Transports un loģistika

Pārcelšanās varētu būt izdevīga

Oskars Prikulis [email protected], 07.06.2006

Jaunākais izdevums

Rīgas ostā strādājošā stividora Strek ģenerāldirektors Mihails Gaņevs sarunā ar Db norādīja, ka uzņēmumam pārcelšanās uz Krievu salu varētu būt izdevīga, jo jaunajā teritorijā paveras plašas attīstības iespējas, kamēr Andrejsalā tās bija stipri ierobežotas dzelzceļa jaudu un teritorijas dēļ. Uzņēmums arī atteicies no senā nodoma par «atkāpšanās naudu» kā kompensāciju par to, ka nāksies atstāt Andrejsalu līdz ar ostas robežu maiņu. Vienošanās ar ostu paredz, ka osta nodrošinās infrastruktūru un attiecīgos apstākļus Krievu salā, lai varētu nodarboties ar kravu pārkraušanu teritorijā, bet Strek uzcels jaunu modernu kravu pārkraušanas termināli. M. Gaņevs lēsa, ka projekta realizācija gan varētu aizņemt daudzus gadus, un tā attīstība būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi savas saistības pildīs arī pārējās puses — šobrīd viss notiekot ļoti civilizēti un soli pa solim. «Jaunais terminālis būs daudz modernāks nekā vecais — projekts gan vēl ir tikai sākuma stadijā. Tā realizācijai tiks piesaistīti gan uzņēmuma līdzekļi, gan kredīti, kā arī stratēģiskais investors,» uzsvēra M. Gaņevs. Pašreizējā Strek teritorijā savukārt nākotnē varētu uzcelt 20 miljonus eiro vērtu kruīza kuģu termināli — projekts gan vēl ir «miglā tīts», bet Rīgas brīvosta cer uz ES fondu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Prasa papildus līdzekļus pārcelšanās pabalstu izmaksai

, 20.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, 20.septembrī, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēmusi pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem, Db.lv informēja Rīgas dome.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts.

Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prasa papildus līdzekļus pārcelšanās pabalstu izmaksai

, 20.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien, izskatot Rīgas pilsētas 2007. gada budžeta grozījumus, vienbalsīgi nolēma pieprasīt papildus līdzekļus, lai izmaksātu pārcelšanās pabalstus denacionalizēto māju iedzīvotājiem.

Komiteja lūdz papildus piešķirt divus miljonus latu, cerot, ka pusi jeb vienu miljonu latu saņems no valsts. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem bija plānoti 10 miljoni latu. Arī valsts piedalās pārcelšanās pabalstu finansiālajā nodrošināšanā 50% apmērā no pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem. Pašvaldība finansējumu no valsts saņem pēc tam, kad ir izmaksājusi pabalstu konkrētai personai (ģimenei).

"Līdzšinējā pieredze rāda, ka šis palīdzības veids patlaban ir pats efektīvākais, jo šogad pabalstiem atvēlētais finanšu apjoms ir jau gandrīz izsmelts. Pozitīvi ir tas, ka daļa denacionalizēto namu iedzīvotāju ir paši aktīvi iesaistījušies savu problēmu risināšanā un ar pašvaldības un valsts palīdzību spējuši iegādāties mājokli," uzsver Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārcelšanās pabalstos šogad izmaksāti seši miljoni

, 20.07.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sešos mēnešos pārcelšanās pabalstos denacionalizēto māju iedzīvotājiem izmaksāti 6 335 000 lati, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.Pārcelšanās pabalstus saņēmušas 377 ģimenes, kas tos izlietojušas nekustamā īpašuma iegādei vai kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pārcelšanās pabalstus Rīgas dome sāka izmaksāt 2006. gadā. Šogad pilsētas budžetā pārcelšanās pabalstiem plānoti 10 miljoni latu. Denacionalizēto namu iedzīvotāji pārcelšanās pabalstus var saņemt ārpus kārtas, ja arī namīpašnieks piekrīt segt vienu ceturto daļu no piešķiramā pabalsta summas. Šā gada sešos mēnešos namīpašnieki līdzfinansējuši pārcelšanās pabalstu izmaksu 65 ģimenēm, kopumā izmaksājot Ls 284 750.Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes), kas dzīvo denacionalizētos vai likumīgajiem īpašniekiem atdotajos namos un dzīvojamo telpu lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 250 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 200 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki.Persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā kā pārcelšanās pabalstu var saņemt Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RAPLM ar denacionalizēto namu īrniekiem vienojas par tālāko rīcību

Aigars Kauliņš [email protected], 21.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tikās ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. «Šī ir pirmā valdība, kura nopietni ķērusies pie denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanas, paredzot tam valsts budžetā līdzekļus – 2 miljoni latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljoni latu sociālo namu būvniecībai – šie ir instrumenti, kas darbojas jau šobrīd un tie risina vismaz daļas denacionalizēto namu iedzīvotāju problēmas», pauda Māris Kučinskis. Valsts sedz 50% piešķirtā pārcelšanās pabalsta apjoma, otrus 50% sedz pašvaldība. Valsts šobrīd sedz arī 30% no pašvaldību īres nama vai sociālā nama celtniecības projekta izmaksām. Ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem, ka nepieciešams aicināt Rīgas domi pārskatīt tās saistošos noteikumus, kas reglamentē pārcelšanās pabalstu izmaksas kārtību, padarot to elastīgāku un atvērtāku, kā arī palielinot pieejamo pabalstu apjomu. Patlaban Rīgas domes saistošie noteikumi paredz personām, kuras tiek izliktas no dzīvojamās telpas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» 28.2. panta kārtībā piešķirt pabalstu 2000 latu apmērā, paredzot vēl 1000 latu par katru ģimenes locekli. Pārējām personām tiek paredzēts piešķirt 5000 latu lielu pabalstu, paredzot vēl 1500 latus par katru ģimenes locekli. Šo pabalstu tā saņēmējs var izmantot kā samaksu, pērkot dzīvokli vai dzīvojamo māju, vai arī kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa vai dzīvojamās mājas iegādei. Saistošie noteikumi neparedz iespēju pabalstu izmantot, iegādājoties nekustamā īpašuma daļu vai remontējot citu nekustamo īpašumu, kurā pabalsta saņēmējs vēlas apmesties uz dzīvi. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, piešķirot pārcelšanās pabalstiem paredzētos līdzekļus, jo Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Tāpat ministrs vienojās ar denacionalizēto namu īrniekiem par nepieciešamību veicināt pašvaldību sociālo namu un pašvaldību īres namu būvniecību. Lai piesaistītu pašvaldību interesi šādiem projektiem, tiks spriests par iespējamo valsts līdzfinansējuma šim mērķim palielināšanu no 30% līdz 50% būvniecības kopējo izmaksu. Sociālo namu būvniecībai RAPLM šā gada budžetā paredzējusi piešķirt Rīgas pilsētas pašvaldībai 1,3 miljonus latu lielu līdzfinansējumu, taču šo namu būvniecība Rīgā pagaidām nav uzsākta. Nākamajā gadā Rīgas dome nav paredzējusi būvēt sociālos namus, jo valsts līdzfinansējums šim mērķim nav pieprasīts. Ministrs atbalstīja denacionalizēto namu īrnieku iniciatīvu vērsties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) ar priekšlikumu dzīvokļu īri noteikt par sabiedrisko pakalpojumu un pārņemt SPRK kompetencē dzīvokļu īres maksu regulēšanu. Diskusijas vērts ir arī priekšlikums mājokļu problēmu risināšanai novirzīt arī ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanas un valsts nodevām un citiem ienākumiem no darījumiem ar nekustamo īpašumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Denacionalizēto namu īrnieki, kuri stāv rindā un gaida reģistrāciju pārcelšanās pabalstam, tiks apkalpoti tuvāko divu stundu laikā, un rindas vairs neveidosies.

Ažiotāža radās pēc tam, kad iedzīvotāji uzzināja, ka naudas pārcelšanās pabalstiem visiem gribētājiem nepietiks, jo tā piešķirta četras reizes mazāk nekā 2008. gadā, pastāstīja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Paši optimistiskākie aprēķini liecina, ka šogad pabalstus varētu saņemt ap 200 ģimeņu, bet šādus pabalstus vēlas saņemt 1295 ģimenes.

