Liepājā šodien, 29.maijā, ekspluatācijā pieņemta jaunā tramvaja līnija posmā no Klaipēdas ielas līdz Mirdzas Ķempes ielas galam dzīvojamajā masīvā Ezerkrasts.

Par objekta gatavību ir saņemti pozitīvi institūciju atzinumi, kas ir pamats, lai uzsāktu tramvaja līnijas ekspluatāciju, ziņo pieņemšanas komisijas vadītāja, būvinspektore Anita Klimbe. Komisijas vadītāja uzsver, ka darbs ir paveikts kvalitatīvi, lai arī no inženiertehniskā viedokļa tā ir ļoti sarežģīta būve.

Būvinspekcijas un būvvaldes pārstāvji kopā ar celtniekiem, būvuzraugiem, projektētājiem un pasūtītājiem pagājušajā nedēļā un šīs nedēļas sākumā apsekoja visu jaunās tramvaja līnijas trasi un vērtēja darba rezultātus. Šodien tika izskatīta un parakstīta sagatavotā dokumentācija.

Šobrīd objektā turpinās teritorijas labiekārtošanas darbi, taču tie netraucē un nekavē jaunās tramvaja līnijas ekspluatāciju, apgalvo būvvalde.

Lai uzlabotu tramvaju kustību un novērstu sastrēgumu radītus tramvaju kustības grafika kavējumus, turpmāk daudzviet Rīgā tramvaja ceļa atbrīvošanai tiks pārskatītas ielu malās esošās stāvvietas un kreiso pagriezienu manevri, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Līdz ar to:

1) tiks atbrīvots ceļš tramvaju satiksmei;

2) tiks novērstas situācijas, ka transportlīdzekļi kreisā pagrieziena manevra veikšanai aizšķērso ceļu gan tramvajam, gan arī citām automašīnām;

3) atbrīvojot brauktuvi no ielu malās stāvošajām automašīnām, tiks paaugstināta braukšanas joslas caurlaides spēja un nodrošināta autotransporta plūsma pa braukšanas joslu; stāvošo automašīnu apbraukšanai autovadītājiem nebūs jābrauc pa tramvaja sliedēm.

Satiksmes organizācija tiks pārskatīta tajās vietās, kur pēc SIA Rīgas satiksme sniegtās informācijas sastrēgumi kavē tramvaju kustību.

Kā informēja SIA Rīgas satiksme Pārvadājumu direktors Jānis Dziedātājs, daudzviet pilsētā sastrēgumu dēļ tiek kavēta tramvaju kustība no 10 līdz pat 30 minūtēm.

Izsludināts atklāts konkurss būvprojekta izstrādei 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojuma infrastruktūras pielāgošanai zemās grīdas tramvaja parametriem, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Infrastruktūras atjaunošana un pārbūve krustojumā notiks, pielāgojot to zemās grīdas tramvaja parametriem. Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2021. gada 12. jūlijs plkst. 15.00.

11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā plānots esošo manuāli pārslēdzamo vienasmeņa pārmiju nomaiņa pret zemās grīdas tramvaja vagonu ekspluatācijas prasībām atbilstošām divasmeņu pārmijām, nodrošinot pārmiju darbības kontroles iespēju ar tālvadību, kā arī paredzot citu ar tramvaju kustības un sliežu ceļu ekspluatācijas apstākļu uzlabošanu saistītu pasākumu īstenošanu, tai skaitā sliežu ceļu pārbūvi; tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošanu; lietus ūdens novadīšanas risinājumu sliežu ceļu krustojuma zonā; intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūvi.

Skanstes tramvaja līnijas izbūve drīkst notikt tikai pa Senču ielu un nedrīkst skart Lielos kapus, šodien Rīgas domes opozīcijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā norādīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) pārstāve Katrīna Kukaine.

