1% un 2017. gadam – 3,2% procentu izaugsmi.

Tāpat sanāksmes tematiskajā diskusijā par izaugsmi un nodarbinātību paredzēts pārrunāt publisko finanšu kvalitāti, kā arī apspriest EK izpētes rezultātus par eiro kā valūtas starptautisko nozīmi, kā arī Grieķijas un Portugāles aktuālo finanšu situāciju.

Finanšu ministrijas (FM) Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktores amatā no 1.maija pārcels Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores vietnieci nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko, informēja FM pārstāvji.

Ministrijā atzīmē, ka Pelēkajai ir atbilstoša izglītība, profesionālā kvalifikācija un darba pieredze Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktora amatam.

FM pārstāvji norāda, ka viens no FM būtiskākajiem uzdevumiem tuvākajā periodā, kas jāveic ēnu ekonomikas ierobežošanas politikas jomā, būs izstrādāt jaunu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2023.-2025.gadam. Tajā jāizvirza izmērāmi un sasniedzami mērķi ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumiem, un to īstenošanai jākļūst par būtisku funkciju ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne skaidro, lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, valdība ir noteikusi uzdevumus jaunā ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna izstrādei, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu konkrētās tautsaimniecības nozarēs un pasākumu īstenošanu atbildīgajās ministrijās, īpašu akcentu liekot uz ciešu sadarbību starp nevalstisko sektoru un nozaru ministriju pārstāvjiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atlases komisija tālākai izvērtēšanai nolēmusi virzīt četrus no 11 pretendentiem, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamentā.

Komisija šādu lēmumu pieņēmusi šodien pēc pretendentu iesniegto dokumentu un atbilstības izvirzītajām izglītības un pieredzes prasībām izvērtēšanas.

Konkursa otrajā kārtā paredzēta komisijas un pretendentu saruna ar motivāciju, valsts pārvaldes pamatprincipiem un iestādes darbības jomu, kā arī pretendenta vīzijas prezentēšana par iestādes nākotnes prioritātēm un svešvalodu zināšanu pārbaude.

Savukārt trešajā atlases kārtā neatkarīgi personālvadības eksperti vērtēs tālāk izvirzīto pretendentu vadības kompetences - stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, pārmaiņu vadību, attiecību veidošanu un uzturēšanu, kā arī orientāciju uz rezultātu.

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu. Pieteikumi saņemti no 16 pretendentiem.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 27.martā, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Konkursa otrajā kārtā pretendenti konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz komisijas jautājumiem un izklāstīs savu redzējumu par FID darbības prioritātēm un attīstību.

Savukārt konkursa trešajā kārtā tiks pārbaudītas pretendentu vadības kompetences: pārmaiņu vadīšana, lēmumu pieņemšana, stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, rezultātu sasniegšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma amatā ieceļ Saeima.

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Rīgas brīvostas valdes sēdē 26.jūlijā par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Gints Sīviņš, bet valdes priekšsēdētāja vietnieks turpmāk būs Edgars Štelmahers.

“Mans pienākums kā valdes priekšsēdētājam būs turpināt uzsākto darbu ostas efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, kas būs gana izaicinoši šajā nenoteiktību pilnajā laikā. Manuprāt, ir svarīgi paātrināt ostas procesu digitalizāciju un automatizāciju, kā arī turpināt ostas infrastruktūras sakārtošanas projektus. Tāpat viena no prioritātēm būs ostas industrializācija, piesaistot gan ārvalstu, gan vietējās investīcijas ostas teritorijām. Vienlaikus vēlētos attīstīt ostu par videi un apkaimēm draudzīgu loģistikas izcilības centru, uzsākot jaunas sadarbības ar augstskolām, pētniekiem, nevalstiskajām organizācijām un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, norāda jaunais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs G. Sīviņš.

Valsts atbalsta programmai mājokļa iegādei ģimenēm noteikti jārod līdzekļi, jo šobrīd aptuveni 40% mājokļa kredītu tiek izsniegti ar valsts atbalstu, norāda banku pārstāvji.

Programmu gan būtu nepieciešams modificēt, taču, kamēr nav veiktas izmaiņas, tā jāturpina līdzšinējā apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka valdība otrdien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka amatu un par tā uzvarētāju kļuvis Toms Platacis, informēja Valsts kancelejā (VK).

Platača līdzšinējā darbavieta ir FID, kurā viņš no 2019.gada ieņēmis dažādus amatus, tostarp kopš 2022.gada vidus bijis FID priekšnieka pienākumu izpildītājs. Viņš bijis arī Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītājs, Sadarbības koordinācijas nodaļas vadītājs un no 2020.gada - FID priekšnieka vietnieks. Pirms tam konkursa viņš bijis jurists advokātu birojā "Deloitte Latvia".

Platacis ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē. Papildus tam Platacis 2021.gadā kļuvis par sertificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas speciālistu.

Tālākie soļi paredz, ka amata konkursā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam, bet pēc tam valdība to ieteiks Saeimai, kas lems par Platača iecelšanu amatā uz pieciem gadiem.

Domāju, ka mana priekšrocība konkursā uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu bija orientēšanās uz izmaiņām pašā VID organizācijā, lai, izmantojot pašreizējos VID resursus un piesaistot jaunus, pārveidotu VID par organizāciju, kas orientēta uz klientiem, sacīja VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ilze Cīrule.

«VID ir jākļūst par organizāciju, kas spēj nodrošināt izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tādēļ jāapzina VID resursi, to efektivitāte un jāizlemj, kādas papildu kompetences nepieciešamas VID. Iespējams, nepieciešams augstāka līmeņa analītiskais darbs,» sacīja Cīrule.

Taujāta, vai nepieciešams turpināt plānoto Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanu, Cīrule norādīja, ka patlaban uz šo jautājumu nevar atbildēt. «Būs nepieciešamas sarunas ar VID darbiniekiem, speciālistiem, lai saprastu, kā šo jautājumu efektīvāk risināt,» sacīja Cīrule.

Arī iepriekš Cīrule bija norādījusi, ka VID šobrīd ir problēmas ar efektivitāti, tādēļ vispirms ir nepieciešams audits, lai saprastu, kā ar pašreizējiem resursiem panākt maksimālu rezultātu. VID, iespējams, ir jāsamazina darbinieku skaits un jāizvērtē, vai kādas funkcijas nedublējas.

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam virza apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

To šodien pēc tikšanās ar Cīruli žurnālistiem pavēstīja ministre. Tikšanās laikā finanšu ministre izklāstījusi Cīrulei savu redzējumu par VID galvenajiem uzdevumiem, proti, nodrošināt straujākus nodokļu ieņēmumus, cīnīties ar ēnu ekonomiku un nodrošināt klientu apmierinātību. «VID jāpanāk, ka nodokļu administrēšana kļūst ātra, ērta, efektīva un klientiem draudzīga. Savukārt noziedzības apkarošanai ir jābūt efektīvai, bez tolerances pret blēžiem. VID jāparāda, ka protam blēžus apkarot,» uzsvēra Reizniece-Ozola.

Pēc ministres teiktā, Cīrulei vēl daudz kas ir jāapgūst, piemēram, VID darba specifika, bet ministre ir pārliecināta, ka Cīrule ar VID darbinieku atbalstu to varēs izdarīt. Tāpat Cīrulei jaunajā amatā noderēs iepriekšējā darba pieredze, vadot lielu kompāniju.

Finanšu ministrs Jānis Reirs un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne piektdien nodeva valdības sagatavoto 2019. gada valsts budžeta likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

DB jau rakstīja, ka Latvijas valsts kopbudžetā 2019. gada nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 9,623 miljardu eiro apmērā, kas ir ievērojami vairāk, nekā tika iekasēts 2018. gadā, – 9,190. Salīdzinājumam 2017. gadā – 8,49 miljardi eiro. Faktiski 2019. gadā nodokļu ieņēmumi būs par 1,13 miljardiem lielāki nekā 2017. gadā.

Vislielākais ieņēmumu pieaugums šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu būs valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksās par vairāk nekā 210 milj. eiro, savukārt pievienotās vērtības nodoklī pieaugums būs vairāk nekā teju 190 milj. eiro apmērā. Iedzīvotāju ienākuma nodoklī papildus plāno iegūt tikai 2,8 milj. eiro. Tāpat vairāk iekasēt plānots arī akcīzes nodoklī – par teju 90 milj. eiro, nekustamā īpašuma nodoklī – par 21,4 milj. eiro un dabas resursu nodoklī – par 7 milj. eiro. Tajā pašā laikā uzņēmumu ienākuma nodoklī paredzētie ieņēmumi ir par vairāk nekā 100 milj. eiro mazāki, nekā tika iekasēts 2018. gadā.