Valkas padomju laika armijas bunkuri šobrīd ir izdemolēti, izdedzināti un piegružoti ar atkritumiem. Valkas novada dome informē, ka jau vairākus gadus norisinās investora meklējumi, bet bunkuri nevienam nav vajadzīgi.

Pirms pāris gadiem izskanēja informācija, ka Valkā tiks atjaunoti pazemes bunkuri. Ieceres bija lielas. Tika minēts, ka tajos varētu ierīkot lāzeršaušanas vietu, boulingu, peintbolu, mūzikas klubu ar skatuvi, kafejnīcu, vēsturisku ekspozīciju. «Mums ir bijušas visādas idejas par to, kā mēs varētu atjaunot šo vietu, taču diemžēl viss ir bijis neveiksmīgi, jo ir nepieciešami lieli līdzekļi un bagāti investori. Es ticu, ka Valkas centrā esošie pazemes bunkuri nākotnē varētu kļūt par ievērojamu tūrisma objektu pilsētā,» biznesa portālam db.lv stāsta Dainis Čapiņš, Valkas tūrisma biroja vadītājs.

Valkas novada dome bija izsludinājusi skiču konkursu un secināts, ka bunkuru atjaunošanai nepieciešami no diviem līdz trīs miljoniem eiro. Bija pieteicies viens investors, kurš tomēr nozuda.

Iespējams, ka jau nākamgad Valkā, Ausekļa ielā esošajos bunkuros vietējie un tūristi varēs uzspēlēt «kariņu» ar lāzerieročiem, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Attīstības komitejas sēdē no nākotnē darāmo darbu mapes izvilkts jau gadu gadiem kā karsts kartupelis mētātais jautājums, ko darīt ar pilsētā esošo padomju armijas mantojumu - vairākiem pazemes raķešu bunkuriem. Ziemeļlatvija atgādina, ka sen jau ir izstrādāts projekts, kas paredz bunkurus pārveidot par savdabīgu atpūtas vietu, taču, lai to īstenotu, ir nepieciešami ieguldījumi. Līdz šim nav izdevies atrast finanšu instrumentu, kur pašvaldība varētu «pasmelties naudu». Paralēli investoru meklēšanai, lai tomēr varētu īstenot šo projektu, pašvaldība ir pārliecināta, ka jau tagad bunkuri kā atsevišķs objekts ir jāiesaista tūrisma apritē. Vispirms ir jāizgatavo stipras metāla durvis, jāsakārto bunkuru iekšpuse, piemēram, dziļajām bedrēm jāuzliek metāla aizsargrežģi, lai droši varētu pārvietoties. Sarunās ar kaimiņpilsētas Valgas Militārā muzeja pārstāvjiem ir panākta vienošanās, ka bunkuri varētu būt piemērota vieta, kur izspēlēt spēles ar lāzer­ieročiem.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” šovasar aicina iepazīt vietas, kurās risinājušies Latvijas un Igaunijas vēsturē svarīgi notikumi laikā no Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā un abu valstu neatkarības iegūšanas 1918. gadā līdz tās atjaunošanai 1990./1991. gadā.

Apmeklētājiem atvērtas vairāk kā 300 militārā mantojuma vietas Latvijā un Igaunijā - muzeji, nocietinājumi, militārais aprīkojums, takas, bunkuri, cīņu vietas, militāras pilsētas, infrastruktūra, piemiņas vietas.

Latvijas un Igaunijas vēsturē ir daudz kopīga, jau sākot ar kopīgām cīņām par neatkarību, cauri abiem pasaules kariem un padomju laiku, kad bijām Dzelzs Priekškara rietumu robeža. Lai šo vēsturi saglabātu apziņā, mūsdienās daudzas militārā mantojuma vietas pielāgotas tūrismam.

Klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā - kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās.

Ropažu novada domes deputāts Vladislavs Šlēgelmilhs mežā nelikumīgi norok kāpu – ar šādu sūdzību Latvijas Avīzē anonīmi vērsušies Ropažu novada iedzīvotāji.

Deputātam V. Šlēgelmilham piederošie uzņēmumi SIA SK 333 un SIA DBO 333 jau vairākus gadus saimniekojot smilšu karjera Jugla teritorijā. Maksimālais iegūstamo smilšu apjoms šeit jau drīz būs izsmelts, tādēļ uzņēmējs izrakteņu atradni pamazām pārveido par autosporta bāzi. Bijušais karjers nu tautā vairāk pazīstams kā autosporta trases 333 atrašanās vieta. Taču pirms nedēļas Latvijas Avīze saņēmusi satrauktus signālus no vietējiem iedzīvotājiem, ka smilšu ieguve joprojām turpinoties. Turklāt tagad racēji esot «iekampušies» Rīgas mežiem piederošajā teritorijā.

Carnikavas novadā atklāts uzņēmējdarbības un inovāciju parks "Mežgarciems", kurā izbūvēta jauna infrastruktūra un komunikācijas 14 ha platībā.

Projekta ietvaros izbūvēti 6,4 km asfaltētu ceļu un ietvju, gandrīz 8 km ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, kā arī apgaismojums 7,2 km garumā. Būvniecības laikā "Mežgarciemā", kas savulaik bija padomju armijas mācību bāze, tika atrasti un demontēti četri pazemes bunkuri. Arī pēc uzņēmējdarbības parka izbūves teritorijā ir saglabātas vēstures liecības, kas kā tūrisma objekts iekļautas "Dzelzs priekškara" velomaršrutā un militārā mantojuma projektā "Military Heritage", un arī turpmāk būs pieejamas apskatei.

"SMW Group", "Sistēmu inovācijas", "Titāns" un "AAB Group" ir uzņēmumi, kas iegādājušies industriālās platības Mežgarciemā, katrs piesaistot investīcijas vismaz 500 000 eiro un apņemoties radīt ne mazāk kā 15 jaunas darbavietas. Šie uzņēmumi plāno ražot vieglmetāla diskus, dažādu transportlīdzekļu detaļas un piederumus, fizioloģiski aktīvas vielas, ko iespējams izmantot uztura bagātinātāju ražošanā u.c.