Kukaine stāstīja, ka VKPAI vērsās Rīgas domes Īpašumu iegādes un perspektīvās attīstības pārvaldes departaments, prasot viedokli par trīs Lielo kapu teritorijā esošām būvēm, kuras atrodas tuvu Senču ielai. Minētās ēkas ir kapliča, norobežojošā ķēde un dekoratīvais piemineklis krēsla formā. VKPAI informēja domi, ka konkrētās ēkas nedrīkst tikt nojauktas, risinot jauno tramvaja izbūvi, jo tie visi ir ne tikai daļa no kultūras pieminekļu kompleksa, bet arī kapa pieminekļi.

Satiksmes departamenta pārstāve Rudīte Reveliņa pastāstīja, ka 2005.gadā dome apstiprināja sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2005.-2018.gadam, kas paredz arī pilsētas elektrotransporta attīstību. Rīgas domes lēmums ietvēra elektrotransporta modernizāciju, esošo vagonu rekonstrukciju un jaunu līniju atklāšanu, tostarp tādas līnijas izveidi, kas savieno jau esošās līnija.

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Rīgā 5.tramvaja maršruta infrastruktūras pielāgošanu zemās grīdas tramvajiem par 8,9 miljoniem eiro veiks AS "A.C.B.", informēja SIA "Rīgas satiksme" Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane.

"Rīgas satiksme" parakstījusi līgumu ar "A.C.B" par būvdarbu veikšanu 5. tramvaja maršruta posmam - Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojums līdz galapunktam "Iļģuciems".

Būvdarbus plānots sākt martā un noslēgt šī gada decembrī. Darbu gaitā paredzētas satiksmes organizācijas izmaiņas un būvdarbu posmā pasažieru pārvadājumi tiks nodrošināti ar autobusu, aizvietojot tramvaju.

5.tramvaja līnija atklāta piecdesmito gadu sākumā, un šo gadu laikā ievērojami infrastruktūras atjaunošanas darbi nav veikti.

Būvdarbus plānots sākt, tiklīdz laikapstākļi to atļaus, un darbu laikā paredzēta esošās tramvaja infrastruktūras un ar to saistīto objektu pārbūve, tostarp sliežu konstrukcijas atjaunošana un jaunu sliežu izbūve.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja otrdien atbalstīja lēmumprojektu par pašvaldības un SIA Rīgas satiksme sadarbību jaunās tramvaja līnijas projekta realizēšanā Skanstes apkaimē, informē Rīgas dome.

Kā uzsvēra komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, šāds lēmums nepieciešams, lai Rīgas satiksme varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu. «Šis nav lēmums par plānotās jaunās tramvaja līnijas trasi un nepieciešamajiem zemesgabaliem, bet tikai par iespēju saņemt finansējumu,» norādīja V.Baraņņiks.

Projektā paredzēts izbūvēt jaunu 3,6 km garu tramvaja līnijas posmu Skanstes apkaimē, kas savienos 6.tramvaja maršrutu ar 5. un 9.tramvaja maršrutu. Plānots, ka tramvaja līnija sāksies no K.Barona ielas pa Pērnavas ielu, Senču ielu, Zirņu ielu, Skanstes ielu un Sporta ielu posmā no Skanstes ielas līdz savienojumam ar 5. un 9.tramvaja maršrutu Pētersalas ielā. Projekta realizēšanai izvirzīts nosacījums, ka tramvaja līnijas izbūves gaitā netiks skarts neviens apbedījums.

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

Šonakt (no 2. uz 3.novembri) tiks uzstādītas nepieciešamās ceļa zīmes, lai atbrīvotu ceļu tramvaja kustībai Krišjāņa Barona ielā no Ērgļu ielas līdz Pērnavas ielai un Maskavas ielā no Puškina ielas līdz Elijas ielai, informēja Rīgas domes Satiksmes departaments.

Līdz ar to no sestdienas, 3.novembra, Krišjāņa Barona ielā no Ērgļu ielas līdz Pērnavas ielai virzienā no centra pa tramvaja sliedēm būs atļauta tikai tramvaju satiksme. Lai transportlīdzekļi kreisā pagrieziena manevra veikšanai neaizšķērsotu ceļu gan tramvajam, gan arī pārējiem transportlīdzekļiem, būs aizliegti kreisā pagrieziena manevri no K.Barona ielas uz Pērnavas ielu.

