Ūdens atrakciju parks "Līvu akvaparks" darbību atsāks šīs nedēļas nogalē - 20.jūnijā, lai arī pēc ārkārtējās situācijas beigām ekonomisku pamatu darbības atjaunošanai nesaskata, pastāstīja "Līvu akvaparka" īpašnieces "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.

Viņa norādīja, ka "Līvu akvaparka" apmeklētāju plūsmu veido vietējie iedzīvotāji un viesi no ārvalstīm attiecīgi 58% un 42% apmērā.

"Visas prognozes ir saistītas ar Covid-19 potenciālo draudu psiholoģisko aspektu. Cik ātrā laikā cilvēki atrod no bailēm? Cik ātrā laikā atjaunosies tūristu plūsma? Ko izvēlēsies baudīt cilvēki pēc ierobežojumu atcelšanas? Tas, kurš var atbildēt uz šiem jautājumiem, var prognozēt. Pašlaik viss norāda uz to, ka process būs visai ilgs un tūrisma nozares un saistītu nozaru izdzīvošanas jautājums būs ārkārtīgi aktuāls. Un arī šo periodu valsts nostāja un atbalsts būs būtisks," atzina Lasmane.

Tāpat "Līvu akvaparka" īpašnieces izpilddirektore stāstīja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos "Līvu akvaparks" apturēja darbību uz trim mēnešiem jeb 92 dienām, nodrošinot darbiniekiem dīkstāvi.

Alus ražotāji paredz finansiāli smagu gadu, kura rezultātus lielā mērā ietekmēs tas, cik labi strādās valsts ekonomikas atveseļošanas plāns.

„Šis ir finansiālā ziņā pārbaudes gads ne tikai mazajiem uzņēmumiem, bet pat tādam stabilam uzņēmumam kā Cido Grupa. Par laimi Cido Grupa, realizējot pārdomātu stratēģiju visus šos gadus, ir labi sagatavojusies - esam līdzšinējos gados daudz investējuši ražošanas uzlabošanā, patērētāju pētījumos, jaunu produktu izstrādē, līdz ar to esam salīdzinoši labākā situācijā, lai maksimāli veiksmīgi pārdzīvotu šos grūtākos laikus," Db situāciju prognozēja Cido Grupa ģenerāldirektors Jespers Koldings.

Grupas vadība prognozē, ka 2009. gads, īpaši pirmajos 3 - 4 mēnešos, rādītāju ziņā būs sliktāks nekā 2008. gads. Tas gan būšot atkarīgs no tā, vai labi strādās valsts ekonomikas atveseļošanas plāns. Kā atspirdzinošo dzērienu ražotājam Cido grupai ir arī būtiski, lai ir laba vasara.

Rātsnama 2. stāva vestibilā šodien atklāta izstāde, kurā aplūkojami trīs konceptuāli risinājumi Līvu laukuma telpas organizēšanai. Tos izstrādāja Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas apakšnozares studentes sadarbībā ar Rīgas pilsētas arhitekta biroju, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Līvu laukuma kafejnīcu īpašniekiem. Piedāvātie projekti risina āra kafejnīcu izvietojuma, labiekārtojuma un aprīkojuma jautājumu ne tikai vasaras, bet arī ziemas sezonā, liecina medijiem sniegtā informācija.

«Rīgā ar katru gadu pieaug tūristu skaits, tādēļ Līvu laukuma labiekārtošanā noteikti jāatrod saprātīgs kompromiss starp uzņēmējdarbības un vides estētikas prasībām,» norāda Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Iepriekšējā mācību gada laikā trīs jauno vides mākslinieču grupas veica pētījumus mākslas un urbānās vides mijiedarbībā Rīgas vēsturiskā centra apbūvē, kas kļuva par pamatu priekšlikumiem Līvu laukuma labiekārtojumam. Būtiska loma studenšu vīzijās ir transformējamo konstrukciju pielietojumam.

