Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Elektroapgādes traucējumi ap plkst. 10 vētras dēļ bija aptuveni pieciem tūkstošiem Sadales tīkla klientu. Ņemot vērā prognozi, ka spēcīgais vējš norims tikai pēcpusdienā, a/s Sadales tīkls preventīvi gatavojas tam, ka laika apstākļi dienas gaitā vēl var pasliktināties, Db.lv pauda Sadales tīkla pārstāvji.

A/s Sadales tīkls elektromontieru brigādes kopš agra rīta strādā pie bojājumu novēršanas Ludzas, Krāslavas, Dagdas un Daugavpils apkārtnē. Brigādes un elektrotīkla dispečeri strādā pastiprinātā režīmā.

Spēcīgais vējš pārvietojas Latvijas Ziemeļaustrumu virzienā, līdz ar to a/s Sadales tīkls elektromontieri jau uzsākuši klientu elektroapgādes atjaunošanas arī Balvu un Madonas apkārtnē, Db.lv pauda uzņēmuma pārstāvji.

Vislielākais atslēgto klientu skaits plkst. 10:00 Latgalē ir Daugavpils novadā – 530 klienti, Krāslavas novadā - 450 klienti, Ciblas novadā - 462, Ludzas novadā - 355, Zilupes novadā - 282, Rēzeknes novadā - 266 klienti. Latvijas Ziemeļaustrumu rajonos elektroenerģijas piegāde traucēta 223 klientiem Madonas novadā, 204 klientiem Limbažu novadā un aptuveni 80 klientiem Apes apkārtnē.

ASV komunālo pakalpojumu uzņēmums «Pacific Gas and Electric» (PG&E) gatavojas atslēgt elektroapgādi 800 000 klientu Kalifornijas štatā, lai novērstu ugunsgrēku izraisīšanos no bojātām elektrolīnijām.

Tas ir lielākais preventīvais elektroapgādes pārtraukums Kalifornijas vēsturē.

PG&E plāno no trešdienas atslēgt elektroapgādi 34 apgabalos Kalifornijas ziemeļos un vidienē.

Uzņēmums «Southern California Edison» otrdien brīdināja, ka arī Kalifornijas dienvidos 106 000 klientu varētu tikt traucēta elektroapgāde.

Elektroapgādi plānots atslēgt vairāk nekā pusē no Kalifornijas 58 apgabaliem, taču tas nenozīmē, ka pilnīgi visiem klientiem šajos apgabalos tiks atslēgta elektropadeve.

PG&E brīdinājis, ka elektroapgāde var tikt atslēgta uz vairākām dienām. Gatavojoties tam, cilvēki steiguši iepirkt kabatas baterijas, propāna balonus, ūdens pudeles, pārtiku, sveces un uzlādēt visas elektroniskās ierīces.

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Latvijā banku sektorā atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankas galvenais uzdevums šim gadam finanšu sektora uzraudzības pusē būs panākt, lai banku sektors ir godprātīgiem klientiem draudzīgs.

"Atsevišķās jomās piesardzība joprojām ir pārāk liela. Šogad mēs darīsim visu, kas ir iespējams, lai to mazinātu. Lai godprātīgiem klientiem dzīve netiktu apgrūtināta lieki," teica Kazāks.

Tostarp viņš norādīja, ka bankām no klientiem ir jāprasa to, ko ir jāprasa, tām nav jāpārspīlē un jābaidās pašām no savas ēnas.

Tāpat Latvijas Bankas prezidents piebilda, ka banku darbībā vēl ir jūtams 2018.gada krīzes atskaņu elements, taču šobrīd Latvijas institucionālā vide un arī banku spēja vērtēt riskus un tos vadīt, ir krietni augstākā kvalitātē nekā gadus piecus, sešus atpakaļ.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Parādu piedzinēji datubāzēs par parādnieku kredītvēsturi varēs iekļaut datus par parādiem bez tiesas sprieduma.

Jaunais Parāda atgūšanas likums paredz, ka personas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs varēs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā noteiktu informāciju par parādnieku, ja tam nebūs iebildumu par parāda esību vai tā apmēru. Informācija datubāzē būs pieejama arī tad, ja parādnieks būs izteicis kādus iebildumus, bet tiesa vai šķīrējtiesa parādu tomēr būs atzinusi par pamatotu.

Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi Parāda atgūšanas likumam pirms otrā lasījuma paredz, ka informācija par parādnieku būs pieejama arī tad, ja parādnieks būs izteicis iebildumus par parādu, bet parāda piedzinējs būs rakstiski pamatojis parādu un izsniedzis dokumentu kopijas, kas to pamato (ja strīds par parāda esību vai apmēru vēl nebūs izskatīts tiesā vai šķīrējtiesā).

Vīriešus vairāk nekā sievietes nokārtot parādsaistības varētu pamudināt sirdsapziņa un doma par to, ka uzņemtās saistības ir jāpilda, liecina parādu piedziņas firmas Lindorff pētījuma rezultāti.

68 % aptaujāto vīriešu norādīja, ka sirdsapziņa viņus pamudinātu nokārtot parādsaistības. Sievietes sirdsapziņa moka par 10 % retāk. Kopumā 18 % respondentu norādījuši, ka samaksātu parādu saņemot atgādinājumu no rēķina piestādītāja. 7 % aptaujāto norāda, ka neviens viņus nepamudinātu uz parāda atmaksu – cilvēki vēlas izvairīties no parāda atmaksas cik ilgi vien iespējams. Interesanti, ka sieviešu vidū 11 % aptaujāto censtos cik vien var izvairīties no parādu atmaksas.

Lindorff Latvijas filiāles ģenerāldirektore Aleksandra Baranova norādīja – lai gan atbildes liecina, ka cilvēkiem esot sirdsapziņa, realitātē lielākā daļa parādnieku pēc iespējas ilgāk ietur «strausa politiku» - vilcinās, nesazinās ar kreditoriem, izvairās no parāda atmaksas.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Sākot ar šī gada aprīli Valsts ieņēmumu dienests, lai paātrinātu PVN pārmaksu atmaksas veikšanas procesu godprātīgiem uzņēmējiem, savā darbībā ir uzsācis augstas uzticamības statusa piešķiršanu nodokļu maksātājiem PVN pārmaksu atmaksu procesa vajadzībām.

Tiem nodokļu maksātājiem, kuriem ir piešķirts augstas uzticamības statuss, PVN pārmaksa tiks atmaksāta vai novirzīta uz nodokļiem un citiem obligātiem maksājumiem ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas.

Augstas uzticamības statuss tiek piešķirts, balstoties uz rūpīgi izstrādātiem kritērijiem, saskaņā ar kuriem VID informācijas sistēma automātiski atlasa kritērijiem atbilstošos uzņēmumus. Tādējādi, izmantojot informatīvās sistēmas, no procesa maksimāli tiek izslēgts iespējamais VID darbinieku subjektīvās izvēles un ietekmes faktors. Kritēriji ir apstiprināti ar VID rīkojumu un ir klasificējami kā ierobežotas pieejamības informācija.

Pēc 42 dienām, kopš masu medijos parādījās ziņa par iespējamo SIA Sabiedrība Mārupe maksātnespēju, tika pasludināts Rīgas rajona tiesas spriedums. Ar to noraidīts pats maksātnespējas pieteikums, izbeigts maksātnespējas process, bet tā ierosinātājs – SIA Investīcijas atzīts par apzināti nepatiesu informācijas sniedzēju. Neatbildēts paliek vien jautājums – kāpēc viss šis absurda teātris bija sarīkots?

Primitīvo maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā šā gada 20.janvārī bija iesniedzis SIA Investīcijasdibinātājs un valdes loceklis vienā personā Jānis Aukstars, kuram jau gadus četrus tā arī nav izdevies pārņemt slēgtās komercsabiedrības SIA Sabiedrība Mārupe kapitāldaļas. Tiesnese atteicās pieņemt SIA Investīcijas pieteikumu, norādot uz komercsabiedrības dalībnieku sapulces kompetenci, kas noteikta Komerclikuma 210.pantā. Tomēr Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija 30.aprīlī apmierināja Investīciju un to jaunā aizstāvja – advokāta Jāņa Ešenvalda blakus sūdzību, nododot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesā.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, būtu nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem un padarītu būvniecības atkritumu pārstrādi ekonomiski pievilcīgu, pavēstīja Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Viņš skaidroja, ka galvenie būvniecības atkritumu radītāji ir būvnieki un novecojušas būvmateriālu ražotnes. Ja ar ražotājiem situācija arvien uzlabojas, tad būvniecības sektorā mēdz būt pat vairāki apsvērumi, kuru dēļ uzņēmēji un privātpersonas nereti meklē bezmaksas ceļus, kā atbrīvoties no būvgružiem, un tieši viņi visbiežāk būvgružus ved uz mežu vai kādu nelegālu izgāztuvi, skaidroja Jākobsons.

