Fizikas doktors, Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asociētais profesors, kvantu fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs ir pārliecināts, ka a priori nevar aizstāvēt nevienu apgalvojumu, arī to, ka vairs neko nozīmīgu nav iespējams atklāt.

Fragments no DB intervijas:

Pēdējā laikā izskan gūzma negatīvas informācijas, proti, zinātnieki sēž uz koferiem, augstskolās tiek samazinātas budžeta vietas... Vai tiešām viss ir tik traki?

Ciest nevaru šādus izteikumus! Trūkums sākas prātā, pat vēl pirms prāta – iekšējā garīgā motivācijā. Ja mēs akcentējam tikai ziņu, ka viss ir slikti, tad tā arī būs. Nesen piedalījos nodokļu maksātāju forumā. Lai arī man kā zinātniekam ir maz sakara ar nodokļu maksātājiem, drīzāk piederu nodokļu saņēmējiem, tiku uzaicināts, minot argumentu, ka Vjačeslavs jau vienmēr ir optimists. Pozitīvā domāšana nav pašmērķis un tā nenozīmē bēdīgu lietu ignorēšanu. Katrā solī ir jāspēj saredzēt, kādas ir iespējas, ko es varu izdarīt lietas labā. Ja kādam liekas, ka viņam kaut kas pienākas, un viņš ilgstoši saduras ar realitāti, ka viņam nekas netiek piešķirts, tad kaut kas nav pareizs pašos pieņēmumos. Ir jāspēj realizēt to, kas tev ir dots, tādos apstākļos, kādi tev tie ir. Tie var būt nenoteiktības, tie var būt trūkuma vai netaisnīgu iespēju apstākļi, taču mums ir jācenšas būt atvērtiem dzīves izaicinājumu priekšā. Jo atvērtāki būsim, jo lielākas ir iespējas, ka mēs virzīsimies pa īsto taku un kaut ko sasniegsim šajā dzīvē. Optimistisks skatījums man gluži vienkārši palīdz nezaudēt enerģijas avotu arī brīžos, kad realitāte, diemžēl, ir visnotaļ skaudra. Ja negatīvismu un sarūtinājumu padod tālāk, tas sāk vairoties.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

«Latvijā es redzu tendenci veidot sarežģītas reklāmas ar vēlmi vienā vēstījumā pateikt visu. Taču tas nav iespējams,» uzskata britu reklāmas eksperts Mets Raiens.

«Labākā reklāma izvēlas vienu lietu, kas produktā ir unikāla, atšķirīga vai pievilcīga, un šo vienu lietu pasaka. Šeit es redzu, ka plakāti, preses un televīzijas reklāma stāsta par visu, ko vien var pateikt, - tas viss plūst jums pāri, un, kad šī straume ir garām, jūs neko no tā neatceraties,» skaidro M. Raiens (attēlā), kuram ir 30 gadu darba pieredze reklāmas biznesā un godalgas Kannu festivālā.

Pašlaik notiek jauna revolūcija - digitālā. 60. gados reklāmas devēji uzsāka sarunu, toties tagad patērētāji var runāt pretī, ir kļuvusi iespējama savstarpēja komunikācija. «Uzņēmumiem ir jāzina, kas notiek sociālajos medijos, un jāapzinās, ka patērētājs var runāt ar jums tieši, bez starpniecības, un pateikt, ko viņš par jums domā. Otrkārt, reklāmdevējiem, kuri izmanto Facebook, Twitter vai citus sociālos tīklus, vajadzētu saprast, ka tā tomēr ir ļoti personīga lieta. Ja zīmoli kļūst pārāk uzbāzīgi, tas sadusmo. Ja reklāmdevējs neliek miera jūsu personīgajā profilā, tas vienkārši tiks nobloķēts. Te ir jābūt ļoti uzmanīgiem.»

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Lai attīstītu valsti un mazinātu ēnu ekonomiku, iedzīvotāju ienākuma nodoklim jābūt mazākam, tā intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš tieši šodien dod svinīgo solījumu Saeimai.

A. Bērziņš pauž viedokli, ka, apkarojot ēnu ekonomiku, būs jāvērtē esošā nodokļu pakete un jāatrod iespēja to koriģēt nodokļu samazināšanas virzienā. «Domāju, ka pats pirmais ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ēnu ekonomiku var samazināt tikai ar skaidri reāliem soļiem, nevis ar piespiedu metodēm, cerot, ka būs kāds, kurš maksās labāk. Var jau teikt, ka Ungārija ir valsts, kas neievēro dažādus noteikumus, bet tieši šādas metodes tā lieto, samazinot nodokļus. Nevaru gan šobrīd pateikt, cik labi ungāriem ir veicies, bet no nodokļu samazināšanas mēs noteikti neizvairīsimies,» tā jaunievēlētais prezidents, piebilstot, ka IIN samazinājums varētu notikt jau nākamgad.

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

A/s Latvijas balzams vadītājs Kārlis Andersons turpmāk stūrēs stividorkompāniju grupu Man-Tess, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Intervijā Kārlis Andersons atklāj, kāpēc nolēmis mainīt darbības jomu un kā vērtē padarīto, stūrējot vienu no lielākajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Baltijā - a/s Latvijas balzams (LB).

Uz jautājumu, kāpēc nolēmis mainīt līdzšinējo nodarbošanos, Andersons atbild: «Tas noteikti ir jautājums, kurš kuru atradis... Mūsu mērķi un intereses kaut kādā mirklī sakrita, un tāpēc tas tika izvēlēts. Raugoties, kāpēc šādu soli spert - pagājuši turpat pieci gadi, kopš darbojos dažādos amatos SPI Grupas uzņēmumos un tas pats par sevi ir pietiekams laiks, lai vērtētu, kas ir izdarīts un kas ne, un ko gribētos darīt tālāk. No otras puses, man šķiet, ka zināms periods LB vadītāja amatā ir noiets. Raugoties, kādi izaicinājumi paveras šobrīd un kādas ir iespējas koordinēt šo uzņēmuma darbību ar SPI Grupas mērķiem, izdomāju, ka pareizāk ir pareizajā brīdī pateikt, ka labāko, ko es varēju iedot šim uzņēmumam, esmu izdarījis un, raugoties uz priekšu, jādod iespēja arī citiem baudīt šos izaicinājumus un mērķus.»

Līdz 2020. gadam Eiropas Savienība, visticamāk, vēl nespēs izpildīt mērķus zaļās degvielas jomā, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Tādu uzskatu laikrakstam sadarbībā ar Sixt leasing rīkotajā Pirmajā profesionālajā auto forumā pauda Statoil ASA nākotnes degvielas nodaļas vadītājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Iemesls tam - esošās auto un degvielu tehnoloģijas. «Prognozējot nākotni, ir grūti pateikt, kura no alternatīvo degvielu tehnoloģijām izrādīsies visveiksmīgākā, taču samērā droši var pateikt divas lietas: biodegviela iekaros vietu tirgū uz palikšanu, bet cenas fosilajai degvielai nākamo 20 gadu laikā turpinās ievērojami pieaugt,» tā G. Āboliņš-Āboltiņš.

«Šodien dominē tā sauktās pirmās paaudzes biodegviela, kas tiek ražota no pārtikas produktiem, bet nākotne pieder otrai biodegvielu paaudzei, lai arī finanšu krīzes dēļ šo degvielu attīstības laiks ir ilgāks, nekā sākumā plānots,» stāstīja Statoil pārstāvis, piebilstot, ka nākamo 5-10 gadu laikā pasaules degvielas tirgu, vairākām otrās paaudzes biodegvielas ražotnēm kļūstot komerciālām, varētu skart būtiskas izmaiņas.

Valsts uzņēmumi var būt efektīvāki par privātajiem pat par 50%, ja tos pārvalda pēc principiem, ja tiek īstenoti pareizi pārvaldes principi, šodien raksta Dienas bizness.

To ekskluzīvā intervijā DB saka Norvēģijas valsts uzņēmumu pārvaldes guru Mortens M. Kallevigs. Attiecībā uz galvenajiem valsts uzņēmumu labas pārvaldības principiem viņš norāda, ka galvenais ir pieņemt pareizu lēmumu par to akciju apjomu, kas ir valsts īpašumā un kas tiek nodots privātiem investoriem. Lēmumu par to Norvēģijā pieņem parlaments. Ļoti būtisks nosacījums ir tas, ka valsts uzņēmumu padomēs nav politiķu vai ministriju darbinieku. Parasti padomē trešdaļa balsu pieder uzņēmuma darbinieku pārstāvjiem- tā var būt vai nebūt arodbiedrība-, savukārt valsti pārstāv, piemēram, universitāšu profesori vai citi nozares profesionāļi. Savi pārstāvji ir, protams, arī privātajam biznesam. Būtiski ir arī tas, ka mēs šo uzņēmumu vadībā nodrošinām lielu caurspīdību, tiek darīts tas, kas tiek sacīts un rakstīts un par to tiek sniegtas atskaites gan parlamentam, gan publicēti jau minētie darbības ziņojumi. Svarīgs princips ir arī tas, ka valsts uzņēmumi tiek vadīti tāpat kā veiksmīgi privāti uzņēmumi, tas nozīmē, ka šos uzņēmumu vada konkrētā biznesa profesionāļi un nevis politiski deleģētas personas. «Ja politiķi jaucas uzņēmuma darbībā, tas noņem atbildību no uzņēmuma vadītājiem, tāpēc viens no pirmajiem jautājumiem, uz ko potenciālam Norvēģijas valsts uzņēmuma valdes loceklim ir jāvar atbildēt- vai jūs spēsiet pateikt ministram «nē», ja viņš mēģinās ietekmēt uzņēmuma darbību,» tā M. Kallevigs.

Neskatoties uz to, ka leiši noceļ Latvijai kravas, bet igauņi sevi labāk prezentē, Latvija un Lietuva ir visefektīvākās dzelzceļa valstis Eiropas Savienībā (ES), intervijā laikrakstam Dienas Bizness norāda dzelzceļa kravu pārvadātāja SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs.

Caur Latviju kravas tiek sūtītas augstās kravu saglabāšanas un apstrādes kvalitātes dēļ, līdz ar to uzņēmuma finanšu rādītāji seko līdzi 18,2% kravu apgrozījuma pieaugumam pirmajā pusgadā, intervijā DB atklāj lielākā dzelzceļa kravu pārvadātāja starp Baltijas valstīm - SIA LDz Cargo - valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Viņš uzskata, ka jāturpina attīstīt arī starptautiskos pasažieru pārvadājumus, lai nekaitētu ekonomiskajām un politiskajām attiecībām.

Kādas investīcijas paredzētas uzņēmumā?

Savu iespēju robežās mēģinām atjaunot ritošo sastāvu, izvairoties no lieliem kredītiem. Pēdējos divarpus gados esam palielinājuši ritošo sastāvu apmēram par 1000 vienībām. Ļoti labi attīstās programma par platformu iepirkumu, jo, pirmkārt, mums ir kravas uz Afganistānu. Otrkārt, ļoti labi strādā konteineru līnija uz Kazahstānu Baltika tranzīts. Lai konteinerpārvadājumos neizmantotu citu valstu ritošo sastāvu, šobrīd mums pietrūkst 400-500 platformu, lai mēs būtu lieli un spēcīgi. Esam arī pietuvojušies ritošā sastāva skaita ziņā Lietuvas dzelzceļam, kuram bija pāri par 6000 vienību. Lietuvieši ir mūsu sīvākie konkurenti par piekto vietu kravu pārvadājumos gan Eiropas Savienībā, gan bijušajā PSRS telpā. Ja skatāmies uz darbinieku skaitu, uz pārvadāto kravu apjomu pret infrastruktūras kilometriem, Latvija un Lietuva ir visefektīvākās dzelzceļa valstis ES. Pat Vācijai šajā ziņā rādītāji ir sliktāki par mūsējiem, turklāt viņi arī dotē kravu pārvadājumus atsevišķos posmos, ko mēs nedarām nekad.

TEC-2, ļoti iespējams, būs jātur dīkstāvē, jo tā tehnoloģijas neatbilst tirgus elastības principiem. Tas savukārt nozīmē, ka TEC strādās ar zaudējumiem, kurus var kompensēt tikai ar elektroenerģijas tarifu, uzskata Wartsila Finland pārstāvis Latvijā Jusi Peltonens.

Dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Komisijai iesniegts dokuments, kura mērķis ir apturēt TEC-2 rekonstrukciju, nākamo triecienu projektam dod Somijas spēkstaciju ražošanas gigants Wartsila Finland.

Konkurss

UR apkalpos Lursoft

Valstij piederošo Uzņēmumu reģistra (UR) informatīvo sistēmu izstrādās un trīs gadus apkalpos SIA Lursoft un SIA Lursoft IT apvienība par vairāk nekā 2,3 milj. Ls.

TOP

Vaino akcīzes paaugstināšanu

Akcīzes nodoklis iegriež pārtikas vairumtirgotājiem.

Eksportspēja

Pārbauda, vai spārni spēj nest

Nevar noliegt, ka Latvija kā valsts ar ģeogrāfiski izdevīgu atrašanās vietu – Baltijas centrā – interesē zināmu daļu investoru, taču vienlaikus biedē ar neprognozējamību, kad dažu cilvēku aktivitātes «norauj» daudzmiljonu projektus. Kādus līkločus un labirintus ir spiesti mērot investori?

Šogad Stenders atzīmēs savas pastāvēšanas 10. gadadienu un ir gatavs jauniem izaicinājumiem – vasarā tiks pabeigta zīmola maiņa, bet gada beigās plānots startēt jaunās produktu nišās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš atzīst, ka šo gadu laikā bijušas arī ļoti skarbas mācības. Viena no tām – kā jau daudziem – ir iesaistīšanās nekustamo īpašumu biznesā.

Rubini: Kāpēc Ķīna tomēr piezemēsies

Ķīnas ekonomika šobrīd pārkarst, taču laika gaitā investīciju pārpilnība gan iekšzemē, gan globāli izrādīsies patēriņa cenas samazinošs faktors. Kad investīciju pamatlīdzekļos palielinājums kļūs neiespējams – visticamāk, pēc 2013. gada – Ķīna ir nolemta straujai lejupslīdei, uzskata slavenais ekonomists Nuriels Rubini un komentārā LD skaidro, ka tā vietā, lai koncentrētos uz mīkstu piezemēšanos šodien, Ķīnas politiķiem vajadzētu raizēties par mūra sienu, pret kuru ekonomiskā izaugsme varētu atsisties piecgades otrajā pusē.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Pārtikas nozares komersanti norāda, ka stingrāku prasību noteikšana nedrīkst notikt uz dažu uzņēmumu rēķina, graujot to prestižu sabiedrībā un nodarot zaudējumus. Turklāt nepieciešams nodrošināt vienādus noteikumus visiem - arī to produktu ražotājiem, kas savu preci ieved un tirgo Latvijā.

Lemberga lietā vienota viedokļa nav

Ekspertiem pretēji viedokļi par to, vai LR Uzņēmumu reģistram būtu jāīsteno Lielbritānijas tiesas lēmums.

Infrastruktūra

Hanzas tuneļa projekts apstiprināts

Rīgas dome apstiprinājusi Hanzas šķērsojuma variantu, kas paredz izbūvēt īso tuneli no Eksporta ielas līdz Ķīpsalai un tad tiltu līdz Daugavgrīvas ielai.

Viedokļi

Aleksandrs Makijenko, IPAS Finasta Asset Management valdes priekšsēdētājs: Būtu jāsaprot, ka pensionēšanās vecumu nevar palielināt mūžīgi.

Tirgvedība

Reklāmai jābūt ļoti vienkāršai

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

Ienākumus no valstij piederošo kapitāldaļu pārdošanas varētu ieskaitīt īpašā fondā, ar kuru atbalstītu jaunu ražotņu izveidi, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Ja tiek pieņemts lēmums par to valstij piederošo uzņēmumu, (kas tirgū konkurē ar privātuzņēmumiem — SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons) kapitāldaļu pārdošanu, tad no šādiem darījumiem iegūtā nauda jāinvestē atpakaļ ekonomikā - rūpniecības izaugsmei un attīstībai - Rūpniecības izaugsmes fondā,» uzsver ekonomikas ministrs Artis Kampars (attēlā).