No meitu un mammu kleitu komplektu kolekcijas apģērbu zīmols Linden Leaf pārorientējas uz sieviešu kleitām un atver otru veikalu Vecrīgā.

Otru veikalu apģērbu zīmola Linden Leaf radītāja Sanda Liepiņa-Liepa izlēma izveidot tūristu dēļ, kuri Vecrīgā ir sastopami biežāk nekā K. Valdemāra ielas tālākajā centra pusē. «Jau divus gadus piedalos Kalnciema ielas tirdziņā un tur sastopu daudz tūristu. Esmu sapratusi, ka arī viņiem patīk manas kleitas un dāmas no citām valstīm ir gatavas tās pirkt. Manas pircējas ir aizvedušas kleitas uz Jaunzēlandi, Austrāliju, Ķīnu, Kanādu, tas nozīmē, ka man ir izdevies trāpīt dažādām gaumēm,» viņa saka.

Sanda novērojusi, ka tūristi visbiežāk izvēlas vienkāršākās kleitas un ne itāļi, ne skandināvi nav mežģīņu cienītāji. Viņa gan pieļauj, ka tas tāpēc, ka tūristi, kuri atbrauc uz Latviju, ir vienkāršāki un pauž to, arī iepērkoties.

Pirmais sociālais uzņēmums Valmierā Čaklās bites bode piedāvā preces ar citādu pievienoto vērtību.

Čaklās bites bode ir nodibinājuma Iespēju tilts struktūrvienība līdzās pirms trim gadiem izveidotajam Dienas aprūpes centram personām ar garīga rakstura traucējumiem. Centrs izveidots, lai uzlabotu šīs ikdienā mazāk redzamās sabiedrības daļas dzīves kvalitāti, un tā apmeklētāji, lai gan visi tiek saukti par bērniem, ir 18 līdz pat 52 gadus veci. Daudzos no viņiem rosās radošais gars un vēlme realizēties šādā veidā.

Likums sekoja idejai

Palēnām dienas centra apmeklētāju veikums krājies kaudzītē, līdz Iespēju tilta cilvēki sākuši apsvērt domu, ko ar to iesākt tālāk, ņemot vērā, ka līdzīgā virzienā darbojas arī citi tā saucamo riska grupu pārstāvji – jaunās māmiņas, seniori. «Varbūt viņiem nav simts preču, bet viņi ar prieku saražo piecas. Veikals ir iespēja ne tikai piepelnīt klāt kādu kapeiku, bet tā ir arī iespēja integrēties sabiedrībā,» stāsta projekta vadītāja Sanda Kalniņa un viņas kolēģe Gunta Dubulte.

Neraugoties uz birokrātiskiem sarežģījumiem, Sanda Tutina jaundibinātais mazgāšanas uzņēmums tutinelli strādā ar pilnu krūti. Rēzeknē jau ir nomazgāta jaunatvērta picērija un savu kārtu uz mazgāšanu gaida arī Hipotēku bankas filiāle. Klientu loka veidošana patlaban gan nav vienīgās SIA tutinelli aktivitātes, aprakstot to, kā veicas jaunajam uzņēmumam, vēsta laikraksts Diena.

Lai gan jaunajam uzņēmumam pamazām rodas klienti, Sanda biznesam esot radušies arī nelieli sarežģījumi. Uzņēmējs paralēli joprojām strādā algotu darbu vietējā ceļu būves firmā par sagādnieku, un firma ir noslēgusi līgumu par ceļu remontdarbiem otrā Latvijas galā - Liepājā.

Sanda darba alga patlaban veidojot būtisku daļu no Tutinu ģimenes ienākumiem, tādēļ ir pieņemts lēmums - visu sezonu Sandis strādās Liepājā un mājās brauks tikai brīvdienās.

«Es nevēlos šo darbu pamest, man ir svarīgi nodrošināt savai ģimenei stabilitāti. Turklāt man ir labas attiecības ar uzņēmuma vadītāju, es nevaru viņu tā vienkārši ņemt un «uzmest», sakot - nē, es uz Liepāju nebraukšu. Kaut kā mēģinu šo lietu risināt. Cerams, viss izdosies!» viņš stāstījis Dienai.

