38,52 miljoni LVL - tik liels ir 54 uzņēmumu (kuru parāds pārsniedz 300 000 LVL) kopējais parāds valstij līdz šā gada 1.augustam, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Vislielākais viena uzņēmuma parāds valstij ir 5,75 miljoni LVL, ko ir piemirsis valstij samaksāt SIA Centra ekspedīcija. Šim uzņēmumam seko SIA Baltijas mežu eksports ar 2,2 miljoniem LVL parāda, un trešajā vietā ir Agris Krūze ar 1,9 miljoniem LVL.

Parādnieku saraksta pirmais desmitnieks valstij parādā ir 17,47 miljonus LVL.

Parādnieku saraksta TOP 25 (valstij parādā ir vismaz 500 000 LVL):

1. SIA Centra Ekspedīcija - 5 750 660 LVL;

2. SIA Baltijas mežu eksports - 2 206 700 LVL;

3. Agris Krūze - 1 907 640 LVL;

4. SIA KORNA V - 1 632 200 LVL;

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi.

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus. Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi.

Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā.

Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds (muitas nodoklis, muitas nodoklis lauksaimniecības precēm, pagaidu/galīgais antidempinga maksājums).

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

2006. gadā muitas auditos vislielākais aprēķinātais muitas parāds un citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parāds sadalījumā pa preču grupām ir par transportlīdzekļiem un to daļām un piederumiem, kas sastāda 17 % no kopējās muitas auditos aprēķinātās summas, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai pārliecinātos par muitas deklarāciju noformēšanas pareizību, vienlaikus samazinot preču muitošanai patērēto laiku, regulāri tiek veikti muitas auditi. 2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālo iestāžu Muitas pārvalžu Muitas audita daļas veica 705 muitas auditus, no tiem 86 uzņēmumu muitas auditus un 619 darījumu muitas auditus.

Muitas auditu veikšanas gaitā 94 % gadījumu tika atklāti muitas noteikumu pārkāpumi. Veikto muitas auditu rezultātā VID 2006.gadā aprēķinājis muitas parādu, citu muitas iestāžu administrējamo nodokļu parādu un soda naudu kopumā 5,3 miljonu latu apmērā. Salīdzinot ar 2005.gadā paveikto, 2006.gadā par 42 % ir palielinājies muitas auditu rezultātā aprēķinātais muitas parāds.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns saistībā ar Muitas kriminālpārvaldes direktora Vladimira Vaškeviča slepkavības mēģinājumu medijiem izplatītajā paziņojumā akcentē: " Mūs šobrīd vēro - gan nozieguma vaininieki, cerot uz mūsu iekšējo vājumu un nedrošību, gan sabiedrība, kuras ekonomisko drošību un valsts robežu mēs sargājam. Taču mēs neļausim šim gadījumam mūs iebiedēt."

VID uzskata, ka Muitas kriminālpārvaldes direktora V. Vaškeviča slepkavības mēģinājums saistāms ar viņa profesionālo darbību, kuras rezultātā noziedzīgajiem grupējumiem ar katru gadu tiek nodarīti milzīgi zaudējumi, tiek pārtrauktas kontrabandas shēmas un organizēto grupējumu darbība. Par to liecinot arī pēdējo gadu statistika.

VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns: "Neslēpšu, ka notikušais ir liels šoks visiem Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, par situācijas nopietnību liecina arī valsts augstāko amatpersonu apņēmība piesaistīt lietas izmeklēšanai valsts augstākā līmeņa drošības iestādes.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns un citas vielas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtā informācija.

VID Muitas kriminālpārvalde 2006.gadā darbojusies saskaņā ar VID muitas iestāžu Kontrabandas novēršanas un apkarošanas stratēģiju 2005.-2009.gadam, kuras rīcības plānā bija noteikta divas darbības prioritātes, proti, narkotiku kontrabandas apkarošana un organizētās noziedzības apkarošana.

Labi rezultāti sasniegti kriminālprocesu izmeklēšana par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandas jomā. Kopumā 2006.gadā Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākti 16 kriminālprocesi par narkotisko un psihotropo vielu kontrabandu, no kuriem 11 tika nosūtīti kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Kopējais 2006. gadā kriminālprocesu ietvaros izņemto narkotisko un psihotropo vielu daudzums ir 8213,397 grami, tostarp, hašišs, kokaīns, marihuāna, metamfetamīns u.c. 2006. gada laikā izņemtas arī 35 234 gab. dažādas psihotropās vielas saturošas tabletes.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Pērn aizturētas 184 557 ar viltotām preču zīmēm marķētas un pirātiskas preču vienības, kuru aptuvenā vērtība bija 3,76 miljoni latu, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID). 2006.gads bija ievērojams arī VID Kinoloģijas dienesta attīstībā.