Tiecas uz būvgružu zero waste 

Dodot izmantotajiem būvniecības materiāliem otro dzīvi, tos izmanto gan ceļu uzlabošanā, gan...

Asociācijas vadītājs norādīja, ka būvmateriālu ražotāju vidū galvenais dzinējspēks, kas veicina būvniecības atkritumu pārstrādi, ir nepieciešamība taupīt resursus un enerģiju, kā arī mazināt piesārņojumu. Šie apsvērumi un arī Eiropas regulas daudziem uzņēmumiem liek meklēt risinājumus, kas rezultātā būtu draudzīgi gan uzņēmuma maciņam, gan arī videi.

"Šodien visas modernās būvmateriālu ražotnes ir praktiski bāzētas uz bezatlikumu tehnoloģiju. Agrāk pie katras rūpnīcas, kas ražoja betonu vai gāzbetonu, bija veselām kaudzēm materiālu, kas bija lieki vai nelikvīdi un kurus vai nu vienkārši krāva kaudzē, vai pārdeva, un pēc tiem bija pat lielāks pieprasījums nekā pēc labiem materiāliem. Tie vienkārši bija lētāki. Šodien praktiski visas modernās tehnoloģijas ir tādas, kur viss, kas paliek pāri, tiek otrreiz izmantots vai nu tā paša vai cita materiāla ražošanā," skaidroja Jākobsons.

Kā labos piemērus Jākobsons minēja vairākus ražotājus, piemēram, "Schwenk Latvija" rūpnīcu, kas cementa ražošanā izmanto pelnus, "Sakret" praksi ēku apdares materiālos izmantot pārstrādātu logu stiklu. Ir vairākas ražotnes, kurās visus atlikumus un atgriezumus savāc un izmanto jaunu produktu ražošanā, piemēram, "Tenax", "Bauroc", "Evopipes" un citas rūpnīcas.

Tomēr Jākobsons atgādināja, ka Latvijā kopš padomju laikiem joprojām turpina darboties arī novecojušas ražotnes, kuras cenšas ietaupīt naudu uz būvgružu utilizācijas rēķina un savus ražošanas atlikumus mēģina kaut kur nobēdzināt, tādējādi arī graujot visu kopējo konkurenci nozarē.

"Mūsu asociācijas biedri ir arī karjeru izstrādātāji, un tad atklājas, ka ir karjeri, kuros ir nelikumīgi izraktas šķembas vai smiltis, un, lai neredzētu, ka tur kaut kas ir izrakts, vietā tiek iebērti kaut kādi būvgruži un uzbērtas pa virsu smiltis, it kā tur nekas nebūtu bijis," atklāja Jākobsons.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītājs uzsvēra, ka asociācija ļoti asi vēršas pret šādiem gadījumiem un par tiem informē arī Valsts vides dienestu, taču atbildīgās institūcijas ne vienmēr spēj efektīvi reaģēt uz šādiem gadījumiem.

Pieminot tādu būvgružu pārstrādi, kas radušies, piemēram, nojaucot ēkas, Jākobsons norādīja, ka šeit lielākā problēma ir tā, ka jebkurus radušos atkritumus būtu nepieciešams sadalīt pa sastāvdaļām. Būvniecības atkritumus sašķirojot atsevišķi stiklā, metālā, kokā, plastmasā, betona šķembās un līdzīgās frakcijās, katru no tām atsevišķi var izmantot atkārtoti būvmateriālu ražošanā.

Asociācijas vadītājs skaidroja, ka lielākās grūtības būvgružu pārstrādē rada būvniecībā izmantotās ķīmiskās vielas, kuras ir grūti, ja ne neiespējami, atdalīt un kuras var visvairāk ietekmēt dabu un cilvēku. Vissarežģītākie ir gadījumi, kad jātiek galā ar nesašķirotu būvgružu kaudzi.

