Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) robežšķērsošanas vietas “Terehova”, modernizācijas ietvaros Ludzas novada būvvaldē nodevusi ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēku, kas izbūvēta ar Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansiālu atbalstu.

Robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības 1. posma būvdarbus plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam un tie būtiski uzlabos robežas šķērsošanas ērtumu un ātrumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.

“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.

Šā gada 10.maijā uzsākta kravu skenēšana robežšķērsošanas vietā (RŠV) Terehova, kur VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izbūvējuši kravu kontroles rentgena iekārtu, informē VNĪ.

RŠV Terehova ir lielākā uz autoceļiem esošā robežšķērsošanas vieta ar Krievijas Federāciju. Saskaņā ar Valsts robežsardzes sniegtajiem datiem, 2016.gadā caur RŠV Terehova iebrauca un izbrauca 478 709 transportlīdzekļi. VNĪ izbūvētā kravu kontroles rentgena iekārta palīdzēs kontroles dienestiem cīņā ar kontrabandu. Kopējās kravu kontroles rentgena iekārtas izmaksas RŠV Terehova sasniedza vairāk nekā 2,25 miljonus eiro bez PVN.

VNĪ informē, ka ņemot vērā RŠV Terehova (virziens uz Maskavu) svarīgumu un esošās infrastruktūras lielo nolietojumu, 2018.-2019.gadā plānots turpināt šīs robežšķērsošanas vietas modernizāciju. Jau 2017.gada 11.aprīlī VNĪ noslēdza līgumu ar SIA REM PRO par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību RŠV Terehova modernizācijas darbu 1.etapam.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) plāno būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos, no kuriem vērienīgākie darbi paredzēti robežšķērsošanas vietas (RŠV) Terehova - Burački attīstībā, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

RŠV «Terehova – Burački» attīstības pirmajā posmā kopējais ieguldījumu apjoms būs 6,72 miljoni eiro. No tiem 3,58 miljoni eiro ir Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansējums, kas tiek saņemta no ES fondiem, kas oktobra beigās tika apstiprināti Eiropas Komisijā, savukārt 3,14 miljoni eiro ir valsts budžeta finansējums.

Neimanis uzsver, ka Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un attīstīšana ir svarīgs VNĪ darbības virziens. Plānotie uzlabojumi nodrošinās efektīvāku Eiropas robežas ekonomisko aizsardzību un padarītu objektus drošākus, modernākus un ērtākus darbiniekiem un klientiem.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» noslēgusi būvdarbu līgumu ar iepirkuma uzvarētāju SIA «Monum» par Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas «Terehova» pārbūvi un modernizāciju, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Būvdarbu līguma cena ir aptuveni 6 miljoni eiro. Tāpat pērnā gada nogalē jau tika parakstīts līgums ar SIA «IslienaV» par būvuzraudzību par līgumcenu 129 335,70 EUR bez PVN.

«Projekta gaitā vairākās kārtās veiksim noslogotākā Latvijas – Krievijas robežpunkta daļēju pārbūvi, padarot pārbaužu veikšanu efektīvāku un ātrāku, kā arī uzlabojot iespējas muitniekiem un robežsargiem nosargāt valsts robežu, mazinot akcīzes preču kontrabandu un novēršot riskus drošībai. Esam gatavi uzsākt būvniecības darbus mēneša laikā no brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas vadošā iestāde noslēgs finansēšanas līgumu par projekta ieviešanu. Saskaņā ar VARAM iepriekš pausto tas varētu būt šā gada martā, līdz ar to būvdarbus plānojam uzsākt šī gada aprīlī,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

Šorīt pie muitas kontroles punkta (MKP) Terehova rindā gaidīja 1 240 kravas automašīnas, savukārt pie Grebņevas MKP rindā gaidīja 430 kravas automašīnas. Paredzamais gaidīšanas ilgums uz robežas Terehovā 76 stundas, Grebņevā 43 stundas, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Šonedēļ kravas automašīnu rindas uz Latvijas - Krievijas robežas šogad sasniegušas absolūtos rekordus. Jau pirmdien, 13. augustā, uz robežas gaidīja rekordliels kravas automašīnu skaits (1 300 Terehova, 480 Grebņeva). Līdz 15. augustam rindas tikai turpināja augt, sasniedzot pat 1350 automašīnas Terehovā un 490 Grebņevā.

Tikai ceturtdien, 16. augustā, vērojams neliels rindu samazinājums 1 240 automašīnas Terehovā un 430 Grebņevā.

Lai realizētu valsts autoceļa posma Ludza - Nirza rekonstrukcijas projektu, Satiksmes ministrija plāno pirkt 22 zemes vienības, kuru kopējā platība ir 9,42 hektāri.

Zemes īpašumu iegādi par 65,6 tūkstošiem latu paredz otrdien, 16. decembrī, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta rīkojumu projekti „Par zemes vienību pirkšanu valsts autoceļa E22 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza - Nirza rekonstrukcijai projekta īstenošanai”.

Tāpat valdības sēdes laikā tika apstiprināts arī rīkojuma projekts, kas paredz vēl trīs zemes vienību iegādi 1,2 hektāru platībā autoceļa posma Ploski – Terehova projekta īstenošanai par summu 11,2 tūkstoši latu.

Zemes īpašumus nepieciešams iegādāties, lai varētu izbūvēt valsts autoceļa posmus, kas kļuvuši par ļoti būtiska infrastruktūras projekta sastāvdaļu austrumu virzienā. 17,8 km garā ceļa posma Ludza – Nirza rekonstrukciju plānots uzsākt nākamā gada pirmajā pusē, un pēc šī posma nodošanas ekspluatācijai uzsāksies arī pēdējā autoceļa posma Ploski – Terehova rekonstrukcija.

Valsts autoceļa E22 posma Ludza – Terehova rekonstrukcijai Satiksmes ministrija atsavinās zemes vienības Ludzas novada Nirzas pagastā un Zilupes novada Zaļesjes pagastā, jo īpašnieks nav labprātīgi piekritis zemi pārdot.

Zemes īpašumu piespiedu atsavināšanu par 20.9 tūkstošiem latu paredz otrdien, 27. oktobrī, Ministru kabineta sēdē atbalstītais likumprojekts par nekustamo īpašumu atsavināšanu valsts autoceļa Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma Ludza – Terehova rekonstrukcijas vajadzībām.

Piespiedu atsavināšana nepieciešama, jo īpašnieks pēc ilgstošām sarunām nepiekrita pārdot zemi par tirgus vērtību, ko noteica sertificēti nekustamā īpašuma vērtētāji. Speciālisti izvērtējuši, ka šajā situācijā sabiedrības ieguvums ir lielāks nekā indivīda interesēm nodarītais kaitējums. Nekustamie īpašumi vajadzīgi īpašu publisku mērķu sasniegšanai, turklāt nākotnē ceļš no Rēzeknes līdz Krievijas robežai būs galvenais ceļš Maskavas virzienā.

Aizvadītajā nedēļā Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniekiem, turpinot veikt operatīvās un izmeklēšanas darbības, aizturējuši vēl divus noziedzīgas grupas dalībniekus, kuri ir saistīti ar kontrabandas preču nelikumīgu pārvietošanu caur RKP Terehova, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un kukuļņemšanu, informēja Valsts policija.

Šā gada 6.novembrī Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) ONAP darbinieki sadarbībā ar KNAB darbiniekiem, operatīvo pasākumu rezultātā, aizturēja bijušo Valsts Robežsardzes RKP Terehova robežsargu, kurš organizēja kravas automašīnu robežšķērsošanu ārpus rindas, par to saņemot samaksu, un Ludzas rajona policijas pārvaldes (RPP) Ceļu policijas inspektoru, kurš informēja noziedzīgās grupas dalībniekus par gaidāmajām pārbaudēm RKP Terehova teritorijā.

Abiem aizturētajiem vīriešiem policija piemēroja ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus.

Jau iepriekš tika ziņots, ka 2007.gada 30.oktobrī ONAP darbinieki sadarbībā ar KNAB darbiniekiem, aizturēja 13 personas saistībā ar kontrabandu, kukuļošanu, kukuļņemšanu un amatpersonu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu RKP Terehova. Vairāku sankcionētu kratīšanu laikā aizturēto dzīvesvietās policijas darbinieki atrada un atsavināja aptuveni 800 000 eiro skaidrā naudā.

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Lai ari sarunās, kas notika pēc ekonomikas ministra Arta Kampara aicinājuma starp uzņēmuma valdi un Swedbank pārstāvi Ansi Grasmani tika panākta mutiska vienošanās par turpmāko situācijas risināšanas plānu un sadarbības modeli, tomēr banka turpinot bloķēt uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu un ražošanas procesu, uzsver Saga Group Juridiskā dienesta juriste Daina Drela.

Viņa skaidro, ka mutiska vienošanās paredzēja novērst bankas pieļauto prettiesisko rīcību uzņēmumu rūpnīcās Tukumā un Mālpilī. Diemžēl Saga Group nācies konstatēt, ka, neskatoties uz 22.09.09. norunāto vienošanos, bankas pozīcija palikusi izvairīga un nekonstruktīva, turpinot izvirzīt iepriekš neatrunātas un formālas prasības, attiecīgi turpinot bloķēt uzņēmumu saimnieciskās darbības veikšanu un ražošanas procesu, kā arī neatceļot prettiesiski uzlikto fizisko apsardzi un bloķējot izejvielu piegādes uzņēmumiem un preču piegādi klientiem, joprojām neuzrādot likumisku pamatojumu. Bankas pārstāvji un valde, aizbildinoties ar formalitātēm, kavē paziņojumu par konkrētu jautājumu risinājumu termiņu, skaidro D. Drela.

Latvijai būtu nepieciešami 90 miljoni eiro gadā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai, secināts starptautiskās auditorkompānijas "Price Waterhouse Coopers" veiktajā pētījumā.

Kompānija ir veikusi pētījumu par Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gada gala ietekmes izvērtējumu.

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē skaidroja, ka pētījuma rezultātā iegūti četri iespējamie rīcības scenāriji attiecībā uz satiksmes drošību. A jeb nulles scenārijs, kurā nekādi papildu pasākumi nav paredzēti. B jeb minimālais scenārijs - bez finansējuma, C jeb optimālais un D jeb maksimālais, kas paredz plašu plānu ar finansēm.

Auditorkompānijas pārstāvis Egils Trumpe skaidroja, ka pētījums veikts šā gada otrajā ceturksnī un pētījumā īstenošanā izmantota pieeja "Droša sistēma", proti, droša vide, drošs transportlīdzeklis un drošs satiksmes dalībnieks.

Satiksmes intensitāte Rīgā pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi un turpina paaugstināties, bet Rīgas domes Satiksmes departaments atzīst -esošā ielu tīkla caurlaides spējas ir gandrīz izsmeltas. Šogad plānota vikne pasākumu satiksmes plūsmas atvieglošanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta komiteja ir saņēmusi Satiksmes departamenta ziņojumu par 2007. gadā paredzētajiem darbiem satiksmes plūsmas uzlabošanai, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas dome.

Lai atvieglotu satiksmes plūsmu Rīgā, paralēli ilgtermiņa darbiem (satiksmes pārvadu, divu līmeņu šķērsojumu un centra apvedceļu projektu realizācijas) Satiksmes departaments 2006. gadā ir sācis īstenot darba plānu satiksmes organizācijas pilnveidošanai.

Šogad tiks uzsākta Brīvības gatves un Juglas ielas divu līmeņu šķērsojuma izbūve un Austrumu maģistrāles posma Gaujas iela - Meža prospekts izbūve. Tiks veikta A. Deglava ielas rekonstrukcija posmā no Baltinavas ielas līdz Lubānas ielai. Tāpat par pašvaldības finansējumu tiks uzsākta divu līmeņu šķērsojuma izbūve pār sliežu ceļiem Rīga-Skulte. Papildus tam tiks veikta ielu rekonstrukcija 18 ielu posmos. Sabiedriskā transporta kustības uzlabošanai šogad ir paredzēts ierīkot sabiedriskā transporta joslas līdzšinējo stāvvietu vietā Kalpaka bulvārī, posmā no Brīvības ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai; Raiņa bulvārī līdzšinējo stāvvietu vietā, kā arī 13. Janvāra ielas posmā no 11.Novembra krastmalas līdz Gogoļa ielai.

Rīgas satiksmes būvniecības investīciju plāna īstenošanā jau tuvāko trīs gadu laikā jāiegulda vismaz 323 milj. Ls. Tomēr arī tas vēl negarantēs problēmu atrisināšanu. Rīgas vicemērs Jānis Birks (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), kurš jau tuvākajā laikā varētu nomainīt Aivaru Aksenoku (Jaunais laiks) Rīgas domes priekšsēdētāja amatā, situāciju tēlaini salīdzina ar strauji augošu organismu, kura artērijas, proti, ceļi nespēj nodrošināt tā normālu funkcionēšanu.

Sastrēgumi būs

Satiksmes sistēmas sakārtošana Rīgā ir ilgtermiņa projekts, turklāt ļoti dārgs projekts, bet nule kā pabeigtais satiksmes būvniecības investīciju plāns 2007.-2009. gadam iezīmē atsevišķus tā dēvēto mazo un lielo satiksmes loku posmus. J. Birks neslēpj, ka satiksmes būvniecības investīciju projektu īstenošanas gaitā autovadītājiem nāksies samierināties ar neērtībām: "Sastrēgumi būs un tie kļūs vēl lielāki." Tā, piemēram, satiksmes sarežģījumus galvaspilsētā radīs Dienvidu tilta 2. kārtas realizācija.Tālākā nākotnē Rīgas centrā iecerēts uzbūvēt vēl vienu tiltu, proti, Zemgales tiltu, kas atrastos līdzās Dzelzceļa tiltam. Projekts varētu tikt īstenots, izmantojot vecā Zemgales tilta balstus un pēc tā pabeigšanas jaunais tilts savienotu 13. janvāra ielu ar Daugavas kreiso krastu. Db jau vairākkārt (piem., 06.04.2006.) vēstījis, ka satiksmes problēmu iespējamo īstenojumu Rīgas domnieki saredz vairāku jaunu Daugavas šķērsojuma vietu, piemēram, Ziemeļu tuneļa, Piejūras maģistrāles un vēl vairāku citu tiltu būvniecībā, tomēr, pēc speciālistu domām, prioritāte ir tieši Dienvidu tilta pabeigšana un Ziemeļu tilta vai tuneļa projektu īstenošana.J. Birks uzsver, ka satiksmes problēmas galvaspilsētā var atrisināt tikai ilgtermiņā izvērtējot pilsētas attīstības perspektīvas, tādēļ domes nākotnes vīzijas jau tagad ietver virkni ļoti dārgu un laikietilpīgu projektu, piemēram, Austrumu un tālākā perspektīvā arī Rietumu maģistrāles izbūvi.

Pēc saskaņošanas procedūras Eiropas Komisija (EK) ir apstiprinājusi divus Latvijas lielos Kohēzijas fonda satiksmes projekta pieteikumus – «Autoceļa E22 posma Ludza – Terehova būvniecība» un «Autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži) – Koknese būvniecība».

Projektu kopējās izmaksas ir 152,9 milj. Ls, no tiem 24,5 milj. Ls jeb 16% ir plānotais valsts budžeta finansējums un 129,4 milj. Ls – ES līdzfinansējums no Kohēzijas fonda.

Projektu ietvaros plānots izbūvēt un rekonstruēt Eiropas mēroga transporta tīklu, kas uzlabotu piekļuvi ES valstu rajoniem un veidotu globālu transporta sistēmu autoceļa divus posmus vairāk nekā 100 kilometru garumā.

Izbūvētos autoceļa E22 posmus iekļaus valsts galveno autoceļu tīklā un Rietumu – Austrumu koridorā. Jauno autoceļu galvenokārt izmantos tranzīta satiksme, dodoties virzienā uz Maskavu. Tādējādi tikšot mazinātas autotransporta izmaksas, vides piesārņojums un troksnis iedzīvotājiem gar esošo autoceļu A12.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.

Autoceļa E22 posma Ludza – Terehova posma būvei paredzēts piešķirt papildu finansējumu 4,64 miljonu latu apmērā, nolemts pirmdien Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē.

Sadārdzinājums Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansētajā projektā radies pieaugošo būvniecības izmaksu dēļ – cenas galvenokārt augušas naftas produktiem un citiem izejmateriāliem, informē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Kopējais pieejamais KF un valsts budžeta līdzfinansējuma apmērs projekta attiecināmajām izmaksām ir 71,47 milj. eiro jeb 50,22 miljoni Ls.

KF projekta iesnieguma grozījumi par papildus nepieciešamo finansējuma piešķiršanu tika iesniegti Eiropas Komisijai, taču tā neatbalstīja iesniegtos projekta grozījumu priekšlikumus par projekta finansējuma palielināšanu, vienlaikus nepalielinot projekta ietvaros sasniedzamos rādītājus, tādēļ papildus radušās izmaksas 4,64 milj. Ls apmērā jāfinansē no valsts budžeta. Lai risinātu situāciju, SM rosināja vienlaikus ar projekta īstenošanas pabeigšanai nepieciešamo finansējuma apjomu - 4,64 milj. Ls - samazināt aktivitātes «TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi» virssaistības, un minēto finansējumu 4,64 milj. Ls apmērā novirzīt projekta «Autoceļa E22 posma Ludza - Terehova būvniecība» neattiecināmo izdevumu segšanai.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Plānots, ka autoceļiem pieejamais finansējums šogad sasniegs 270 miljonus latu.

Līdz ar to šajā un nākamajā gadā plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 km noasfaltētu ceļu, sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pagājušajā gadā valsts un pašvaldību autoceļiem bija pieejami ap 150 milj. Ls: no Eiropas Savienības struktūrfondiem – 56,6 milj. Ls, no valsts budžeta – 93,6.

Ministrs uzsvēra, ka ceļiem paredzēto resursu palielināšana ir iespējama, galvenokārt pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļu piesaistei Latvijas ceļu infrastruktūras sakārtošanai.

«Mūsu darba plānā ir gan lieli rekonstrukcijas projekti, gan ceļu un ielu seguma atjaunošana, lai uzlabotu braukšanas apstākļu kvalitāti,» uzsvēra Augulis. Ministrs akcentēja, ka šogad ir padomāts ne tikai par valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī pašvaldību ielām un ceļiem. Ir būtiski plāni satiksmes drošības palielināšanai – Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi 54 projektus satiksmes drošības uzlabošanai 40 Latvijas novados un 8 projektus Rīgā.

30.janvārī Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par 20 EUR kukuļa došanu, ko veica kāds Vācijas pilsonis, Finanšu policijas pārvaldes amatpersonai.

(Video skatieties raksta beigās.)

Šī gada 30.janvārī VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki, veicot operatīvos pasākumus, muitas kontroles punktā (MKP) Terehova, konstatēja, ka kravas mikroautobuss Mercedes Benz ar Vācijas numura zīmēm, neievērojot rindas kārtību, apbrauca pirms MKP Terehova radušos kravas automašīnu rindu un apstājās tiešā muitas kontroles zonas tuvumā.

Kravas mikroautobusa vadītājs, Vācijas pilsonis, uzsācis sarunu ar VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieku, kurš tobrīd atradās trafaretā VID dienesta transporta līdzeklī. Vācijas pilsonis piedāvāja VID Finanšu policijas amatpersonai kukuli 20 EUR apmērā, lai VID Finanšu policijas pārvaldes darbinieki nodrošinātu netraucētu un tūlītēju kravas mikroautobusa iebraukšanu bez rindas MKP Terehova muitas zonā.