Christel McLoughlin
Parex Asset Management izejvielu tirdzniecības vadītāja
ASV jēlnaftas krājumu lēciens līdz trīs gadu maksimumiem saistībā ar pieaugušajiem OPEC eksporta apjomiem pagājušajā nedēļā izraisīja masīvu cenu kritienu. WTI naftas barela cena kopš piektdienas, 22. aprīļa virsotnes nokrita par 5 USD, savukārt benzīna cena barela ekvivalentā novēlās par 6 USD. Pie 50 USD/bbl acīmredzami atrodas spēcīgs atbalsta līmenis, bet nav izslēgti īslaicīgi kritieni zem tā. Tomēr ilgtermiņa fundamentālie faktori, mūsuprāt, joprojām runā par labu vēršiem.
Šī apskata atskaites periods bija iezīmīgs ar to, ka tā sākums sakrita ar cenu maksimumu, bet beigas – ar minimumu. Bet, par visu pēc kārtas. Piektdien, 22. aprīlī WTI jēlnaftas cenas uzlēca par veselu dolāru (līdz 55.39 USD/bbl), jo iepriekšējās nedēļas laikā notikušie atsevišķi mazi, bet kopumā nozīmīgi incidenti ASV naftas pārstrādes uzņēmumos uzturēja bažas par to, ka benzīna piedāvājums var būt nepietiekams, lai segtu pastiprināto pieprasījumu aktīvās autobraukšanas sezonas sākumā. Protams, ka benzīna cenas arī šoreiz skrēja visiem pa priekšu, pieaugot par 3.23 centiem galonā (tas pats, kas 1.36 USD barelu izteiksmē), līdz 165.23 centiem galonā.
Nedēļas nogalē spēlmaņi acīmredzot bija paspējuši nomierināties, jo pirmdiena iesākās ar spēcīgu cenu korekciju. To var izskaidrot ar Saūda Arābijas atkārtoti pausto apņemšanos palielināt naftas ražošanas kapacitāti, kas sekoja pēc Džordža Buša un Saūda kroņprinča Abdullah tikšanās. Šīs arābu valsts Ārlietu padomnieks Adel al-Jubeir apstiprināja plānus līdz šīs desmitgades beigām palielināt naftas ieguvi par trešdaļu, līdz 12.5 miljoniem barelu dienā. Bez tam Adel al-Jubeir apliecināja, ka OPEC gigants arī turpmāk nodrošinās adekvātu piedāvājumu tirgū, vienlaikus paužot viedokli, ka pie augstajām cenām nav vainojams nepietiekams naftas piedāvājums, bet gan zemās pārstrādes kapacitātes.
Cenu kritums turpinājās arī otrdien, jo tirgus gaidīja, ka iknedēļas ziņojumos būs fiksēts ASV naftas krājumu pieaugums. Cenas lejup spieda arī OPEC biedru – Irānas un Apvienoto Arābu Emirātu komentāri par pietiekamu naftas piedāvājumu tirgū. AAE Naftas ministrs Mohamed al-Hamili, piebalsojot Saūda Arābijai, solīja, ka viņi apmierinās katra patērētāja prasību pēc naftas. Tā kā satraucošo ziņu plūsma no pārstrādes uzņēmumu puses bija apsīkusi, benzīna cena arī lejup devās visiem pa priekšu, šajā dienā nokrītot par 2.56 centiem galonā (1.08 USD/bbl), līdz 162.51 centam galonā. WTI jēlnaftas cena noslīdēja līdz 54.20, Brent – līdz 54.14 USD/bbl.
Trešdien, vēl pirms iknedēļas krājumu ziņojumu publicēšanas tirgus dalībnieki pamazāk turpināja pārdot kontraktus. Un pareizi darīja. Izrādījās, ka jēlnaftas krājumi ASV ir pieauguši daudz straujāk kā bija gaidīts. Saskaņā ar valdības vadītā Enerģētikas Departamenta datiem, naftas komerckrājumu apjomu pieaugums līdz 324.4 miljoniem barelu – augstākajam līmenim kopš 2002. gada maija – noticis pateicoties pastiprinātam importam. Iepriekšējā nedēļā dienā vidēji importēti 10.9 miljoni barelu, kas ir trešais vēsturiski lielākais rādītājs. WTI naftas cena trešdien nokrita par vairāk nekā 2 dolāriem, Brent – par 1.85 USD, līdz 52.29 USD/bbl, bet benzīna cena nolidoja par 3.50 USD barelu ekvivalentā, jo DOE ziņojumā benzīna krājumu samazinājums bija mazāks kā gaidīts. Benzīna cenu kritumu pastiprināja arī spekulatīvo garo pozīciju apcirpšana. Destilātu – piemēram, dīzeļdegvielas, izpārdošana nebija tik masīva, jo te krājumi bija kritušies vairāk nekā gaidīts.
Ceturtdien, sekojot iepriekšējās dienas ekstrēmi vājiem rezultātiem, kad cenas aizvērās zem visām nozīmīgajām vidējām mainīgām līnijām (5, 8, 13 un 34 dienu), kritums turpinājās. WTI, atveroties biržai, jau bija palētinājies par veselu dolāru un maksāja vairs tikai aptuveni 50 USD/bbl. Benzīna cena bija nolidojusi par 2.22 USD barelu izteiksmē, līdz 148.90 centiem galonā. Vienīgi dīzelis un kurināmā degviela arī šoreiz turējās salīdzinoši labi.
Šīs