Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Īsi pirms Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta (ĪUMSILS) likvidēšanas, ministram Oskaram Kastēnam un sekretariāta vadītājam Jurim Asarim pirkti iPhone 3G telefoni un Apple datori.

Lai pilnvērtīgi varētu izmantot iegādātos telefonus kā e-pasta pārlūku, 24. oktobri. tika iegādāti divi datori Apple Imac Mb323zh un programmas iWork-08 (MAC) par kopējo summu Ls 1 500, lai gan valsts pārvaldē netiek izmantota programmatūra MAC, bet gan Windows. Jau pērn 24 datori (ar pamatlīdzekļu pieņemšanas un nodošanas aktu) tika nodoti lietošanā sekretariāta vadītājam un ministram, taču 15. decembrī inventarizācijas laikā tika konstatēts, ka datori nav izņemti no iepakojuma un faktiski netiek lietoti.

19.decembrī iepriekš minētie mazcenas mobilie telefoni iPhone 3G tika norakstīti. Tā kā tālruņi tika iegādāti kā mazcenas telefoni, saistības līguma laušanas gadījumā ir 728 lati, tādēļ telefoni ar visām saistībām par mobilo sakaru pakalpojumiem bez atlīdzības tika nodoti ministram un sekretariāta vadītājam.

Šonedēļ kāda privātpersona vērsusies prokuratūrā ar lūgumu saukt pie atbildības likvidētā Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta bijušās amatpersonas par iPhone 3 G un Apple datoru iepirkšanu īsi pirms sekretariāta likvidācijas.

Par to Db informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretārs Andrejs Vasks.

iPhone Sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta amatpersonām tika nopirkti jau 2008. gada septembrī, savukārt pērnā gada 24. oktobrī, tikai piecas dienas pirms Ministru kabineta lēmuma par sekretariāta reorganizāciju, tika iegādāti arī divi Apple datori, kuru pirkšana tika pamatota ar to, ka šādi datori nepieciešami, lai varētu pilnvērtīgi izmantot iPhone 3 G e-pasta pārlūku.

2008. gada 19. decembrī nopirktie iPhone tika norakstīti un bez atlīdzības nodoti O. Kastēnam un J. Asarim. Savukārt par valsts naudu nopirktie Apple datori pēc to nopirkšanas vispār nebija lietoti – 15. decembrī notikušajā inventarizācijā tika konstatēts, ka tie pat nav izņemti no iepakojuma.

Pirmajā Saeimas ziemas sesijas plenārsēdē atjaunots Saeimas deputāta mandāts Oskaram Kastēnam, kurš parlamentā ievēlēts no Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa saraksta.

O. Kastēns ieņēma īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās ministra amatu Ivara Godmaņa valdībā, bet no 1. janvāra sekretariāta darbība ir pārtraukta un tā funkcijas pārņēmusi Bērnu un ģimenes lietu ministrija, kas tagad pārdēvētā par Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministriju.

Līdz ar Saeimas deputāta mandāta atjaunošanu O. Kastēnam, deputāta mandātu zaudējis Jānis Šmits, kurš ieņēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja amatu.

Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām visvairāk iztērējusi Tautas partija, liecina Db veikta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam partiju iesniegto deklarāciju izpēte.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēl gaida deklarācijas, kas nosūtītas pa pastu, tādēļ visu partiju tēriņi pagaidām nav zināmi, piemēram, šobrīd nav pieejamas ziņas par partiju LPP/LC. Deklarācijas par priekšvēlēšanu tēriņiem bija jāiesniedz līdz 6. jūlijam, bet tas var būt arī vēstules izsūtīšanas datums, norādīja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Apvienība TB/LNNK priekšvēlēšanu kampaņai izlietojusi 406.7 tūkstošus latu. Par reklāmas kampaņas sagatavošanu un plānošanu apvienība samaksājusi 26.99 tūkstošus latu, bet 346.3 tūkst. Ls izlietoti reklāmas izvietošanai, lielākoties (205.5 tūkst. Ls) komerciālajā TV.

Vairākām partijām (Latviešu partija, Sieviešu partija, Sporta partija) darbība izbeigta ar tiesas spriedumu. 11 politiskajām organizācijām (partijām), kuras neiesniedza dokumentus pārreģistrācijai un kuras uzskatāmas par darbību izbeigušām, ir pieteikušies kreditori, Db.lv informē Līga Brice Uzņēmumu reģistra Preses sekretāre.

Trīs politiskās organizācijas, kuras bija pieteiktas pārreģistrācijai, pēc pārreģistrācijas atlikšanas trūkumus dokumentos nenovērsa, tāpēc pēc trūkumu novēršanas termiņa izbeigšanās uzskatāmas par darbību izbeigušām. Tās ir Māras zeme, Apvienotā sociāldemokrātiskā labklājības partija un Politiskā patriotiskā apvienība Dzimtene.

Tādējādi saskaņā ar Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības 21. pantu Uzņēmumu reģistra valsts notārs ir pieņēmis lēmumu atteikt ierakstīt politiskās organizācijas (partijas) politisko partiju reģistrā.

Pašlaik politisko partiju reģistrā Uzņēmumu reģistrs reģistrējis 43 partijas un to apvienības (kopā). Atgādinām, ka 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā Politisko partiju likums un Politisko partiju likuma spēkā stāšanās kārtības likums. Uzņēmumu reģistrs sāka Politisko partiju reformu, kas paredzēja pārreģistrēties esošām politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām no politisko organizāciju (partiju) reģistra uz politisko partiju reģistru.

Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Dienas eksperiments veikts ar nolūku pārbaudīt laikraksta rīcībā esošo informāciju, ka O. Kastēna rīcība ne vienmēr sakrīt ar viņa pārstāvētās partijas uzsvērtajām ģimenes vērtībām.

Jāpiemin, ka O. Kastēnam ir sieva un divi bērni.

Pusotra mēneša garumā O. Kastēns žurnālistei nosūtījis vairāk nekā 40 īsziņas. Viņš skaidro, ka jau no paša sākuma esot visu zinājis, taču vēl pirms pāris nedēļām par to nekas neesot liecinājis, raksta pieminētā žurnāliste.

Viņa O. Kastēnam stādījās priekšā kā starptautisko attiecību studente vārdā Helēna, kura meklē darbu. Visu rakstu varat lasīt Diena.lv.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir cilvēks bez vājībām un pagātnes kļūdām. Viņai nav netikumu, nav aizdomīgu draugu un nepareizas politiskās pieredības. Viņa ir cilvēks, kuram nav, ko pārmest.

Inguna Sudraba tika piesaukta, meklējot Valsts prezidentu un premjeru. Daudzi uz viņu skatās kā uz jauno politisko mesiju. Tā dēvētā vienkāršā tauta viņai raksta atbalsta vēstules un uz ielas ķer aiz piedurknes, lai sasveicinātos. Tikmēr ierēdņi Ingunu Sudrabu aizmuguriski sauc par «dzelzs lēdiju», kurai neesot emociju.

«Man bija liels gods strādāt kopā ar Tautas partijas biedriem. Partija dzima no bezpartejiska premjera Andra Šķēles, kuram nācās izvest valsti no dziļas politiskās, ekonomiskās krīzes un Bankas Baltija bankrota. Toreiz Latvijai neviens nepiedāvāja aizdot naudu. Tā laika politiskā sistēma bija bezspēcīga šo krīzi pārvarēt. Šķēle paveica brīnumu,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis kādreizējais Tautas partijas vecbiedrs, šobrīd zemnieks un politikas konsultants Gundars Bērziņš.

«Par 1995.–1996. gada krīzes pārvarēšanu un valsts nostādīšanu uz ilgtermiņa strauja attīstības ceļa viņam pienākas atzinība visaugstākā valsts apbalvojuma formā,» viņš turpina.