Cilvēki rindu sāka veidot jau vairākas dienas iepriekš, un nakti Komunālā departamenta telpās pavadīja ap 200 cilvēku, lielākoties pensijas vecumā. “Kad naudas pietika, mēs nekādus pieteikšanās datumus neizsludinājām, jo katrs, kurš nāca, tūlīt tika apkalpots. Šogad janvārī cilvēki nāca, bet mēs bijām spiesti atteikt, jo budžets vēl nav pieņemts un nauda nav ieskaitīta. Rodoties bažām, ka visiem naudas nepietiks, izsludinājām šo reģistrāciju, citādi neapmierināto skaits būtu daudz lielāks,” norādīja Ā.Stabiņa. Pārcelšanās pabalstus cilvēki varēs saņemt rindas kārtībā - pēc tā, kā būs reģistrējušies. Pabalstus varēs saņemt, kad budžetā būs ieskaitīta nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Paaugstina ienākumu līmeni uzņemšanai dzīvokļu rindā

, 09.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja šodien atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus, db.lv informēja Rīgas dome. Turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, kas paredz, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēku.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norādīja, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārcelšanās pabalstu saņēmēju jauno dzīvesvietu nolūko Rīgā

, 15.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes veiktā analīze par dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu saņēmējiem liecina, ka visbiežāk ģimenes tos izlieto nekustamā īpašuma iegādei Rīgā.

Līdz šā gada 2. aprīlim (ieskaitot) pārcelšanās pabalstos 354 personām (ģimenēm) kopumā izmaksāti 5 551 500 lati.

287 pabalstu saņēmēji to izmantojuši nekustamā īpašuma iegādei, bet 67 gadījumos noslēgti īres līgumi par citas dzīvojamās platības īri.

Lielākā daļa pārcelšanās pabalstu saņēmēju jauno dzīvesvietu nolūkojuši Rīgā. Apkopotā informācija liecina, ka Rīgā iegādāti 185 nekustamie īpašumi un noīrētas 54 dzīvojamās telpas. Savukārt ārpus Rīgas pirkti 102 īpašumi un noslēgti 13 līgumi par dzīvojamo telpu īri.

Personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts ir Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts ir Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene var saņemt līdz Ls 22 000.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis tiekas ar denacionalizēto namu īrniekiem

Aigars Kauliņš [email protected], 19.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 20. jūlijā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis tiksies ar denacionalizēto namu īrnieku delegāciju, lai pārrunātu esošos palīdzības instrumentus un uzklausītu to idejas par papildus instrumentu nepieciešamību. Ministrs ir aicinājis Rīgas domi pārskatīt un padarīt elastīgāku dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu izsniegšanas kārtību denacionalizēto namu īrniekiem, kā arī palielināt šo pabalstu apjomu, jo patlaban, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, iedzīvotāju loks, kam ir tiesības pretendēt uz šiem pabalstiem, kā arī pieejamās pabalsta summas ir visai ierobežotas. Valdībadenacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai paredzējusi 2 miljonus latu valsts līdzdalībai pārcelšanās pabalstu izmaksāšanā un 3 miljonus latu sociālo namu būvniecībai. Ja pārcelšanās pabalstiem paredzētā summa tiks iztērēta, esmu pārliecināts, ka valdība atradīs papildus līdzekļus šim mērķim, uzskata Māris Kučinskis. Rīgas, Daugavpils, Valmieras un Cēsu pilsētu pašvaldības jau pieņēmušas pirmos lēmumus par pārcelšanās pabalstu izmaksu iedzīvotājiem un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) šīm pašvaldībām jau piešķīrusi valsts līdzfinansējumu pabalstu izmaksai. Kopumā pabalsti piešķirti 44 personām, tajā skaitā 33 Rīgas iedzīvotājiem. Bažas rada Rīgas pilsētas pašvaldības, kurā denacionalizēto namu īrnieku problēmas ir visaktuālākās, vilcināšanās, jo RAPLM šogad paredzējusi pārcelšanās pabalstu līdzfinansēšanai Rīgai piešķirt 1,8 miljonus latu, no kuriem pašlaik iztērēti tikai 136 000 latu. Daudzviet sadarbojoties valstij ar pašvaldībām aktīvi uzsākta arī sociālo namu celtniecība. 27. jūnijā Bauskā tika atklāta pirmā dzīvojamā ēka, kura rekonstruēta par valsts un pašvaldību līdzekļiem. Tajā ir 6 sociālie dzīvokļi. Līdzīgi projekti patlaban tiek īstenoti Liepājā, Ludzā, Kuldīgā, Cēsīs, Ropažu un Kandavas novados, kā arī Bērzaunes pagastā. Pašvaldības īres namu vai sociālo namu būvniecība ir uzskatāms par efektīvu instrumentu mājokļu problēmu risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latio: cenas gada laikā samazinājušās par 7%