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Rīgas dome grib pārdot 102,9 ha plašus īpašumus Lucavsalā, ko iepriekš biznesam tā noskauda

Otrdien Rīgas dome iecerējusi lemt par 10 īpašumu Lucavsalas ielā nodošanu atsavināšanai, pārdodot tos izsolē. Šie īpašumi, kuru kopējā platība ir 102,9 ha, ir gandrīz visa Lucavsalas ziemeļu daļa – lielākā salas daļa, kuru no pašvaldības lab- iekārtotā parka šķir Salu tilts. Daži īpašumi šajā salas pusē pieder arī privātīpašniekiem, tomēr lielākoties zeme, no kuras lielu daļu aizņem mazdārziņi, ir pašvaldības īpašums.

Salas zemi iecerēts pārdot attīstības vārdā. Proti, salu attīstīt iespējams, īpašumus vai nu atsavinot par labu kādam privātam investoram, vai pašvaldībai sadarbojoties ar investoru, DB norāda Rīgas domes Īpašuma departamenta vadītājs Oļegs Burovs. Viņš arī piebilst – Lucavsalas attīstība nekad nav bijusi pašvaldības funkcija.

250 miljonu eiro vērtais kravu pārkraušanas termināla izveides projekts Krievu salā karājas mata galā, un, ja nekas nemainīsies, valstij kopumā var tikt nodarīti simtiem miljonu zaudējumi

To intervijā DB atzīst SIA Riga Coal Terminal (stividorkompānija) valdes priekšsēdētājs Raivis Veckāgans. Viņaprāt, uzņēmums ir nonācis ķīlnieka lomā, jo Krievu salā nevar neko darīt – tur joprojām nav atbilstošas infrastruktūras, kuras izveidei piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, turklāt no atbildīgajām Rīgas amatpersonām publiskajā telpā izskan puspatiesības un pat nepatiesības par šo projektu. Lai gan uzņēmumam ir vairāki nākotnes attīstības scenāriji, vislabākais būtu visiem ieinteresētajiem apsēsties pie galda un vienoties, bet sliktākais – gadiem ilgas tiesvedības, zaudētas akmeņogļu kravas Rīgas ostā, mazāki nodokļi valstij, ko pavada investīciju strīda pieteikšanas risks no uzņēmuma Šveices līdzīpašnieka, kā arī jautājumi (un ne tikai) no ES. Pēdējā laikā Rīgas brīvostas (RBO) vadība ir kritizējusi stividorkompāniju, ka tā it kā nevēlas pārcelties uz Krievu salu, un liek dažādus sprunguļus šī projekta sekmīgai īstenošanai. Līdz šim stividorkompānija, kurai ir veltīta kritika, – Riga Coal Terminal ir turējusies ēnā, taču piekrita DB sniegt savu skaidrojumu par sarežģīto situāciju.

Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa, pieņemot jaunu profesionālo izaicinājumu, 28. jūnijā atstās savu amatu un 1. jūlijā uzsāks darbu Pasaules Bankā, Vašingtonā, ASV.

Finanšu nozares asociācija Sandas Liepiņas vadībā pēdējo trīs gadu laikā ir paveikusi iniciatīvas gan finanšu nozares pašsakārtošanās aktualizēšanai un regulējuma izstrādāšanai, gan arī veicot nozīmīgu izglītošanas darbu digitalizācijas, pārvaldības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos.

Asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: «Finanšu nozares asociācija pēdējo gadu laikā kļuvusi par ļoti cienītu sadarbības un sarunu partneri valdībai un dažādām citām organizācijām. Liela loma tajā bija Sandai Liepiņai, ņemot vērā Sandas pieredzi politikas jautājumu koordinēšanā un ieviešanā. Asociācija ir biedru organizācija, kuru veido dažādi finanšu sektora dalībnieki un to pārstāvji. Tieši tas dod asociācijai jaudu un ekspertīzi, lai veidotu finanšu sektora attīstību pēc iespējas daudzpusīgāku, ieviestu ES normatīvos aktus pēc iespējas pārdomātāk. Mēs kā asociācija apzināmies, ka finanšu sektoram ir ļoti atbildīga loma ikvienā ekonomikā, līdz ar to uzskatām, ka stipra sektora asociācija ir mūsu ilgtermiņa atbildība.»

Ikviens jaunais talants var spert pirmos soļus mūzikas pasaulē, ierakstot dziesmu Skrīveru mūzikas ierakstu studijā, kura iekārtota jaunās telpās. Ierakstu studija ir skrīverieša Sanda Kalniņa iniciatīva un veikums, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Daudziem nav sveša puiša radošā darbība, viņš izpaužas alternatīvā hip-hop mūzikas žanrā, norāda medijs. Jaunieša «kontā» ir ne tikai ierakstītas savas dziesmas, bet arī izveidoti videoklipi.