«Tautas partija vienmēr bija oranža, stipra. Mīlēta un nemīlēta, bet redzama. Partijas beigām bija dažādi iemesli. Sabiedrības vairākums uzskatīja, ka 2008.–2009. gada krīzi izraisīja Tautas partija, jo tā bija varas partija. Tā oponentiem pārvērtās par galveno uzbrukuma mērķi. Mēģinot iet vieglāko ceļu, Tautas partija izvēlējās konformismu, izdabāšanu oponentiem un beigu posmā, kad manis partijā jau vairs nebija, tā kļuva par primitīvas, neizlēmīgas politikas partiju – par tādas politikas pārstāvi, pret kādu sākotnēji partija pati cīnījās. Taču mūsu partijai vienalga bija spilgts un skaists mūžs,» stāstījis Bērziņš.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Jaundibināta slavenību partija, kuras priekšsēdētājs ir Lietuvā pazīstams humora raidījumu vadītājs, varētu iekļūt Lietuvas Seimā.

Tautas Atdzimšanas partija (Tautos prisikėlimo partija) partija dibināta pirms pusgada, un radusies sašutumā par politiķu nejēdzīgajiem lēmumiem un sajūtā, ka valsts attīstība virzās nepieņemamā virzienā, vēsta vissnotiek.lv. Toreiz reti kurš uztvēris jauno politisko spēku nopietni, jo partijas priekšsēdētājs ir viens no populārākajiem Lietuvas ekrānu varoņiem - televīzijas šovu, koncertu un humora raidījumu vadītājs Arūns Vaļinsks (Arūnas Valinskas).

Tauta jauno politisko spēku iesaukusi par šovmeņu partiju, jo tās biedru vidū iekļauti arī populāri sportisti, aktieri, žurnālisti, popmūzikas un TV zvaigznes un citas slavenības. Konkurenti Tautas Atdzimšanas partiju pamanījuši brīdī, kad tā iesniedza kandidātu sarakstu Seima vēlēšanām, taču arī tad ziņas par partijas aktivitātēm neviens nopietni nav uztvēris. Liels bijis valdošo politisko partiju pārsteigums, kad publiskoti kārtējie partiju reitingi, kas liecināja - ja vēlēšanas notiktu šodien, parlamentā iekļūtu arī Tautas Atdzimšanas partija, kurai nav nopietnas programmas. Uz jautājumu par ekonomiskās krīzes mīkstināšanas iespējām, partijas līderis A. Vaļinsks atbild ar pretjautājumu: «Bet kā var cīnīties ar nelaimīgu mīlestību? Labākās zāles abos gadījumos ir laiks. Mums šis laiks jāizdzīvo ar iespējami mazākiem zaudējumiem.»

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Latvijā radītās dizaina zeķes velosipēdiem iekaro ASV un Kanādas tirgu, inovatīvo produktu pamanījis un aprakstījis arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, pastāstīja VeloSock izveidotājs Oskars Mickevičs.

Kreatīvais produkts ir funkcionāls izstrādājums, kas paredzēts, lai izvairītos no smilšu, dubļu u.c. netīrumu ienešanas telpā pēc brauciena. Tieši šī iemesla dēļ Oskaram radās ideja izstrādāt velozeķi, kas pilnībā mainīja Mickevičs un viņa biznesa partnera Gvido Bajāra ikdienu.

Mickevičs stāsta, ka Velo Sock dizaina paraugs Eiropas Savienībā ir reģistrēts jau gadu, savukārt Amerikā reģistrācija ir finiša taisnē.

Produkts tiek ražots Latvijā. «Ražošanas jaudas nav ierobežotas, šūšanas cehu ārpakalpojami ir pieejami un ar to nav problēmu,» stāsta Mickevičs.

Velozeķe ir izgatavota no elastīga materiāla, kas nodrošina zeķes uzvilkšanu velosipēdiem garumā no 1,6 līdz 2 metriem. Velozeķi var viegli uzvilkt uz velosipēda, paceļot priekšējo riteni un uzvelkot to visā garumā.

Ventspils novada alus darītavas Užavas alus (iepriekš Zaksi) līdz šim vienīgais īpašnieks un valdes loceklis Uldis Pumpurs ir nodevis 99% uzņēmuma kapitāldaļu savam dēlam Oskaram Pumpuram.