Koncepcija Līvu kvartāls ir racionāls, īsā laikā īstenojams projekts. Telpiskais risinājums slēpjas laukuma vēsturiskās struktūras un īpašumtiesību interpretācijā, atsedzot laukumu veidojošās apbūves fasādes no tām neraksturīgiem uzslāņojumiem (piemēram, marķīzēm un verandām Meistaru ielas frontē). Laukuma vidējā daļa izmantojama un organizējama ar oriģināla dizaina vissezonas moduļa tipa ārtelpas mēbelēm (piem., solemi, krēsliem, galdiem, saulessargiem/lietussargiem, tirdzniecības vietām u.tml.) atbilstoši sezonai vai pasākumam.

Pēc 8 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu akvaparka āra pludmalē pabeigta 15 m augstas ūdens skeletona trases izbūve, informē uzņēmuma komunikācijas konsultante Iveta Balode.

Trasei ir divi skrejceļi, ar kopējo garumu 200m, un maksimāli sasniedzamo ātrumu 28km/h. Ātrgaitas nobrauciena kompleksa izbūvē investēti vairāk nekā 400 000 eiro.

Līdz ar to pabeigta āra un Līvu akvaparka kopējās 18 000 m2 atrakciju teritorijas būvniecības trešās kārtas pilnveide un noslēgta akvaparka nekustamā īpašuma attīstības pirmā fāze.Jaunā ātrgaitas ūdens skeletona (Water Slide Mat Racer) trases inženiertehnisko pārbaudi, atbilstoši ES standartiem EN 1069-1, EN 1069-2, veica lielākās sertifikācijas kompānijas, vācu TÜV SUD Tehniskās drošības eksperti. Pēc divu dienu ilga pārbaudes procesa, kura laikā tika veiktas ūdens skeletona trases kompleksa uzstādīšanas, savienojumu un diferencētu braukšanas ekipāžu svara kategoriju komplektācijas manuālās un digitalizētas pārbaudes, eksperts Fēlikss Fritzs sniedza pozitīvu atzinumu.

Pēc 7 mēnešus ilgušiem būvniecības un renovācijas darbiem Līvu Akvaparka āra pludmalē pabeigta 700m2 liela baseinu kompleksa izbūve. Uzbūvēts 25m garš un 5m plats pretstraumes baseins intensīvai peldēšanai un pilnībā pārbūvēts lielais baseins.

«Jaunais baseins peldēšanai ar pretstraumes iekārtu ne tikai palielinās slodzi mūsu aktīvākajiem, sportiski noskaņotajiem peldētājiem, bet būtiski paplašinās āra teritorijas peldēšanās zonu kopumā,» skaidro Līvu Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane.

Pārbūvētā lielā baseina centrā ierīkota jauna, daudzfunkcionāla atrakcija WET BUBBLE 12m diametrā, kas ražota Zviedrijā. Āra pludmales baseinu kompleksa tilpums ir 700m3, t.i. 700 000l ūdens. Tā ir viena ceturtā daļa no visu Līvu Akvaparka baseinu tilpuma 2700m3 ar 2 700 000 l ūdens.

Baseinu ūdens apgādes sistēmu projektēja un ierīkoja SIA Selekta, projektu izstrādāja un būvdarbus veica AS LX grupa. Kopumā projektā investēti EUR 500 000.

Daudzfunkcionālais ūdens atrakciju parks Līvu Akvaparks līdz ar valstī noteiktās ārkārtējās situācijas beigšanos 28. februārī plāno no 3. marta atsākt darbību.

Paredzēts atvērt visu ūdens atrakciju parka teritoriju, t.sk. SPA kompleksu, slidkalniņus, pirātu kuģi, kā arī bistro Zambezi un bāru ūdenī.

Šonedēļ 12 000 m2 plašajā Līvu Akvaparkā sāksies visaptverošas tehniskās pārbaudes un iekārtu regulēšanas procedūras, tā, lai nākamajā nedēļā varētu uzsākt ūdens piesildīšanu.

Dīkstāves laikā ūdens Akvaparka baseinu tilpnēs, kopumā vairāk nekā divu tūkstošu kubikmetru apmērā, tika turēts 24⁰C, un, ūdens sasildīšanas process līdz nepieciešamajam tropu siltumam 29-30⁰C, tāpat telpu piesildīšana, agregātiem strādājot ar pilnu jaudu, personāla iemaņu atgūšana un treniņš prasīs vairākas nedēļas.