, 02.01.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latio dati liecina, ka decembrī turpinājās sērijveida dzīvokļu cenu kritums. Vidējā sērijveida dzīvokļu cena, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 2,1% līdz 1 415 EUR/kv.m. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, cenas ir zemākas par 7,3%, Db.lv informēja Latio mārketinga speciāliste Zane Āboliņa.

Latio novērojumi:

·Lai noturētu pircēju, īpašumu pārdevēji kļūst arvien pretimnākošāki - pat izvēlas samazināt īpašuma cenu, tā vietā, lai paturētu pircēja iemaksāto rokas naudu.

·Arī savrupmāju pārdevēji biežāk sāk piekrist būtiskam cenu samazinājumam.

·Pieaug īres piedāvājumu skaits visos mājokļu segmentos - tajā skaitā arī savrupmājas.

·Komercplatību nomas tirgū saglabājas aktivitātes kritums. Potenciālie nomnieki atliek lēmumu pieņemšanu uz nākamā gada sākumu.

·Tautsaimniecībai ''atdziestot'' samazinās kopējais pieprasījums komercplatību nomas tirgū, straujāk samazinoties pieprasījumam pēc lielajām platībām, bet pieaugot pieprasījumam pēc mazajām platībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokritušās dzīvokļu cenas mudinājušas Rīgas denacionalizēto namu īrniekus aktīvāk ņemt pārcelšanās pabalstus. Tik aktīvi, ka jau jūlijā šiem pabalstiem paredzētā nauda ir iztērēta, raksta laikraksts Diena.

Rīgas dome būtu gatava rudens budžeta grozījumos piešķirt papildu naudu, ja to pašu darīs valdība. Taču no valsts maka, visticamāk, galvaspilsētas denacionalizēto namu īrniekiem šogad vairs nedos neko.

"Necerēti liela aktivitāte," saka Rīgas domes komunālā departamenta dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. "Kad pagājušajā gadā plānojām budžetu, rēķinājām, ka vidēji vienai denacionalizētā nama īrnieku ģimenei kā dzīvokļu pabalsts būs jāmaksā ap 15 tūkstošiem latu, taču realitātē ģimenes izrādījās kuplākas un vidēji katrai maksājām 16 tūkstošu latu."

Kopumā šogad pārcelšanās pabalstiem bija paredzēti 15 miljonu latu. Jūlija vidū naudas vairs nebija, jo kopumā šogad pabalstus saņēmušas ap 700 ģimeņu. Ņemot vērā cilvēku lielo atsaucību, dzīvokļu pārvalde plāno Rīgas domes budžeta grozījumos prasīt papildu naudu. Taču tā kā pārcelšanās pabalstus, kā paredzēts likumos, sedz valsts un pašvaldība uz pusēm, domei jāsagaida atbilde no Ekonomikas ministrijas par to, vai un cik tā gatava piešķirt pabalstiem papildu naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pārcelšanās pabalsts - 13 000 LVL

, 14.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. novembrī stāsies spēkā grozījumi Rīgas domes 20.12.2005. saistošajos noteikumos Nr.36 Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība, kas nosaka lielākus pārcelšanas pabalstus un paplašina to izlietošanas veidus, Db.lv informēja Rīgas dome.

Grozījumi saistošajos noteikumos publicēti laikrakstos Latvijas Vēstnesis un Rīgas Balss.

Turpmāk personai (ģimenei), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, pārcelšanās pabalsts būs līdz Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Tādējādi vienam cilvēkam pārcelšanās pabalsts būs Ls 13 000, bet četru cilvēku ģimene varēs saņemt līdz Ls 22 000.

Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiks izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijā ir pieaugušas ražošanas un darbaspēka izmaksas, kā arī jau ilgstoši ir novērojama augsta inflācija, kas mazina vietējo uzņēmēju konkurētspēju, tomēr vairākums Latvijas uzņēmēju pagaidām izturas noraidoši pret iespēju tuvākajā nākotnē pārcelt uzņēmējdarbību uz kādu citu valsti.

9.6% uzņēmēju atbildēja, ka šāda iespēja ir ļoti maza, bet 5.9%, - ka uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēja uz citu valsti ir drīzāk maza. Tikai 2% aptaujāto uzņēmēju atzina, ka šāda iespēja ir ļoti liela, un 5.6% - ka drīzāk liela. Savukārt 8.5% no aptaujātajiem bija grūti pateikt, vai uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēja uz kādu citu valsti pastāv.

Uzņēmēju sniegtās atbildes liecina, ka negatīvāk uz uzņēmējdarbības pārcelšanas iespēju raugās Pierīgas uzņēmēji – 86.4% uzsver, ka nepastāv nekāda iespēja tuvākajā nākotnē pārcelt uzņēmējdarbību uz kādu citu valsti. Līdzīgs noskaņojums ir arī uzņēmējiem pagastos un lauku apvidos – 77.3% atzīst, ka nepastāv nekāda iespēja pārcelt uzņēmējdarbību uz citu valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pārcelšanās pabalstiem Rīgā 2010. gadā ieplāno 15 miljonus latu

, 13.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome plāno noteikt 15 miljonu latu finansējumu 2010. gada budžeta programmai Dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsts.

Par šādas pārcelšanās pabalstu summas piešķiršanu denacionalizēto namu iedzīvotājiem otrdien lems Rīgas dome. Balsojums gan nenozīmē, ka šāda summa pabalstiem 2010. gada budžetā arī tiks piešķirta, jo viss atkarīgs no valsts piešķirtās dotācijas apjoma. Kā zināms, valsts sedz 50 % no pabalsta apjoma, tādējādi 2010. gada budžetā Rīgas dome no valsts vēlas saņemt 7.5 miljonus latu. Domes Komunālajam departamentam līdz 1. martam jāiesniedz Ekonomikas ministrijai informācija par pabalsta reģistrā iekļauto personu skaitu.

15 miljoni latu pārcelšanās pabalstiem sākotnēji bija ieplānoti arī 2009. gada budžetā, taču valsts piešķirtā dotācija šogad ir tikai 1.8 miljoni latu, tādēļ kopumā pabalstiem atvēlēti tikai 3.8 miljoni latu. Nepietiekamais finansējums izraisīja ažiotāžu pie Rīgas domes Komunālā departamenta, kur naktī no 2. uz 3. februāri nakšņoja ap 200 cilvēku, kas vēlējās reģistrēties pabalsta saņemšanai. Toties pērn, kad pabalstu summa bija 15 miljoni latu, nekādu rindu nebija un visas 959 ģimenes, kas pārcelšanās pabalstus vēlējās, tos arī saņēma, Db iepriekš informēja Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšniece Ārija Stabiņa. Pabalstu iespējams izmantot nekustamā īpašuma iegādei vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai nekustamā īpašuma pirkšanai. Pabalstu var izmantot arī kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku, ne mazāku par desmit gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paaugstināts ienākumu līmenis personām, kas varēs pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai

, 23.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien nolēma paaugstināt ienākumu līmeni personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstu.

Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, tas nosaka, ka turpmāk dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki. Līdz šim dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēja reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedza Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki.

Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) norāda, ka ienākumu līmenis jāpaaugstina tāpēc, ka palielinājušās algas un pensijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Dubulto pārcelšanās pabalstus denacionalizēto namu iedzīvotājiem

Voldemārs Oliņš [email protected], 17.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome šodien nolēma grozīt Rīgas domes saistošos noteikumus “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība”, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu ir tiesīgas saņemt personas (ģimenes) , kas dzīvo denacionalizētās mājās un dzīvokli lietojušas līdz īpašuma tiesību atjaunošanai, ja tās atbrīvo šo dzīvojamo telpu. Uz dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu var pretendēt persona (ģimene), kurai nav citas dzīvojamās telpas Rīgā, Jūrmalā vai Rīgas rajonā, ja pēdējos trīs mēnešos ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) nepārsniedz Ls 200 mēnesī vienam cilvēkam vai Ls 150 uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāk cilvēki. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters (JL) uzsver: “Pašvaldības pieņemtais lēmums būtiski palielina pārcelšanās pabalstu izmantošanu – palielināsies gan pabalsta summa, gan tā izmantošanas iespējas, turpmāk šo pabalstu varēs izmantot arī īres tiesību pirkšanai. Tādējādi katra ģimene varēs izvēlēties sev piemērotāko mājokļa problēmas risinājuma variantu.” Turpmāk persona (ģimene), kas atbrīvo dzīvojamās telpas denacionalizētā namā, kā pārcelšanās pabalstu varēs saņems Ls 10 000 (pamatsumma) un vēl Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Līdz šim spēkā esošajos noteikumos pamatsumma bija Ls 5000 un vēl Ls 1500 par katru ģimenes locekli. Ja persona (ģimene) no denacionalizētā mājā esošas dzīvojamās platības tiek izlikta ar tiesu parādu dēļ, pabalsta pamatsumma būs Ls 2500 un vēl papildus Ls 3000 par katru ģimenes locekli. Pieņemtie grozījumi paplašina personu loks, kuras varēs pretendēt uz pārcelšanās pabalstiem. Reģistrējot dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta saņemšanai atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku, tiks vērtēts tikai viņu pensijas apmērs, nevis arī, piemēram, darba alga, ja pensionārs vēl turpina strādāt. Paplašinātas arī piešķirtā pabalsta izmantošanas iespējas, nosakot, ka to var izmantot, kā dzīvojamās telpas īres maksas priekšapmaksu, noslēdzot dzīvojamo telpu īres līgumu uz laiku ne mazāku par 10 gadiem, ar ierakstīšanu zemesgrāmatā. Līdz šim pabalstu varēja izmantot dzīvojamās telpas pirkšanai vai kā pirmo iemaksu bankā hipotekārā kredīta ņemšanai dzīvokļa (mājas) pirkšanai. Grozījumi saistošajos noteikumos “Personu, kurām nepieciešama palīdzība sakarā ar dzīvojamās telpas atbrīvošanu, reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtība” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lemj par ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas varēs pretendēt uz pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanai

, 03.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien izskatīja Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas sagatavoto lēmumprojektu par ienākumu līmeņa paaugstināšanu personām, kas vēlas iestāties dzīvokļu rindā vai saņemt pārcelšanās pabalstus.

Patlaban dzīvokļu rindā vai pārcelšanās pabalsta saņemšanai var reģistrēties personas, kuru ienākumi pēc nodokļu nomaksas vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 200 mēnesī vai Ls 150 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki. Deputāti atbalstīja ienākumu līmeņa paaugstināšanu par Ls 50, tādējādi nosakot, ka turpmāk dzīvokļu rindā un pārcelšanās pabalsta saņemšanai varēs reģistrēt personas, kuru ienākumi (pēc nodokļu nomaksas) vienam cilvēkam nepārsniedz Ls 250 mēnesī vai Ls 200 mēnesī uz personu, ja ģimenē ir divi un vairāki cilvēki.

Lēmumprojektā tiek precizēti arī citi nosacījumi, lai paplašinātu iedzīvotāju iespējas saņemt pašvaldības palīdzību, piemēram, atsevišķi dzīvojošām pensijas vecuma personām, kuras strādā algotu darbu un kurām nav apgādnieku, tiks vērtēts tikai pensijas apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zem lupas: Ministrijas ēka par pārlieku augstu cenu

Guna Gleizde, Db, 08.12.2008

Pēc diviem gadiem Veselības ministrija un tās padotībā esošās institūcijas mājos padomju laikā celtajā kādreizējās rūpnīcas VEF administrācijas ēkā Ūnijas ielā 16b

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija un tai padotās iestādes pēc diviem gadiem plāno pārvākties uz jaunajām telpām, kuru nomas maksa paredzēta ievērojami augstāka nekā šobrīd vidēji tirgū.

Veselības ministrija (VM), Veselības inspekcija, Zāļu cenu valsts aģentūra, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra, Medicīnas profesionālās izglītības centrs, Zāļu valsts aģentūra, Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūra, Sporta medicīnas valsts aģentūra un Latvijas medicīnas bibliotēka šobrīd atrodas deviņās dažādās vietās Rīgā. Pamatojot to ar līdzekļu taupīšanu un ērtumu, pēc diviem gadiem visas šīs iestādes strādās vienā ēkā ārpus centra - kādreizējās fabrikas VEF teritorijā. Lai gan šie nodomi ir apsveicami, tomēr cenu, par kādu plānots nomāt ministrijas un tās iestāžu telpas, nekustamo īpašumu nozares eksperti vērtē kā pārlieku augstu un šī brīža tirgus situācijai neatbilstošu. Jaunās veselības nozares iestāžu ēkas, kas atradīsies Ūnijas ielā 16b, telpu kopējā platība būs vairāk nekā 26 tūkst. kvadrātmetru, bet nomas maksa noteikta 16 eiro/m2 mēnesī, lai gan vēl šovasar VM valdību informēja, ka biroju ēku nomas maksa ir vidēji 11 eiro/m2 mēnesī. Pēc Db aprēķiniem gadā valstij par šo telpu nomu nāksies maksāt 3.6 milj. Ls. Nomas līgums tiks slēgts uz 25 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārceļoties uz jaunu biroju, Pasažieru vilciens plāno ietaupīt vairāk nekā 300 000 eiro

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Pasažieru vilciens” administrācija no šī gada 1.aprīļa pārcelsies uz jaunām telpām biroja kompleksā Pērses ielā 8, Rīgā, kas piecu gadu laikā uzņēmumam varētu ļaut ietaupīt vairāk nekā 300 000 eiro.

Pārcelšanās sekmēs līdz šim divās dažādās adresēs – Turgeņeva ielā 14 un Stacijas laukumā 2 – strādājošo darbinieku produktīvāku sadarbību, samazinās izmantojamo telpu platību, to apsaimniekošanas izmaksas un atvieglos ikdienas tehnoloģiskos procesus uzņēmumā.

“Pārvācoties uz jaunu biroju, mēs iegūsim aktivitātēs bāzētu, produktivitāti veicinošu darba vidi, vienlaikus ietaupot resursus. Moderns birojs un iespēja strādāt daļēji attālinātā režīmā palīdzēs “Pasažieru vilcienam” piesaistīt un noturēt jaunos talantus. Mēs kļūsim efektīvāki, dinamiskāki un, ciešāk sadarbojoties, radīsim labākus piedāvājumus un pakalpojumus klientiem un sadarbības partneriem,” norāda AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 25. augustā aviokompānija PrimeraAir ir uzsākusi aviobiļešu tirdzniecību iepriekš izziņotajiem lidojumiem Rīga – Malaga nākamajai vasaras sezonai.

Biļetes var iegādāties, sākot no 69 eiro vienā virzienā. Lidojumi tiks uzsākti 2018. gada aprīlī un veikti vienu reizi nedēļā – svētdienās, izmantojot Boeing 737-800 Next-Gen ar 189 vietu ietilpību.

Latvijā bāzēto aviokompāniju PrimeraAir sākt lidojumus no Rīgas uz populāro atpūtas reģionu Kosta del Sol Malagā, Spānijā mudinājušas aviācijas tūrisma tendences reģionā.

Uzņēmumam, kas 2014. gadā uz Latviju pārcēla savu galveno mītni, pēdējie trīs gadi ir bijuši veiksmīgi – panākta izaugsme darbības rādītājos, iegādāti 20 jauni lidaparāti, kā arī paplašināts biznesa modelis – no čarterlidojumu kompānijas, kas veic vietējos reisus, PrimeraAir paplašinājusi tirgu un attīsta standarta aviokompānijas pakalpojumus un iekaro transatlantisko lidojumu segmentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FM sākta dienesta pārbaude par rotāciju neveikšanu VID

Db.lv, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijā (FM) izdots rīkojums par dienesta pārbaudes sākšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) saistībā ar rotāciju neveikšanu, informē FM.

Dienesta pārbaudes mērķis ir noskaidrot apstākļus un iemeslus, kas bijuši par pamatu skaidras un caurspīdīgas rotācijas politikas un ilgtermiņa pārcelšanas plāna neizstrādāšanai, tādējādi neveicot VID struktūrvienību augstākās vadības, kas pakļautas augstam korupcijas riskam, rotācijas, tostarp arī Muitas pārvaldes augstākās vadības rotācijas.

FM pārstāvji norāda, ka VID adresētajos auditu ieteikumos 2021.gada novembrī īpaši uzsvērts, ka nepieciešams izstrādāt civildienesta ierēdņu pārcelšanas ilgtermiņa plānu, iekļaujot tajā rotācijai pakļautos amatus, iespējamos jaunos amatus un tiem nepieciešamās kompetences. Tāpat nepieciešams noteikt termiņus, uz cik ilgu laiku amatpersona tiek rotēta, vienlaicīgi nodrošinot iestādes darbības nepārtrauktību un nepiemērojot izņēmumus atsevišķiem vadītāju amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air bankrotēja, jo auga par ātru

Egons Mudulis/Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares eksperti kā iemeslu Latvijā bāzētās zemo cenu aviokompānijas Primera Air bankrotam min ilgtspējas trūkumu izvēlētajā attīstības modelī.

«Par daudz izaugsmes, ko nespēja pacelt. Īstermiņā zaudējums Latvijas ekonomikai, bet pieredze rāda, ka vieta tukša nepaliek,» par kārtējo upuri gaisa pārvadājumu jomā, kur valda asa konkurence, norāda aviācijas eksperts Tālis Linkaits. Viņš arī atzīmējis, ka pērn Latvijā bazētajā kompānijā bija 113 darbinieki, 95 milj. eiro apgrozījums, bet 1,5 milj. eiro samaksāti nodokļos.

Par lēmumu uzsākt bankrota procedūru Primera Air paziņoja jau pirmdien.1.oktobrī pilotiem un stjuartiem adresētajā kompānijas lidojumu vadītāja izsūtītajā epastā. Tajā kā viens no iemesliem šādam iznākumam minētas augstās izmaksas. Proti, jauno Airbus lidmašīnu piegāžu aizkavēšanās likusi lidaparātus nomāt, izmaksām kļūstot pārāk augstām. Savukār Airbus piegāžu kavēšanās saistīta ar problēmām dzinēju ražošanā, vēstīja Bloomberg. Primera vairāku mēnešu ilgie centieni sameklēt ilgtermiņa finansējumu nevainagojās panākumiem, līdz ar ko tai nav bijusi cita izvēle, kā vien uzsākt bankrota procedūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pabeigusi robežšķērsošanas vietu (RŠV) “Pāternieki” un “Silene” 1. posma modernizācijas un papildu pielāgošanas darbus.

Īstenotie projekti noslēdz 1. posma darbus Latvijas–Baltkrievijas RŠV modernizācijas projektā, kura mērķis ir ieviest jaunu pieeju robežu un muitas kontrolei, padarot pārbaudes efektīvākas un ātrākas. Tas pozitīvi ietekmēs RŠV caurlaidības spēju un paaugstinās Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības līmeni.

Projekta realizācijas gaitā ir pārbūvētas RŠV teritorijas, paplašināts pārbaudes joslu skaits, uzstādīti elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, paplašināts stāvlaukums kravas auto vajadzībām, kā arī nomainīts ēku jumta segums, atjaunotas fasādes un veikti citi darbi.

Pēc papildu finansējuma piešķiršanas kopējie RŠV “Pāternieki” un “Silene” attīstības 1. posma būvniecības izdevumi ir 5,96 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru