Latvija
2002. gadā bija novērojama pakāpeniska un stabila Latvijas starpbanku likmju pazemināšanās pilnīgi visiem darījumu termiņiem. Visīsākā termiņa - RIGIBOR overnight likme gada laikā pazeminājās par 1.75 procenta punktiem, līdz 3.05%. Ievērojamu samazināšanos piedzīvoja arī garāko termiņu starpbanku likmes, no kurām ir atkarīgi latos izsniegto kredītu procenti. Tā RIGIBOR 3 mēnešu likme 2002. gadā saruka no 6.65% uz 3.79%, bet 6 mēnešu latu resursu cena samazinājās no 6.78% uz 4.03%. Līdz ar to garāko termiņu latu likmes sasniedza savus vēsturiski zemākos līmeņus.
Latvijas starpbanku likmju pazemināšanās pamatā bija vairāki faktori, gan iekšējie, gan ārējie. Iekšzemes notikumos nozīmīgu lomu spēlēja Latvijas Banka. Gada laikā tā pāris reizes pazemināja procentu likmes komercbanku noguldījumiem Latvijas Bankā, vienlaikus uzturot salīdzinoši augstu latu resursu piedāvājumu .
Bez tam likviditāti Latvijas starpbanku tirgū vairoja arī ierobežotais latos denominētu parāda vērtspapīru piedāvājums no Valsts Kases puses. Pagājušā gada sākumā VK bija plānojusi visa gada laikā pārdot valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus vairāk nekā 104 miljonu latu apjomā. Bet pagājušajā gadā valsts budžets pildījās negaidīti labi, līdz ar to valstij zuda vajadzība pēc latiem, un galu galā 2002. gada izsolēs tika pārdotas obligācijas un parādzīmes tikai nepilnu 70 miljonu latu apjomā. Pie tam par iegūtajiem resursiem Finansu ministrija investoriem maksāja arvien zemākus un zemākus procentus - nereti - zemākos no banku piedāvātajiem, tādējādi spiežot lejup gan latu obligāciju likmes, gan latu starpbanku likmes. Runājot par valsts parāda vērtspapīru izsolēm, vēl gribētos atzīmēt, ka kopš pagājušā gada maija dienu pēc jau ierastās konkurējošās izsoles vēl notiek izsole par fiksētām likmēm, kura piedāvā iespēju arī mazākiem investoriem nepastarpināti un par iepriekš noteiktu likmi iegūt savā īpašumā valsts vērtspapīrus.
Bez minētajiem iekšējiem faktoriem Latvijas starpbanku tirgu ietekmēja arī notikumi starptautiskajos finansu tirgos. Gan ASV, gan Eiropā pagājušajā gadā tā arī nenotika daudzu gaidītā ekonomiskā atveseļošanās, līdz ar to apzinātu monetāro darbību rezultātā dolāra un eiro procentu likmes turpināja pazemināties un gada beigās sasniedza gadiem un dolāra likmju gadījumā pat gadu desmitiem nepieredzēti zemus līmeņus. Abas minētās valūtas veido lielāko daļu no SDR groza, kuram ir piesaistīta mūsu valūta, tāpēc groza vidējā ienesīguma kritums spieda lejup arī latu likmes.
2003. gadā mēs diez vai pieredzēsim tik izteiktu un strauju latu procenta likmju pazemināšanos kā pagājušajā gadā, jo likmes jau tā atrodas ļoti zemos līmeņos, kuri ir salīdzināmi ar augsti attīstītu valstu valūtu procentu likmēm.
Lietuva
Lietuvā līdzīgi kā Latvijā kopējā tendence starpbanku likmēm bija lejupvērsta, tomēr kaimiņos tā izteikti bija redzama tikai garāko termiņu segmentā. Tā, piemēram, trīs, sešu un 12 mēnešu VILIBOR likmes pazeminājās par aptuveni 2 procenta punktiem, līdz attiecīgi 3.48%, 3.53% un 3.78%. Garāko termiņu likmju kritumu lielā mērā noteica lita piesaistes valūtas - eiro procenta likmju pazemināšanās (atgādināsim, ka pagājušā gada februārī lita piesaiste tika nomainīta no dolāra uz eiro), un zināmā mērā arī Lietuvas Bankas lēmums pagājušā gada maijā pazemināt komercbanku obligāto rezervju normu no 8% uz 6%.
Vienlaikus Lietuvas starpbanku tirgus īstermiņa segmentā visu gadu situācija saglabājās ļoti saspringta - tiklīdz kā tirgū parādījās kaut nedaudz pastiprināts pieprasījums pēc litu resursiem, īsāko termiņu likmes strauji skrēja augšup, reizēm sasniedzot patiesi dramatiskus līmeņus. Tad tik pat pēkšņi situācija atkal stabilizējās un likmes kā akmens vēlās lejup. Par satraukuma iemesliem kalpoja gan pēkšņs iztrūkums komercbanku rezervēs, gan nodokļu nomaksas termiņi, gan spekulantu spēles uz eiro un litu procenta likmju starpību, gan valsts obligāciju izsoles.
Lietuvas Finansu ministrija pagājušajā gadā veica izmaiņas