Līvu akvaparka zaudējumi tuvojas miljonam eiro 

Valdības noteiktā Covid-19 ārkārtējā stāvokļa un vairākkārtējo mājsēžu dēļ Līvu akvaparkam...

"Tāda apmēra ūdens atrakciju parka kā Līvu Akvaparks darbības atsākšana nav tējkannas slēdža ieslēgšana un izslēgšana…", norāda Līvu Akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane, uzsverot, ka "iedarbinot visaptverošas sagatavošanās procedūras un procesus Akvaparka darbības atsākšanai, uzņēmums paļaujas uz spēkā esošo valdības noteikto normatīvo aktu bāzes un to pēctecību, kur 28. februārī beidzas MK noteikumos Nr. 720 noteiktais ārkārtējais stāvoklis, un sāk darboties uz ārkārtējo laiku apturētie MK noteikumi Nr.662, un tā kā valdība katru nedēļu veica uzlabojumus un grozījumus, ir pamats domāt, ka tie ir noslīpēti līdz ideālam, un piespiedu kārtā slēgtie uzņēmumi var sākt strādāt."

Plānots, ka Līvu Akvaparks būs atvērts apmeklētājiem četras dienas nedēļā no ceturtdienas līdz svētdienai.

Jau vēstīts, ka Līvu akvaparka pārvaldītājs SIA "Akvaparks" pagājušā gadā strādājis ar 860 000 eiro zaudējumiem.

Par godu Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnijas 150. gadadienai Latvijas Pasts laidis klajā speciālu aploksni, kurā attēlots viens no pirmajiem dzelzceļa posmiem Latvijā.

Aploksni ilustrējis Mākslinieks Ģirts Grīva, attēlojot tajā vēsturisku lokomotīvi, kas izmantota pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai. Lokomotīves fonā redzama 20. gadsimta sākuma Latvijas kartes daļa ar izceltu dzelzceļa līnijas maršrutu. Savukārt zīmogā, kas izdots kopā ar aploksni, grafiski atainots lokomatīves riteņa sastāvs. Aploksnes ar pirmās dienas zīmogu varēs iegādāties par 0,35 Ls, un to tirāža ir 1000 eksemplāru, informē Latvijas Pasts.

Dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils izbūvēta 1861. gadā un ir 218 km gara. I pasaules kara gados gandrīz viss Rīgas—Daugavpils dzelzceļš atradās frontes līnijas tiešā tuvumā, tādēļ tam tika nodarīti neatgriezeniski postījumi: iznīcinātas daudzu staciju ēkas, tilti, caurtekas un sliežu ceļi. Pēc Otrā pasaules kara kustība šajā dzelzceļa līnijā pieauga: pakāpeniski tika atjaunots otrais ceļš starp Rīgu un Skrīveriem, kā arī ceļš atsevišķos starpstaciju posmos. 1959. gadā elektrificēts līnijas posms Rīga—Ogre, 1968. gadā: Ogre—Jumprava, 1969. gadā: Jumprava—Aizkraukle.

Lai nosegtu brandmūra sienu Līvu laukumā, nākotnē būtu pieļaujams daļu laukuma apbūvēt, šodien Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdē pastāstīja Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā patlaban nav skaidri pateikts, cik daudz un kā laukums varētu tikt apbūvēts, bet ir atstāta iespēja, ka laukums nosacīti varētu tikt sadalīts divās daļās - potenciāli apbūvējamā daļā un neapbūvējamā, kurā nebūs atļautas ne īslaicīgas, ne arī sezonāla rakstura būves.

Potenciāli apbūvējamā daļa varētu būt starp Mazo Ķēniņa ielu pretī Rīgas Krievu drāmas teātrim, Kaļķu ielu un brandmūriem pie Kaļķu vārtiem, paredzot, ka apbūves līnija tiktu precizēta detālplānojumā. Purmale uzsvēra, ka saskaņā ar procedūru jebkuras apbūves ieceres pamatā būs telpiskais arhitektūras konkurss, uz kā bāzes tiks noteikti detālplānojuma risinājumi. Detālplānojumā tiks noteikta būvlaide, cik tālu pieļaujama jebkāda veida apbūve, lai nosegtu brandmūri.

Ūdens un izklaides atrakciju kompleksa Līvu Akvaparks apgrozījums šā gada deviņu mēnešu laikā, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu 2011. gadā, ir audzis par 9,6%, savukārt apmeklētāju skaits palielinājies par 10,6%.

Apgrozījuma un apmeklētāju skaita pieaugums bija Līvu Akvaparkam bija arī 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, kad bija vērojams straujš kritums, sākoties ekonomiskajai krīzei.

2012. gadā tiek plānots divu miljonu Ls apgrozījums, bet peļņas aplēses pagaidām Līvu Akvaparka vadība neatklāj, norādot, ka tikušas veiktas iespaidīgas finanšu investīcijas SPA kompleksa rekonstrukcijā, kopumā ieguldot 500 tūkst. eiro.

2013. gada prognozes Līvu Akvaparka vadība komentē piesardzīgi, norādot, ka aizvien ir būtiski ņemt vērā Latvijas iedzīvotāju reālo pirktspēju. Tā skaidri atspoguļojas vietējo un tūristu apmeklētāju proporcijā – vietējie iedzīvotāji veido 25% - 40% no visiem apmeklētājiem, bet tūristi – 60 – 75% no apmeklētāju skaita, norāda Līvu Akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane. Apmeklētāju proporcija ir atkarīga no sezonas, un īpaši liels tūristu īpatsvars vērojams aktīvajā, vasaras, sezonā.

Visu nedēļas nogali lielāki un mazāki Latvijas Valsts proklamēšanas 90. gadadienai veltīti sarīkojumi priecēs jūrmalniekus un pilsētas viesus.

18.novembrī Dubultu baznīcā pulksten 12.00 Svētku dievkalpojums un Latvijas Valsts proklamēšanas 90. gadadienai veltīts koncerts Dievs, svētī Latviju. Piedalās koris Sonore, diriģents Mārtiņš Ozoliņš, Inga Šļubovska (soprāns), T.Deksnis (ērģeles). Programmā latviešu komponistu mūzika.

Pēc tam pulksten 16.00 Jūrmalas Gaismas ceļš - 90. Sveču aizdegšana uz pilsētas centrālās maģistrāles no Priedaines līdz Slokai un Ķemeros..

Tad pulksten 18.00 Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienai veltīts svētku pasākums Tavi bijām, tavi esam, tavi būsim mūžībā. Koncertā skanēs valsts gadadienai speciāli sagatavots veltījums pūtēju orķestra un apvienoto Jūrmalas koru sniegumā- Andreja Jurjāna kantāte Tēvijai, soprāna solo Ilze Paegle, virsdiriģenti Ināra Freimene Jānis Puriņš,. Populāras latviešu dziesmas pūtēju orķestra un koru izpildījumā, tautas sadziedāšanās.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Atpūtas komplekss "Līvu akvaparks" nākamajā nedēļā 12.jūlijā un 13.jūlijā testa režīmā izmēģinās atvērt arī parka iekštelpu daļu, aģentūrai LETA atklāja "Līvu akvaparka" pārstāvji.

Šajās dienās iekštelpas tiks atvērtas tikai personām ar sadarbspējīgiem Covid-19 sertifikātiem. Testa režīmā divas dienas paredzēts strādāt, lai novērotu klientu atsaucību iekštelpu pakalpojumiem un pēcāk spriestu par turpmāku plānu darbības turpināšanai.

"Valdība ar ierobežojošiem noteikumiem liedzot akvaparka iekštelpu atrakciju apmeklējumu, tajā skaitā Eiropas lielāko atrakciju "Tornado", tāpat "Pirātu kuģi", principā tos "pasludinājusi par valsts noslēpumu", kuram atbilstoši jaunākajiem noteikumiem, Covid sertifikāts ir tāda kā īpaša valdības atļauja valsts noslēpuma pieejai," pauda "Līvu akvaparka" izpilddirektore Velta Lasmane, kura norādīja, ka, tikai raugoties šādā manierē, akvaparks ir spējīgs saglabāt cieņu savu apmeklētāju acīs.

Līvu alus darītava ar pilnu slodzi cer atsākt strādāt aprīlī, pagaidām uzņēmums strādā nepilnu darba nedēļu.

«Alus darītava Liepājā diemžēl strādā tikai daļēji,» izrādot ražotni Dānijas vēstniekam Latvijā Pēram Karlsenam un Liepājas pašvaldības pārstāvjiem, atzina Cido grupas valdes loceklis Leo Sorensens. Tā kā ziemā alus patēriņš esot zemāks, tad arī alus vārīšana nenotiek pastāvīgi. Viesiem bija iespēja redzēt tikai pudeļu pildīšanas procesu. Taču, iestājoties siltam laikam un augot alus patēriņam, Liepājas ražotnē varētu atsākties pilnas slodzes darbs, jo Cido grupa nevēlas zaudēt tirgus līdera pozīcijas, norādīja L.Sorensens. Ražotnē patlaban nodarbināti 43 cilvēki, procesi esot pietiekami automatizēti, tāpēc sezonas laikā papildus nebūšot jāpieņem darbinieki. Kopš 2008.gada, kad Līvu alus darītavu pārņēma Royal Unibrew, alus ražošanā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro, klāstīja L.Sorensens. Tuvākajā laikā jauni ieguldījumi neesot plānoti, jo ražotne esot pietiekami moderna. Līvu alus darītavā ražo Līvu un Lāčplēša alu, kopā vairāk nekā 10 filtrētā alus šķirnes. Ražotnes jauda ir 80 tūkstoši plastmasas pudeļu dienā un ap 100 tūkstošiem stikla pudeļu dienā, pastāstīja ražošanas vadītājs Jānis Briedis. Uzņēmums aizvadītā gada finanšu rezultātus apkopošot tikai aprīlī, taču izaugsme esot stabila, apgalvoja L. Sorensens.

Ūdens atrakciju parkiem lauvas tiesu apgrozījuma nodrošina tūristi; rentabilitāti apdraud energoresursu izmaksas.

Parku apmeklētība pērn strauji augusi, taču aprīlī gaidāmās izmaiņas elektroenerģijas izmaksās, arī pāreja uz eiro – tas varētu veicināt cenu kāpumu, tam sekojošu pieprasījuma kritumu.

Ūdens atrakciju parka Līvu akvaparks izpilddirektore Velta Lasmane DB stāsta, ka šogad ar lielām bažām gaida 1. aprīli, kad tiek plānotas izmaiņas elektroenerģijas izmaksās. Ūdens atrakciju parka bizness ir izteikti energoietilpīgs, un izmaiņas, iespējams, kārtējo reizi spiedīs paaugstināt cenas. Otrs apstāklis, kas, viņasprāt, šogad un arī 2014. gadā ietekmēs biznesu, ir pāreja uz eiro. Tehniski apgrūtinošs ir pats pārejas process. Svarīgs ir arī psiholoģiskais faktors, jo cena, izteikta eiro, izskatās lielāka nekā latos.

70 metrus garajā Laipu ielā iegriežas vien retais, lai gan šīs ieliņas burvība un varētu pat teikt, franču šarms neesot pienācīgi novērtēts.

Par spīti faktam, ka Laipu iela nebūt neatrodas Vecrīgas nostūrī, bet starp Līvu laukumu un Šķūņu ielu, kur par cilvēku plūsmu sūdzēties nevarētu, šo mazo, kluso ieliņu pamanot vien retais. Vasarās skatu aizsedzot kafejnīcu terases, bet tagad vērība vairāk tiekot pievērsta Ziemassvētku tirdziņam, kas jau iekārtots Līvu laukumā. Pirms vairākiem gadiem uz Laipu ielas esot bijusi lielāka rosība un vairums uz šīs ielas esošo uzņēmumu bijuši radošo profesiju pārstāvji – amatnieki un mākslinieki. Pirmskrīzes gados pat notikuši Laipu ielas svētki, kad cilvēki aicināti piedalīties dažādās radošajās darbnīcās.

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.

Lēmums par 9.maija svinībām par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju ir bijis visu mūžu iekšā, ceturtdien žurnālistiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«Es, protams, personīgi esmu. Man tas lēmums ir bijis visu mūžu iekšā,» taujāts, vai ir pieņemts lēmums 9.maijā doties uz Maskavu, atbildēja prezidents.

Viņš norādīja, ka lēmums publiski tiks paziņots pēc tam, kad tiks informēta Krievija par Latvijas atbildi.

Uz jautājumu, kad prezidents paudīs savu nostāju, viņš sacīja: «Kad dzīve rādīs, ka tas ir nepieciešams, jo es neesmu viens šajā spēlē. Latvija viņu veiksmīgi iesākusi un arī veiksmīgi turpinās.»

Jau ziņots, ka prezidents ir saņēmis ielūgumu no Krievijas apmeklēt pasākumus par godu 70.gadadienai kopš Padomju Savienības uzvaras pār nacistisko Vāciju un patlaban izvērtē, vai ierasties uz gaidāmajiem pasākumiem, pastāstīja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne. Krapāne norādīja, ka līdz nākamā gada maijam ir pietiekami daudz laika, lai prezidents izvērtētu to, vai pieņemt ielūgumu un apmeklēt pasākumus, vai arī nē.

Par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris valsts augstākos apbalvojumus arī 10 Latvijas uzņēmējiem, tostarp diviem baņķieriem, liecina db.lv izpēte.

Tā, piemēram, III šķiras Atzinības krusts ticis Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājam Inesim Feiferim, IV šķiras Atzinības krusts: a/s Valmieras stikla šķiedra valdes priekšsēdētājam Andrim Oskaram Brutānam, a/s SCO Centrs valdes priekšsēdētājam, BMX sporta kluba Tālava prezidentam Jānim Matisonam un DnB NORD banka prezidentam un valdes priekšsēdētājam, Latvijas Komercbanku asociācijas padomes priekšsēdētājam Andrim Ozoliņam.

Kā liecina prezidenta kancelejas informācija, par godu Latvijas 90.gadadienai Ordeņu kapituls piešķīris 54 Triju Zvaigžņu ordeņus un tā goda zīmes, 18 Viestura ordeņus un tā goda zīmes, 79 Atzinības krustus un tā goda zīmes. Piešķirto apbalvojumu skaits šoreiz ir divas reizes lielāks nekā 2007.gadā, jo būtiski pieaudzis ierosināto kandidātu skaits, īpaši no Latvijas reģioniem. Izskatot saņemtos ierosinājumus, Ordeņu kapituls izvērtēja 303 Latvijas sabiedrības ieteiktos kandidātus, kas ir par 137 vairāk nekā pērn. Ordeņu kapituls izvērtēja katra kandidāta sniegumu, uzsverot, ka šādi valsts izsaka atzinību Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi un pašaizliedzīgi strādājuši savā profesijā un kuri savā mūžā nesuši Latvijas vārdu pasaulē arī laikā, kad bija zaudēts valstiskums, saglabājuši latvisko pašapziņu un latvisko identitāti, kā arī bijuši Latvijas tautas garīgie līderi trešās Atmodas laikā. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka personu apbalvo ar valsts apbalvojumu Valsts prezidents saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumu. Jebkura persona ir tiesīga ieteikt apbalvošanai citu personu, vēršoties ar ierosinājumu Ordeņu kapitulā. Apbalvojuma šķiru un goda zīmes pakāpi apbalvojumam nosaka, izvērtējot kandidāta darbību un nopelnus, bet amatpersonām arī ieņemamo amatu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Rīgas dome (RD) trīs jaunu tualešu komunikāciju izbūvei šogad tērēs gandrīz 90 tūkstošus latu, bet jau esošās tualetes Līvu laukumā strādā ar zaudējumiem. Līvu laukuma tualetes varētu kļūt rentablākas tūrisma sezonas laikā, kad tur darbosies piecas vasaras kafejnīcas.

Uzņēmēji, kam pieder tualetes pilsētas centrā, norāda, ka tās peļņu neienes.

Februārī atklātās tualetes Līvu laukumā apsaimnieko SIA L&T, kas konkursa kārtībā ieguva šīs tiesības uz pieciem gadiem. Apsaimniekošanas programmas kopējās izmaksas ir 486 632 Ls. SIA L&T katru mēnesi no pašvaldības saņem ap 8 tūkstošiem Ls, bet ieņēmumi no maksas par tualetēm nonāk RD budžetā, Db norādīja RD Vides departamenta projektu realizācijas nodaļas galvenā speciāliste Vija Priede.