Jākobsons minēja divus aspektus, kāpēc būvgružu pārstrāde neattīstās tik strauji kā gribētos. Pirmkārt, Latvijā trūkst pārstrādei derīgu izejvielu, kas varētu nodrošināt rūpnīcām pietiekamu noslodzi, un, otrkārt, jebkurš ražošanas process, kurā tiek izmantotas otrreizējas izejvielas, ir dārgāks nekā tad, ja tiek ņemti jau gatavi izejmateriāli - pat ja tas nozīmē vēl vairāk rakt karjerus un cirst kokus.

Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors uzskata, ka Latvijai vajadzētu kooperēties ar kaimiņvalstu ražotājiem, jo būvmateriālu tirgū valda spēcīga konkurence. Nereti apjoms, ko katra ražotne var saražot, ir lielāks nekā pieprasījums pēc tiem, tāpēc faktiski neviena rūpnīca nestrādā ar pilnu jaudu.

Vienlaikus Jākobsons negatīvi vērtē iespēju potenciālām būvgružu šķirošanas rūpnīcām izejmateriālus ievest no kaimiņvalstīm, jo, pirmkārt, imports sadārdzinātu otrreizējās pārstrādes izejvielas un, otrkārt, "tas morāli laikam labi neizklausītos, ja mums vestu citu valstu atkritumus, lai mēs to varētu pārstrādāt."

"Ražotājs var iestāties par zaļo pieeju un ražot būvmateriālus no otrreiz izmantotiem materiāliem, taču patērētājs izvēlēsies lētāko, kas ražots no nulles," atzīmēja Jākobsons, akcentējot, ka būtisks darbs jāgulda sabiedrības izpratnes celšanā par aprites ekonomiku, zaļu dzīvošanu un otrreizēju materiālu izmantošanu vietās, kur tas iespējams. Viņš gan arī piebilda, ka visā aprites ekonomikas ieviešanas jomā un otrreizējā būvniecības atkritumu pārstrādē šis varētu būt tas grūtākais moments.

Jākobsons norādīja, ka grūtākais būvgružu pārstrādē ir sašķirot un savākt otrreizējai pārstrādei derīgos materiālus. Metāla kausētāji ir gatavi paši braukt un savākt materiālus, jo viņiem tas ir izdevīgi, bet būvgružu šķirošana un savākšana ir krietni laikietilpīgāks un dārgāks process visām iesaistītajām pusēm.

Lai veicinātu būvgružu otrreizēju pārstrādi, obligāti nepieciešams valsts atbalsts, kas ļautu nodrošināt atvieglojumus godprātīgiem būvētājiem, tomēr Jākobsons ir skeptisks par šāda scenārija īstenošanos dzīvē.

"Diemžēl mums tie jautājumi ne tik ātri risinās. Piemēram, ar tām pašām PET pudelēm - cik mums gadus vajadzēja risināt šo jautājumu, lai cilvēkiem būtu izdevīgi nodot savus atkritumus un par to pat iegūtu kaut kādu samaksu? Tas nav tik vienkārši, un ar to ir jārēķinās. Taču noteikti nedrīkst atstāt visu tā, kā ir patreiz," uzskata Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors.

Šogad elektrotīkla atjaunošanā AS "Sadales tīkls" plāno ieguldīt vairāk nekā 60 miljonus eiro, atjaunojot 1600 km elektrolīniju, 460 transformatoru apakšstaciju, kā arī veicot sadales elektroietaišu rekonstrukciju apakšstacijās "Jāņciems", "Mīlgrāvis", "TEC-1", "Valka", "Salacgrīva" un "Pļaviņas".

Arī turpmākajos gados AS "Sadales tīkls" plāno ik gadu investēt aptuveni 60 miljonus eiro, uzlabojot elektroapgādes drošuma un kvalitātes rādītājus. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sprieguma kvalitātes uzlabošanai.

Viens no apjomīgākajiem investīciju projektiem ir Rīgas centra vēsturiskā elektrotīkla pārbūve, kas pakāpeniski tiek veikta kopš 2014. gada. Šā elektrotīkla sākotnējais kopgarums bija 191 km, nodrošinot elektroapgādi vairāk nekā 32 000 lietotāju, bet, uzsākot elektrotīkla rekonstrukciju 2014. gadā, ir atjaunoti jau 112 km. Šogad lielākie projekti tiek realizēti Aleksandra Čaka, Artilērijas, Lāčplēša, Elizabetes, Miera, Upes, Hospitāļu, Matīsa un Ausekļa ielā. Vēsturiskā elektrotīkla pārbūvi Rīgā plānots pabeigt līdz 2023. gadam.

