Elektroenerģijas sadales operatora AS "Sadales tīkla" tarifu decembrī varētu pārskatīt būtisku elektroenerģijas cenu izmaiņu gadījumā, 5.septembrī žurnālistiem sacīja "Sadales tīkla" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību, ka elektroenerģijas cena veido tikai 10% no tarifa, līdz ar to būtisku cenu izmaiņu gadījumā ietekme uz tarifu būtu aptuveni 3% apmērā ar plus vai mīnus zīmi.

Šī brīža situācijā "Sadales tīkls" īsti neredz pamatojumu kaut ko pārskatīt tarifā, arī optimismam par būtisku elektroenerģijas cenas samazinājumu nākotnē īsti nav pamata, teica Sarkane.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar to diskusijai būtu jābūt par valsts sociālo politiku un atbalsta pasākumiem mazāk aizsargātajiem lietotājiem, piebilstot, ka "Sadales tīkls" nav valsts sociālās politikas veidotājs.

Sarkane atzina, ka Klimata un enerģētikas ministrija patlaban ļoti aktīvi strādā pie atbalsta pasākumiem un vairāki no tiem valdībā jau ir apstiprināti.

Iveta Piternika ādas somas šuva jau pirms 20 gadiem; tagad viņa šai nodarbei ir pievērsusies ar jaunu sparu.

«Visas sievietes manā ģimenē ir nodarbojušās ar šūšanu. Arī mani agrā bērnībā vecmāmiņa iemācīja šūt ar veco Singer šujmašīnu. Es joprojām ar to strādāju,» stāsta Iveta Piternika, ādas somiņu Mint somas radītāja. Pirms 20 gadiem viņa pirmo reizi pamēģināja šūt ādas izstrādājumus un toreiz somiņas pamanīja kāda paziņa, kura dzīvoja Zviedrijā. Ar viņas iesaistīšanos somu šūšana izveidojās par biznesu. «Es šuvu, viņa pārdeva. Ar Zviedrijas cenām un Latvijas izmaksām tas mums abām bija veiksmīgs bizness. Tā es kādus trīs gadus nostrādāju tikai Zviedrijas tirgum, jo tur bija pieprasījums,» teic Iveta. No šī laika viņai «pielipis» skandināvu atturīgais stils, jo, ja nebūtu šī perioda, viņas somas būtu stipri kruzuļainākas – romantiskais stils vairāk atbilst Ivetas būtībai. Tagad viņa stilus kombinē.

Auto aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs SIA Autonams šogad izmēģinās jaunu eksporta sadarbības modeli Vācijā un Īrijā, lai veicinātu eksporta apjomu pieaugumu kopējā uzņēmuma apgrozījumā, stāsta Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Panders norādīja, ka saistībā ar eksportu uzņēmums vienmēr ir meklējis ārvalstīs partnerus, bet tagad Autonams nolēmis mainīt eksporta stratēģiju, veidojot modeli, kurā uzņēmumam būtu lielāka ietekme.

«Līdz šim partneri paši izlēma, cik aktīvi strādāt ar mūsu produktu, taču krīze pierādīja, ka brīdī, kad partneriem ir grūtības, viņi fokusējas uz savām problēmām, īpaši nedomājot par mums. Tāpēc tagad Vācijā un Īrijā mēģinām veidot modeli, kas paredz, ka Autonams konkrētajā tirgū darbojas kopā ar partneri, tādējādi nodrošinot mums lielāku ietekmi - būsim tuvāk gala klientam, spēsim ātrāk reaģēt uz izmaiņām utt.,» skaidroja Panders.

Apdrošināšanas sabiedrība Balta sadarbībā ar uzņēmumu SIA Autonams izveidojusi virtuālu automašīnu zādzību riska kalkulatoru, informēja Autonama un Baltas pārstāvji.

Kalkulators izveidots, lai brīdinātu un pievērstu automašīnu īpašnieku uzmanību aktuālajām tendencēm. Tas izstrādāts, balstoties uz aktuālajiem automašīnu zādzību un apzagšanas datiem.

Šis virtuālais rīks būs pieejams automašīnu īpašniekiem apdrošinātāja Balta un uzņēmuma Autonams mājaslapās. Kalkulatorā pieejamā informācija tiks atjaunota vismaz reizi vienā ceturksnī.

Kā norādīja Autonama valdes loceklis Edvīns Panders, pēdējā gada laikā nav būtiski mainījies kopējais auto zādzību skaits, taču mainījušās ir zādzību tendences. Proti, zagtāko spēkratu sarakstam pievienojušies tādu zīmolu modeļi, kas vēl pirms dažiem gadiem to īpašniekiem šķituši gana droši - Nissan, Kia, Hyundai, Subaru, Volvo un citi.

Meklējot veidus, kā palīdzēt mazulim, kurš mokās ar vēdergraizēm, Ivetai Šaicānei radās doma par pretkoliku jostiņu un citu sildošu produktu izstrādi

Pret sāpēm mammas cīnās dažādos veidos – izmanto ārstnieciskus pilienus, arī ideja par sildelementu likšanu bērnam uz puncīša, kad viņam ir kolikas, nav nekas jauns. «Palasot forumus, atrodami dažādi ieteikumi – likt uz vēdera ar gludekli sasildītus autiņus, linsēklu maisiņus utt.,» saka Iveta Šaicāne, SIA My Ferty (zīmols Nature for Baby) īpašniece. Iveta saka, ka viņas jostiņas ir viens no variantiem, kā mēģināt cīnīties ar zīdaiņu vēdersāpēm. Vaicāta, vai nosaukums «pretkoliku jostiņa» nav pārāk daudz apsološs, viņa teic, ka centusies to veidot aprakstošu. «Es tikai esmu pielāgojusi vienu no metodēm,» viņa saka. Pirms šā produkta izmantošanas Iveta jebkurā gadījumā iesaka konsultēties ar ģimenes ārstu, jo mazuļiem mēdz būt problēmas, kuras nevar risināt ar sildīšanu.

Nonākot finansiālās grūtībās, SIA Autonams apmelo savus konkurentus publiski mēģinot graut to reputāciju, tā šorīt izplatītā paziņojumā norāda SIA GSM Apsardze.

Kā vēstīts, 28. jūlijā SIA Autonams informēja, ka SIA GSM Apsardze nodarbojas ar ļaunprātīgu uzņēmuma sagrābšanu jeb reiderismu. Taču, kā norāda SIA GSM Apsardze pārstāvji, izplatītā informācija esot ne tikai apmelojoša, bet arī neatbilstot īstenībai, jo SIA Autonams jau labu laiku ciešot finansiālas grūtības, laikus nevarot norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, uzņēmums esot ieķīlājis savu mantu vairāk nekā 637 000 eiro apmērā, vairāk nekā 48 000 eiro esot parāds Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī Autonams esot parādā GSM Apsardzei vairāk nekā 85 000 eiro, lai gan naudu par sniegtajiem pakalpojumiem SIA Autonams no klientiem esot saņēmis. «Sasāpējusī finansiālā situācija arī kalpo par iemeslu, lai negodīgas konkurences ceļā mēģinātu publiski nomelnot konkurentu reputāciju, cenšoties nezaudēt tirgus pozīcijas. GSM Apsardze šobrīd plāno vērsties tiesā ar prasību piedzīt visus līdzekļus no SIA Autonama,» teikts paziņojumā.

«Latvijas reiderisma praksē sākusies jauna ēra - digitālais reiderisms, ar ko saskāries Latvijas uzņēmums SIA Autonams,» teikts medijiem izplatītā paziņojumā. Kompānijas pārstāvji esot vērsušies tiesā pret SIA GSM Apsardze par negodīgu konkurenci un zīmola nelikumīgu izmantošanu, kā arī par nekvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanu, kā rezultātā ierosināti divi civilprocesi Rīgas apgabaltiesā un Rīgas Pilsētas Centra Rajona tiesā.

Kā skaidro Edvīns Panders, SIA Autonams valdes loceklis, runa esot par autoparka uzraudzību, kas pašlaik ir strauji augoša biznesa niša ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.

«Bijušais sadarbības partneris ne tikai pārņēmis uzņēmuma datu bāzi un vēsturiskos datus, izmanto Autonama izstrādāto know how, bet arī izplata apmelojošus paziņojumus mūsu klientiem. Acīmredzams, ka reiderisms Latvijā ir grūti izskaužama parādība, kas tagad ar Autonama precedentu «pakāpies» jaunā līmenī, un varam runāt par digitālo reiderismu,» uzskata E. Panders.

SIA Autonams Latvijas tirgū nodrošina automašīnu papildaprīkojumu, kā arī ieviesis autoparku uzraudzības sistēmu SKYBRAKE. Pašlaik kompānija esot saskārusies «ar pārsteidzoši negodīgām un nelikumīgām darbībām no bijušā sadarbības partnera SIA GSM Apsardze puses, kas, iespējams, mēģina ienākt Latvijas tirgū ar negodīgas konkurences paņēmieniem. Proti, mēģinot «pārņemt» SIA Autonams klientu datubāzi un klientu vēsturiskos datus, lai turpmāk īstenotu SIA Autonams nodrošinātos pakalpojumus, pat nelikumīgi izmantojot SIA Autonams piederošo zīmolu SKYBRAKE».

«Vairāku asociāciju rosinātā diskusija un pretdarbība autogāzes akcīzes nodokļa palielināšanai ir būtiski samazinājusi autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomus. Tajā pašā laikā, neņemot vērā asociāciju priekšlaicīgo paniku, autogāzes cena faktiski nemainīsies no šobrīd esošās,» uzskata uzņēmuma Autonams vadītājs Edvīns Panders.

Salīdzinājumā ar 2013. gada augustu autogāzes iekārtu uzstādīšanas apjomi šā gada septembrī ir samazinājušies par 20%. «Likumsakarīgi, ka tik straujš kritums ir noticis pēc Latvijas Degvielas tirgotāju un Latvijas Gāzes asociāciju draudiem, ka autogāzes akcīzes nodokļa palielināšana iznīcinās nozari,» norādījis E. Panders.

«Faktiski asociācijas ar savu retoriku ir darījušas visu, lai nozari patiešām iznīcinātu. Jāuzsver, ka plānotais autogāzes cenas kāpums būs minimāls, un degvielas cenu svārstību dēļ ikdienā patērētājs to pat neizjutīs. Taču autogāzes nozare jau šobrīd ir cietusi no publiski izteiktajiem pieņēmumiem un diskusijām,» norādījis Autonama vadītājs.

Iveta Zāģere pirms diviem gadiem nolēma izkāpt no komforta zonas – atvērt M.Pūres restorānu gandrīz 40 kilometru attālumā no Rīgas.

Vēl pirms četriem gadiem notika pirmais Ogres uzņēmējas lēciens ar galvu aukstā ūdenī, atverot Ogrē beķereju. Ar gadiem cilvēku plūsma Ogres promenādē palielinājusies, biznesa plānā ierakstītie mērķi saistībā ar beķereju ir sasniegti, taču restorāns ir kā tāds dzeguzes bērns – dzīvesstila uzņēmums, kas pašlaik spēj pastāvēt vienīgi beķerejas siltajā paspārnē. «Matemātika ir nepielūdzama, lai kā tu gribētu «izvilkt». Esam pamanījušies atvērt restorānu sarežģītā brīdī,» atzīst Iveta. Ivetas vīrs Māris Bulats, ar kuru viņa iepazinās, studējot pirmajā kursā Latvijas Mākslas akadēmijā, ir dzimis Ogrē. Sākotnēji ģimene dzīvoja Rīgā, bet vēlāk pieņēma lēmumu pārcelties uz klusāko un zaļāko Ogri.

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Nosakot, ka elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS "Sadales tīkls" tarifos nedrīkst iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, uzņēmumam, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, būs nepieciešams palielināt aizņēmumus, bet plānotās investīcijas netiks apdraudētas, norādīja AS "Sadales tīkls" finanšu direktore Kristīne Sarkane.

Viņa skaidroja, ka tarifu aprēķināšanas metodika paredz sistēmas operatoram pienākumu nākamajā tarifu periodā atgūt iepriekšējā tarifu perioda negūtos ieņēmumus. "Taču valsts līmenī ir iespējams rast līdzsvarotu risinājumu - tādu, kas paredz negūtos ieņēmumus neatgūt vai atgūt vien daļēji un vienlaikus nodrošina uzņēmuma spēju īstenot sistēmas operatora pienākumus," pauda Sarkane.

"Sadales tīkla" finanšu direktore skaidroja, ka šobrīd piedāvātais risinājums paredz, ka uzņēmumam būs mazāka sagaidāmā naudas plūsma un zemāki kapitāla atdeves rādītāji, nekā iepriekš plānots.

"Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, būs nepieciešams palielināt aizņēmumus, taču precīzi potenciālo aizņēmumu apjomi vēl tiek vērtēti. Rezultātā gan pieaugs arī ar aizņēmumu finansēšanu saistītie izdevumi," pauda Sarkane, uzsverot, ka šie lēmumi tiks īstenoti, neapdraudot plānotās investīcijas un attiecīgi uzņēmuma spēju nodrošināt drošu un nepārtrauktu kritiskās infrastruktūras - elektroapgādes pakalpojuma sniegšanu.

Ar Eiropas atbalstu iegādājas iekārtas un paplašina sortimentu

Ivetas Andrijānovas Zefīru darbnīcas cehs iekārtots dzīvojamās mājas pagrabstāvā Grobiņā, netālu no Liepājas. Tas aprīkots, īstenojot biedrības Liepājas rajona partnerība administrēto LEADER programmas projektu. Ceha izveide ļāvusi paplašināt sortimentu – tagad top ne tikai zefīri, bet arī franču mandeļu bezē cepumi (macarons), kēksiņi, kūkas un citi kārumi.

Iveta pēc izglītības ir grāmatvede, taču profesijā sanācis strādāt maz. Mājās auklējot meitiņas, kas piedzima ar salīdzinoši neilgu starpību, sāka interesēties par zefīru gatavošanu savam priekam.

«Man pašai negaršoja, bet vizuāli ļoti patika, gribēju pamēģināt uztaisīt,» viņa atceras.

Par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektoru atkārtoti ir ievēlēts RTU profesors akadēmiķis Leonīds Ribickis, informē RTU.

Viņa kandidatūru atbalstīja pārliecinošs Satversmes sapulces vairākums — 159 dalībnieki. Kopumā rektora vēlēšanās tika reģistrēti 178 derīgi biļeteni.

«Mūsu uzstādītos stratēģiskos mērķus, kas ir kvalitatīva augstākā izglītība, izcilība zinātnē un valorizācija, spēj sasniegt ne jau viens rektors, bet visi kopā. Mums ir daudz talantīgu jauniešu, un viņu dēļ ir vērts strādāt,» pēc ievēlēšanas amatā sacīja L. Ribickis.

Satversmes sapulces dalībnieki, vērtējot L. Ribicka paveikto aizvadītajos piecos RTU vadīšanas gados, akcentēja universitātes izaugsmi. RTU otro gadu pēc kārtas studentu skaita ziņā ir lielākā Latvijas augstskola un ceturto gadu — darba devēju ieteiktākā augstskola. Tas apliecina RTU studiju kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām. RTU veiksmīgi notiek valorizācija — zinātnieku radīto produktu komercializācija, un ir pabeigts apjomīgs posms RTU studentu pilsētiņas būvniecībā Ķīpsalā.

Kalnienas Dzelzaviešos pirmo sastapām namatēvu Aivaru Biezo (52), kurš ar traktoru tīrīja ceļu, lai redakcijas automašīna varētu iebraukt pagalmā. «Tikai nebildējiet mani darba drēbēs! Citi nesapratīs, ka «biezais» arī strādā,» jokoja Aivars. Pagalmā mūs sagaidīja divi sargsuņi - rejoši Kaukāza aitu suņi. Mums pretī steidzās namamāte Iveta Sarmanova (41) ar vārdiem: «Jūs mazliet esat pasteigušies, cerēju, ka atbrauksiet vēlāk. Tad es būtu jau ceļa pagriezienā jūs sagaidījusi, lai izvizinātu ragavās zirga pajūgā līdz Dzelzaviešiem,» viņa smaidot teica un piebilda, ka tas jau nekas, gan mēs tāpat visu paspēsim izbaudīt, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Dzelzavieši ir ciemošanās vieta tūristiem, kurus interesē lauki.