Tiesa gan, pagaidām tie ir minimāli – no 18. līdz 29. februārim iekasēti 64 Ls, martā – 262 Ls. Tualetes apmeklējuma cena ir 20 santīmi, bet automāts pieņem arī 1 un 0,50 eiro monētas, neizdodot atlikumu. Vasarā situācija mainīsies, jo Līvu laukumā darbosies piecas kafejnīcas, un RD Saistošie noteikumi aizliedz tām uzstādīt pašām savas pārvietojamās tualetes.

Jūrmalas domes sēdē šodien plānots izskatīt jautājumu par 5000 latu piešķiršanu grupas Līvi albuma izdošanai. Ar lūgumu finansēt albumu vērsies mūziķis Aivars Brīze, taču par Līvu vārda izmantošanu īstas skaidrības nav, jo citi bijušie šīs grupas mūziķi iepriekš noraidījuši iespēju, ka kāds varētu uzstāties ar šādu nosaukumu, vēsta laikraksts Diena.

Vairāki domes deputāti labvēlību pret grupu skaidrojot ar pilsētas mēra padomnieka kultūras un sporta jautājumos Raimonda Munkevica interviju laikrakstā Neatkarīgā Rīta Avīze (NRA), kur viņu izvaicāja mūziķa dzīvesbiedre Elita Veidemane.

Neizpratni par to, kāpēc Jūrmalai būtu jāatbalsta Līvu albums, paudis domes deputāts Māris Dzenītis (Reģionu alianse). «Es saprastu, ja tā būtu Liepāja, bet kāpēc jāmaksā Jūrmalai?» vaicājis deputāts, kurš atbalstu grupai saista ar minēto interviju NRA dienu pirms domes Sociālo, veselības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdes, kurā tika lemts par līdzekļu piešķiršanu albumam, informē laikraksts.

Līvu akvaparks 2008. gada pirmajos 9 mēnešos strādājis ar 2.8 milj. Ls apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā šajā laika periodā pērn.

"Labais akvaparka apmeklējums ir kā ģimeņu budžeta barometrs un liecina par to, ka ekonomiski sarežģītajā situācijā, pieņemot lēmumu par izklaides iespējām, ģimenes izvēlas jau pārbaudītas vērtības," tādus secinājumus izdarījusi Līvu akvaparka izpilddirektore Velta Lasmane.

Parādījusies arī tāda jauna tendence, ka apmeklētāji tagad dod priekšroku vidēji ilgam akvaparka apmeklējumam— līdz 4 stundām. Iepriekš pieprasītāki bija īslaicīgie ūdens izklaides parka apmeklējumi. 47% no Līvu akvaparka apmeklētājiem bijuši Latvijas iedzīvotāji, lai gan to apmeklējums šogad ir par pāris procentiem sarucis, atšķirībā no ārzemniekiem.

Līvu akvaparks darbojas jau no 2003. gada un to gada laikā tam ir vidēji 400 tūkstoši apmeklētāju.

Noslēdzies Rīgas domes (RD) rīkotais konkurss Par tiesībām veikt ielu tirdzniecību Rīgas domes noteiktajās ielu tirdzniecības vietās, liecina sniegtā informācija medijiem.

Konkursa mērķis bija izvērtēt un noteikt fiziskās, juridiskās personas, individuālos komersantus, individuālā darba veicējus un saimnieciskās darbības veicējus, kas veiks ielu tirdzniecību ar pašu izgatavotiem mākslas priekšmetiem, lietišķās mākslas vai daiļamatniecības izstrādājumiem šādās Rīgas domes apstiprinātajās ielu tirdzniecības vietās uz pašvaldības īpašumā esošas zemes: Līvu laukuma malā, pretī Kaļķu un Riharda Vāgnera ielu krustojumam (8 vietas), Meistaru un Zirgu ielu stūrī, Līvu laukuma malā (2 vietas) un Torņa ielā (8 vietas).

Konkursa rezultātā tiesības veikt ielu tirdzniecību Līvu laukuma malā, pretī Kaļķu un Riharda Vāgnera ielu krustojumam, uz trīs gadiem ieguva: Daina Kalnmale, Z/s Randavas, SIA Sudraba Nams, SIA Saules Pils, IK Noda-G, SIA Konaks Pluss, IK Santa Rozentāle un SIA Bišķiņ.