Politika, darbs valsts vai pašvaldības iestādē nodrošina iespaidīgāku publicitāti nekā pamatīgi skandāli, tiesu darbi vai pat privātās dzīves publiska izrādīšana, - to rāda jaunais, jau trešais Latvijas 100 miljonāru publicitātes tops: ārpus tā palikuši ļoti daudzi uzņēmēji, kuri ieņem vietas pat Latvijas visbagātāko cilvēku saraksta pirmajos desmitniekos.

Vienlaikus gada laikā ir notikušas pietiekami būtiskas izmaiņas galvenajos miljonāru publicitāti veidojošos faktoros. Pērn no simt miljonāriem, kuriem gada laikā veltīts vislielākais publikāciju skaits Latvijas medijos, tikai nepilnai trešajai daļai galvenais personisko publicitāti veidojošais faktors bija tieši viņu uzņēmējdarbība; nu galvenais vai viens no galvenajiem publicitātes faktoriem uzņēmējdarbība jau ir divām trešdaļām pirmā simtnieka dalībnieku.

Tiesa, lai nokļūtu saraksta augšgalā, svarīgākais joprojām izrādās "administratīvais resurss": sešiem no desmit miljonāriem, kuri pērn visbiežāk pieminēti mediju publikācijās, vienīgais vai viens no galvenajiem publicitāti veidojošajiem faktoriem bijusi tieši darbība politikā, valsts vai pašvaldību amatos. Salīdzinājumam - krimināli notikumi, skandāli vai privātās dzīves peripetijas, kas kopumā publicitāti veidojušas gandrīz ceturtajai daļai saraksta dalībnieku, no pirmā desmitnieka nozīmīgas bijušas tikai diviem miljonāriem.

Pasaulē strauji pieaugošais miljonāru skaits paralēli attīsta jaunu strauji augošu industriju - miljonāru psiholoģiju. ASV iestādes, kuru klienti pārsvarā ir miljonāri, sāk piedāvāt jaunus pakalpojumus, kā piemēram, psiholoģiskās konsultācijas miljonāriem, kas palīdz viņiem atslēgties no stresa, kuru galvenokārt rada lielā konkurence tirgū, raksta Reuters.

Psihologi apgalvo, ka viena no lielākajām problēmām cilvēkiem, kas kļuvuši par miljonāriem, ir satraukums par to, kā viņi spēs atbildīgi audzināt bērnus ar šādu naudas daudzumu.

Psihologi uzskata, ka 10 gadu laikā lielākā daļā finansiālo iestāžu, kas sadarbojas ar miljonāriem, saviem klientiem piedāvās psihologu pakalpojumus.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3. nodaļa (Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa) informē par aktuālu krāpšanas veidu.

Proti, krāpnieki telefona zvanu laikā uzdodas par Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes (ESMA) pārstāvjiem - finanšu regulatoriem, izmantojot iedzīvotāju uzticību, aicina instalēt datoros programmatūras, ar kuru palīdzību attālināti pieslēdzas cietušo personu datoriem, iegūst viņu norēķinu karšu datus un izkrāpj naudu.

Krāpnieki, izmantojot dažādas saziņas vietnes, zvana personām, kuras ir reģistrējušās virtuālās interneta platformās, kas piedāvā finanšu instrumentu tirdzniecību un investīciju ieguldīšanu t.sk. kriptovalūtās. Zvana laikā krāpnieki prezentē sevi kā ESMA finanšu regulatorus un paziņo, ka uzņēmums, kurā personai ir atvērts konts, nodarbojas ar krāpšanu, legalizē noziedzīgi iegūtu naudu un pārsūta to uz ārvalstu uzņēmumiem, kā rezultātā pret uzņēmumu esot uzsākta krimināllieta un tas tikšot slēgts. Personas tiek informētas, ka pirms uzņēmuma slēgšanas visiem cietušajiem ir jāslēdz atvērtos kontus un jāatgriež tajos esošie līdzekļi, līdz ar to esot nepieciešams rakstīt iesniegumu par konta slēgšanu. Mēdz būt arī gadījumi, kad cietušajiem konti virtuālās tirdzniecības platformās nekad nav bijuši, taču tādos gadījumos krāpnieki pārliecina cietušos, ka kāds tos ir izveidojis uz viņu vārda, līdz ar to vienalga esot nepieciešama to slēgšana.

