Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konsultējoties ar dažādu nozaru ekspertiem, ir izstrādājusi priekšlikumus Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) sekmīgai īstenošanai.

RAPLM piedāvā noteikt, ka galvenā NAP īstenošanas un uzraudzības institūcija būs Nacionālās attīstības padome.

Paredzēts, ka padome darbosies Ministru prezidenta vadībā un tajā piedāvāts iekļaut reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru, ekonomikas ministru, finanšu ministru, izglītības un zinātnes ministru, kultūras ministru, labklājības ministru, satiksmes ministru, veselības ministru, vides ministru, zemkopības ministru, bērnu un ģimenes lietu ministru, īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta pārstāvi, Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu attīstības padomju priekšsēdētājus, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi, Latvijas Bankas prezidentu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju, Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāju.

Pirmdien, 17.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Nacionālās reģionālās attīstības padomes sēde. Tajā paredzēts izvērtēt Zemgales un Latgales plānošanas reģionu teritorijas plānojumus.

Otrdien, 18.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta sēdē.

RAPLM Attīstības plānošanas uzraudzības departamenta direktors Artis Grinbergs un VRAA pārstāvji tiekas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Vietējās ekonomikas un nodarbinātības attīstības programmas (OECD LEED) ekspertu Petri Uusikyla.

Tikšanās mērķis ir projekta ietvaros analizēt Latvijas praksi teritorijas attīstības uzraudzības un novērtēšanas jomā.

Pirmdien, 10.septembrī

RAPLM ministrs Aigars Štokenbergs piedalās Ministru kabineta komitejas sēdē.

RAPLM ministra Aigara Štokenberga vadībā notiek Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas vadības grupas sēde.

RAPLM Ilgtermiņa plānošanas departamenta amatpersonas piedalās seminārā par telpiskās plānošanas jautājumiem Latvijas un Flandrijas divpusējās sadarbības projekta ietvaros.

RAPLM amatpersonas piedalās seminārā "Pētījuma "Rīgas plānošanas reģiona attīstības vērtēšanas indikatoru un rezultatīvo rādītāju noteikšana saskaņā ar reģiona plānošanas dokumentiem" starprezultātu izvērtēšana", kura mērķis ir izvērtēt Rīgas plānošanas reģiona plānošanas dokumentu attīstības vērtēšanas indikatorus un rezultatīvos rādītājus.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

ES nauda un valsts atbalsts seko politiskām simpātijām; pilsētas, kuru mēri nav tīkami valdībai, saņem vismazāk no pārpalikuma, kas netiek novirzīts Rīgai. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) apkopojusi informāciju no ministrijām, kuru pārraudzībā ir trešā darbības programma - Infrastruktūra un pakalpojumi, raugoties no kopējā infrastruktūras projektu realizācijas apjoma, lauvas tiesa nonāks Rīgas pilsētai. RAPLM Reģionālās politikas nodaļas vadītāja Indra Ciukša norāda, ka šie skaitļi uzskatāmi par absolūto minimumu. Iespējams, ka pilsētas piesaistīs daudz lielāku finansējumu.

Pēc šiem datiem redzams, ka infrastruktūras programmās, kas paredz ierobežotu atlasi, proti, ministrijas jau zina, kuru projektu realizācijai tās dos finansējumu, Rīgā nonāks 69 % no pilsētu infrastruktūras uzlabošanai paredzētā finansējuma jeb 413 milj. eiro, kamēr daļa pilsētu nesaņems pat 10 milj. eiro tuvākajos gados. Šajā gadījumā gan netiek runāts par pašvaldību kā finansējuma saņēmēju, bet gan par pilsētu un tajā esošiem pakalpojumu un infrastruktūras sniedzējiem.

Sadalīs šauram lokam

Finanšu ministrija gan norāda, ka tai šobrīd nav pamata domāt, ka turpat 70% Infrastruktūras un pakalpojumiem paredzētā finansējuma nokļūs Rīgā vai Rīgas reģionā. Turklāt vadošā iestāde cer, ka liela daļa uz publisko sektoru vērstu ES fondu konkursu tiks administrēti neierobežotas projektu atlases veidā, "kas nozīmē, ka par šo līdzekļu plūsmu jeb sadali pa reģioniem prognozes izteikt būtu priekšlaicīgi un iepriekš neparedzami."

Tautas partija ES struktūrfondu izlietojuma pārņemšanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) kontrolē uzskata par principiāli svarīgu jautājumu.

Savukārt Jauno laiku pārstāvošais premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks), kurš līdzšinējā ES struktūrfondu izlietojuma kontrolētāja – Finanšu ministrijas – vadību plāno uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem, tam nepiekrīt, vēsta Diena.

Viņaprāt, Tautas partijas piedāvātais variants, saskaņā ar kuru RAPLM tiktu nodota ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadība, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, to nodrošinātu.

Jau vēstīts, ka Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) un prokuratūrai nosūtījusi materiālus par Ķekavas pagasta padomes pieņemtajiem lēmumiem būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā, lūdzot veikt pašvaldības amatpersonu darbības likumības izvērtējumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Veicot pārraudzību par Ķekavas pagasta padomes darbību, ministrija ir konstatējusi Ķekavas pagasta padomes pieņemtus prettiesiskus lēmumus būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā.

Konkrēti normatīvo aktu pārkāpumi ir norādīti RAPLM sagatavotajā ziņojumā, uz kura pamata ir izstrādāts un Ministru kabinetā atbalsts likumprojekts par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu. Ar ziņojumu var iepazīties ministrijas mājas lapā www.raplm.gov.lv.

Ministrija lūdz KNAB un prokuratūru izvērtēt, vai Ķekavas pagasta pašvaldības amatpersonu rīcībā, pieņemot prettiesiskus lēmumus, nav konstatējamas noziedzīgas nodarījuma pazīmes un šīs amatpersonas nav saucamas pie kriminālatbildības.

Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

Vienotība svētdien valdes sēdē nolēmusi virzīt Straujumu par Ministru prezidenta amata kandidāti. Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas "Vienotība" rindās.

Vienotības līdere Solvita Āboltiņa iepriekš pauda, ka Straujuma pašreizējā valdībā ir vispieredzējušākais cilvēks valsts pārvaldē, tāpat viņai ir doktora grāds ekonomikā un pašreizējā amatā izdevies panākt līdzsvaru zemkopības nozarē.

Arī demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis (V) pauda, ka Straujumas ļoti lielā pieredze valsts pārvaldē ir labs pamats, lai viņa sekmīgi tiktu galā ar premjera pienākumiem un nodrošinātu darbu pēctecību.

Pērn gada nogalē Vides ministrija (VidM) no Eiropas Savienības (ES) fondiem bez pietiekama pamatojuma projektu īstenotājiem papildu avansos ir pārskaitījusi 35,32 miljonus latu, tādējādi, iespējams, mākslīgi palielinot ES fondu apguves rādītājus, secināts Valsts kontroles (VK) atzinumā par VidM darbu.

Ņemot vērā, ka no šā gada 1. janvāra Vides ministrijai (VidM) ir pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), VK veica finanšu revīzijas par abu reorganizēto ministriju slēguma bilancēm. Revīziju rezultātā VK sniedza atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), norādot, ka VidM un RAPLM gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli.

Vērtējot ES fondu aktivitāšu īstenošanu, VK konstatēja, ka abās ministrijās ES fondu apguves rādītāju izpilde ir īstenota ar ievērojamiem gada beigās veiktiem avansa pārskaitījumiem no valsts budžeta kontiem. Proti, VidM pērn gada nogalē projektu īstanotājiem bez pietiekama pamatojuma no ES fondiem pārskaitījusi kopā Ls 35,32 milj., tādējādi palielinot ES fondu apguves rādītājus VidM pārziņā esošajās aktivitātēs par 49 procentpunktiem, lai gan līdz 2010. gada 31. decembrim finansējuma saņēmēji bija izlietojuši tikai 4,75 % no iepriekš saņemtajiem avansiem.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) aicina pašvaldības līdz 1.maijam iesniegt priekšlikumus par lielāku novadu izveidi, lai, balstoties uz tiem, savlaicīgi varētu sākt darbu pie valdības noteikumu projekta par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Ministru kabinetam šie noteikumi, saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu, ir jāizdod līdz 2008.gada 1.janvārim.

Administratīvi teritoriālās reformas gaitu un citus pašvaldībām aktuālus jautājumus reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien pārrunāja ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvjiem.

Ministrs informēja, ka vairākos Latvijas rajonos pašvaldības ir izrādījušas iniciatīvu veidot lielākus novadus nekā to paredz pērn jūnijā valdībā apstiprinātais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts. Tajā ir iezīmētas deviņas republikas pilsētas un 167 novadi.

Šobrīd diskusijas par lielāku novadu izveidi notiek Talsu, Alūksnes, Balvu, Kuldīgas, Jelgavas, Daugavpils un citos rajonos. RAPLM atbalsta šādu pašvaldību iniciatīvu, tāpēc ir izstrādāti priekšlikumi finansējuma palielināšanai spēcīgu novadu izveides veicināšanai.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) secinājusi, ka Rīgas domei (RD) nav tiesiska pamata regulēt kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, līdz ar to RD tiek aicināta atcelt šā gada 27.maijā izdotos saistošos noteikumus.

RAPLM, iepazīstoties ar domes saistošajiem noteikumiem Par kuģošanas līdzekļu satiksmi Pilsētas kanālā, tiem pavadošo dokumentāciju un pievienotajiem materiāliem, ir atteikusi noteikumu reģistrāciju, informē reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministra Edgara Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, dome izdot saistošus noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu saistībā ar publiskā lietošanā esošo mežu un ūdeņu, kā arī par pagasta, novada vai pilsētas īpaši aizsargājamo dabas un kultūras objektu aizsardzību un uzturēšanu. Taču RD saistošie noteikumi būtībā regulē kuģošanas līdzekļu satiksmi pilsētas kanālā, kā arī paredz prasības, kādām jāatbilst kuģošanas līdzekļa gabarītiem, lai tas drīkstētu pārvietoties pilsētas kanālā, atzīmēts RAPLM valsts sekretāres Laimdotas Straujumas vēstulē Rīgas domei.

Tautas partija topošās Valda Dombrovska valdības deklarācijai izstrādājusi ieteikumus, kuri būtībā paredz palielināt Tautas partiju pārstāvošā Edgara Zalāna vadītās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) ietekmi.

Tautas partijas priekšlikumi paredz RAPLM nodot ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadību, ko līdz šim veica Finanšu ministrija, kuras politisko vadību V. Dombrovskis paredzējis uzticēt savam partijas biedram Einaram Repšem. Vienlaikus Tautas partija vēlas Centrālo finanšu un līgumu aģentūru nodot RAPLM padotībā un apvienot ar RAPLM pārraudzībā esošo Valsts reģionālās attīstības aģentūru (VRAA).

Arī Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, kas saistītas ar ES fondu apguvi publiskajā sektorā, TP ierosina nodot RAPLM pārraudzībā esošajai VRAA.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) atkārtoti aicina Rīgas domi izvērtēt pašvaldības saistošo noteikumu par maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un lietošanu atbilstību galvaspilsētas iedzīvotāju interesēm, novēršot vairākas noteikumos konstatētās nepilnības.

Ministrija ir saņēmusi vairākas iedzīvotāju sūdzības, tāpēc, atkārtoti izvērtējot Rīgas domes noteikto regulējumu maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanai un lietošanai, pašvaldība tiek lūgta vēlreiz pamatot nepieciešamību mainīt saistošos noteikumus, novēršot tajos konstatētās nepilnības.

Iepriekš Rīgas dome izmaiņas saistošajos noteikumos pamatoja ar nepieciešamību mazināt autotransporta plūsmu galvaspilsētas centrā.

RAPLM uzskata, ka maksas paaugstināšana par auto novietošanu ielu sarkanajās līnijās, maksas noteikšana par auto novietošanu sestdienās, kā arī maksas noteikšana par iedzīvotāju kartēm nav labākais veids, kādā risināt tādus Rīgas pilsētas pašvaldības kompetencē esošus jautājumus kā satiksmes organizācija galvaspilsētā, nepietiekami efektīva sabiedriskā transporta sistēma, sastrēgumi u.c.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga rīkojumu apturēts Kolkas pagasta teritorijas plānojums daļā, kas attiecas uz visu pagasta ciemu teritoriju atļauto un plānoto izmantošanu, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Izvērtējot 2003.gada 13.jūnijā Kolkas pagasta padomes apstiprināto teritorijas plānojumu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) konstatējusi, ka tas ir prettiesisks.

Kolkas pagasta pašvaldība, nosakot ciemu statusu un teritorijas plānojumā iezīmējot ciemu robežas, nav vadījusies no likumā Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu tolaik definētā ciema jēdziena.

Likums noteica, ka ciemu kategorijā var ieskaitīt lauku apdzīvotās vietas, kurās ir vēsturiski radusies koncentrēta apbūve un pastāvīgie iedzīvotāji. Savukārt Kolkas pagasta teritorijas plānojumā noteiktā ciemu teritorija vairākkārt pārsniedz vēsturiskās apbūves apjomus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) gatavojas apturēt Rīgas domes saistošo noteikumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu darbību, jo noteikumos ietvertās normas varot būtiski ierobežot gan galvaspilsētas iedzīvotāju, gan atkritumu apsaimniekošanas jomā darbojošos uzņēmumu tiesības.

Izvērtējot Rīgas domes 3.jūlijā apstiprinātos saistošos noteikumus, RAPLM konstatējusi, ka tie uzskatāmi par prettiesiskiem un aicinājusi galvaspilsētas domi noteikumus pārskatīt. Neņemot vērā ministrijas atzinumā norādīto, noteikumi publicēti oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis un līdz ar to stājušies spēkā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Saistošajos noteikumos ietvertais regulējums, pēc RAPLM ieskatiem, var būtiski ierobežot tirgus dalībnieku, kas darbojas atkritumu apsaimniekošanas jomā, tiesības. Piemēram, Rīgas dome ar noteikumiem administratīvā kārtā paredzējusi lauzt iepriekš noslēgtos līgumus ar komersantiem par atkritumu savākšanu, lai gan tas būtu civiltiesiskā kārtībā regulējams jautājums.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns pieprasījis Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomei sasaukt ārkārtas sēdi, lai lemtu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) pārbaudē konstatēto prettiesisko lēmumu būvniecības, teritorijas plānošanas un zemes sadales jomā atcelšanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pašvaldībai par prettiesisko lēmumu atcelšanu bija jālemj pēc ministra šā gada 22.februāra rīkojuma, ar kuru tika apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma (2003. – 2015.) grozījumu darbība. Ņemot vērā to, ka šāda rīcība nesekoja arī pēc RAPLM sagatavotā ziņojuma par pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem, E.Zalāns pieprasa nekavējoties sasaukt Ķekavas pagasta padomes ārkārtas sēdi.

RAPLM, izvērtējot teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesu un citus ar būvniecību, teritorijas plānošanu un zemes sadali saistītus lēmumus, konstatējusi daudzskaitlīgus un sistemātiskus normatīvo aktu pārkāpumus. Ķekavas pagasta pašvaldība ir pieņēmusi virkni prettiesisku lēmumu, kas neatbilst Ķekavas pagasta teritorijas plānojumam, kā arī citu būvniecību un teritorijas plānošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, norāda ministrija.

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim, lai informētu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vilcināšanos izlemt jautājumu par iebraukšanas organizēšanu Vecrīgā.

Kā šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, pašvaldība jau jūnijā uzsāka saraksti ar RAPLM par Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu, kas ļauj ierobežot iebraukšanu tajā un pieprasīt nodevas maksu. Ministrija joprojām nav atbildējusi, vai jautājumu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik spēkā esošais īpaša režīma zonas darbības termiņš Vecrīgas teritorijai beidzas šā gada 31.decembrī, un 2009.gada 1.janvārī Vecrīgas teritorija ministrijas nenoteiktās rīcības dēļ var palikt bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības, uzskata A.Požarnovs.

Konstatējot vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nolēmis rosināt sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Likums Par pašvaldībām paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, ministrs E.Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Otrdien Ministru kabineta sēdē tika noraidīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums, kas būtu devis garantiju, ka nākamajos gados valdība paredzētu pārejas posma valsts atbalstu (PPVA), informē biedrība Zemnieku saeima.

Šobrīd šāds lēmums ir akūti nepieciešams, lai brīdī, kad iepirkumu cenas dramatiski krīt, lauksaimnieki varētu paļauties vismaz uz šo stabilo valsts atbalstu. Biedrība Zemnieku saeima šādu rīcību uzskata par nepieņemamu, jo pirms nepilna mēneša, tiekoties ar lauksaimnieku organizācijām, premjere kopā ar ekspremjeru Valdi Dombrovski atbalstu apsolīja. Sarunas par daudzgadu budžetu beidzās ar to, ka 2015., 2016., un 2017.gadā lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no Eiropas Savienības nekā 2012. un 2013.gadā. Lai nesamazinātu Latvijas ražotāju konkurētspēju, Valdis Dombrovskis panāca atļauju šo iztrūkumu kompensēt no nacionālā budžeta, norāda biedrības pārstāvji.

Pēc sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile turpinās darbu, informēja viņas pārstāve Ilze Salna.

Notikumi skolēnu dziesmu un deju svētku ģenerālmēģinājumā pierādījuši, ka svētku organizatori nebija pilnībā gatavi šādai situācijai. «Mans uzdevums ir rīkoties, izvērtēt notikušo un turpināt darbu svētku organizācijas uzlabošanai. Ir jānotiek vērtību maiņai svētku rīkošanā. Premjeres un mans uzskats sakrīt - bērnu drošībai un veselībai ir jābūt pirmajā vietā, dziesmu un deju svētkiem ir jābūt svētkiem bērniem,» norāda ministre.

«Bija krīze, un lēmums par svētku gājiena atcelšanu bija ārkārtas risinājums. Situācija Mežaparkā sestdienas vakarā bija ļoti nopietna un prasīja atbildīgu rīcību. Es uzņemos pilnu atbildību par pieņemto lēmumu. Apzinos, ka daudzi jutās sarūgtināti par atcelto gājienu, tomēr svarīgākais svētku organizācijā ir nodrošināt ikviena bērna veselību un drošību.

Biedrība Lauksaimnieku apvienība lūgusi Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vērsties pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar aicinājumu «pārstāt lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā».

Šī diskriminējošā piena iepirkuma cenu politika piespiežot piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās, tāpēc radušies draudi, ka Latvijā likvidēs lielu govju ganāmpulku skaitu.

Kopš 2014. gada maija, kad Krievijas Federācija ieviesa embargo Latvijas lauksaimniecības produkcijai, vislielākos zaudējumus ir cietusi Latvijas piensaimniecības nozare.

Šāda situācija radusies, jo Latvijā ir daudzas saimniecības ar salīdzinoši nelielu piena govju skaitu (50 – 500), kas nav konkurētspējīgas kopējā piena tirgū tāpēc, ka no šīm saimniecībām lielie pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi pienu iepērk par zemāko iespējamo cenu. 2015. gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstās no 14 līdz 33 eiro centiem par kilogramu, turklāt zemākās cenas tiek piemērotas saimniecībām, piena pārstrādātājiem apelējot pie zemās piena kvalitātes un loģistikas trūkuma. Pēc biedrības Lauksaimnieku apvienība domām, tas nav korekti, jo, piemēram, loģistikas izdevumi piena cenu var palielināt ne vairāk kā par 0,8 - 1,5 eiro centiem kilogramā.

Vienotībašovakar valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.

Šai pašā valdes sēdē Straujuma arī uzņemta partijas Vienotība rindās, mikroblogošanas vietnē Twitter pavēstīja Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.

Pēc valdes sēdes Vienotības līdere Solvita Āboltiņa žurnālistiem apliecināja, ka šodien pieņemti divi lēmumi - Straujuma uzņemta partijas rindās, kā arī Vienotība viņu nolēmusi izvirzīt par premjera amata kandidāti.

Jau rīt, 6.janvārī, Vienotības pārstāvji dosies pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa, lai pārrunātu šo jautājumu. Tāpat jaunnedēļ tiks sāktas politiskās konsultācijas, rīt notiks saruna ar Reformu partiju, tad šis jautājums tiks pārrunāts ar pārējiem potenciālās koalīcijas partneriem, lai varētu diskutēt par nākamās valdības aprisēm.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam ar pašreizējo vietnieci Jutu Strīķi «vienmēr būs tikai darba attiecības».

«Es varu pateikt, ka starp mani un vietnieci vienmēr bija un būs tikai darba attiecības tāpat kā ar jebkuru darbinieku. Ja darbinieks nereaģē uz noteikto uzdevumu pildīšanu, līdzīgi kā visās valsts pārvaldes iestādēs, protams, jebkura iestādes vadītāja pienākums ir uz to reaģēt, un es arī reaģēšu,» pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzsvēra Streļčenoks.

Saruna ar Straujumu pārsvarā bijusi par darba jautājumiem saistībā ar korupcijas apkarošanu un novēršanu valstī. Tāpat pārrunāta KNAB stratēģija un biroja budžeta jautājumi, bet Strīķes jautājums esot pieminēts tikai minimāli.

Valdība šodien atbalstīja trīs ministriju rosinātās pārmaiņas Ventspils, Liepājas un Rīgas ostu valdēs, veicot valsts pārstāvju nomaiņu tajās.

Ekonomikas, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, sākot darbu jaunajiem ministriem, paziņoja, ka gatavo izmaiņas Liepājas, Rīgas un Ventspils brīvostu valdēs.

Ekonomikas ministrija pašreizējo tās pārstāvi Liepājas ostas valdē Andri Liepiņu nomainīs pret ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski, Rīgas ostas valdē Ģirtu Greiškalnu nomainīs pret Arti Stucku, savukārt Sandra Sondora-Kukule Ventspils ostas valdē tiks nomainīta pret Gati Ābeli.

Satiksmes ministrija veiks valdes locekļu rotēšanu - Džineta Innusa no Rīgas brīvostas valdes tiks pārcelta uz darbu Ventspils ostā, bet no Ventspils ostas uz Rīgas brīvostu tiks pārcelts Kaspars Ozoliņš.

Sākas cīņa par tarifu noteikšanu; izmaiņas var ietekmēt citu nozaru maksājumus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tā arī nenonākot līdz skatīšanai valdībā, Satiksmes ministrijas (SM) virzītie Dzelzceļa likuma grozījumi izraisījuši politiķu reakciju, kas tikai apstiprina DB visa gada garumā daudzkārt rakstīto par gaidāmo šķēpu laušanu šajā jomā. Pēc ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas lūguma koalīcijas padome pirms nedēļas jautājuma skatīšanu valdībā uz nedēļu atlika. Centrālais jautājums ir par to, kas izstrādās dzelzceļa infrastruktūras maksas aprēķināšanas metodiku un kādi būs šīs metodikas pamatprincipi.

Solīts makā nekrīt

Vēl 23. septembrī Ekonomikas ministrija (EM) informēja SM, ka iepazinusies ar likumprojektu un atbalsta «tā tālāko virzību bez priekšlikumiem un iebildumiem». Nu izrādījies, ka ekonomikas ministrei radušies vairāki papildu jautājumi. Šāds politiķu lēmums pirmdienas pēcpusdienā ministriju darbiniekiem bija visai negaidīts, un par politiskajām aizkulisēm viņi neko nezināja. «Kolēģi departamentos diemžēl nav informēti par šī likumprojekta izskatīšanas atlikšanas iemesliem. Ministrija ir saskaņojusi šos grozījumus,» DB norādīja EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.