Sanda mūzikai bija piekritēji, kuri vēlējās viņu atbalstīt, finansējot dziesmu ierakstīšanu un videoklipu uzņemšanu. Jaunietis saprata, ka tas būs īstermiņa ieguldījums, lietderīgāk būtu izveidot ierakstu studiju, kas ļautu īstenot sapņus daudziem apdāvinātiem mūziķiem. Atbalstītāji pazuda, taču puisī bija radies dzinulis ieceri īstenot. Sandis aizgāja no darba, lai pilnībā nodotos ierakstu studijas izveidei.

No pirmdienas, 9. janvāra Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētajas pienākumus sāk pildīt Sanda Liepiņa, ko šajā amatā 2016. gada 4. novembrī apstiprināja LKA padome.

Sanda Liepiņa LKA vadītājas amatam tika izvēlēta profesionālā slēgtā atlases konkursā. S. Liepiņas profesionālā karjera līdz šim ir veidojusies Pasaules Bankā un Starptautiskajā Finanšu Korporācijā, strādājot globālās konkurētspējas, uzņēmējdarbības vides un inovāciju atbalsta jomā, vadot Austrumāzijas un Klusā okeāna, kā arī Austrumeiropas un Centrālās Āzijas reģionu operācijas, kā arī augstākajā līmenī Latvijas valsts pārvaldē – S. Liepiņa 2013.-2015. gadā bija Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre.

Darbs Latvijas banku nozarē un profesionālas organizācijas vadībā man būs jauns, interesants izaicinājums. Finanšu industrijā šis ir dinamisku pārmaiņu laiks, un tajā strādāt noteikti būs aizraujoši. Uzskatu, ka mana starptautiskā darba pieredze varētu būt īpaši noderīga, veidojot dialogu ar sadarbības partneriem, tādēļ esmu gandarīta par uzticību un doto iespēju darboties Komercbanku asociācijā, atzīst S. Liepiņa.

Sākoties tūrisma sezonai, Pārgaujas novada Raiskumā atjaunots viesu nams Zaķīši, tajā izveidots restorāns, kurā baudāmi ķīniešu ēdieni, jo īpašumam ir jauni saimnieki – raiskumiete Sanda Pole – Ma ar vīru, ķīnieti Tao Ma, pastāstīja Pārgaujas novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

Viņi šeit pārcēlušies pirms gada, iepriekš dzīvojuši Rīgā, kur arī iepazinušies. Ma Tao Rīgā dzīvoja jau 18 gadus, viņam pieder ķīniešu restorāns Pekinas pīle, kuru agrāk sauca Soho. Restorāns strādā jau 12 gadus, viņš bija restorāna pavārs, tāpēc ēdināšana viņam nav sveša.

Restorāns Raiskumā iekārots ķīniešu gaumē, ar dekoratīvām sarkankoka mēbelēm, kuras rotā iestrādāti gliemežvāki. Arī pārējās telpas un viesu nama numuriņi iekārtoti elegantā minimālisma stilā.

«Šeit, Raiskumā, strādājam tikai paši. Šobrīd mums uz izmēģinājuma laiku ir pavārs no Rīgas, arī ķīnietis. Ar laiku noteikti ņemsim klāt kādu viesmīli, bet pagaidām strādājam paši – esam oficianti, kopjam numuriņus un apkopjam apkārtni. Vēl šobrīd ciemos pie mums atbrauksi Ma Tao māte, viņa katru dienu nes mājās pļavas puķes, dzīvojas ar mazbērniem un vairs negrib braukt prom, jo ir iepaticies Latvijā,» stāsta Sanda.

Krievu salas projekta neveiksmīgas īstenošanas dēļ Rīgas brīvosta var zaudēt pusi kravu un Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus teju 100 miljonu eiro apmērā, tādēļ ostas valdei trešdien lēmums par ostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atbrīvošanu būtu jāpieņem solidāri, pirmdien preses brīfingā pēc tikšanās ar Valsts kontroles vadību norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Līdz šim četri valsts pārstāvji valdē ir balsojuši par Loginova atbrīvošanu, bet četri pašvaldības pārstāvji - pret, līdz ar to Loginovs līdz šim vienmēr amatu ir saglabājis.

Matīss gan arī atzina, ka nav runājis ar ostas valdes pārstāvjiem no pašvaldības puses un nav informēts par to, kā pašvaldības pārstāvji balsos. "Ja esam gatavi zaudēt pusi no apgrozījuma tāpēc, ka nav noslēgti līgumi par kravu apkalpošanu un termināļu izbūvi Krievu salā, tad tā ir ļoti būtiska izšķiršanās arī no valdes puses. Ja valdes locekļi atzīst, ka brīvostai nav vajadzīga puse no kravu apjoma, tādā gadījumā var balsot pēc sirdsapziņas," norādīja ministrs. Termiņus rīcībai, kas jāveic attiecībā uz Krievu salas projektu, iepriekš valde esot apstiprinājusi vienbalsīgi, arī pašvaldības pārstāvji, līdz ar to lēmums tikšot pieņemts solidāri.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

18.oktobrī Babītes novada Salas pagasta Vietvalžos notika spāru svētki – pabeigta jumta konstrukcija bijušajai Salas pagastmājas ēkai, kur renovētās un mūsdienīgās telpās nākamā gada vasarā mājvietu radīs jau otrais kultūrizglītības centrs novadā, informē novada dome.

Lai izveidotu daudzfunkcionālu kultūrizglītības centru Salas pagastā, pēc Babītes novada pašvaldības pasūtījuma šogad uzsākta bijušās Salas pagastmājas renovācija. Ēkas būvniecības process rit raiti, kas ļauj cerēt, ka jau 2017.gada pavasarī Babītes novadā būs vieta, kur iedzīvotājus un viesus aicināt uz dažādiem tematiskiem tradīciju pasākumiem, koncertiem un teātra izrādēm. Teātra mākslai Vietvalžos būs īpaša loma, jo te darbosies Salas pagasta amatiermākslas kolektīvi un plānots izveidot ekspozīciju, kas veltīta latviešu teātra un kino aktierim Eduardam Pāvulam. Aktiera dzīves gājums ir saistīts ar Salas pagastu - Eduards Pāvuls ir iesvētīts Salas ev. lut. baznīcā, un viņa atdusas vieta ir Salas kapsēta. Daudzsēriju filmas Ilgais ceļš kāpās, kur aktieris filmējies, epizodes ir uzņemtas topošajā kultūrizglītības centrā – bijušajā pagastmājā.

Līdz 2019.gadam Rīgas centrā tiks pārtraukta akmeņogļu pārkraušana, pārceļot šīs operācijas uz Krievu salas termināli, informē Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP).

RBP pauž stingru apņemšanos sekmīgi sasniegt projekta Infrastruktūras attīstība Rīgas ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra uz Krievu salu mērķi, līdz ar to novēršot jebkādus finanšu korekciju riskus no Eiropas Komisijas puses.

Stividoriem, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, šīs darbības būs atļautas ne ilgāk kā līdz 2018. gada 31. decembrim. Līdz minētajam datumam stividoriem sava darbība ir jāpārceļ uz jaunizbūvēto Krievu salas termināli.

Ja stividori, kas īsteno komercdarbību Eksportostas teritorijā, veicot akmeņogļu pārkraušanas operācijas, atteiksies pildīt uzņemtās saistības par kravu pārkraušanas operāciju pārcelšanu uz Krievu salas termināli, Rīgas brīvostas pārvalde savas kompetences ietvaros, sākot ar 2019. gadu, noteiks ierobežojumus to kuģu ienākšanai Rīgas brīvostā, kuru mērķis būs ogļu kravu pārkraušanas operācijas Eksportostā, tādējādi pārtraucot šīs teritorijas neatļautu izmantošanu.

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Ir uzsākts darbs pie lokālplānojuma izstrādes Krievu salas termināļa projekta teritorijai aptuveni 156 ha platībā, informē Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

«Tā izstrādes pamatojumu nosaka nepieciešamība detalizēt Krievu salas teritorijas izmantošanas nosacījumus un pilnveidot pašreiz teritorijas plānojumā noteiktās prasības terminālu izbūvē izmantojamajām tehnoloģijām kravu uzglabāšanā, apstrādē un kraušanā, harmonizējot tās ar Eiropas Komisijas Vienotā pētījumu centra vadlīnijām Uzglabāšanas radītās emisijas noteiktajām labākajām pieejamajām nozares metodēm. Detalizācija un pilnveidojumi negrozīs, nemainīs un neietekmēs pašreiz Rīgas teritorijas plānojumā noteiktos Krievu salas izmantošanas mērķus,» skaidro brīvostā.