Jaunu tehnoloģiju parādīšanās un esošo attīstība īpaši ietekmē gados jaunākus cilvēkus, kuri vēlas paši pirmie izmēģināt visu nebijušo un inovatīvo. Šī gadsimta tehnoloģiju birums strauji maina arī nodarbošanās un peļņas iespējas, aizvien biežāk dodot iespēju tieši jauniešiem kļūt par neticami veiksmīgiem uzņēmējiem, miljonāriem un pelnīt krietni vairāk par vecākiem.

Kā tas iespējams? Kas jādara, lai jau 20 – 30 gadu vecumā nonāktu miljonāru sarakstos, baudītu atvaļinājumu eksotiskās salās, brauktu ar paša nopelnītu jaunāko “Tesla” automobili?

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” izveidojis apskatu ar pieciem ar tehnoloģijām saistītiem un teicami atalgotiem virzieniem, kas piesaista mūsdienu jauniešus un ļauj kļūt par savas dzīves noteicējiem.

Videospēļu strīmošana

Videospēļu spēlēšana un šī procesa filmēšana jau vairākus gadus saucama par īstu biznesu, kurā populārākie strīmeri spēj nopelnīt miljonus. Lieki teikt, ka gan videospēles, gan to strīmošana jeb straumēšana ir lauciņš, kas vairāk piemērots jauniešiem, kuri no šīs nodarbes gūst ne tikai labas emocijas, bet arī lielu skatītāju pulku un dažkārt vairākus miljonus dolāru kabatā. Tiesa, ja pievēršas šai lietai nopietni, tad izrādās, ka nekāds vieglais darbs tas nav. Profesionāli videospēļu strīmeri ar to nodarbojas vairāk nekā desmit stundas dienā, taču pašā “karjeras” sākumā katra stunda, ko nepavadi strīmojot, nozīmē zaudētus sekotājus un abonentus. Viens no pazīstamākajiem strīmeriem ir 30 gadus vecais Tailers Blevins, kurš plašāk zināms ar segvārdu Ninja. Viņš agrāk aktīvi darbojās videostraumēšanas platformā “Twitch”, taču šobrīd biežāk redzams “YouTube”, kur saviem video savācis 2,5 miljardus skatījumu un ap 24 miljoniem sekotāju. Jaunieša nodarbošanās ļāvusi viņam līdz šim nopelnīt ap 40 miljoniem dolāru.

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments, rakstveida procesā izskatot krimināllietu, kurā Mihails Belkins apsūdzēts par izspiešanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un draudu izteikšanu, atstāja negrozītu Krimināllietu tiesu palātas spriedumu, ar kuru M.Belkinam piespriesta reāla brīvības atņemšana uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju, informēja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa.

Senāta lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Senāta Krimināllietu departaments uzskata, ka, apelācijas instances tiesa ir pilnīgi un vispusīgi pārbaudījusi pierādījumus lietā, tos novērtējusi atbilstoši Kriminālprocesa likuma 127.-130.pantu nosacījumiem. Kasācijas instances tiesa uzskata, ka M.Belkina nodarījumus Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta pareizi kvalificējusi pēc Latvijas Kriminālkodeksa 143.panta 2.daļas (1992.gada 25.augusta un 1995.gada 21.septembra likuma redakcijā), pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta 2.daļas un pēc Krimināllikuma 132.panta. Vienlaikus Senāta Krimināllietu departaments atzīst, ka, izskatot lietu, apelācijas instances tiesa ir ievērojusi Kriminālprocesa likuma 15., 18., 19. un 20. pantos ietvertos kriminālprocesa pamatprincipus, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas nostādnes.

