Dienas Bizness

  • 23 ceturtdiena,
    februāris

    Haralds, Almants

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8445

    USD: 1.0513

Ražošana

Foto: REUTERS/SCANPIX

Pārņemot airBaltic, valstij var nākties ieguldīt apmēram 170 miljonus latu  14

Kopējais Latvijas valsts ieguldījums nacionālajā aviokompānijā airBaltic, izpērkot uzņēmuma Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošās akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus, var sasniegt ap 170 miljoniem latu, vēsta laikraksts Diena.

Neoficiāli zināms, ka BAS savā piedāvājumā valstij par 47,2% airBaltic akciju grib ap 70 miljoniem latu. Piedāvājumā esot iekļauti arī visi airBaltic zīmoli, kurus 2009. gadā airBaltic par aptuveni 9 miljoniem latu pārdeva BAS.

«Ja tāda situācija notiktu (valsts izpirktu BAS daļas), tad pēc iespējas īsākā termiņā jāsameklē stratēģiskais investors no aviācijas nozares,» teica Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss. SM pagaidām nekādas sarunas ar potenciālajiem akciju pircējiem neesot bijušas.

Prudentia vadītājs Ģirts Rungainis, kurš patlaban valdībai gatavo iespējamo rīcības scenāriju izvērtējumu, gan atzina, ka dažas lielas aviokompānijas interesi par airBaltic esot izrādījušas. Lai saglabātu tiesības bez ierobežojumiem veikt lidojumus ES valstīs, virs 50% no airBaltic kapitāla arī nākotnē jāpieder ES dalībvalstij vai ES dalībvalsts pilsonim.

airBaltic privātais akcionārs BAS (uz pusēm pieder B. Flikam un Bahamās reģistrētam Taurus Asset Management Fund Ltd.)uzstājīgi aicina valdību izšķirties par vienu no trim scenārijiem: pārdot visas valstij piederošās akcijas BAS, nopirkt visas airBaltic daļas no BAS vai ļaut palielināt pamatkapitālu, samazinot valsts daļu aviokompānijā līdz 25%. BAS avansā ieguldījis airBaltic pamatkapitālā 17 miljonus eiro.

SM un Tieslietu ministrija (TM) kopā ar Valsts kanceleju (VK) pašlaik vērtē nacionālās aviokompānijas airBaltic šefa un līdzīpašnieka Bertolta Flika darbību valstij daļēji piederošajā aviokompānijā. Pieļaujams, ka par B. Flika darbību likumību varētu tapt iesniegums tiesībsargājošajām iestādēm. Valdības nolīgtais konsultants Prudentia gatavo potenciālos scenārijus valsts turpmākajai rīcībai ar airBaltic, kas paredz vai nu pilnībā pārņemt kontroli kompānijā, vai piedalīties tās glābšanā kopā ar airBaltic privāto akcionāru BAS. Abi scenāriji prasīs ievērojamus ieguldījumus no valsts maka, abos paredzēta B. Flika nomaiņa.

B. Flika nomaiņa saskaņā ar akcionāru līgumu ir iespējama, tikai pusēm vienojoties, proti, ja pašam B. Flikam daļēji piederošais BAS piekrīt airBaltic stūri uzticēt citam vadītājam. B. Fliks iepriekš teica, ka pie sava krēsla neturēšoties.

«Biznesa plāns, ko Flika kungs pērn valdībā prezentēja, ir ticis realizēts kardināli citādi. Un to nevar norakstīt tikai uz ārējiem apstākļiem,» atzīst A. Matīss. Pretēji B. Flika pērn valdībā solītajai peļņai, aviokompānija pērn piedzīvojusi aptuveni 34 miljonu latu zaudējumus, tai steidzami jāpalielina pamatkapitāls. Atbildot uz jautājumu, vai B. Flika darbībā ir konstatētas arī tādas darbības, kas vērtējamas kā valsts interešu neievērošana, A. Matīss teica: «Ir atsevišķas lietas, un par tām mēs tuvākajā laikā informēsim tiesībsargājošās iestādes.» Galvenokārt problēmas airBaltic saistītas ar pārāk optimistiskiem pieņēmumiem, degvielas cenu pieaugumu, nelielu pamatkapitālu un pārāk mazām investīcijām attīstībā (piemēram, laikus nav nomainītas neefektīvās Fokker50 lidmašīnas).

Saistītie raksti

Reklāma