Arī Maskavas ielā no Puškina ielas līdz Elijas ielai virzienā no centra pa tramvaja sliedēm būs atļauta tikai tramvaju satiksme. Pārējo transportlīdzekļu satiksmes plūsmas atvieglošanai pa braukšanas joslu brauktuve tiks atbrīvota no ielas malā stāvošajām automašīnām, un apstāšanās ielas malā būs aizliegta. Tādējādi stāvošo automašīnu apbraukšanai autovadītājiem nebūs jābrauc pa tramvaja sliedēm.

Skrīveros uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18 km tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokritusi tilta ietve kopā ar malējo siju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pār tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildus piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pār tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Patlaban tilta pusē kur nokrita ietve ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

No rītdienas, plkst.5, tiks atjaunota tramvaju kustība pār Brasas tiltu, tomēr būvdarbi uz tilta vēl netiks atsākti, pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).

Viņš norādīja, ka no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) saņemts atzinums, kas atļauj atjaunot tramvaju kustību pār tiltu. Pār pārvadu varēs kursēt visu modeļu tramvaji, tostarp, arī zemās grīdas tramvaji.

Tāpat pa uz pārvada esošajām tramvaja sliedēm varēs braukt autobusi un vieglais transports līdz 3,5 tonnām. Aizliegta būs gājēju kustība.

Lēmumu atjaunot tramvaju satiksmi pašvaldība un BVKB pieņēmuši, balstoties uz būvdarbu projektētāju un neatkarīgu ekspertu veiktajām analīzēm un pārbaudēm par tilta tehnisko stāvokli.

«Rīgas satiksme» informē, ka līdz ar tramvaju kustības atjaunošanu atsāks kursēt arī retro tramvajs, kas pasažierus pārvadā brīvdienās un svētku dienās.

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

No 19. augusta līdz 16. septembrim Liepājas iedzīvotāji aicināti piedalīties būvniecības ieceres par tramvaja līnijas pagarinājumu sabiedriskajā apspriešanā.

Būvniecības ieceres prezentācija plānota Liepājas pilsētas domlē 28.augustā, plkst. 17.30. Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas rezultātu izskatīšana un lēmumu pieņemšana plānota 2008. gada 25. septembra Domes sēdē.

Šobrīd Liepājas sabiedriskais transports ir pārmaiņu priekšā, jo jau visdrīzākajā laikā pasažieru pārvadājumiem saistošās Eiropas Savienības normas tiks ieviestas pilsētas pasažieru pārvadājumos. Attīstot tramvaja līniju tīklu pilsētā, būs iespējams kāpināt kopējo sabiedriskā transporta sistēmas efektivitāti pilsētā, notiks pasažieru plūsmas pārdale starp sabiedriskā transporta veidiem, uzskata pašvaldība.

Šobrīd Liepājas tramvaja līnija, kuras garums ir 5,99 kilometri, gadā pārvadā aptuveni 9,0 miljonus pasažieru un pasažieru skaitam ir tendence pieaugt. Katru dienu tiek veikti 138 apļa reisi. Jaunā tramvaja līnija Klaipēdas un Tukuma ielas krustojumā atzarosies no pašreizējās līnijas. Tramvaja galapunkts Klaipēdas ielas galā saglabāsies, un pasažieri joprojām tiks apkalpoti arī šajā, ierastajā, vecajās maršrutā. Turklāt, īstenojot šo projektu, uzlabojumi plānoti arī esošajā tramvaju trasē, ritošajā sastāvā, pasažieru informēšanas sistēmā un citos segmentos. Pašvaldība un uzņēmums „Liepājas tramvajs” šobrīd turpina nepieciešamos priekšdarbus, lai jaunās tramvaja līnijas izbūvei varētu piesaistīt ES Struktūrfondu līdzekļus no Sabiedriskā transporta uzlabošanas programmas, kurā šim mērķim Latvijai paredzēti apmēram 20 miljoni eiro. Liepāja pretendēs uz pusi no šīs summas.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Vācijas glābšanas dienesti palīdzējuši 76 pasažieriem tikt laukā no gaisa vagoniņa, kas ceturtdien bija iestrēdzis valstī vecākajā gaisa tramvaju līnijā Vupertāles pilsētā, vēsta The Local.