Valsts policijā aizvien tiek saņemta informācija par krāpšanām un to mēģinājumiem, kas izdarīti, noziedzniekiem zvanot iedzīvotājiem un uzdodoties par "Google", bankas, policijas un citu iestāžu darbiniekiem.

Šie viltvārži aizvien pilnveido savus paņēmienus, un pēdējā laikā fiksēti arī gadījumi, kad noziedznieki iestāžu vārdā aicinājuši iedzīvotājus atdot savas bankas kartes krāpnieku norādītām personām. Diemžēl vairāki iedzīvotāji uzticējušies un savas kartes ir atdevuši, rezultātā viņiem izkrāpta nauda.

Diemžēl par šādu krāpnieku upuri pagājušā gada 20.decembrī kļuva kāda rīdziniece, kura, saņemot telefona zvanu no nepazīstama vīrieša, tika informēta par nepieciešamību atjaunot savu "Google" kontu. Tajā pašā dienā ar cietušo sazinājās arī citas personas. Pirmais zvanītājs stādījas priekšā kā "Luminor" bankas krāpnieku apkarošanas dienesta darbinieks, bet pēc tam piezvanīja cits vīrietis, kurš apgalvoja, ka ir Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, un informēja sievieti par aktīvu sadarbību ar "Luminor" banku, lai novērstu krāpšanas mēģinājumu viņas bankas kontā. Pēc tālākajiem norādījumiem, pie sievietes ieradās kurjers un paņēma viņas "Luminor" bankas karti. Komunikācijas laikā sievietes viedierīcē tika instalēta "Any Desk" aplikācija, kā arī viņa tika aicināta autorizēties ar Smart ID kodiem. Pēc brīža tika konstatēts, ka sievietes bankas kontā ienākuši vairāki naudas pārskaitījumi, pēc kā nodotā bankas karte tika izmantota naudas izņemšanai bankomātos.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē laika posmā no šā gada aprīļa līdz augustam ir saņemti vairāki iesniegumi no personām par to, ka, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas. Pārskaitītās naudas summas ir ievērojamas – no 700 eiro līdz pat vairākiem desmitiem tūkstošu eiro. Lielākais naudas pārskatījums no kāda liepājnieka ir bijis 104 tūkstoši eiro.

Pārskaitījumus visos gadījumos iedzīvotāji veic labprātīgi ar mērķi nopelnīt.

Cietušajiem telefoniski vai caur programmu «Skype» tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties un ieguldot naudu Forex tirgū. Krāpnieki it kā palīdz izveidot profilu Forex tirgus vietnēs, taču viņu mērķis ir pavisam citāds. Cilvēkiem tiek dotas norādes lejupielādēt kādu no attālinātās piekļuves aplikācijām. Sarunas laikā viņiem tiek dotas norādes – ielogoties savā bankas kontā. Kad tas tiek izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaita lielas naudas summas, kuras ar saviem internetbankas datiem apstiprina paši cietušie. Cietušie savos datoru ekrānos ne vienmēr redz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu – atsevišķos gadījumos iepriekš izveidotu filmiņu.

Dzelzceļa satiksmes negadījumos cietušie, iedami pāri sliedēm klausījušies pleijeri jeb runājuši pa telefonu, tāpēc nav dzirdējuši vilciena tuvošanos, citi bijuši alkohola reibumā, kāds mēģinājis pieķerties braucošam vilcienam, kā rezultātā pakļuvis zem vilciena, bet kāds cits pat balsojis kravas vilcienu.

Šā gada deviņos mēnešos dzelzceļa satiksmes negadījumos cietušas 44 personas, tajā skaitā 6 nepilngadīgie. Pērn analogā laika posmā cietuši 36 cilvēki, no kuriem trīs bijuši nepilngadīgi, liecina Dzelzceļa policijas pārvaldes apkopotā statistika par šā gada deviņos mēnešos uz dzelzceļa notikušajiem satiksmes negadījumiem.

Šogad jau 17 personas dzelzceļa satiksmes negadījumos zaudējušas dzīvību, tai skaitā, viens nepilngadīgais. Pērn attiecīgi no visiem negadījumos cietušajiem, dzīvību zaudēja 26 cilvēki, tajā skaitā 3 nepilngadīgie.

Daži cietušie, iedami pāri sliedēm, runājuši pa mobilo tālruni vai ar austiņām klausījušies pleijeri, kā rezultātā nav laikus sadzirdējuši un pamanījuši vilciena tuvošanos. Tā, piemēram, 17. janvārī 1991. gadā dzimis pusaudzis, klausīdamies pleijeri, šķērsoja gājēju pāreju zem Jūrmalas gatves tilta ceļa posmā Zasulauks – Lāčupe un laikus nepamanīja manevru lokomotīves tuvošanos. Arī mašīnists laikus nespēja reaģēt, jo manevru lokomotīvei kabīne neatrodas sastāva priekšgalā. Rezultātā cietušais guva politraumu, galvas sasitumu un komas stāvoklī tika ievietots slimnīcā.

Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums "Nordigen" ir kļuvis par vienu no pirmajiem uzņēmumiem Latvijā, kas visiem darbiniekiem izsniedz akciju opcijas.

Tas nozīmē, ka darbiniekiem, tostarp jaunajiem darbiniekiem, kuri vēl tikai uzsāk darbu "Nordigen", ir iespēja kļūt par uzņēmuma līdzīpašniekiem.

Pasaules un arī Igaunijas veiksmīgāko jaunuzņēmumu pieredze rāda, ka veiksmīgas jaunuzņēmuma attīstības gadījumā darbinieki var kļūt par miljonāriem.

"Akciju opcijas ļauj darbiniekiem būt daļai no jaunuzņēmuma veiksmes stāsta. Tādējādi komanda ir daudz motivētāka un orientēta uz kopīgu mērķu sasniegšanu. Akciju opciju pieejamība ir ļoti svarīgs faktors arī, lai piesaistītu augsti kvalificētus darbiniekus. Mēs "Nordigen" esam pārliecināti, ka izveidot nākamo vienradzi jeb miljardu vērtu uzņēmumu bez akciju opciju izsniegšanas nav iespējams," saka Roberts Bernāns, jaunuzņēmuma "Nordigen" līdzdibinātājs.

Jau kādu laiku jauniešu krāšanas paradumi industriāli attīstītajās Rietumvalstīs rada pamatu zināmām bažām. Dažādas aptaujas un dati atklāj, ka jaunākās paaudzes uzkrājumiem neatvēl pietiekamus līdzekļus. Tāpat to gaidas attiecībā uz nākotni mēdz būt krietni vien pārspīlētas.

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma TD Ameritrade aptaujas rezultāti (tajā tika aptaujāti vairāk nekā 1500 ASV Millennials paaudzes pārstāvji) liecina, ka puse no jaunajiem cilvēkiem pauž pārliecību, ka kādā brīdī kļūs par miljonāriem.

Sevišķi izplatīta šāda pārliecība bijusi jauno vīriešu vidū, kur par miljonāru plāno kļūt katrs septītais no 10 aptaujātajiem. Turklāt, ja ar to vēl nepietiek, mediānas vecums, kādā aptaujas respondenti plāno pensionēties, ir 56 gadi. Tiek norādīts, ka šajā pašā laikā jaunieši paredz, ka tie savām vecumdienām sāks uzkrāt 36 gadu vecumā (un šajā pašā laikā - vēl jāpaspēj kļūt par miljonāriem).

Šādi plāni - 20 gadu laikā sakrāt pilnvērtīgām vecumdienām - uzskatāmi par ļoti ambicioziem. Pēc SVF prognozēm, jau 2050. gadā attīstītajās valstīs vidēji uz vienu strādājošo varētu būt aptuveni viens pensionārs. Demogrāfi daudzās pasaules valstīs bija pieņēmuši, ka dzīves ilguma pagarināšanās attīstītajās valstīs ar laiku zaudēs apgriezienus. Tomēr līdz ar medicīnas tehnoloģiju attīstīšanos tā nav noticis. Tāpat arī attīstības valstīs, augot dzīves līmenim un uzlabojoties veselības aprūpei, dzīves ilgums pieaug. Valdot šādam fonam, nekas cits neatliek kā paaugstināt pensionēšanās vecumu, paaugstināt nodokļus un samazināt piešķirto labumu apjomu. Jārēķinās gan, ka valstiskā līmenī lēmumi, kas kaut vai daļēji risina šīs problēmas, politiski ir un būs ļoti sarežģīti – vecāka gada gājuma cilvēku īpatsvars Rietumvalstu sabiedrībā kļūst arvien lielāks. Jānorāda, ka par Millennials jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā no 1980. līdz 2000. gadam. Šī paaudze tradicionāli tiek saistīta ar spēju ļoti veiksmīgi pielāgoties tehnoloģijām, kam attiecīgi ir arī ietekme uz šīs paaudzes ieguldīšanas paradumiem.

Miljonāru skaits pasaulē pieaudzis par 4.5%, tādējādi pasaulē ir 8 miljoni cilvēku, kuru bagātība ir vismaz viens miljons USD, atsaucoties uz Knight Frank un Citi Private Bank veikto pētījumu, ziņo Newsru.

Visstraujākais miljonāru skaita palielinājums 2007. gadā bija Ķīnā, kur miljonāru skaits pieauga par 14% līdz 373 000 cilvēkiem. Otrais straujākais miljonāru skaita pieaugums bija Indijā, kur miljonāru skaits pieauga par 9% līdz 114 000 cilvēkiem, bet trešajā vietā ierindojusies Kazahstāna ar 8% pieaugumu (12 000 cilvēku).

Krievijā miljonāru skaits pieauga par 7% līdz 131 000 cilvēkiem. Krievijas miljonāri veido 0.1% no visiem Krievijas iedzīvotājiem.

Jāatzīmē, ka visvairāk miljonāru tomēr mitinās ASV. Tur 3,1 miljons cilvēku var lepoties ar bagātību virs viena miljona USD (no tiem - 460 cilvēki ir arī miljardieri). Otrajā vietā ir Japāna ar 765 000 miljonāriem, bet trešajā vietā ar 557 000 miljonāriem ierindojusies Lielbritānija.

Gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents,hokeja kluba Rīgas Dinamo faktiskais vadītājs Juris Savickis uzskata, ka, liedzot bijušajiem VDK darbiniekiem darboties politikā, Latvija neizmantoja milzīgu potenciālu, kas bija šiem cilvēkiem. «Un ko tad esat izveidojuši? Kā mēs tagad dzīvojam?», viņš norāda intervijā žurnālam Sestdiena. Viņaprāt, Latvijā ir krietni par maz miljonāru - visiem Saeimas deputātiem jābūt miljonāriem, jo tad viņi vairāk domātu par valsti un tautu.

Fragments no intervijas:

Vai piekrītat uzskatam, ka KHL ir Krievijas «maigās varas» produkts?

Tas ir pilnīgi izdomāts propagandas termins.

Taču Dinamo joprojām tiek uzturēts par Krievijas naudu.

Labi, bet kas Latvijai liedz iespēju uzturēt šādu komandu? Tādi uzņēmumi kā Latvenergo, Lattelecom, Latvijas valsts meži varētu samesties pa pāris miljoniem, un lieta darīta! Ja nepatīk, ka Dinamo spēlē KHL, savāciet naudu un brauciet spēlēt NHL! Tikai šaubos, vai mēs tur kādam esam vajadzīgi. Es saprotu, ne visiem patīk krievi. Taču viņi ir mūsu kaimiņi, 140 miljoni iedzīvotāju, viņiem ir nafta un gāze, viņiem ir bagāta vēsture un kultūra, mēs gadsimtiem esam dzīvojuši blakus.

ASV prezidents Džo Baidens trešdien paziņoja par infrastruktūras attīstības plānu 2,3 triljonu ASV dolāru apmērā, un tehnoloģiju uzņēmumu akcijas pēc šī paziņojuma pieauga.

Baidens savā runā Pitsburgas pilsētā solīja, ka šī infrastruktūras attīstības programma radīs miljoniem darbavietu, atdzīvinās ekonomiku un palīdzēs ASV konkurēt ar Ķīnu.

"Tā ir lielākā investīcija amerikāņu darbavietās kopš Otrā pasaules kara. Tā radīs miljoniem darbavietu, labi apmaksātu darbavietu. Tā audzēs ekonomiku, padarīs mūs konkurētspējīgākus pasaulē, veicinās mūsu nacionālās drošības intereses un noliks mūs tādā pozīcijā, lai mēs nākamajos gados uzvarētu globālā konkurencē ar Ķīnu," sacīja Baidens.

Viņš sacīja, ka ASV "nevar kavēties ne minūti", lai atjaunotu savu infrastruktūru.

Baidens savā runā uzstāja, ka viņam nav "nekā pret miljonāriem un miljardieriem", pēc ziņām, ka viņš iecerējis finansēt šo plānu, paceļot uzņēmumu ienākuma nodokli no 21% līdz 28% un paaugstinot nodokļus turīgajiem amerikāņiem.

Pagājušajā gadā pirmo reizi Āzijas miljonāru skaits pārsniedzis Ziemeļamerikas miljonāru skaitu, ziņo Reuters.

Proti, Āzija un Klusā okeāna reģions šobrīd ir mājvieta 3,37 miljoniem tādu personu, kuru uzkrājumu un investīciju apjoms sasniedzis vismaz vienu milj. USD. Savukārt Ziemeļamerikā un Eiropā šādu personu skaits ir attiecīgi 3,35 miljoni un 3,17 miljoni, liecina Capgemini un RBC Wealth Management veiktais pētījums.

Pārliecinošs Āzijas bagātnieku skaits ir koncentrējies Japānā – 54% no visiem reģiona miljonāriem. Savukārt Ķīnā un Austrālijā bāzējas attiecīgi 17% un 5% no visiem reģiona miljonāriem.

Tiesa gan, visa Āzijas turīgāko iedzīvotāju summa pagājuša gada laikā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarukusi no 10,8 triljoniem USD līdz 10,7 triljoniem USD. Savukārt kopēja Ziemeļamerikas bagātnieku bagātība tiek lēsta 11,4 triljonu USD apjomā.

Šonedēļ pasaulē skaļi izskanējušais ASV miljardieru Bila Geitsa un Vorena Bafeta aicinājums turīgajiem cilvēkiem vismaz pusi no nopelnītā ziedot labdarībai Latvijas turīgāko cilvēku saimē nav uztverts ar īpašu sajūsmu un atbalstu, secinājis laikraksts Diena.

Latvijas miljonārs Kirovs Lipmans šādu aicinājumu saucis pat par nekorektu, citi savukārt sūdzējušies, ka tik bagāti jau gluži nav, bet Dzintara saimnieks miljonārs Iļja Gerčikovs atzinis, ka paši vēl gana izsalkuši pēc naudas.

«Nav jau mums Latvijā to miljardieru. Lielākajiem miljonāriem miljonu ne vairāk par kādiem 60 vai 70. Tos pēc nāves tuvinieki sadala un labdarībai nekas nepaliek,» sacījis uzņēmuma Man-Tess īpašnieks, miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Viņš atzinis - ja rocība tiešām būtu mērāma vairākos miljardos, varētu diskutēt par to, kā to sadalīt starp ģimeni un labdarību.

Desmitais Latvijas miljonāru saraksts šogad audzis rekordstrauji, pieaugot līdz 800 miljonāriem, liecina Baltic Screen veiktais pētījums, kas publicēts laikrakstā Dienas bizness.

Pētījuma autori norāda, ka straujo miljonāru pieaugumu veicinājis nekustamo īpašumu bums, jo 126 saraksta jaunpienācēji tajā nokļuvuši, pateicoties darījumiem ar nekustamo īpašumu vai vienkārši mantojot kādu īpašumu. Kopumā Latvijas miljonāru saraksts pieaudzis par 200 cilvēkiem.

Līdz ar to daudzi jaunpienācēji miljonāru sarakstā ir gadījuma cilvēki, kas nav naudu sapelnījuši paši, bet ieguvuši negaidīti.

Arī kopējā miljonāru statistika apliecina nekustamo īpašumu ietekmi - starp 800 miljonāriem atrodami 172 nekustamo īpašumu tirgotāji, apsaimniekotāji un attīstītāji.

Tāpat pētījuma autori norāda, ka būtiski audzis arī tādu miljonāru skaits, kas pārdevuši savus biznesus - tādi ir jau gandrīz 8% no miljonāru kopskaita.

2007. gada sākumā pasaulē reģistrēti 800 miljardieri un 10 miljoni miljonāru, šādu aprēķinu ir veikušas vairākas pasaules finansu institūcijas un biznesa izdevumi, ziņo NEWSru.

Puse no visiem miljardieriem un trešdaļa no visiem miljonāriem dzīvo ASV. ASV IKP pārsniedz 12 triljonus USD. Sasummējot visu miljardieru kapitālu tas veido 10% no ASV IKP.

Ja sadalītu ASV iedzīvotāju skaitu ar miljonāriem, tad sanāk, ka katrs 100. ASV iedzīvotājs ir miljonārs. Bet biezajos štatos kā, piemēram, Kalifornijā un Ņujorkā, kurā dzīvo slavenības un turīgie cilvēki sanāk, ka katrs 30. cilvēks ir miljonārs.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 19. decembrī pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā Mihails Belkins apsūdzēts par izspiešanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un draudu izteikšanu, Db.lv informēja Augstākā tiesa.

Tiesu palāta atcēla Zemgales apgabaltiesas 2005. gada 10. maija spriedumu daļā par M.Belkina attaisnošanu apsūdzībā pēc Krimināllikuma 132. panta, Latvijas Kriminālkodeksa 143. panta 2. daļas un 162. panta 2. daļas epizodēs par izspiešanu no cietušā M.Avrutina un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu 1995. gada janvārī – maijā un tā paša gada oktobrī – novembrī, kā arī daļā par M.Avrutina pieteiktās kaitējuma kompensācijas noraidīšanu. Tiesa atzina apsūdzētā vainu divās apsūdzībās epizodēs par izspiešanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī apsūdzībā par draudiem noslepkavot M.Avrutinu.

Tiesa M.Belkinam piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju. M.Belkinu apcietināja tiesas zālē.

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Lai pirmklasniekiem mācītu satiksmes noteikumus un bērnu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes, Iekšlietu ministrijām un Valsts Policiju rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Lai aktualizētu drošības jostu lietošanu mazajiem pasažieriem, šogad ar kampaņas palīdzību tiek uzrunāti 1. un 2. klases skolēni.