«Es visu, visu protu. Bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Latgalē, kur mums bija viss tas pats, kas šodien ir Dzelzaviešos. Bērnības sapnis bija, ka reiz man būs mājiņa meža vidū un daudz dažādu mājdzīvnieku. Aivars ir piepildījis manu bērnības sapni,» sacīja Iveta. Uz dzīvi Dzelzaviešos viņi pārcēlās abi reizē, nopērkot šo īpašumu. Tur ir viss, ko Iveta vēlējusies, - astoņi šķirnes zirgi, deviņi šķirnes suņi, pilna kūts ar dažādiem mājdzīvniekiem. «Man pat ir bail sapņot vēl par kaut ko, jo visi mani sapņi piepildās,» saka Iveta.

Par SIA "Tirdzniecības centrs "Mols"" vienīgo īpašnieci kļuvusi kompānija SIA "F 8", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"F 8" īpašnieki vienādās daļās ir Kristīne Šulika-Meleša un Mihails Šuliks. Kompānija "F 8" reģistrēta 2015.gada beigās, un tās pamatkapitāls ir 3800 eiro. 2022.gadā kompānijas "F 8" apgrozījums bija 91 855 eiro, bet tās zaudējumi bija 877 560 eiro.

Šuliks ir arī pārtikas vairumtirgotāja SIA "Baltstor", kas ir veikalu "Mego" un "Vesko" partneris, viens no patiesajiem labuma guvējiem. Šuliks ir vienīgais AS "Magnons" īpašnieks, kurai "Baltstor" kapitālā pieder 61,98%. "Baltstor" 2022.gadā strādāja ar 49,242 miljonu eiro apgrozījumu un guva 349 641 eiro peļņu.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka Šuliks līdz 2008.gada martam bija arī 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Mono" un 23,46% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Monald".

Borģu ģimene iesākusi veidot saimniecību par saviem līdzekļiem – iegādājusies īpašumu, aitas, traktoru, siena presi, diemžēl līdzekļi pamazām izsīkuši, bet, lai attīstītos, vajadzēja vēl, tā rakstu par sapņa piepildīšanu sāk reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Nācās ņemt aizņēmumu, kas nebija nemaz tik viegli. Iespējams, mums bankā īsti nenoticēja, ka aitkopība nākotnē būs ienesīga. Jā, aita nav govs, kas katru dienu dod pienu un zemnieks regulāri saņem piena naudu. Aitas tikai divreiz gadā dod kaut kādus ienākumus un mums tas viss ir vēl tikai priekšā, taču mēs rēķinājām naudas plūsmu un sapratām, ka nākotnē tas būs rentabli,» sacījusi Iveta.

Saimniecībā šobrīd ir 19 Vācijas Merino vietējās šķirnes jaunaitas un viens šīs pašas šķirnes teķis. «Sākumā mums bija 20 jaunaitas. Taču dienā, kad devāmies pirkt teķi, viena aita no ganībām diemžēl pazuda. Izstaigāju un izbraukāju visu tuvāko un tālāko apkārtni - pilnīgi nekādu pēdu. Runājot ar kaimiņiem, spriedām, ka vainīgs vai nu vilks, vai arī cilvēks. Skumji. Tagad jābūt piesardzīgākiem,» stāstījis Juris. Saimnieki atklājuši, ka līdz 1. jūlijam, kad aitkopībā mainās gads, saimniecībā jau būs 25 jaunaitas un 6 grūsnas aitas, kuras jūlijā atnesīsies.

Lapsu mājas siera radītājiem Ivetai un Jānim Lapsām sapnis ir atvērt savu siera ražotni, kurā pieņemt darbā cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Šobrīd viņi gatavo paši un piedāvā gan sāļus, gan saldus mājas sierus. Aizsākums siera darināšanai bijis jau pirms aptuveni desmit gadiem, kad Iveta kāda žurnāla lappusēs pamanījusi svaigā siera recepti – tolaik bija periods, kad aizvien biežāk cilvēki sāka gatavot svaigos sierus ar citronu, etiķi un citām piedevām.

«Pamanīju recepti un domāju – jāpamēģina. Sanāca ļoti gards siers, jo tā bija kādas vecmāmiņas recepte. Iedevu pagaršot māsai, kurai ļoti garšo svaigie sieri, un viņa bija pārsteigta, cik garšīgs siers man izdevies. Pamazām recepti pilnveidoju pēc savas gaumes. Vairākus gadus ar vīru to gatavojām, devām garšot draugiem, paziņām, līdz secinājām, ka pieprasījums ir tik liels, ka jāreģistrējas oficiāli un jāsāk tirgot savu produkciju gadatirgos,» atminas Iveta. Sagatavošanās posms bijis diezgan ilgs, jo PVD prasības ir diezgan striktas, taču pērnā gada jūnijā viņi reģistrējušies oficiālai darbībai. Tā kā ražošana notiek mājās, saskaņā ar PVD prasībām bija jāatdala telpas, kurās notiek ražošana, no dzīvojamās telpas u.c.

Sākuši ar vecāku blogu, bērnu preču veikala Muki.lv saimnieki Iveta Sondore un Jurģis Straume atvēruši arī veikalu Sajust pusaudžiem un pieaugušajiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iveta domā, ka, attālinoties no pavisam mazā ģimenes biznesa, kad visi klienti ir īpašnieku draugi, pircēji ir kļuvuši mazāk zinoši. Agrāk viņa daudz intensīvāk rakstīja blogu, pircēji to lasīja un bija par visu labi informēti un arī daudz lojālāki. «Esam kļuvuši populārāki, pircēju loks ir plašāks un cilvēki vairs nav tik emocionāli piesaistīti. Tas nav ne slikti, ne labi, tā vienkārši ir,» spriež Iveta.

Jurģis nākotnē vēlas stabilitāti, Iveta – jaunus izaicinājumus. «Esmu tāda tipa cilvēks, kam visu laiku vajag kaut ko attīstīt. Visu laiku pa galvu rosās idejas, nemitīgi esmu plānu kalšanas procesā,» viņa saka. Savukārt Jurģis aprēķina, cik dzīvotspējīgas varētu būt Ivetas idejas. Iveta teic, ka sviests uz maizes ģimenei turas, bet nevarot teikt, ka veikali būtu «baigais» bizness.

Personāla atlases speciālisti arvien vairāk līdzinās pārdevējiem – viņi reklamē uzņēmumu, meklē jaunus darbiniekus un stāsta tiem par uzņēmuma piedāvātajiem labumiem

Tā uzskata Iveta Rozīte, Evolution Gaming talantu piesaistes vadītāja.

Pirms gada, kad Iveta sāka strādāt Evolution Gaming, mēnesī tika pieņemti 30 līdz 40 jauni darbinieki. Gada laikā šis skaits ir pieaudzis līdz 150 un pēdējos mēnešos kompānija darbā pieņem aptuveni 200 cilvēkus mēnesī. Iveta priecājas, ka aptuveni 60% darbinieku ir pašu darbinieku ieteikti, kas nozīmē, ka cilvēki vēlas, lai kompānijā strādātu viņu draugi.

Lai pieņemtu tik daudz cilvēku, notiek maksimāli daudz grupu intervijas. «Vadītāju atlase, protams, ir atšķirīga, bet spēļu prezentētāju atlasē grupu intervijas strādā. Man komandā ir četri speciālisti, kuri strādā tikai ar spēļu prezentētāju atlasi un katru dienu ir pa divām grupu intervijām. Pēc iepazīšanās ar CV cilvēki tiek intervēti pa telefonu, aicināti uz grupu interviju birojā un pēc dažām dienām sākas divu nedēļu ilgas apmācības,» stāsta Iveta. Atlase ietver arī dažāda veida testus, pārbaudes darbus, individuālās un video intervijas. Visi Evolution Gaming spēļu prezentētāji iziet uzņēmuma iekšienē izveidotu un īstenotu apmācību kursu. «Mēs paši apzināmies, ka Latvijā vienkārši nav cilvēku ar tādām zināšanām, kuras vajadzīgas mūsu biznesam. Līdz ar to bez apmācībām nevaram iztikt,» stāsta Iveta.

Valsts nedrīkst mazināt cilvēku vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs, kurš pirmdien, 27.maijā tiksies ar slēgtā restorāna Kinfield īpašnieci Kristīni Rožkalni, informē Saeimas Preses dienests.

«Iepazīstoties ar gadījumu, kurā Valsts ieņēmumu dienesta rīcība ir bijusi par pamatu restorāna Kinfield slēgšanai, rodas jautājums, vai valsts ar šādu rīcību nemazina iedzīvotāju interesi nodarboties ar uzņēmējdarbību? Īpaši jauno cilvēku, kuri ir gatavi riskēt un vēlas īstenot savas idejas,» uzsver Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Jānis Vitenbergs. Pirmdien, 27.maijā, komisijas priekšsēdētājs tiksies ar restorāna «Kinfield» īpašnieci Kristīni Rožkalni.

J.Vitenbergam kā Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājam esot svarīgi rast atbildi uz jautājumu, vai tiešām Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija ir patiesa, skaidro deputāts.

Pērn autogāzes aprīkojuma uzstādītājs SIA Autonams savu apgrozījumu palielinājis par 28,99%, sasniedzot 1,953 miljonus latu, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats Lursoft.

Lai arī uzņēmumam nav izdevies gadu pabeigt ar peļņu, salīdzinot ar 2011.gadu, pērn SIA Autonams zaudējumi sarukuši teju trīs reizes, līdz 44,435 tūkstošiem latu.

Kā norāda uzņēmuma vadība, pārskata periodā ieguldīti līdzekļi darbinieku apmācībā, kā arī sadarbības paplašināšanai Latvijā un ārvalstīs, tiesa gan, aizsāktās sadarbības rezultāti būs mērāmi vēl tikai nākotnē.

2012.gadā SIA Autonams savu galveno uzmanību veltījis esošo produktu atjaunošanai, testēšanai un ārvalstu tirgiem Krievijā, Lielbritānijā, Spānijā, Ukrainā un Baltijas valstīs. Starp uzņēmuma lielākajiem klientiem pērn bijis SIA Transporent, SIA Latvijas propāna gāze, SIA Karšu izdevniecība Jāņa Sēta, SIA Amserv Motors.

Viss īpašums ir sakārtots! Tā pēc gariem rekonstrukcijas gadiem var sacīt Mazmežotnes muižas saimniece Iveta Burkāne.

Jau sākumā sapratu, ka šī vieta jāatjauno nevis privātām vajadzībām, bet jāveido vieta, kur cilvēki var svinēt dzīvi.

Kad šeit pirmo reizi ierados pirms 12 gadiem, mani sagaidīja ar krūmiem aizaugusi vieta, apkārt mētājās sadzīves atkritumi. Visas ēkas bija nolaistas,» šeit toreiz valdošo atmosfēru uzbur Iveta. Neticami, ka muiža, kurai pieder varbūt visizteiksmīgākās ainavas Latvijā, bija mata tiesu no pazušanas un sabrukuma. Tas šķiet neticami no šodienas perspektīvas, kad muižas teritorija, dārzi un ēkas nevainojami sakārtoti un tiek atbildīgi uzturēti.

Spoža pērle

Muižas dārza dobēs līkņā restorāna virtuves darbinieki, gatavojoties pasākumam, – tūliņ šeit uz tikšanos ieradīsies Baltijas ārlietu ministri. Mierpilnā un plašā Rundāles novada ainava no Zemgalei neraksturīga pakalna līdzās Lielupei rada neizdzēšamu iespaidu par šo vietu kā spožu ne tikai Bauskas apkaimes arhitektūras mantojuma pērļu virtenē, bet kā vienu no sakārtotākajām muižām visā Latvijā. Pāri Lielupei kā gleznā vīd Mežotnes pils stūris un blakus tai arī Mazās Mežotnes pils ēka. Vēsturiski Mežotnes pils komplekss un Mazmežotnes muiža bija viens īpašums, kur abpus Lielupes krastiem saimniekoja muižkungu Līvenu dzimta. Pēc agrārās reformas Līveniem atsavināja Mežotnes pili, augstdzimušajai ģimenei atstājot vien saimniecisko Mazmežotni. Tādējādi tika dota iespēja Šveices stilā celtajai muižas pārvaldnieka mājai kļūt par īstu kungu māju, kas pēc pamestības gadiem rekonstruēta un atguvusi tās vēsturisko veidolu. Šovasar jūlijā iznāks bagātīgi ilustrēta grāmata par Mazmežotnes muižu, «sākot no senākajiem laikiem līdz pat mūsdienām, kad varam šeit tā skaisti sēdēt», paskaidro Iveta.

Vērojot savu bišu dravu un zinot medus labās īpašības, North Bee radītājiem Uldim Jerkinam un Ivetai Luntēnai radās doma medu izmantot kosmētikas izgatavošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirmā Ulda un Ivetas uzņēmuma SIA Fitger zīmola North Bee produktu partija saražota pagājušā gada decembrī, taču ideja bija radusies senāk.

«Kad ieguvu savu bišu dravu, sākās pirmie eksperimenti ar medu, meklējumi, kā iestrādāt medu krēmā – lai tas nav par smagu, lai sejas āda spēj uzsūkt un tajā pašā laikā, lai krēmam būtu pietiekami augsta efektivitāte. Apmēram divi trīs gadi pagāja, kamēr izstrādājām optimālo recepti,» stāsta Iveta.

Tas ir visai ilgi, taču šāds posms bija nepieciešams, lai panāktu labu produkta rezultātu. Iveta pēc profesijas ir ķīmiķe, un receptes izstrādāja pati. Pašu medu krēmos Iveta neizmanto, jo viņas drava ir bioloģiskā sertifikāta iegūšanas procesā, tāpēc izejvielas uzņēmums pērk no citiem, kam šis sertifikāts jau ir.

Iveta Semjonova par hennu interesējusies sen, bet pie tās atgriezusies, kad 2008. Gadā radās daudz brīva laika dažādu novārtā atstātu hobiju apzināšanai

«Tobrīd bija daudz brīva laika, ko pavadīt mājās pie interneta, pievēršoties piemirstām interesēm un hobijiem – internets ir un «rocies»!».

«Hennu gada laikā izmalu līdz pat mielēm, noskaidrojot pat iedarbīgākās formulas hennas pastas gatavošanai, kas un kā vajadzīgs, vācu materiālus, pirku hennu, maisīju, zīmēju un sazinājos ar hennas zīmējumu profesionāļiem pasaulē,» pusotra gada rosīšanos īsumā raksturo Iveta.

Rezultātā ir tapusi interešu izglītības programma, kuru Iveta piedāvāja vairākām interešu izglītības iestādēm, piedāvājumam atsaucās Hobiju kursi, kuru telpās jau trešo gadu Ivetas vadībā var apgūt hennas mākslu. Viņa lēš, ka pa šo laiku kādi 300 – 400 kursanti bijuši, daudzas meitenes samācījušās un arī zīmē. Saikne ar audzēkņiem netiek pārrauta un gadās, ka notiek sadarbība pasākumu vadīšanā. Kursus bieži apmeklē arī manikīra meistari, lai pēcāk papildinātu savu pakalpojumu klāstu.

Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs izveidojis uzņēmumu SIA "Raipol", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 2800 eiro, un Rimšēvičs ir tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis.

"Raipol" juridiskā adrese ir Garkalnes novada Langstiņos.

Komercreģistrā "Raipol" iegrāmatota pirmdien, 26.oktobrī.

Jau vēstīts, ka Rimšēvičs šogad maija beigās reģistrēja arī kompāniju SIA "The AIR". Šīs kompānijas pamatkapitāls ir 69 000 eiro, un Rimšēvičs bija tās vienīgais dalībnieks, kā arī vienīgais valdes loceklis, taču 2020.gada jūlija beigās par kompānijas vienīgo īpašnieci, kā arī vienīgo valdes locekli kļuvusi Dane Takīni.

Rimšēvičs kopš 2020.gada aprīļa beigām ir dalībnieks arī 2009.gadā reģistrētajā kompānijā SIA "Vane Wind". Minētās kompānijas pamatkapitāls ir 2840 eiro, tostarp Rimšēvičam pieder 40%, bet Aļģim Sadauskam pieder 60% līdzšinējo 100% vietā.