Šodien spēcīgais vējš, kas piekrastē brāzmās sasniedza ātrumu 29 m/s, izraisīja lokālus bojājumus arī AS «Sadales tīkls» elektrotīklā, kas atsevišķos novados ietekmē klientu elektroapgādi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Pateicoties iepriekšējos gados veiktajiem remontdarbiem, elektrolīniju trašu tīrīšanai un investīcijām elektrotīkla atjaunošanā vēja izraisītie elektrotīkla bojājumi nav lieli un AS «Sadales tīkls» personāls operatīvi veic to novēršanu. Šovakar ap plkst. 17:30 elektroapgāde traucēta aptuveni 3000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un uzņēmums turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai elektroenerģijas piegādi klientiem atjaunotu pēc iespējas ātrāk.

Šovakar, 2.janvārī, ap plkst. 17:30 elektroapgāde ir traucēta aptuveni 3 000 AS «Sadales tīkls» klientu visā Latvijā un tiek veikts aktīvs darbs, lai pēc īsākā laikā atjaunotu elektroapgādi visiem iedzīvotājiem. Dienas laikā situācija elektroapgādē bija mainīga, jo elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti atbilstoši vēja stiprumam un pārvietošanās ceļam, tādēļ vēja laikā var būt situācijas, ka pēc bojājuma novēršanas vienā elektrolīnijas posmā elektroapgādes traucējumus klientiem izraisa bojājums citā elektrolīnijas posmā. Lielākie elektrotīkla bojājumi tika reģistrēti ap plkst. 15 valsts centrālajos rajonos, kad elektroapgādes pārtraukums bija aptuveni 5 500 AS «Sadales tīkls» klientu. Elektrotīkla bojājumi pārsvarā ir lokāla rakstura un tos galvenokārt izraisa spēcīgā vēja ietekmē lauzti un elektrolīniju vados iegāzti koki vai ieķērušies vēja nesti koku zari.

Projekta īstenotāja un autora strīds par to, kuram jānovērš ūdens kaitējums Skultes ostas dienvidu molam un piestātnei, apdraud SIA Skultes kokosta iecerēto plānu īstenošanu.

SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Mārtiņš Ķeviņš: «Merko Ehitus nevēlēšanās pildīt līgumā paredzētās saistības: ūdens noskaloto nostiprinājumu un piestātnes savešanu kārtībā atbilstoši prasībām, apdraud ne tikai mūsu uzņēmuma spēju īstenot iecerēto -palielināt pārkrauto kravu apjomus, bet arī pildīt savas saistības gan pret potenciālajiem kravu īpašniekiem, gan kreditoriem.»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Stabilizējoties meteoroloģiskajai situācijai, normalizēta a/s Sadales tīkls elektroapgāde, informē uzņēmuma pārstāvji, norādot, ka laikā no 29. novembra līdz 18. decembrim Latvijas ziemeļaustrumu reģionā apledojošu koku lūšana uz elektrolīniju vadiem izraisīja stihiskus un neprognozējumus elektroapgādes traucējumus.

Snieglauze izraisīto elektroapgādes traucējumu dēļ bez elektrības bija palikušas Madonas, Balvu un Gulbenes apkārtnes mājsaimniecības.

«Snieglauzes galvenā specifika bija nepārtraukti sniega un apledojuma izraisīti jauni atslēgumi vietās, kur iepriekš

tos bijām novērsuši. Situācija nepārtraukti mainījās – mēs dienā paveicām lielu darba apjomu, atjaunojot elektroapgādi klientiem, bet naktī šī pati līnija atkal atslēdzās,» laikapstākļu specifiku skaidro a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, izsakot pateicību par sapratni elektroapgādes traucējumu skarto reģionu iedzīvotājiem.

AS Sadales tīkls pirmdien turpināja darbu, lai novērstu spēcīgā vēja izraisītos tehniski sarežģītākos un laikietilpīgākos elektrotīkla bojājumus – nomainītu bojātos elektrolīniju balstus, novāktu elektrolīniju vados iegāztos kokus, savienotu trūkušos elektrolīniju vadus, kas radīja elektroapgādes traucējumus uzņēmuma klientiem pirmdienas, 7.decembra, rītā, informē uzņēmums.

Kopš pirmdienas rīta AS Sadales tīkls ir atjaunojusi elektroenerģijas piegādi jau 12 tūkstošiem klientu. Ņemot vērā bojājumu raksturu - vairākos posmos sarauti elektrolīniju vadi, elektrolīnijās iegāzti koki, un sarežģītību, īpaši mežainos un purvainos apvidos, elektroapgādes atjaunošanas darbs norit veiksmīgi. Kopš agra rīta ir paveikts apjomīgs darbs un AS Sadales tīkls elektrotīklā bojājumu skaits mērķtiecīgi tiek samazināts. Lai atjaunotu elektroapgādi plašākam lietotāju lokam, prioritāte šobrīd ir atjaunot un novērst bojājumus vidējā sprieguma 20kV (kilovoltu) elektrolīnijās. Pēc tam plānveidīgi tiks turpināta elektroapgādes atjaunošana zemsprieguma 0,4kV elektrolīnijās. Elektrotīkla bojājumu novēršanas darbs intensīvi turpinās.

Enerģētikas nozare Eiropā, arī Latvijā, patlaban piedzīvo izmaiņas, jo neatjaunojamos un videi kaitīgos energoresursus arvien plašāk nomaina atjaunīgie un videi draudzīgie resursi, to pieprasa arī Eiropas Zaļā kursa principi. Izmaiņas tiešā veidā skar elektroapgādes sistēmu, kurai ir jāpakārtojas jaunajām tendencēm.

Elektrotīkla pārbūve atbilstoši nākotnes prasībām, lai spētu nodrošināt elektroenerģijas izkliedētu plūsmu un attiecīgi – kvalitatīvu un drošu elektroapgādi, – būs lielākais nozares izaicinājums 2021. gadā un turpmāk, secina AS "Sadales tīkls".

AS "Sadales tīkls" apkopotā statistika rāda, ka 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, par vairāk nekā pusi (54 %) pieaugusi valstī uzstādīto mikroģeneratoru jauda. Mikroģenerācija jeb elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), izmantojot atjaunīgos energoresursus, šogad piedzīvojusi sprādzienveida izaugsmi. To veicinājis "zaļais" dzīvesveids, izmaiņas saules fotovoltu paneļu cenās, tiem kļūstot iedzīvotājiem daudz pieejamākiem, kā arī tiešā veidā to ietekmējuši šī gada aprīlī apstiprinātie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, vienkāršojot elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piemērošanas kārtību. Ar šiem grozījumiem neto sistēmas lietotāji tika atbrīvoti no maksājumiem par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) mainīgo daļu par pašu saražotās elektroenerģijas apjomu, ko gada ietvaros viņi nodevuši tīklā un saņem no tīkla atpakaļ.

Šādi lēmumi, kādu pieņēmusi Konkurences padome (KP), ne vienmēr ir vērsti uz patērētāju interesēm, un tie nedaudzie negodprātīgie cilvēki, kas pārdod dzīvokļus ar parādiem, būs ieguvēji, komentējot KP piemēroto sodu AS Latvijas Gāze (LG), norāda uzņēmuma pārstāvis Vinsents Makaris.

Viņš norāda, ka parādnieki varēs uzaudzēt parādu un pārdot dzīvokļus ar parādsaistībām, nerēķinoties ar pakalpojumu sniedzēju. Šie cilvēki izmanto likuma nepilnības, un ne velti šobrīd tiek virzīti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas paredz komunālo pakalpojumu parāda apmaksas nosacījumus īpašnieka maiņas gadījumā, nosakot, ka īpašuma pircējs apmaksās parādus, vienlaicīgi par attiecīgo summu samazinot īpašuma pirkuma summu. LG šo problēmu apzinājusies jau iepriekš un tādēļ īpašuma pircējs varēja vērsties LG un uzzināt, vai īpašumā ir parādi.

Savukārt tie cilvēki, kas neplāno pārdot īpašumu un kuriem ir grūtības norēķināties par pakalpojumiem, būs cietēji, norāda LG. KP lēmums nozīmē, ka LG ir jāsāk atslēgt gāzes padevi klientiem ar parādu, jo KP ir norādījusi, ka uzņēmums nedrīkst pieļaut parādu veidošanos. LG prakse ar godprātīgiem klientiem ir vienošanās par parādu atmaksu, paralēli nodrošinot dabasgāzes piegādi, bet turpmāk tas vairs nebūs iespējams, uzsver LG.