Jaunizbūvēto Krievu salas termināli ceturtdien klātienē apmeklēja arī brīvostas teritorijai piegulošo apkaimju – Bolderājas, Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja – iedzīvotāju sabiedrisko organizāciju, kā arī Vides aizsardzības kluba pārstāvji. Vizītes mērķis bija līdz ar lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, iepazīties ar Krievu salas projekta 1.kārtas ietvaros paveikto darbu rezultātiem, kā arī iepazīties ar lokālplānojuma mērķiem un uzdevumiem un projekta 2. kārtā plānotajiem darbiem.

Eiropas «parādu karalienei» Grieķijai iesaka pārdod dažas no savām salām, lai tādējādi palielinātu valsts kapitālu.

Sky News raksta, ka šādi ieteikumi ir nākuši no Vācijas kancleres Angelas Merkeles sabiedrotajiem, kuri uzskata, ka Eiropas valstīm nevajadzētu palīdzēt Grieķijai cīņā ar ekonomisko situāciju valstī.

«Pārdodiet savas salas, jūs, bankrotējušie grieķi - un Akropoli arī!» - šādu virsrakstu rakstam par Grieķiju licis izdevums Bild. BBC norāda, ka tas izklausās nereāli, bet šāda ideja nākusi no divu augsta ranga politiķu, kas pārstāv Eiropas lielāko ekonomiku, puses.

«Ko dara persona, kura ir bankrotējusi? Tā pārdod visu, kas tai pieder, lai norēķinātos ar kreditoriem. Lūk, ko. Grieķijas gadījumā tas nozīmē ēkas un neapdzīvotas salas,» uzsver Vācijas valdības pārstāvis no Kristīgo demokrātu partijas Jozefs Šlarmans (Josef Schlarmann).

Otrdien Rīgas domes sēdē tika nolemts Rīgas pašvaldībai Lucavsalā piederošās teritorijas daļas nodot atsavināšanai, informē domes pārstāvji.

Tas ļaušot nākotnē piesaistīt nepieciešamās investīcijas šīs teritorijas sakārtošanai.

Pārdošanai izsolē plānots nodot 10 zemesgabalus, kuru kopējā platība ir 102,9 hektāri. Nekustamie īpašumi atrodas salas dienvidu daļā.

Lucavsalā iekārtotā atpūtas zona ziemeļu daļā tiek saglabāta pašvaldības īpašumā. Te agrāk bija pamesti mazdārziņi, tā bija piemēslota un pilnīgi degradēta teritorija. Šo teritoriju Rīgas pilsēta ir savedusi kārtībā. Parku Lucavsalas ziemeļu daļā pašvaldība turpinās labiekārtot un attīstīt.

Saskaņā ar Rīgas attīstības plāniem, potenciālajam pircējam būs pienākums pirms teritorijas attīstības uzsākšanas izstrādāt lokālplānojumu teritorijai, tajā iekļaujot ielas izbūvi, elektrisko tīklu transformatora apakšstacijas izbūvi, pretplūdu aizsardzības pasākumu īstenošanu, nodrošinot krastmalu publisku pieejamību, kā arī veidojot Lucavsalu kā teritoriju ar lielu apzaļumojuma blīvumu.

Rīgas brīvostas pārvaldes koordinēto Krievu salas projekta būvniecības pamatdarbus plānots pabeigt šī gada rudenī, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš. Precīzu termiņu viņš vēl nenosauca, bet norādīja, ka tas varētu būt šī

gada oktobris vai novembris. Savukārt līdz 2019.gada 1.janvārim vēl būs jāveic darbi, kas saistīti ar loģistikas pārorganizēšanu no Daugavas labā krasta uz Krievu salu, kas stividoriem radīs izmaksas un neērtības, jo kādu brīdi viņiem būs jāstrādā ar ogļu kravām gan vēl centra tuvumā, gan Krievu salā.

Stividoriem tās būs izmaksas un neērtības, jo ir skaidrs, ka šāda mēroga pārmaiņas nevar īstenot tā, ka izslēdz gaismu vienā vietā, ieslēdz otrā un sāc strādāt. Kādu laiku būs jāstrādā abās vietas. Taču no nākamā gada 1.janvāra ogles Rīgas centrā vairs nedrīkstēs pārkraut, skaidroja Zeltiņš. Viņš atzīmēja, ka patlaban plānotie darbi notiek saskaņā ar iepriekš plānotajiem termiņiem, vienlaikus tomēr atzīstot, ka atlikušo darbu termiņi ir saspiesti.

Ražas laikā notikušais Saaremaa Food Festival pulcējis vairāk nekā 20 tūkstošus apmeklētāju, gan pagarinot tūrisma sezonu Sāmsalā, Igaunijā, gan atgādināt iedzīvotājiem par vietējajiem produktiem un tradicionālām maltītēm, ko salas iedzīvotāji baudījuši paaudžu paaudzēm.

Festivāla ietvaros norisinās arī Sāremā lielākās pilsētas Kuresāres Restorānu nedēļa. Šogad tajā piedalījās 13 restorāni. Restorānu sarūpētajām maltītēm izmaksājot 10 eiro pusdienlaikā un 18 eiro vakariņu laikā, tā bija iespēja nobaudīt restorānu piedāvājumu par zemākām cenām nekā tas izmaksātu ikdienā. Kā pamatnoteikums restorāniem bija katrā piedāvātajā maltītē vismaz 70% izejvielu nodrošināšana no vietējiem ražotājiem.

Iepriekšējos gadus festivāls ildzis septiņas dienas, taču šogad pirmo reizi tas tika pagarināts līdz vienpadsmit dienu garai programmai, tādējādi dodot iespēju izbaudīt piedāvātos pasākumus divu nedēļas nogaļu garumā. Festivāla organizatoram organizācijai «Saaremaa Turism» tas nozīmēja jaunus izaicinājumus - piedāvāt apmeklētājiem aizraujošu programmu vairāk nekā desmit dienu garumā.

Krievu salas termināļa projekta otrā posma būvniecības darbi ir noslēgušies un objekts ir nodots ekspluatācijā, līdz ar to terminālis ir pilnībā gatavs uzsākt kravu apkalpošanas operācijas, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica.

«Rīgas brīvosta savu solījumu un apņemšanos ir izpildījusi pilnā apmērā – visi papildu infrastruktūras būvdarbi, ko bija paredzēts veikt otrās kārtas ietvaros, ir izpildīti un objekti ir nodoti ekspluatācijā. Līdz ar to var teikt, ka vairāku gadu intensīvais darbs pie Krievu salas termināļa objektu izbūves ir noslēdzies un Rīgas osta ir ieguvusi pasaules standartiem atbilstošu kravu apstrādes termināli, kas atbilst arī visaugstākajām vides prasībām,» uzsver Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Krievu salas projekta otrā posma ietvaros ir pabeigta visu komunikāciju, tai skaitā elektroapgādes kabeļu, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, izbūve, kā arī kravu laukumu un dzelzceļa izbūve. Kravu laukumiem ir izbūvēts betona plātņu un asfalta segums. Rūpējoties par vides aizsardzības prasību ievērošanu un Krievu salas teritorijai piegulošo pilsētas apkaimju iedzīvotāju dzīves kvalitāti, ir izbūvēts 23 metrus augsts vēja žogs vairāk nekā 2 kilometru garumā. Vēja žoga būtiskākā funkcija ir efektīvi slāpēt valdošo vēju ietekmi uz ogļu krautnēm, neļaujot ogļu putekļiem pacelties gaisā un nonākt apkārtējā vidē.

Par 260 miljoniem dolāru pārdošanai tiek piedāvāta trešdaļa Molokai salas, kas ir piektā lielākā sala Havaju salu grupā, raksta Business Insider.

Īpašums, kura nosaukums ir Molokai Ranch, aizņem 225 tūkstošus hektāru. Pirms pāris gadiem šo īpašumu apsvēra iegādāties Facebook īpašnieks Marks Cukerbergs, taču izvēlējās citu īpašumu.

Tiesa gan, īpašumam ir savi ierobežojumi. Pašreizējam īpašniekam, investīciju kompānijai GL Ltd ir bijuši vairāki konflikti ar 7000 salas iedzīvotājiem, cenšoties īstenot vairākus nekustamā īpašuma projektus kopš 1990.gadiem. Vairāki iedzīvotāji uzskata, ka sala ir pārāk aizbūvēta, tādēļ GL rančo slēdza 2008.gadā. GL uzsver, ka jaunajam īpašniekam būs jauna vīzija par īpašuma attīstību.

Salas pircējam piederēs aptuveni 35% salas. 1800.gados daļa salas piederēja Havaju karaliskajai ģimenei. Salā kopš seniem laikiem ir attīstīta lauksaimniecība un lopkopība.

Vienmēr bija sapnis reiz nokļūt Havaju salās, jo leģendas par to dabas skaistumu bija dzirdētas jau bērnībā, mītu un intrigu uzturēja arī amerikāņu filmās paustais, ka atpūta Havaju salās ir kā paradīze zemes virsū. Ar vīru nospriedām, ka šis galamērķis varētu būt mūsu ikgadējā jaunā gada brauciena vērts. Esam kaismīgi ceļotāji un savām acīm redzējuši daudz, un mums jāatzīst, ka Havaju salās dabas skati ir patiesi skaisti un vareni.

Kad turp braukt?

Havaju salās pavadījām trīs nedēļas. Laiks bija perfekts, un gaisa temperatūra bija apmēram 30 grādu. Lietus nebija nevienu dienu. Arī mans uzticamais ceļojuma pavadonis grāmata Lonley planet vēsta, ka ieteicamākais laika periods, kad doties uz Havaju salām, ir no decembra līdz aprīlim un no jūnija līdz augustam. Šajā periodā ir arī pateicīgākais laiks vaļu vērošanai.

Ko tur redzēt?

Vispirms ieradāmies Oahu (O’ahu). Tur atrodas arī salu galvaspilsēta Honolulu. Tā ir salu lielākā pilsēta, kurā ir arī slavenā Vaikiki pludmale, kas iekļauta pasaules top 10 pludmaļu sarakstā. Tiesa, pludmale realitātē bija briesmīga – netīra un pilna ar bezpajumtniekiem, kas turpat uz soliņiem ieturēja maltīti un kopā ar atpūtniekiem mazgājas Klusajā okeānā. Izskaidrojums šādai situācijai ir tāds, ka Havaju salās pirms dažiem gadiem līdz ar ekonomisko krīzi ļoti daudz ļaužu zaudēja darbu un kļuva par bezpajumtniekiem. Tā nu viņi dzīvo zem klajas debess līdzās tūristiem. Esmu daudz ceļojusi, bet tik daudz bezpajumtnieku vienuviet neesmu redzējusi nekur. Valsts likumdošana neļauj ierobežot šo cilvēku brīvību pat tad, ja viņi bojā slavenās pludmales tēlu un tūristu atpūtu.

Lai īstenotu vienu no savām idejām, proti, nosvinētu dzimšanas dienu divas reizes vienā gadā, nolēmu to realizēt, vienlaikus iepazīstoties ar Okeānijā ietilpstošo salu īpatnībām.

Vismazāk cilvēku apdzīvotais reģions uz planētas Zeme ir Klusais okeāns ar tajā izkaisītajām salu grupām. Šo pārsvarā neatkarīgo valstiņu sauszemes teritorijas ir niecīgākas par Latviju, vien daži desmiti tūkstoši kvadrātkilometru, bet kopā ar teritoriālajiem ūdeņiem bieži vien platība ir lielāka par visu Eiropu kopumā. Reģionu divās daļās sadala arī tā sauktais International Day Line.

Sarežģītais ceļojuma puzlis sevī ietvēra desmit valstis, divas aizokeāna teritorijas un 23 pārlidojumus. Visu ceļojumu bijām kopā ar bērnības draugu Andri, bet pa ceļam Jaunzēlandē un Franču Polinēzijā mums pievienojās arī mūsu sievas. Ierodoties Rīgas lidostā, ceļojums sākās tā, it kā kāda augstāka vara būtu sazvērējusies pret mums un kratot pirkstu saka: «Nebrauciet!» Proti, todien kāds jampampiņš bija piezvanījis uz lidostu un pajokojies par tajā ievietoto bumbu. Šāda rīcība, protams, aizkavēja lidojumus par vairākām stundām. Mūsu pirmā pietura bija Amsterdama, kur todien notika karaļa dzimšanas dienas svinības. Gribējām aizbraukt līdz pilsētas centram un apsveikt jubilāru, bet laika trūkuma un iespējamo sastrēgumu dēļ bijām spiesti palikt lidostā un vienkārši uzsaukt tostu gaviļniekam.