Mācību materiāls "Droši uz ielas" un Pasažiera apliecība

Vairāk nekā 40 000 pirmo klašu audzēkņiem CSDD sagatavojusi mācību materiālu "Droši uz ielas". Skolēni aicināti pēc mācību materiāla apguves kopā ar vecākiem parakstīt solījumu, kas apstiprina viņu apņemšanos turpmāk vienmēr automašīnā lietot drošības jotas. "Robja birojs" apņēmīgajiem pasažieriem nosūtīs pasažiera apliecības - simbolisku dokumentu, kas būs mazo satiksmes dalībnieku dotā solījuma liecība un atgādinājums. Pasažieru apliecības skolēniem nogādās SIA "DPD Latvija".

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirknī ir saņemta informācija no trim personām par to, ka viņiem, uzticot savus bankas datus nezināmām personām, kuras piedāvāja nopelnīt, no bankas konta ir izkrāptas lielas naudas summas.

Iesniedzēji paskaidroja, ka viņiem telefoniski tika izteikts piedāvājums nopelnīt, piesakoties biržās un ieguldot naudu dažādās akcijās. Viņiem tika dotas norādes lejupielādēt kādu aplikāciju. Kā vēlāk noskaidrots, šī aplikācija ļauj krāpniekiem attālināti piekļūt datoriem. Sarunas laikā viņiem tika dotas norādes – ielogoties savā banka kontā.

Kad tas tika izdarīts, krāpnieki no viņu banku kontiem noskaitīja lielas naudas summas – pēdējā gadījumā liepājniecei no bankas konta pazuda septiņi tūkstoši eiro. Jāpiebilst, ka cietušie savos datoru ekrānos neredz īstās darbības, bet gan to, ko krāpnieki vēlas, lai viņi redzētu. Tāpat cietušie šos pārskaitījumus paši apstiprināja «Smart ID» aplikācijā.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Šogad ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) bojāgājušo bērnu skaits salīdzinoši ar aizvadīto gadu nav palielinājies. Tomēr pieaudzis CSNg traumas guvušo bērnu skaits. Vairāk traumas guvuši bērni vecumā līdz 9 gadiem, jo tieši šajā kategorijā vērojams CSNg cietušo pieaugums. Palielinājies arī bojā gājušo bērnu pasažieru skaits.

Lai sākot jauno mācību gadu gan pirmklasnieki, gan viņu vecāki varētu justies mierīgi par mazo skolēnu pirmajām patstāvīgajām gaitām, Ceļu satiksme drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes un Iekšlietu ministrijām rīko bērniem veltītu satiksmes drošības kampaņu "Piesprādzē! Neriskē!". Tās galvenais mērķis ir mācīt mazos cilvēkus vienmēr atcerēties par satiksmes drošību, gan piesprādzējoties braucot automašīnā, gan ievērojot satiksmes noteikumus ejot pa ielu.

Salīdzinoši dati par 2006. un 2007. gadu laika periodā no 01.01. - 01.07.

2006. gads 2007. gads

CSNg bojā gājušie bērni 6 6

CSNg bojā gājušie bērni pasažieri 2 4

CSNg cietušie bērni 232 246

Satiksmes ministrija nebūs cietušais kriminālprocesā par SIA Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs likvidāciju.

A. Šlesers Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti norādīja, ka jautājums par SM kā cietušo DLRTC likvidācijas lietā ir jāskatās juridiski, nevis politiski. "Ja juristi saka, ka neesam cietušie, tad neesam," viņš uzsver. Vaicāts, kas tad šajā procesā ir cietušie, A .Šlesers norādīja, ka par to jālemj tiesai.

Satiksmes ministrs arī skaidroja, ka laikā, kad notika DLRTC likvidācijas process, prokuratūra varēja vērsties SM, un tādēļ likvidācijas process būtu apturēts, bet "SM nevar uzņemties atbildību par prokuratūras kļūdām."

Vairāk lasiet rīt laikrakstā Dienas Bizness.