Vupertāle atrodas Vācijas rietumos, kalnainā apvidū, tādēļ tajā iespējams pārvietoties ar gaisa tramvaju. Gaisa vagoniņu satiksme ir arī viens no pilsētas zīmoliem. Ceturtdienas vakarā no trošu dzelzceļa līnijas nogāzās transporta sistēmas metāla daļas, pa kurām tika pievadīta elektrība. Metāla sloksnes nokritušas uz automašīnām, kas atradās uz autoceļa zem gaisa tramvaja līnijas, bet gaisa vagoniņš iestrēdzis. Autovadītāji netika ievainoti, un arī vagoniņā esošos cilvēkus ugunsdzēsēji esot atbrīvojuši bez nopietnām traumām. Aculiecinieki stāsta, ka gaisa tramvaja vagonā esot izcēlusies panika, vairāki esot paģībuši, raksta Rheinische Post.

Jau divas dienas, kopš 14. oktobra, Liepājas iedzīvotājiem un viesiem jārēķinās ar nozīmīgiem satiksmes ierobežojumiem, jo ir uzsākta Lielās ielas un Tramvaja tilta rekonstrukcija, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

«Sastrēgumi ir neizbēgami, jo Tramvaja tilts ir galvenā pilsētas «satiksmes artērija». Iedzīvotāji aicināti savlaicīgi apdomāt, kā pārvietoties – iespējams, atstāt automašīnas mājās un braukt ar sabiedrisko transportu vai iespējami pārvirzīt savus ikdienas maršrutus uz Jauno tiltu, kā arī ieplānot papildu laiku ceļā,» iesaka Liepājas dome.

Satiksmei uz Tramvaja tilta ir atvērta tikai viena josla un pa to var pārvietoties virzienā no Jaunliepājas uz centru. Savukārt virzienā no centra uz Jaunliepāju var izbraukt tikai pa Jauno tiltu, kur saglabāta divvirzienu transporta kustība. Lielā ielā turpmāk būs vienvirziena satiksme – uz Tramvaja tiltu, līdz Jūras ielai.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme jau šā gada aprīļa vidū plāno uzsākt tramvaja sliežu ceļu un kontakttīklu rekonstrukcijas darbu 3. un 6.tramvaja maršruta posmā no Ropažu ielas līdz galapunktam Juglā. Tāpēc tiks veiktas izmaiņas attiecīgajos tramvaja maršrutos, to kustībā un biļešu izmantošanas kārtībā.

Uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis DB pastāstīja, ka konkrētais projekts 6.tramvaja rekonstrukcijai izmaksāšot astoņus miljonus latu. Rīga satiksme atzīmē, ka attiecīgajā ceļa posmā sliežu ceļi ir nolietoti, kā arī kopējā infrastruktūra, ieskaitot elektroapgādi un pieturvietu platformas, esot novecojusi un neatbilst zemās grīdas tramvaja ekspluatācijas, kā arī satiksmes drošības prasībām. Tāpēc ir nepieciešams veikt rekonstrukcijas darbus, kurus plānots pabeigt 2013.gada vidū.

Plānots nomainīt sliežu ceļus, kas samazināšot gan tramvaja radīto trokšņu, gan vibrāciju līmeni. Tiks nodrošināta zemās grīdas tramvajam atbilstoša energoapgāde. Attiecīgajā ceļa posmā paplašinātas pieturvietu platformas, kā arī pieturvietas plānots labiekārtot ar nojumēm. Pieturvietu iekāpšanas/ izkāpšanas platformas tiks arī pielāgotas zemās grīdas tramvaja uzbūvei.

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (tajā skaitā dronu) lidojumu drošumu un drošību, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) noteikumu projektu «Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un cita veida lidaparātu lidojumi».

Noteikumu mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā Eiropas Savienības (ES) līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus.

MK apstiprinātie noteikumi paredz, ka turpmāk par tālvadības pilotu varēs kļūt no 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kurus varēs veikt no 18 gadu vecuma. Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumiem būs jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras (CAA) ilgtermiņa atļauja. Lai to saņemtu, tālvadības pilotam (no 18 gadu vecuma) būs jānokārto teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude, jāveic lidojuma risku novērtējums un lidojumu uzskaite. Tālvadības pilotu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi CAA veiks bez maksas.

Brasas tilta būvdarbu dēļ no 18. jūlija tiks slēgts 11. tramvaja maršruts. Līdz būvniecības darbu beigām pasažieru pārvadājumus organizēs ar 11T maršruta autobusiem.

Brasas tilta būvniecības laikā pašvaldība seko līdzi, lai tilta šķērsošana ar sabiedrisko transportu būtu droša. Brasas tiltam regulāri veikta drošības un dinamisko svārstību novērtēšana, lai savlaicīgi konstatētu iespējamos riskus un nepieciešamības gadījumā tiltu slēgtu arī sabiedriskā transporta satiksmei.

“Šā gada 19. maijā pašvaldība jau informēja ka gadījumā, ja tiks konstatēts, ka būvniecība var radīt riskus sabiedriskā transporta drošībai un to izmantot nevarēs, tiks slēgta kustība pār tiltu un nodrošināti aizvietojošie maršruti. Tā kā tuvākajā laikā būvniecības darbi tiks intensificēti, lai novērstu drošības riskus, esam pieņēmuši lēmumu Brasas tiltu slēgt visa veida satiksmei. Satiksmes dalībnieku un būvdarbu drošība ir prioritāte,” skaidro Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora p.i. Jānis Vaivods.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ir apzinātas ielas, kur iespējams ierīkot sabiedriskā transporta joslas tā kustības uzlabošanai. Raksta pielikumā - shēmas!

Sabiedriskā transporta joslas ir būtiskas, lai sabiedriskajam transportam sniegtu iespēju apbraukt sastrēgumus un uzlabotos tā kustības ātrums, akcentē Satiksmes departaments.

Izvērtējot Rīgas centra ielu tīklu, satiksmes organizāciju un sabiedriskā transporta maršrutu izvietojumu, ir izstrādāti priekšlikumi izveidot sabiedriskā transporta joslas sekojošās ielās vai to posmos:

- Raiņa bulvārī;

- pār Zemitānu tiltu un Aleksandra Čaka ielas posmā līdz Ērgļu ielai;

- Brīvības gatves posmā no Mazās Biķernieku ielas līdz esošajai sabiedriskā transporta joslai;

- Brīvības gatves posmā no Cēsu ielas līdz Pērnavas ielai;

- Brīvības ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Raiņa bulvārim;

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Ar vēl pieejamās Eiropas Savienības fondu naudas palīdzību vajadzētu risināt esošās rīdzinieku problēmas, nevis radīt jaunas

Visiem zināms frazeoloģisms «iet pāri līķiem». Uz Rīgas domes plāniem būvēt tramvaja līniju uz Skansti to var attiecināt ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē. Blakus diskusijai par to, vai tramvaja līnija uz topošo biroju un darījumu centru vispār ir nepieciešama, tiek lauzti šķēpi par sen mirušu rīdzinieku tiesībām dusēt mierā vai viņu pienākumu upurēt savu mieru pilsētas attīstības labā. Mūsu tautas dižgari un citas cienījamas personas, kas atradušas pēdējo atdusas vietu Lielo kapu drupeno pieminekļu pakājē, varbūt pat būtu gatavas ziedot savu pīšļu mieru jauna muzeja labā, bet par tramvaju līnijas nepieciešamību domas varētu dalīties arī mirušo pasaulē. Kamēr pie varas ir dzīvie, bumba ir viņu pusē. Tāpēc vēl pirms vietas atbrīvošanas sliedēm tieši šajā maršrutā gribētu gūt pilnīgu pārliecību par to, vai par naudu, ko iecerēts tērēt tramvajam uz Skansti, varētu uzbūvēt tikai šo vienu, bet varbūt apmierināt visas tramvaja maršrutu pagarināšanas ieceres vai citas pilsētas satiksmes vajadzības. Uz papīra pagaidām ir palikušas tramvaja līnijas gan uz Berģiem, gan Dreiliņiem un Rumbulu.