Vienlaikus ar būvniecības attīstību pieaug arī dažādu zemes rakšanas darbu laikā bojātu kabeļu elektrolīniju skaits un šogad pusgada laikā kabeļu elektrolīnijas bojātas jau 139 reizes, informē AS «Sadales tīkls».

Uzņēmums akcentē, ka kabeļu līniju bojājumi ir bezatbildības un paviršības sekas, jo būvniecības un citu saimniecisko darbu veicēji rakšanas darbus nesaskaņo ar AS «Sadales tīkls» un to laikā neievēro darbu veikšanas tehnoloģiskās un drošības prasības. Ikviens šāds bojājums izraisa elektroapgādes pārtraukumu klientiem un apdraud cilvēka dzīvību, jo tehnikas saskaršanās ar elektrotīklu tās vadītājam var izraisīt nāvējošu elektrotraumu.

AS «Sadales tīkls» atgādina, ka zemes rakšanas darbus atļauts veikt tikai 1 m attālumā no kabeļu elektrolīnijas, bet mežos 1,5 m attālumā. Turklāt kabeļu līniju aizsargjoslā aizliegts rakt zemi dziļāk par 30 cm, aramzemēs - dziļāk par 45 cm, kā arī nedrīkst veikt grunts planēšanu ar tehniku. Lai noskaidrotu, vai un kurā vietā īpašumu šķērso kabeļu elektrolīnija, plānotais darbs jāsaskaņo ar AS «Sadales tīkls», savukārt, veicot zemes darbus dziļāk par 30 cm, darbs jāsaskaņo arī ar vietējās pašvaldības būvvaldi. Iesniegumu par plānotajiem darbiem var iesniegt mājaslapā sadalestikls.lv. Saskaņojot darbus, AS «Sadales tīkls» būs informēta par aktivitātēm elektrotīkla tuvumā un nepieciešamības gadījumā organizēs elektrolīnijas atslēgumu.

Šajā pavasarī palu dēļ nav vērojamas būtiskas problēmas elektroapgādē, taču pēdējās dienās jāveic vairāki lokāli atslēgumi un jāīsteno ārkārtas risinājumi, lai netiktu apdraudēta iedzīvotāju drošība.

Ūdens un mitrums, piemēram, sadales punktos rada elektrodrošībai un ekspluatācijai bīstamu situāciju, kādēļ atsevišķās vietās, ja nepieciešams, elektroenerģijas piegāde lietotājiem var tikt pārtraukta uz laiku, kamēr iekārtas atkal būs drošas ekspluatācijai, Db.lv informēja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Plūdu ietekmē drošības pasākumu dēļ AS Sadales tīkls Centrālā reģionā Garkalnes novada Skuķīšos kooperatīvā VEF Ozoli Transformatora punkta (TP) 1034 zonā atslēgta 0,4 kV līnija, līdz ar to bez elektroenerģijas piegādes patlaban ir 81 klients. Garkalnes novadā apdzīvotā vietā Vikingi plūdu dēļ bez sprieguma ir 8 lietotāji.

Vizuālās aprises iegūst Kurzemes loka elektrolīnija, kur otrā projekta posma ietvaros sākta elektrovadu vilkšana Ventspils novada Ziru pagastā uzstādītajiem Kurzemes loka balstiem.

Sekmīgi turpinās darbi arī Piltenes un Tārgales pagastā, kā arī uzsākti darbi Alsungas novadā, informē a/s Latvenergo.

Pavisam drīz atsevišķos līnijas posmos būs redzama jaunā tehnoloģiskā risinājuma 110/330 kV elektropārvades līnija. Lai elektropārvades līnijā uzsāktu vadu vilkšanu, kas ir tehnoloģiski sarežģīts process, pirms tam veikti sagatavošanas darbi - materiālu un iekārtu piegāde un izvietošana objektā, balstu enkurošana, izolatoru un vadu vilkšanas aprīkojuma uzstādīšana un pilottrošu izvilkšana.

Kurzemes loka izbūve aptver vairākus Kurzemes novadus un šobrīd pirmie būvdarbi ir sākušies arī Alsungas novadā. Norit darbi līnijas atzarojumā uz Alsungas 110 kV apakšstaciju. Atzarojuma posmā līnija tiek izbūvēta pa esošās līnijas asi, tāpēc tiek veikta apejas balstu uzstādīšana, lai, nepārtraucot elektroapgādi, varētu turpināt esošo balstu demontāžu un pamatlīnijas jauno balstu uzstādīšanu.