2006.gadā VID darbinieki, īstenojot intelektuālā īpašuma aizsardzības pasākumus un veicot kontroles pasākumus muitas lietu jomā, 133 gadījumos aizturēja pirātiskas preces un preces ar viltotām preču zīmēm. Savukārt 2005.gadā kontrafaktas preces tika aizturētas 119 gadījumos.

Kopumā pērn aizturētas 184 557 ar viltotām preču zīmēm marķētas un pirātiskas preču vienības, kuru aptuvenā vērtība bija 3,76 miljoni latu. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad visbiežāk aizturētās kontrafaktās preces bija apģērbi un apavi, 2006.gadā ir palielinājies aizturēto ar viltotām preču zīmēm marķēto kosmētikas un parfimērijas līdzekļu, automašīnu rezerves daļu, pirātisko kompaktdisku un citu preču īpatsvars.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa Muita šodien un rīt, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

19. septembrī, Ventspilī paredzēts Kurzemes Finanšu forums, ko organizē Finanšu ministrija (FM) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) sadarbībā ar Latvijas darba devēju konfederāciju. Tā ietvaros plānota diskusiju grupa „Muita šodien un rīt”, kurā piedalīties aicināti vairāk kā 70 Kurzemes reģiona uzņēmēji.

Diskusiju grupā FM Muitas lietu nodaļas vadītāja Jolanta Krastiņa un Nodokļu politikas departamenta vadītāja vietnieks Juris Stinka informēs par modernizētā muitas kodeksa un E-muitas ieviešanu, kā arī muitas procedūru vienkāršošanu, savukārt VID Galvenās muitas pārvaldes Intelektuālā īpašuma aizsardzības nodaļas priekšnieks Ainārs Lagons sniegs informāciju par muitas cīņu ar organizēto noziedzību – kontrabandas un viltojumu izplatību, aizliegto priekšmetu un izstrādājumu plūsmu.

FM speciālisti jau šobrīd strādā pie modernizētā muitas kodeksa un E-muitas izveides, kas, pielietojot IT risinājumus, nodrošinātu starptautiskās tirdzniecības drošības līmeņa paaugstināšanos, maksimāli atvieglotu muitas formalitāšu kārtošanu, kā arī paātrinātu preču pārvietošanu pāri ES robežām un samazinātu administratīvās izmaksas.

Satiksmes ministra Aināra Šlesera ienākumi 2006. gadā sasnieguši 48 926 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Aināra Šlesera amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

A. Šlesera ienākumi sasummējas no viņas darba Valsts kancelejā 2006. gadā - 13 955 LVL, LR Saeimas alga - 8 697 LVL, LR Saeimas izmaksātā kompensācija - 720 LVL, apdrošināšanas atlīdzība - 17 114 LVL un procentu ieņēmumi no depozīta AS SEB Unibanka - 5900 LVL un 2540 LVL.

A. Šlesera amatpersonas deklarācijā norādījis, ka parādu viņam neesot un aizdevis arī nav nevienam, bet skaidra nauda viņam ir divās valūtās 40 000 LVL un 80 000 USD.

Hansabankā A. Šlesers ir uzkrājis 2 158 819 LVL un 480 959 EUR, AS SEB Unibankā - 5 502 LVL, 52 872 EUR un 174 748 USD, bet Norvik bankā - 569 279 EUR. Sasummējot kopā A. Šlesers uzkrājis 3 031 438 LVL (rēķinot pēc Latvijas bankas noteiktajiem valūtas kursiem).

Izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas ienākumi 2006. gadā sasnieguši 49 658,4 LVL, liecina Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtā Baibas Rivžas amatpersonas deklarācija par 2006.gadu.

B. Rivža ienākumus ir ieguvusi arī no samaksātiem honorāriem, autoratlīdzībām un pētījumiem:

Latvijas Vēstnesis - 70 LVL;

Ziemeļvalstu ministru padome - 270 LVL;

Berlīnes universitāte - 1000 EUR;

Agrārās ekonomikas institūts Vācijā - 6 225,50 EUR;

Latvijas Lauku sieviešu asociācija - 630 LVL;

Latvijas Universitāte - 1 675 LVL;

Rīgas Tehniskā universitāte - 100 LVL;

Latvijas Prezidenta kanceleja - 500;

Latvijas Zinātnes padome - 130 LVL

B. Rivža amatpersonas deklarācijā norādījusi, ka parādu viņai neesot, un pērn viņa ir ziedojusi 1 800 LVL.

Skaidra nauda B. Rivžai ir 2 000 LVL, bet AS SEB Unibankas debetkartē viņa ir uzkrājusi 9 023,86 LVL, kredītkartē - 14 071,16 EUR. AS SEB Unibankas kontos nauda ir noglabāta vairākās valūtās - 11 228, 96 LVL, 21 185,16 EUR un 1 328,91 USD

Krājbankas grupas auditētā peļņa pēc nodokļiem 2006. gadā sasniedza 4 041 tūkst. LVL, kas ir par 1 394 tūkst. LVL jeb 53% vairāk nekā 2005. gadā. Krājbankas grupas aktīvu apjoms 2006. gadā pieauga par 163.44 miljoniem LVL jeb 67.6% (no 241.69 milj. LVL līdz 405.13 milj. LVL), liecina Latvijas Krājbankas sniegtā informācija Rīgas Fondu biržā.

Savukārt, noguldījumu atlikumu pieaugums 2006. gadā sastādīja 124.82 milj. LVL jeb 62% (no 201.33 milj. LVL līdz 326.14 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums – 38.64 milj. LVL jeb 25.4% (no 152.28 milj. LVL līdz 190.92 milj. LVL).

Kopumā 2006. gada Krājbankas peļņas, aktīvu un noguldījumu pieauguma tempi apsteidza banku sektora attiecīgo rādītāju pieauguma tempus. Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2006. gadā veicināja tīro procentu ienākumu pieaugums par 3 101 tūkst. LVL jeb par 37.1% un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 257 tūkstošiem LVL jeb par 5.5%. Bankas 2006. gada finansiālās darbības rezultātus pozitīvi ietekmēja arī augsta kredītu portfeļa kvalitāte.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Konkurences padome (KP) atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.

Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem Šmite minēja Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma" iepirkumus. Savukārt no lielākajiem privātajiem pasūtījumiem Šmite minēja tirdzniecības centra "Akropole" būvniecību, tirdzniecības centra "Alfa" būvniecību un "Rimi" loģistikas centra būvniecību.

No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī "Taureņi" un sanatorijā "Jūrsalīcis", Jūrmalā.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Trešdien (25. jūlijā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kuras akciju cena palielinājās par 1,96%, sasniedzot 7,80 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Ventspils naftai, kuras akciju cena samazinājās par 2,36% un slēgšanas brīdī bija 2,90 LVL.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām tika veikti visvairāk darījumi (20) - pērkot un pārdodot 12 190 akcijas 16 165,70 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. jūlijā kopumā veikti 61 darījumi un tirgotas 51 262 akcijas, veidojot 133 841,79 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Strenču MRS, kurai akciju cena palielinājās par 9,68% sasniedzot 1,70 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olaines kūdrai, kuras akciju cena samazinājās par 5,71% un slēgšanas brīdī bija 0,33 LVL.

Trešdien (25. jūlijā) Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Grindeks, kuras akciju cena palielinājās par 1,96%, sasniedzot 7,80 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Ventspils naftai, kuras akciju cena samazinājās par 2,36% un slēgšanas brīdī bija 2,90 LVL.

Ar Latvijas kuģniecības akcijām tika veikti visvairāk darījumi (20) - pērkot un pārdodot 12 190 akcijas 16 165,70 LVL apjomā.

Rīgas fondu biržas oficiālajā sarakstā 25. jūlijā kopumā veikti 61 darījumi un tirgotas 51 262 akcijas, veidojot 133 841,79 LVL apgrozījumu.

Rīgas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Strenču MRS, kurai akciju cena palielinājās par 9,68% sasniedzot 1,70 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija Olaines kūdrai, kuras akciju cena samazinājās par 5,71% un slēgšanas brīdī bija 0,33 LVL.

Otrdien, 4 septembrī Baltijas fondu biržā ar Tallink Grupp akcijām veikts otrs lielākais darījums (pēc apgrozījuma), kas arī ir līdzējis 4. septembri ierakstīt Baltijas fondu biržas vēsturē kā dienu kurā veikts otrs lielākais apgrozījumus.

Pirmajā vietā pēc apgrozījuma vēl joprojām ir 2006. gada 14. decembrī veiktais Mažeiķu naftas darījums, kad tika tirgoti 380 miljoni akciju par 790,5 miljoniem LVL.

Otrdien (4. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 5,17%, sasniedzot 4,35 LVL par vienu akciju. Savukārt visliel��kais kritums bija a/s Grindeks, kuras akciju cena samazinājās par 2,74% un sl��gšanas brīdī bija 7,80 LVL.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas