Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Latvijas lidsabiedrība «airBaltic» ceturtdienas reiss BT691 no Rīgas uz Parīzi atgriezās lidostā «Rīga» pēc pasažiera drošības apsvērumu dēļ, aģentūrai LETA paskaidroja «airBaltic» pārstāve Alise Briede.

Galvenais iemesls pārtraukt reisu uz Parīzi bijis drošības apsvērumi, saskaņā ar kuriem lidmašīna nedrīkst sākt lidojumu, ja tajā atrodas bagāža, kuras īpašnieks nav identificēts.

Briede norādīja, ka iekāpšanas laikā tika sajaukti divi tranzīta pasažieri, kuri abi plānoja doties tālāk uz Parīzi, bet kavēja reisu. Lidmašīnā tika ielaists viens no tranzīta pasažieriem, kuru kļūdas dēļ sajauca ar otru pasažieri, kurš bija aizkavējies. Pasažieris, kurš tika ielaists lidmašīnā bijis bez iepriekš nodotas bagāžas. Savukārt pasažieris, kurš bija nokavējis reisu, bija iepriekš nodevis bagāžu. Cilvēciskas kļūdas dēļ «airBaltic» darbinieki lidmašīnā ielaisto tranzīta pasažieri bija dokumentējuši kā iepriekš nodotās bagāžas īpašnieku, kamēr tās īstais īpašnieks vēl nemaz nebija ticis līdz iekāpšanai lidmašīnā.

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Šī gada martā Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji veica iepriekš nepaziņotu pārbaudi Latvijas Dzelzceļā. EK pārstāvjus Latvijā pavadīja Konkurences padomes darbinieki. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pārbaude visās Baltijas valstīs tika veikta saistībā ar konkurences noteikumu ievērošanu dzelzceļa kravas pārvadājumu un saistītajās nozarēs, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu.

Lai arī Latvijā šāda veida pārbaudes EK ir veikusi reti, citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmumos tās notiek regulāri. Piemēram, 2010.gadā EK apstiprināja pārbaudes četrās nozarēs. Šogad, papildus jau minētajai pārbaudei Latvijas Dzelzceļā, EK citviet Eiropā ir veikusi pārbaudes kravas automašīnu industrijā, elektronisko (digitālo) grāmatu publicēšanas nozarē, kā arī pārbaudi uzņēmumā Deutsch Bahn Energie (vienīgais uzņēmums Vācijā, kas piegādā elektrību elektrovilcieniem). Jāatzīmē gan, ka pārbaužu veikšana automātiski nenozīmē, ka uzņēmumi ir vainojami par konkurences noteikumu pārkāpumu.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Pie Maskavas svētdien avarējusi Krievijas pasažieru lidmašīna, kurā atradās 71 cilvēks, paziņojušas Krievijas varasiestādes.

Ziņu aģentūra «Interfax», atsaucoties uz avotu avārijas dienestos, ziņo, ka visi cilvēki, kas atradās lidmašīnā, visticamāk, gājuši bojā.

Arī aģentūra TASS vēsta, ka izdzīvojušo nav.

Aviokompānijas «Saratov Airlines» lidmašīna «Antonov An-148» bija ceļā no Maskavas Domodedovas lidostas uz Orsku, kas atrodas netālu no Krievijas robežas ar Kazahstānu.

Neilgi pēc izlidošanas lidmašīna pazuda no radariem un pēc tam avarēja Ramenskas reģionā, netālu no Maskavas.

«Atrasti lidmašīnas fragmenti. Neviens nav izdzīvojis,» atsaucoties uz anonīmu avotu, ziņo TASS.

«Interfax» vēsta, ka lidmašīna pirms nogāšanās aizdegusies un lidmašīnas atlūzas izkaisītas plašā teritorijā.

ASV jūras spēku ūdenslīdēji atraduši oktobrī Javas jūrā iekritušās aviokompānijas «Lion Air» otru «melno kasti»- pilotu sarunu ieraksta ierīci, pirmdien paziņoja amatpersona.

Izmeklētāji cer ar pilotu sarunu ierakstu palīdzību gūt lielāku skaidrību par katastrofu, kurā gāja bojā 189 cilvēki.

Ūdenslīdēji atraduši arī vairāku katastrofas upuru mirstīgās atliekas, žurnālistiem teica Indonēzijas jūrlietu ministra vietnieks Ridvans Džamaludins.

Pilotu sarunu ieraksta ierīce atrasta jūras gultnes gruntī astoņu metru dziļumā, pavēstīja jūras spēku pārstāvis. Vietā, kur jūrā iekrita lidmašīna, ūdens ir 30 metrus dziļš.

«Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8», kas ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem 29.oktobrī bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē. Visi lidmašīnā esošie cilvēki avārijā gāja bojā.

Latvijas čārterreisu aviosabiedrības «SmartLynx Airlines» lidmašīna «Airbus A320», kas veica ārkārtas nolaišanos Tallinas lidostā, par mata tiesu izglābusies no katastrofas, jo nolaišanās brīdī tai bija apstājušies abi dzinēji, secināts izmeklēšanā.

«SmartLynx Airlines» pārstāve Ilva Priedniece aģentūrai LETA norādīja, ka kompānija ir informēta par OJK ziņojumu, kas apraksta notikumu gaitu incidenta laikā. Ziņojumā paustā informācija ir korekta.

Priedniece arī atzīmēja, ka incidentā iesaistīto lidmašīnu patlaban pēta tehniskie eksperti, lai aplēstu radušos bojājumus. Atkarībā no gūtajiem rezultātiem tiks lemts, vai un kādas ir iespējas lidmašīnu atgriezt «SmartLynx» flotē. Tāpat lidaparāta ražotājs veiks savu izpēti, lai noskaidrotu lidmašīnas tehnisko problēmu cēloņus, kas izraisīja ārkārtas nosēšanos, «tomēr paredzams, ka šis process nebūs ātrs,» prognozēja «SmartLynx Airlines» pārstāve.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 23. februārī Rīgā sagaidīja 33. Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-ABG. Šī ir pirmā no astoņām Airbus A220-300 lidmašīnām, kuru piegādes airBaltic ieplānotas šogad.

Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

“Šī ir pirmā airBaltic Airbus A220-300 lidmašīna, kas ir sertificēta, lai tajā būtu iespējams izmantot 148 sēdvietas. Līdz šim mēs lidmašīnā varējām izmantot 145 sēdvietas, taču nākotnē flotē jau esošās lidmašīnas arī tiks sertificētas šīm papildu sēdvietām, kas vēl vairāk uzlabos mūsu darbības efektivitāti,” norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus no lidmašīnu efektivitātes.

Kāpēc amerikāņu lidmašīnas joprojām stāv pie sētas, bet krievu gaisa kuģi turpina lidot, sarunā ar Dienas Biznesu skaidro Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs.

Uzreiz pēc krievu Sukhoi Superjet 100 katastrofas Maskavā sociālajos medijos – arī Latvijā ‒ izskanēja aicinājumi aizliegt šī lidmašīnas modeļa ekspluatāciju, bet līdz šim tas nav noticis. Ar ko tā atšķiras no Boeing 737 MAX?

Pēc pirmā gadījuma arī visai Boeing 737 Max flotei nekādi drastiski ierobežojumi netika noteikti. Kad notika otrs nelaimes gadījums, tika secināts, ka attiecīgā problēma ir visai gaisa flotei piemītoša. Tad sākās ķēdes reakcija pasaulē, dalībvalstu kompetentajām iestādēm aizliedzot šīs lidmašīnas ekspluatēt savās lidostās un gaisa telpā. Saistībā ar negadījumu Šeremetjevo ne Krievijas varas iestādēm, ne citiem, kur šis lidmašīnu tips ir sertificēts, tostarp ES, nav pārliecības, ka problēma ir visam gaisa kuģu parkam piemītoša, lai vajadzētu uzlikt līdzīgu aizliegumu. Turklāt ir daudz jautājumu par lidmašīnas ekspluatāciju un nosēdināšanu uz skrejceļa, un ir aizdomas par kļūdainu pilota rīcību.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2023. gada 27. maijā Rīgā sagaidīja 42. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABP, informē uzņēmums.

Šī ir trešā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi vairāk kā 11 600 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 133 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 289 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 44. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABQ.

Šī ir piektā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sagaidījusi 43. Airbus A220-300 gaisa kuģi ar reģistrācijas numuru YL-ABR.

Šī ir ceturtā Airbus A220-300 lidmašīna, kas airBaltic piegādāta šogad. Lidsabiedrība kopumā pasūtījusi 50 Airbus A220-300 lidmašīnas, bet saglabā iespēju iegādāties vēl 30 šī tipa lidaparātus.

Līdz šim airBaltic ar A220-300 lidmašīnām ir pārvadājusi gandrīz 13 000 000 pasažieru. Kopumā lidsabiedrība ar tām veikusi ap 143 000 lidojumu un nolidojusi vairāk nekā 311 000 stundu.

Kopš 2020. gada maija airBaltic visus lidojumus veic tikai ar Airbus A220-300 lidmašīnām. Šis lēmums vienkāršo flotes uzturēšanu, kā arī sniedz papildu ieguvumus lidmašīnu efektivitātei.

Airbus A220-300 darbības rādītāji pārsnieguši lidsabiedrības cerības, spējot uzrādīt labāku vispārējo veiktspēju, degvielas ekonomiju un ērtības gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Lidmašīna nodrošina izcilu lidojumu ar tādām priekšrocībām pasažieriem kā platāki sēdekļi, lielāki logi, vairāk vietas rokas bagāžai, pilnveidotas labierīcības un citiem uzlabojumiem.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair Latvija ir ceturtais straujāk sarūkošais tirgus pēc lidojumu skaita samazinājuma, šodien raksta Dienas bizness.

No aviācijas analītikas portāla anna.aero apkopotajiem datiem izriet, ka, salīdzinot ar 2011. gada vasaru, šogad Ryanair no Rīgas lidostas veiks 21 lidojumu nedēļā mazāk. Salīdzinājumam Igaunijā lidojumu skaits sarucis tikai par sešiem, bet Lietuvā, kur Ryanair ir lielākais gaisa pārvadātājs ar 43% tirgus daļu, lidojumu skaits vasarā pieaugs par septiņiem nedēļā. Pēc šiem datiem sanāk, ka Latvija ir Ryanair ceturtais straujāk krītošais tirgus uzreiz aiz Marokas (37 lidojumi mazāk), Īrijas (par 31 lidojumu mazāk) un Apvienotās Karalistes (25 lidojumi mazāk). Lielākais lidojumu skaita pieaugums ir Spānijā – 167, Ungārijā – 141 un Itālijā – 113. Jāpiebilst, ka gan Spānijā, gan Ungārijā šī gada sākumā bankrotēja vietējās lidkompānijas Spanair un Malev, bet Ryanair nekavējās ar jaunu savu bāzu izveidošanu šajās valstīs. Tomēr jautājums par Ryanair lidojumu skaita samazināšanu no Rīgas jāskatās kompleksi: pirmkārt, Ryanair stiprā pozīcija Lietuvā atņem pasažierus Rīgai, otrkārt, jo stiprāka un straujāk augoša nacionālā aviokompānija, šajā gadījumā airBaltic, jo tā pievelk arvien vairāk citu aviokompāniju Rīgai, tāpēc ka augošs tirgus ir interesants visiem aviopārvadātājiem.

Covid-19 krīzē apturēto un samazināto lidojumu skaita dēļ pērn Latvijā mainījusies civilās aviācijas drošuma risku struktūra, palielinoties atgadījumiem, kas varētu būt saistīti ar civilās aviācijas personāla nepietiekamu lidojumu pieredzi.

Tā secināts valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) publicētajā Lidojumu drošuma pārskatā par 2020.gadu.

2020.gadā palielinājies navigācijas kļūdu izraisīto atgadījumu skaits civilajā aviācijā, kas pērn apsteidza iepriekšējo gadu otro visbiežāko kategoriju - sadursmes ar putniem. CAA navigācijas kļūdu salīdzinoši lielo skaitu skaidro ar to, ka lidojumu apkalpēm, veicot ievērojami mazāk lidojumu, ir nepietiekama prakse (gan pārvietojoties pa lidlauka peronu, gan lidojumu laikā), kas izraisa biežākas kļūdas navigācijā.

2019.gadā tika ziņots par 81 atgadījumu, kas saistīts ar navigācijas kļūdu, kamēr pērn - par 82 šādiem atgadījumiem, neskatoties uz to, ka kopējais lidojumu skaits lidostā "Rīga" 2020.gadā (35 591 lidojumi) ir ievērojami mazāks salīdzinājumā ar 2019.gadu (87 007 lidojumi).

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Stambulas lidostā trešdien nolaišanās laikā no skrejceļa noskrējusi un aizdegusies pasažieru lidmašīna, kā rezultātā trīs cilvēki gājuši bojā un 179 ievainoti, vēstīja ziņu aģentūra "Anadolu", citējot Turcijas veselības ministra Fahretina Kodžas teikto.

Lidmašīna slīdēja 50 līdz 60 metrus šosejas virzienā, pēc tam 30 līdz 40 metrus krita grāvī un apstājās kādā laukā, paziņoja Stambulas gubernators Ali Jerlikaja.

Gubernators arī pavēstīja žurnālistiem, ka ievainotie nogādāti 18 slimnīcās un ka vairums no viņiem guvuši vieglus ievainojumus un "jūtas labi, izņemot vienu, divus cilvēkus".

Televīzijā pārraidītajos attēlos redzams, ka Turcijas zemo cenu aviokompānijas "Pegasus" lidmašīnas "Boeing 737" priekšgals ir pilnībā sadragāts un ka sašķēlusies arī lidaparāta aste.

Turcijas transporta ministra Mehmeta Čahita Turhana sniegtā informācija liecināja, ka lidmašīnā kopumā atradušies 177 cilvēki. Jerlikaja precizēja, ka lidmašīnā bija 183 cilvēki - 177 pasažieri, tai skaitā divi zīdaiņi, kā arī četri stjuarti un divi piloti.

Ievērojot Eiropas Aviācijas drošības pārvaldes (EASA) noteikto aizliegumu no Viļņas lidostas otrdien netika atļauts pacelties Polijas čārterreisu aviokompānijas «Smartwings» lidmašīnai «Boeing 737 MAX 8», kam bija paredzēts nogādāt Madeirā Polijas tūroperatora «Itaka» klientus.

154 pasažieri nogādāti Madeirā ar citu lidmašīnu, ziņu aģentūrai BNS pastāstīja Lietuvas valsts lidostu operatora «Lietuvos oro uostai» sabiedrisko sakaru vadītājs Marjus Zeleņus.

Jau ziņots, ka otrdien EASA aizliedza visus «Boeing 737 MAX» lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, jo ir bažas par šo lidmašīnu drošību, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Etiopijā svētdien avarēja nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājai bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi.

Maskavas Šeremetjevas lidostā svētdien avārijas nolaišanās laikā aizdegusies iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna ar 78 cilvēkiem, un no viņiem gājis bojā 41 cilvēks, liecina Krievijas Izmeklēšanas komitejas sniegtā informācija.

«Aviolainerī (..) atradās 78 cilvēki, ieskaitot apkalpes locekļus. Pēc precizētiem datiem, kas pašlaik ir izmeklēšanas rīcībā, no viņiem palikuši dzīvi 37 cilvēki,» sacīja Izmeklēšanas komitejas preses sekretāre Svetlana Petrenko.

Vairāki cilvēki ievainoti.

Pēc Šeremetjevas lidostas sniegtās informācijas, Krievijas nacionālās aviokompānijas «Aeroflot» lidmašīna «Sukhoi Superjet 100» ar 73 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pacēlusies no Šeremetjevas lidostas, lai dotos uz Murmansku, taču apkalpe ziņojusi par tehnisku problēmu un nolēmusi atgriezties. Lidmašīna veikusi «cieto» nolaišanos uz skrejceļa.

Pēc informēta avota teiktā, lidmašīnai radušās tehniskas problēmas, tāpēc piloti nolēmuši atgriezties lidostā, taču nolaišanās laikā aviolainera šasija un priekšgals atsitušies pret skrejceļu un lidmašīna aizdegusies, jo degvielas tvertnes bijušas pilnas. Turklāt bija pazuduši radiosakari ar dispečeriem.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» un Liepājas starptautiskajā lidostā pirmajā pusgadā kopā apkalpoti 3,563 miljoni pasažieru, kas ir par 9,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina valsts aģentūras «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) apkopotie dati.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas starptautiskajās lidostās kopumā apkalpoti 3 563 189 pasažieri un 43 155 lidojumi salīdzinājumā ar 3 251 023 pasažieriem un 40 117 lidojumiem pērn šajā pašā laika posmā.

Vairāk nekā 45% apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu uzrādījusi starptautiskā lidosta «Liepāja». Pērn pirmā pusgada laikā lidosta ir apkalpojusi 4205 pasažierus, turpretim šā gada pirmajos sešos mēnešos lidostā apkalpoti jau 6104 pasažieri. Būtiskais pasažieru skaita pieaugums skaidrojams ar to, ka nacionālā aviosabiedrība «airBaltic» ar šā gada 31. martu no trīs līdz piecām reizēm nedēļā palielinājusi regulāro lidojumu skaitu uz un no Liepājas.