Uldis Pumpurs aģentūrai LETA apstiprināja, ka daļu kapitāldaļu nodevis savam dēlam, lai dēls nākotnē turpinātu viņa iesākto. «Redzu, ka dēlam ir interese, un vēlos, lai viņš vairāk pievēršas uzņēmējdarbībai. Zelta «akcija» joprojām pieder man,» sacīja Uldis Pumpurs, piebilstot, ka tādējādi joprojām kontrolē uzņēmumā notiekošo. Uldis Pumpurs paliek arī vienīgais Užavas alus valdes loceklis.

Pumpurs piebilda, ka līdz ar kapitāldaļu nodošanu dēlam vēlas ievirzīt atvasi uzņēmējdarbībā, kā arī radināt dēlu pie atbildības, sākotnēji pārraugot jaunā kapitāldaļu līdzīpašnieka darbību. «Tā ir dzīves skola, jo, kā zināms, dzīvē viss 100% nenotiek tā, kā māca skolā. Vēlos, lai dēls būtu pieredzējis arī praktiskā ziņā,» sacīja Pumpurs.

Liepājas tiesa piemērojusi 250 latu lielu naudas sodu a/s UPB valdes priekšsēdētājam Uldim Pīlēnam par tiesu izpildītāja rīkojumu nepildīšanu - atteikšanos akcionāru reģistrā ierakstīt aizlieguma zīmi viceprezidenta un holdinga līdzīpašnieka Oskara Mora 564 a/s UPB akcijām.

Eriks Hjorts, viens no a/s UPB sākotnējiem investoriem, vērsās tiesā pret Oskaru Moru, lai piedzītu no Oskara Mora 249 tūkstošu latu lielu parādu, kas radies, iegādājoties akcijas no Erika Hjorta, taču nenorēķinoties par tām. Lai gan Oskars Mors iegādātās akcijas pārreģistrējis uz sava vārda uzreiz pēc pirkuma līguma noslēgšanas, tomēr pielīgto samaksu nav veicis. Turklāt, norāda E. Hjorts, tikai dažas dienas pēc maksājuma termiņa nokavēšanas Oskars Mors noslēdzis laulības līgumu, nodibinot mantas šķirtību, kā arī strīda laikā deklarējis dzīvesvietu Mārupē, lūdzot civillietu par parāda piedziņu nodot izskatīt Rīgas apgabaltiesai.

Apzinoties to, cik maz pietrūkst, lai nonāktu pie kārotās varas, Saskaņas centrs (SC) jau sācis strādāt pie sava tēla un netieši atzinis okupācijas faktu. Kuluāros klīst baumas, ka ar to vien nepietiks un SC varētu būt jāatsakās arī no sadarbības ar radikālākajiem kreisā flanga pārstāvjiem Latvijas Sociālistiskās partijas.

Šāda scenārija praktiskais izpildījums var izrādīties visnotaļ formāls, jo partijas, kas darbojas apvienības SC ietvaros, ir pārāk cieši savijušās gan pašvaldību, gan parlamentārajā darbībā, norāda laikraksts Neatkarīgā.

Tas raksta, ka vēsturiski SC pamatā atrodas piecas organizācijas, t. i., Daugavpils pilsētas partija (priekšsēdētājs Vitālijs Azarevičs), Tautas saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs), partija Jaunais centrs (priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs), Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks), kā arī Sociāldemokrātiskā partija (priekšsēdētājs Egīls Rutkovskis). Šogad tika pabeigta četru organizāciju saplūšana vienotā sociāldemokrātiskajā partijā Saskaņa (SDPS), un šobrīd Saskaņas centra bloka ietvaros darbojas tikai divas organizācijas, t. i., SDPS un Latvijas Sociālistiskā partija (LSP).

Neskatoties uz ievērojamu vēlētāju atbalsta samazinājumu kanclerei Angelai Merkelei Vācijas Bundestāga vēlēšanās, Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) nesaskata būtiskas izmaiņas Vācijas un Baltijas valstu nākotnes sadarbībā, kā arī uzskata, ka Vācijas loma Eiropā paliks nemainīga.

Florians Šrēders (Florian Schröder), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras izpilddirektors, pauž: «Merkeles Kristīgo demokrātu partija paliek lielākais politiskais spēks valstī. Arī tad, ja koalīcija tiks veidota ar tādiem jaunajiem partneriem kā liberāļiem un zaļajiem, ekonomikas un ārpolitikas darbības virziens nemainīsies. Iespējams, ka daži jautājumi tiks atrisināti pat ātrāk.» Šrēders pieļauj, ka Vācija turpinās īstenot savu uz Eiropu virzīto kursu un turpinās sadarbību ar partnervalstīm.

Kopumā AHK vēlēšanu rezultātus vērtē kā līdzšinējās vadošās partijas varas mazināšanos. Šrēders: «Ņemot vērā milzīgos izaicinājumus, ar kuriem nācās saskarties pagājušajos gados – eiro krīze, bēgļu vilnis un terorisma draudi – Vāciju, salīdzinot ar citām valstīm, nemainīgi var uzskatīt par stabilitātes un kontinuitātes garantu.»

Pašvaldību vēlēšanās kopumā visvairāk deputātu tika ievēlēts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sarakstiem, otrajā vietā ir Vienotība, bet trešajā - nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, no kuras pavisam nedaudz atpaliek politiskā apvienība Saskaņas centrs.

ZZS pēc vēlēšanām pašvaldībās pārstāvēs 369 deputāti, informēja ZZS. Salīdzinot ar iepriekšējām - 2009.gada - pašvaldību vēlēšanām, šogad ZZS spējusi palielināt savu pārstāvniecību visos Latvijas reģionos. 2009.gadā Latvijas novadu un pilsētu domēs ievēlēja 346 ZZS pārstāvjus.

No 110 novadiem un deviņām republikas pilsētām 21 pašvaldībā ZZS ieguvis absolūto balsu vairākumu, 37 pašvaldībās ZZS saraksti ieguvuši no 20% līdz 50% lielu atbalstu, savukārt 35 pašvaldībās iedzīvotāju atbalsts bijis 5% līdz 20% robežās.

Otrajā vietā ierindojas Vienotība, kuru 66 pašvaldībās pārstāvēs 203 deputāti. Visvairāk deputātu no Vienotības tika ievēlēts Vidzemē - 111 deputāti 33 pašvaldībās, Zemgalē Vienotību pārstāvēs 47 deputāti 15 pašvaldībās, Kurzemē 12 pašvaldībās ievēlēti 29 šīs partijas deputāti, bet Latgalē - septiņi deputāti piecās pašvaldībās, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Cīnoties par iedzīvotāju tiesībām savām vajadzībām brīvi kopēt mūzikas un citus failus, Zviedrijā Eiropas Savienības parlamenta vēlēšanās startēs Zviedrijas Pirātu partija, vēsta wired.com.

«Ja politiķi vēlas panākt, lai cilvēki nedalītos ar failiem, viņiem visu laiku vajadzēs palielināt savas spējas novērot cilvēku darbības internetā. Ir nepieciešams reformēt autortiesību likumus, lai panāktu, ka tiek saglabātas cilvēku tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību,» teicis viens no partijas aktīvistiem Kristians Engstroms.

2006.gadā dibinātā Pirātu partija jau toreiz ar līdzīgiem saukļiem centās iekļūt Zviedrijas parlamentā, taču, neraugoties uz vērā ņemamo Zviedrijas jaunatnes atbalstu, tā nespēja savākt nepieciešamo balsu skaitu.

Tomēr K. Engstroms ir optimistiski noskaņots un uzskata, ka laiki ir mainījušies, jo aizvien lielāka sabiedrības daļa izrāda neapmierinātību par drakoniskajiem autortiesības aizsargājošajiem likumiem. Turklāt papildus uzmanību autortiesību jautājumiem pievērsa arī nesen Stokholmā notikusī tiesa pret The Pirat Bay. Turklāt Pirātu partija ar saviem 12 tūkstošiem biedru nu ir kļuvusi lielāka nekā stabili Zviedrijas politikā nostiprinājušās Zviedrijas Kreisā un Zviedrijas Zaļā partija, bet partijas jauniešu organizācija Jaunie Pirāti ir otrā lielākā jauniešu politiskā organizācija valstī.