Pēc iepriekšējo gadu aktīvajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā tiek rekonstruētas, būvētas un atvērtas jaunas viesnīcas; eksperti lēš – tirgus ir tuvu piesātinājumam.

Bez pašreizējiem viesnīcu projektiem Rīgā, kas jau ir vai tūlīt tiks pabeigti, vēl tiek plānoti vairāki jauni; kad tie būs pabeigti, tirgus būs piesātināts, norāda nekustamo īpašumu kompānijas Newsec Latvija direktors Valdis Mitenbergs. Ja investors šobrīd sāktu apsvērt viesnīcas projekta īstenošanu Rīgā – iegādātos īpašumu, sāktu projektēt –, iespējams, būtu jau nokavēts.

Ja nepalielināsies tūristu skaits, konkurence viesnīcu biznesā būtiski saasināsies, pauž Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste. Viņasprāt, pie esošās viesnīcu noslodzes, kas pēc asociācijas datiem pērn bija ap 48%, nav īstas vajadzības pēc jaunu viesnīcu būvniecības. Vienlaikus šobrīd tirgū vērojamā aktivitāte, rekonstruējot un no jauna būvējot viesnīcas, ir sakritība, nevis apzināts plāns. «Viesnīcas izveide nav īstermiņa projekts,» viņa norāda, stāstot, ka, piemēram, vēsturiskas ēkas pārveide par viesnīcu var būt ļoti laikietilpīga, kas liek pagarināt būvniecības termiņus.

Jaunās Vecrīgā esošās viesnīcas «Relais le Chevalier» izveidē kopumā investēti aptuveni pieci miljoni eiro, šodien žurnālistiem pastāstīja viesnīcas direktors Jevgēņijs Nahmans.

Viņš norādīja, ka viesnīcas ēka iegādāta 2008.gadā, bet «Relais le Chevalier» projekta īstenošana sākta 2009.gadā. Viesnīcas īpašnieku mērķis bija izveidot «boutique» tipa viesnīcu ar nelielu numuriņu skaitu, tādējādi nodrošinot viesiem ekskluzivitātes atmosfēru.

Kopumā viesnīcā izvietoti 23 numuri, kuru platība variē no 15 kvadrātmetriem līdz 24 kvadrātmetriem. Savukārt viesnīcas luksusa numura platība ir 45 kvadrātmetri.

Nahmans sacīja, ka viesnīcas ēka ir vēsturiska, projekta laikā viesnīcai tika piebūvēts sestais stāvs.

Pēc viesnīcas vadītāja teiktā, projekta būvniecību veica būvuzņēmums SIA «Merks», savukārt projekta būvuzraudzību veica SIA «Firma L4».

Pagājušajā nedēļā mainījās ēkas Kaļķu ielā 28, kurā atrodas viesnīca Hotel de Rome, īpašnieks. Jaunais īpašnieks Baltic Investment Group vēlas izdzīt pašreizējo viesnīcas Hotel de Rome operatoru Riga-Hotel-GmbH.&Co Betriebs-KG, kurš, savukārt, solās turpināt strādāt viesnīcā, «cik ilgi vien varēs».

Ēka, kur atrodas viesnīca Hotel de Rome, partiju apvienības Vienotība birojs, Narvesen veikals, Citadeles banka un veikals Andrew’s Ties un citi nomnieki, tika nodota jaunajam īpašniekam Baltic Investment Group pagājušajā nedēļā.

Jau 18. jūlijā – dienā, kad ēka tika pārdota, jaunie īpašnieki esot pilnībā vēlējušies pārņemt arī viesnīcas pārvaldīšanu, taču piektdienas rītā konfliktā iesaistījās jauno īpašnieku nolīgta apsardzes firma. Pašreizējā viesnīcas ēkas nomnieka advokāts norādījis, ka šāda attiecību kārtošana nav Rietumvalstīm raksturīga un vēlas, lai viesnīcas operētāja maiņa notiktu «civilizētā veidā». Pašreizējais Hotel de Rome viesnīcas operators ir aicinājis konfliktā iesaistīties arī Valsts Policiju (VP).

Šā gada 1.februārī četrzvaigžņu viesnīca Hotel Garden Palace pārtraukšot savu darbību, jo pašreizējai viesnīcas operētājkompānijai SIA Garden Palace beidzies viesnīcas apsaimniekošanas līgums un tas netikšot pagarināts, šādu informāciju medijiem izplatījis zvērināts advokāts Aigars Laizāns.

Viesnīcas ēkas īpašniekiem esot tapis zināms, ka operētājkompānija vairs nenodrošina tādu servisu, kādu prasa četrzvaigžņu viesnīcas statuss, un tas radot būtisku kaitējumu ne vien viesnīcas tēlam, bet arī tās klientiem un viesnīcas mantai. Tādēļ ēkas īpašnieki vērš Latvijas iedzīvotāju, sadarbības partneru un tūristu uzmanību – viesnīcas operators nedrīkstēja un turpmāk nedrīkstēs pieņemt viesnīcas rezervācijas pēc 31. janvāra, jo operatoram nav nekādu tiesību izmantot ēku turpmākai viesnīcas pakalpojumu sniegšanai.

Viesnīcas Hotel Garden Palace ēkas īpašnieku SIA 966 Freecom pārstāvis A. Laizāns informē, ka viesnīcas ēkas īpašnieki kopš decembra vidus rūpīgi sekojuši līdzi notikumiem, kas saistās ar viesnīcas operētājkompānijas SIA Garden Palace darbību, jo šī kompānija vienlaicīgi apsaimniekoja arī viesnīcu Royal Square Hotel & Suites Vecrīgā, kas, kā zināms no publiski izskanējušās informācijas, ir cietusi no reiderisma.

Patlaban slēgtās viesnīcas Hotel de Rome ēkas ieradušies vairāki apsardzes firmas Koblenz darbinieki, lai palīdzētu bijušajiem īpašniekiem no restorāna Paulinger alus dārzs iznest mantas. «Tā ir laupīšana skaidrā dienas laikā. Bez kriminālprocesa šeit neiztikt,» atzīmēja jauno ēkas īpašnieku SIA Baltic Investments Group pārstāvis, zvērināts advokāts Armands Liberts.

Šādu tiesības bijušajiem ēkas nomniekiem neesot, jo pārdošanas līgumā minēts, ka ēka tiek pārdota ar visu tās aprīkojumu.

Ar restorāna un viesnīcas ēkas bijušo nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH pārstāvjiem portālam Nozare.lv pagaidām nav izdevies sazināties.

Kā ziņots, 29.jūlijā viesnīcas Hotel de Rome ēkas jaunais īpašnieks SIA Baltic Investments Group, atslēdzot elektrību, pārtrauca viesnīcas darbību.

Nomnieku Riga-Hotel-GmbH. & Co. Betriebs-KG un Roehlinger Beteiligungs- und Vermögensverwaltungs GmbH direktors un īpašnieks Jurgens Rēlingers klāstīja, ka pieczvaigžņu viesnīcas Hotel de Rome operatoram no atceltajām rezervācijām un negūtajiem ienākumiem viesu apkalpošanā līdz šī gada beigām radīti zaudējumi vairāk nekā 1,13 miljonu eiro (791 000 latu) apmērā.

Rezervāciju skaits "Mogotel" tīkla viesnīcās turpmākajiem mēnešiem ir salīdzinoši neliels, bet tas rada sajūtu, ka ceļotāji sāk mosties un kāds plāno arī atpūsties, portālam db.lv sacīja "Mogotel" mārketinga nodaļas vadītajs Igors Porohs.

"Mogotel" tīklā līdz 2020. gada marta vidum veiksmīgi darbojās 16 viesnīcas, no kurām 14 atrodas Rīgā. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas valstī 14 viesnīcas tika slēgtas, un visā krīzes periodā turpināja darboties divas viesnīcas – "Wellton Riverside SPA Hotel" un "Rixwell Terrace Design Hotel". Šobrīd atsācis darboties arī "Wellton Riga Hotel & SPA".

Tāpat nu jau var sākt domāt par papildus ēku korpusu atvēršanu, kuri sākotnēji bija ciet, saka I. Porohs. Atvērtajās viesnīcās šobrīd vēl ir ierobežots pakalpojumu klāsts, jo pārsvarā visus papildu pakalpojumus nācās apturēt, ņemot vērā valstī noteiktos ierobežojumus. SPA centru un ēdināšanas pakalpojumu apjoms ir samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no kontakta ar viesnīcas personālu un citiem viesiem, kā arī nodrošinātu atbilstošu drošības līmeni viesnīcā. Tomēr pakāpeniski, līdz ar Baltijas valstu un Eiropas robežu atvēršanu, viesnīcas pārstāvji sāk plānot daļēju pakalpojumu atsākšanu.

Lai efektīvāk apsaimniekotu Latvijas Universitātes (LU) lietošanā nodotos vērtīgos nekustamos īpašumus, SIA Latvijas Universitātes Nekustamā īpašuma aģentūra izveidojusi sabiedrību SIA LU Studentu viesnīcas.

Galvenie uzņēmuma darbības virzieni būs LU studentu viesnīcu apsaimniekošana, nekustamā īpašuma izīrēšana un iznomāšana, efektīvas uzņēmējdarbības koordinēšana un veicināšana, Db.lv informēja Latvijas Universitātes sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska.

Pārstāvot LU un tās studentu intereses, SIA LU Studentu viesnīcas no 2006. gada 10. novembra no uzņēmuma SIA Vertekss pārņem studentu dienesta viesnīcas ēkas, kas atrodas Rīgā, Rēznas ielā 10/1, apsaimniekošanas tiesības. Tas tiek darīts, jo uzņēmējsabiedrība SIA Vertekss, kas līdz šim pildīja LU konsultanta pienākumus ar ēkas renovāciju un studentu dienesta viesnīcas izveidošanu saistītajos jautājumos, līgumā noteiktajā laikā neizmantoja iespēju noslēgt viesnīcas operatora līgumu, kas ēkas īpašnieka vārdā apsaimniekotājam dotu tiesības izrakstīt rēķinus par dzīvojamo un nedzīvojamo telpu nomu.

Nākamgad spēku zaudēs vairāki uzņēmējdarbību regulējošie normatīvie akti un to vietā pilnībā sāks darboties attiecīgās Komerclikuma normas. Tādējādi tiks novērsta sadrumstalotība normatīvajos aktos, jo līdz šim uzņēmējdarbību regulēja vairāki likumi, bet tagad visas šīs normas ir ietvertas vienā normatīvajā aktā – Komerclikumā, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Savukārt vairāki Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti uz likuma «Par uzņēmējdarbību» pamata, ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim, ja to vietā nav pieņemti jauni Ministru kabineta noteikumi,, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. 1. 2005.gada 1.janvārī spēku zaudē: 1) likums «Par līgumsabiedrībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 11./12.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.); 2) likums «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 46.nr.; 1993, 10./11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 13.nr.; 1995, 9.nr.; 1996, 19.nr.); 3) likums «Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 16.nr.; 1997, 3., 22.nr.; 1998, 15.nr.; 2001, 1.nr.); 4) likums «Par paju sabiedrībām» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 22.nr.; 2000, 10.nr.); 5) likums «Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 8./9.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 21.nr.); 6) likums «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 31./32.nr.; 1992, 39./40./41.nr.; 1993, 5./6.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 22.nr.; 1998, 1.nr.); 7) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 5.marta lēmums «Par valsts kapitāla daļas apstiprināšanu specializētajos lauksaimniecības uzņēmumos» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 13.nr.); 8) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.augusta lēmums «Par zvejnieku kolhozu privatizācijas īpatnībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 35.nr.); 9) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 7.maija lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» 19.panta piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 22.nr.); 10) Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 9.janvāra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6.nr.); 11) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 3.decembra lēmums «Par pagaidām neprivatizējamo specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu» (nav publicēts); 12) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 24.oktobra lēmums «Par specializēto valsts lauksaimniecības uzņēmumu saraksta apstiprināšanu un par šo uzņēmumu privatizācijas īpatnībām» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 45.nr.); 13) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 26.septembra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 41.nr.); 14) Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 9.maija lēmums «Par selekcijas, izmēģinājumu, zinātniskās pētniecības, mācību un atsevišķo specializēto valsts saimniecību saraksta apstiprināšanu» (nav publicēts); 15) Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 11.februāra lēmums «Par Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma «Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju» atsevišķu pantu piemērošanu» (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņo

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Viesnīca “Hotel Jūrmala SPA” pēc gandrīz divu mēnešu dīkstāves, ievērojot papildus drošības pasākumus, atkal ir atvērta apmeklētājiem. Nepadodoties pandēmijas izaicinājumiem, tā durvis ver līdz ar atjaunoto restorānu “Jūrmala”.

Restorāna “Jūrmala” atjaunošanas projektā tika ieguldīti 1,5 miljoni eiro. Remontdarbi tika uzsākti 2020.gada janvāra beigās un pabeigti pandēmijas uzliesmojuma laikā, kad viesnīca jau bija slēgta valsts ārkārtas stāvokļa dēļ. Atjaunotais restorāns durvis apmeklētājiem vēra līdz ar viesnīcas darbības atsākšanos 15.maijā.

Atskatoties uz situāciju pavasarī, viesnīcas pārstāve Kristīne Štāla-Bula stāsta, ka pēc Covid-19 izplatīšanās sākuma, viesu skaits strauji sāka samazināties, līdz kļuva jau tik zems, ka nācies pieņemt lēmumu par viesnīcas slēgšanu, lai neradītu uzņēmumam vēl lielākus zaudējumus.

Daļa viesnīcu meklē risinājumus, lai nebūtu jāaptur darbība 

Arvien vairāk Latvijas viesnīcu pēdējo dienu laikā lemj par darbības apturēšanu uz...

“Rezervāciju atteikumi nāca katru dienu un lielos apmēros. Tika atceltas visas konferences un semināri, visas tūristu grupas - viss tika anulēts un zaudētas tika lielas naudas summas. Tāpat cilvēki vairs neapmeklēja spa un skaistumkopšanas salonu, nemaz nerunājot par saunu un baseinu centru. Papildus tam valdīja neziņa par to, kādi lēmumi tiks pieņemti no valdības puses. Šodien, atskatoties saprotam, ka tika pieņemts pareizais lēmums - gan par viesnīcas slēgšanu, gan par to, ka darbiniekus neatlaižam un gaidam valdības lēmumu pabalstu sakarā,” teic K. Štāla-Bula.

Šovasar sezona būs citādāka

K. Štāla-Bula ir pārliecināta, ka šī gada vasara apmeklējuma ziņā būs pavisam citāda. “Ja iepriekšējos gadus šis bija “karstās sezonas” periods, kad viesnīcas galvenie viesi ieradās no Krievijas, Izraēlas un Skandināvijas, tad tagad tie būs Baltijas valstu iedzīvotāji,” prognozē viesnīcas pārstāve. Tā kā joprojām ir valstis, starp kurām robežas nav atvērtas, pastāv iespēja, ka liela daļa cilvēku šovasar tomēr centīsies nekur tālu savā atvaļinājumā nedoties.

“Sagaidām, ka palikšanas laiks viesnīcā saīsināsies uz vienu vai divām naktīm, ar lielāku koncentrāciju tieši uz nedēļas nogalēm,” prognozē K. Štāla-Bula. Tā kā rezervācijas tiekot veiktas īsi pirms pašas atpūtas, reālo noslogojuma “bildi” savlaicīgi redzēt nav iespējams.

Tāpat viņa norāda, ka Baltijas valstu maksātspēja ir krietni zemāka, kā ārvalstu tūristiem. Viesnīcas komanda gatavojas tam, ka sezona tā pa īstam varētu arī nesākties, un līdz ar to nebūs arī iespējas “uzkrāt ietaupījumus” garajai ziemai.

Šogad “Hotel Jūrmala SPA” svin 15 gadu jubileju. Tās viesu skaits viesnīcas pastāvēšanas laikā no 2005. līdz 2019.gadam ir pieaudzis par 14%.

Viena no lielākajām viesnīcas mērķauditorijām, jau kopš tās atvēršanas, ir Krievijas tūristi. Tūristu skaits no Krievijas gadu laikā esot mainījies dēļ dažādiem politiskiem faktoriem, taču joprojām Jūrmalā spēlē lielu lomu. Viesu skaits no Baltijas valstīm esot palielinājies, savukārt no Somijas un Skandināvijas - samazinājies, stāsta K.Štāla-Bula.

“Esam novērojuši, ka arī atpūtas ilgums ir samazinājies. Ja kādreiz vidējais uzturēšanās laiks vasaras sezonā bija piecas naktis, tad tagad tas ir sarucis līdz divām vai trīs naktīm. Novērojam arī to, ka šodien brauc vairāk ģimenes ar bērniem, un tās ir kļuvušas lielākas. Ja kādreiz tās bija ģimenes ar 1-2 bērniem, tad tagad brauc arvien vairāk lielas ģimenes ar 3-4 bērniem. Un arī viesu prasības ir augušas. Iespēja ceļot un salīdzināt viesus dara prasīgākus pret sniegtā pakalpojuma kvalitāti,” uzskata “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve.

Papildus tam, viesnīcas kopējo darbību ietekmē tas, ka arī pasākumi netiek plānoti tik daudz un tādā apjomā, kā tas bijis iepriekš. Sakarā ar ierobežojumiem un piesardzību, daudzi ir izlēmuši atcelt izlaidumus, kāzas, seminārus un konferences, piebilst K. Štāla-Bula.

Renovācijas plānus nākas atlikt

2020. gadā viesnīcā tika plānoti vairāki vērienīgi pasākumi: restorāna “Jūrmala” atjaunošana, 15.gadu jubilejas svinības, kā arī viesu numuru remonta uzsākšana. Ja restorānu izdevās atjaunot līdz pavasarim, ieguldot tikai viesnīcas uzkrātos līdzekļus, tad jubilejas svinības, kā arī numuru renovāciju nācās nedaudz atlikt.

Pusi no uzņēmuma kopējiem ienākumiem veido nakšņošanas pakalpojumi, un otru pusi - restorāna un SPA un “Wellness” centra ienākumi, pastāsta K. Štāla-Bula. Šonedēļ, atzīmējot viesnīcas 15.gadu jubilejas svinības, viesiem tiek piedāvātas arī īpašas atlaides SPA apmeklējumam.

FOTO: Atklāts rekonstruētais Welness Oasis saunu un baseinu centrs 

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness...

“Šī noteikti būs šīs vasaras tendence – apceļot Latviju un tuvās kaimiņvalstis – Lietuvu un Igauniju,” teic “Hotel Jūrmala SPA” pārstāve Kristīne Štāla-Bula.

Šobrīd viesnīca nodarbina 150 darbiniekus, un, sākoties ārkārtas situācijai, atlaisti tika tikai daži no tiem. Pārējie saņēma dīkstāves pabalstu un lielākā daļa nu jau ir atsākusi strādāt. Esot arī daži darbinieki, kas dīkstāvē atradīsies līdz pat jūnija beigām, sakarā ar to, ka viesnīca dotajā brīdī vēl nav sākusi strādāt uz pilnu jaudu. Noslogojums esot stipri zems – apmēram uz pusi mazāks, kā tam vajadzētu būt, stāsta uzņēmuma pārstāve.

“Skatoties tā reāli uz šīs vasaras iespējām, plānojam, ka viesnīcas noslogojums varētu būt līdzīgs 2009.gada līmenim, kad pārdzīvojām iepriekšējo krīzi, kas ir aptuveni 25-30% zemāks, kā tika plānots pirms aizsākās Covid-19 notikumi. Arī cenu politika šovasar būs cita,” pauž K.Štāla-Bula.

“Hotel Jūrmala SPA” ir 4 zvaigžņu viesnīca, kas atrodas Jūrmalā. Viesnīca piedāvā 190 viesu numurus, saunu un baseinu centru “Wellness Oasis”, spa un skaistuma kopšanas procedūras, kā arī maltītes restorānā “Jūrmala” un kokteiļus “Seaside” kokteiļu bārā.

Viesnīca Tallink City, kas atrodas Igaunijas galvaspilsētas sirdī, A. Laikmaa ielā, kas nepilna gada laikā tika pilnībā renovēta un modernizēta, atkal atvērs durvis viesiem.

Pēc apjomīgiem atjaunošanas darbiem izveidots pavisam jauns viesnīcas interjera dizains.

"Veiksmīgi izmantojot pandēmijas perioda priekšrocības, mums izdevās efektīvi un lietderīgi izmantot šo laiku un pabeigt tik apjomīgu un iespaidīgu viesnīcas rekonstrukcijas projektu. Noslēdzot viesnīcas remontdarbus, tiek atjaunota arī viesnīcas koncepcija, kuras pamatā ir Tallink stiprās puses, apvienojot labi zināmās un iecienītās biznesa jomas un zīmolus, kā arī pievienojot pilnīgi jaunus pakalpojumu risinājumus," komentē Tallink Hotels valdes locekle Ave Svarta.

Desmit stāvu viesnīcā ir pilnībā atjaunoti 324 numuri ar dažādu komforta līmeni: klasiski divvietīgie numuri, ģimenes numuri, kā arī luksusa klases numuri.

Lietuvas nekustamo īpašumu projektu attīstītājs Nevertel jaunajā viesnīcā Grēcinieku ielā 25, Vecrīgā, investēs desmit līdz 11 miljonus eiro, šodien diskusijā par jauno viesnīcu sacīja Nevertel pārstāve Latvijā Ramona Miglāne.

Pie Melngalvju nama paredzētās viesnīcas celtniecība sāksies ne ātrāk par 2015.gada beigām, jo līdz tam, kamēr Melngalvju namā atrodas Valsts prezidenta rezidence, nekādi būvdarbi tā tuvumā nav atļauti.

Miglāne norādīja, ka patlaban vēl būtu pāragri atklāt topošās viesnīcas operatora nosaukumu un, visticamāk, tas tiks atklāts brīdī, kad sāksies viesnīcas būvdarbi.

«Kopumā projekts būs ievērojams pienesums Latvijas ekonomikai, jo jaunajā viesnīcā tiks radītas 45 līdz 50 jaunas darbavietas. Celtniecībā tiks piesaistīti desmit līdz 15 vietējie būvuzņēmumi, bet pēc viesnīcas darbības sākšanas tā piesaistīs vietējos pakalpojumu sniedzējus,» skaidroja Miglāne.

Latvijas Universitāte jau gatavojas jauno studentu pieplūdumam dienesta viesnīcās, kas sāksies nākamajā, 2007./2008.mācību gada rudens semestrī. Vasaras laikā Latvijas Universitātes dienesta viesnīcās paredzēts veikt vairākus uzlabojumus.

Līdz jaunā mācību gada sākumam dienesta viesnīcās Jūrmalas ielā 74/76, Buļļu ielā 5, Tālivalža ielā 1b, Zeļļu ielā 8 gaiteņos tiks uzstādīti dūmu detektori. Jau uz šo brīdi tie darbojas Rēznas ielas 10c un Burtnieku ielas 1 dienesta viesnīcās. Dūmu detektoru uzstādīšana ievērojami paaugstinās ugunsdrošību Latvijas Universitātes dienesta viesnīcās.

Paredzēts, ka visās istabiņās no jaunā mācību semestra būs pieejams arī interneta pieslēgums. Interneta pakalpojumi dienesta viesnīcās ir iekļauti mēneša īres maksā par gultas vietu.

Četrās dienesta viesnīcās (Jūrmalas ielā 74/76, Buļļu ielā 5, Burtnieku ielā 1, Tālivalža ielā 1b) līdz 1.septembrim paredzēta logu nomaiņa, kas uzlabos siltumizolāciju istabiņās.

Ar solītajiem palīdzības pasākumiem Latvijas viesnīcām vien nepietiek - ar ārkārtējā stāvokļa ieviešanu to darbība ir paralizēta, lielākajai daļai darbinieku nav darba gandrīz mēnesi, informācija par dīkstāves pabalstiem ir mainīga, viesnīcas viena pēc otras tiek slēgtas un tukšās ēkas jau sāk piesaistīt zagļus, pauž viesnīcu tīkla "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

"Otrais Covid-19 vilnis Latvijas viesnīcas piemeklēja vēl nežēlīgāk nekā pirmais. Apstaigājiet šodien Vecrīgu un redzēsiet, kā tā pārvēršas par "spoku pilsētu" - slēgtas tādas viesnīcas kā "Avalon hotel & Conferences", "Pullman Riga Old Town", "Semarah Hotel Metropole", "Radisson Blu Rīdzene", "Tallink Hotel Riga", "Park Inn by Radisson Riga Valdemara", "Hotel Bergs", "Opera Hotel", "Hotel Roma", "Justus" un daudzas citas Rīgas viesnīcas. Kopš 2020.gada septembra "Mogotel" ir jāslēdz viena viesnīca ik pēc divām nedēļām. Šobrīd no trīspadsmit martā atvērtajām viesnīcām darbojas tikai piecas", komentē J. Stirna.

"Mūsu klients ir ārzemju tūrists. Tagad viņu vienkārši nav. Mēs nevaram nodrošināt viesmīlības pakalpojumus bez viesiem, lai gan viesnīcu darbība formāli nav aizliegta. Tas ir tāpat kā izvilkt grīdas lupatu no apkopējas rokām un teikt: "Turpini tīrīt grīdu!"" pauž "Mogotel" izpilddirektore.

Šobrīd piecu pārvaldīto viesnīcu portfeli Igaunijas kompānija Legendhotels tuvākajā laikā plāno papildināt ar vēl divām.

Divas no Legendhotels viesnīcām ir Igaunijā, viena – Latvijā un divas – Polijā, kur tapšanas stadijā ir vēl divas. Vaicāts, cik vēl viesnīcu vēlētos savā ķēdē, Legend H & S OÜ vadītājs Tarmo Sumbergs (Tarmo Sumberg) teic, ka nav izvirzījis skaitlisku mērķi. «Augam dinamiski, mums patīk tas, ko mēs darām. Iespēju ir daudz,» viņš uzskata. Uzņēmums apsver iespēju atvērt arī kādu viesnīcu ārpus Baltijas un Polijas.

Kopš 1991. gada

«Viesnīcu biznesā nonācu 1991. gadā, pēc Padomju Savienības sabrukšanas. Tolaik tirgus bija brīvs, ēkas bija sliktā stāvoklī. Pirmos gadus savā karjerā strādāju viesnīcā Olümpia Tallinā, mēs veidojām viesnīcu grupu Reval Hotel Group. Beigās mums bija četras viesnīcas Tallinā un plānojām attīstīties arī Latvijā un Lietuvā. Atradām partneri, lielu nekustamā īpašuma kompāniju Linstow, kas pārņēma viesnīcu Latvija Rīgā un viesnīcu Lithuania Viļņā, uzņēmums mums piedāvāja operacionālo partnerību, vēlāk nopirka Reval Hotel Group. Es biju rīkotājdirektors un pēdējais privātais kapitāldaļu īpašnieks kompānijā. Man darbs lielā grupā šķita diezgan garlaicīgs un pārāk lēns. Esmu uzņēmējs un vienmēr vēlos ātrus lēmumus, strauji virzīties uz priekšu. Kad aizgāju, paņēmu viena gada pauzi, iesaistījos darbā publiskajā sektorā, bet 2002. gadā sāku veidot jaunu viesnīcu kompāniju,» stāsta T. Sumbergs.

Šajās nedēļās bez liekas uzmanības noslēgumam pietuvojies vairākus gadus ilgušais Rīgas pašvaldībai piederošās Hotel de Rome ēkas privatizācijas process, šovakar vēsta LTV raidījums De facto.

Rīgas dome vēl vasarā lēma, ka viesnīcu pārdos izsolē. Taču nu rādās, ka viesnīcas ēku pašā Rīgas centrā, visticamāk, iegūs uzņēmēja Jāņa Lasmaņa vadītais SIA Reho, kurš viesnīcas telpas līdz šim nomāja.

De facto rīcībā esošā informācija liecina, ka Hotel de Rome privatizācija varētu noslēgties nākamnedēļ un viesnīcas ēku par 6,8 miljoniem latu iegūs tās iepriekšējais nomnieks Reho. Pastāv gan šaubas, vai pašvaldība ir izmantojusi visas iespējas iegūt sev maksimālo labumu no šī darījuma, norāda raidījums, jo darījuma summa ir krietni zemāka, nekā varēja iegūt par šo ēku vēl pirms pāris gadiem, turklāt pašvaldība ēku pārdod ar nomaksu.

Tiešsaistes rezervācijas platformā An-host radīta, lai viesnīcu darbinieki klientiem varētu rezervēt galdiņu restorānā, saņemot par to komisijas maksu

Tieši viesnīcu uzņemšanas darbinieki ir tie, kam tūristi lielākoties vaicā, kur aiziet paēst. Jebkuram labam viesnīcas darbiniekam ir jāreklamē savs restorāns, tomēr liela daļa klientu vēlas izmēģināt arī citus restorānus un hoteļa personālam lūdz ieteikumu. Parasti par to, ka viesnīcas darbinieki apmeklētāju aizsūta uz kādu konkrētu restorānu, tiek atlīdzināts. Lai šo jomu sakārtotu un sistematizētu un lai viesnīcas varētu kontrolēt, uz kurieni aizsūtīti viņu klienti, Jānis Riežnieks ir izveidojis tiešsaistes rezervācijas platformu sistēmu An-host, kur satiekas viesnīcas un restorāni.

Iesaka piemērotāko

Investējot 13,8 miljonus eiro, Lietuvas aktīvu pārvaldīšanas kompānija I Asset Management, kuru pārrauga Lietuvas Banka, ir sākusi būvēt ekonomiskās klases zīmola Hampton by Hilton lidostas viesnīcu.

Viesnīcā būs 189 istabas, tā atradīsies viena kilometra attālumā no nozīmīga transporta mezgla - Starptautiskās lidostas Rīga. Šī ir pirmā starptautiskās ķēdes viesnīca, kas top šīs lidostas tuvumā.

Plānots, ka Hampton by Hilton atvērsies nākamā gada otrajā ceturksnī. Projekta kopējā vērtība ir 13,8 miljoni eiro. Ģenerāluzņēmējs - Latvijas būvniecības uzņēmums UPB.

I Asset Management pārvaldītā ieguldījumu fonda Airport Hotels Fund direktors Laurynas Antropikas ir gandarīts, ka viesnīcas celtniecība tika sākta, neraugoties uz visām bažām par pasažieru skaita samazināšanos pašreizējās Covid-19 situācijas dēļ.

"Projeks ir nišas ieguldījums reģionā - ap Rīgas lidostas teritoriju nav zīmolu viesnīcu, līdz ar to pašlaik konkurence nav liela. Starptautiskās lidostas Rīga potenciāls ir milzīgs - tā apkalpo gandrīz 50% Baltijas reģiona pasažieru, tās mērķis ir kļūt par lidostu centru Ziemeļvalstu reģionā. Turklāt projekta Rail Baltica ietvaros 2026. gadā starptautiskajā lidostā Rīga tiks atvērta jauna dzelzceļa stacija. Lidostas stacija būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un gaisa satiksmes savienojuma centrs Baltijā. Pandēmija mūs nebiedē sākt jaunās viesnīcas celtniecību, jo esam pārliecināti, ka pieprasījums pēc viesnīcas šajā apkaimē būs," saka L.Antropikas.

Pirmdienas rītā apturēta viesnīcas Garden Palace darbība, kā arī no viesnīcas telpām izlikti visi tās viesi un darbinieki, aģentūrai LETA apliecināja strīdā par viesnīcu iesaistīto uzņēmumu pārstāvji - SIA 966 Freecom pārstāvis Uldis Skudra, kā arī SIA Garden Palace pārstāvis Mārtiņš Šmits.

7.augusta rītā viesnīcas telpā ieradušies apsardzes darbinieki, kuri lūguši atstāt telpas viesnīcas viesiem, kuriem tikusi nodrošināta palikšana apkārtesošajās viesnīcās, kā arī lielākajai daļai darbinieku, liecina LETA rīcībā esošā informācija.

Skudra norāda, ka šīs darbības veiktas 966 Freecom interesēs, lai, atbilstoši Rīgas apgabaltiesas 12.jūnija lēmumam, no 966 Freecom īpašumā esošajām telpām izliktu Garden Palace.

Turpretim 9.augusta rītā viesnīcas telpās ieradās 966 Freecom apakšīrnieka SIA Sun Seasons pārstāvji un Garden Palace pārstāvji, kuri ar apsardzes darbinieku palīdzību izlika no viesnīcas 966 Freecom cilvēkus un apsardzes darbiniekus, atsaucoties uz 31.jūlija Jelgavas tiesas lēmumu, kurā norādīts, ka Skudra nevar pārstāvēt 966 Freecom tiesā.

Polijas naktsmītņu tirgus kļūst aizvien kvalitatīvāks, kurā vienkāršo viesnīcu piedāvājuma īpatsvars ik gadu samazinās. Polijā naktsmītņu pakalpojumus piedāvāja 2003. gadā 1079 viesnīcas, kas ir par 11,7% vairāk nekā 2002. gadā. Viesnīcu tirgus vienkāršo naktsmītņu piedāvājumā samazinās, bet strauji pieaug četru un piecu zvaigžņu kategoriju īpatsvars. 2003. gadā Polijas centrālā statistikas pārvalde uzskaitīja 7 piecu zvaigžņu viesnīcas. Pēdējo divu gada laikā Polijas četru zvaigžņu viesnīcu skaits ir pieaudzis no 39 (2001. gadā) uz 56 (2003. gadā), trīs zvaigžņu sektorā no 343 uz 357, divu zvaigžņu sektorā no 315 uz 380, bet vienas zvaigznes kategoriju viesnīcu skaits šo divu gadu laikā ir samazinājies no 262 uz 167. Līdzīga situācija ir arī neklasificēto viesnīcu vidū, kur vienkāršās naktsmītnes ievērojami zaudē savas pozīcijas. Polijas naktsmītņu tirgus piedāvā 57 851 gultas vietas un vidējais noslogojums 2002. gadā bija 36%. Aktuālākie dati, ko sniedz Varšavas Tūrisma institūts, raksturo pagājušā gada situāciju poļu tirgū – piecu zvaigžņu sektorā bija visaugstākais noslogojums 51,1%, bet zemākais noslogojums vienas zvaigznes viesnīcās, sasniedzot tikai 29,1%. Pārējās viesnīcu kategorijas uzrādīja noslogojumu starp šīm abām vērtībām. Polijas viesnīcu apvienība norāda, ka ārzemju viesi izmanto galvenokārt augstākās kategorijas viesnīcas. Jāatzīmē, ka apmēram 98% viesnīcu ir poļu rokās un tikai 2% pieder ārzemniekiem. Polija izmanto ārzemju viesnīcu tīklu preču zīmes, zināšanas un menedžmentu, bet fiziskos resursus patur savā īpašumā. Polijas tirgū ir ienākuši vairāki starptautiski viesnīcu tīkli, piemēram, Orbis-Accor 55 viesnīcas, Orbis-Ibis 10 viesnīcas, Best Western 8 viesnīcas, Qubus 8 viesnīcas, RadissonSAS 5 viesnīcas, Starwood 3, Marriott 2 un pa vienai - Hyatt, Inter-Continental un Dorint. Vairāki viesnīcu tīkli ir paziņojuši par jaunu viesnīcu atvēršanu šajā gadā, piemēram, Best Western ar marku Prima, Envergure, Hilton, Marriott ar marku Ramada un RadissonSAS. Skandināvu viesnīcu tīkls Qubus plāno šajā gadā atvērt 6 jaunas viesnīcas Polijā. Pilnīga jauna pieczvaigžņu Sheraton viesnīca 30 aprīlī atvērsies Krakovā, kurā tika investēti 39 miljoni eiro un tikai viens miljons eiro ir nācis no mātes uzņēmuma Starwood Hotels & Resorts. Pagājušajā gadā Poliju šķērsoja vairāk kā 25 miljoni ceļotāju, kur ievērojama daļa bija tranzīta tūristi. Šajā gadā Polijas tūrisma industrija cer apkalpot 11,8 miljonus tūristu ar vismaz vienu nakšņojumu un 2005. gadā 12,6 miljonus. Avots: Eiropa.lv

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Līdzās Melngalvju namam uz zemesgabala Grēcinieku ielā 25 plānots uzbūvēt septiņstāvu viesnīcu, liecina informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Būvniecības ieceres autors ir Lietuvas uzņēmums Nevertel, bet viesnīcas projekta autori ir birojs SIA Arhis, kura vadītājs ir Andris Kronbergs.

Būvniecības ieceres publiskās apspriešanas termiņš noteikts līdz 20.oktobrim.

Viesnīcas ēkas jaunbūves projekts tiek izstrādāts, balstoties uz 2007.gada organizētā un realizētā atklātā arhitektūras metu konkursa rezultātiem, kam sekoja skiču projekta izstrāde, kas tika saskaņots Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un Rīgas būvvaldē 2008.gadā.

2007.gadā izstrādātais viesnīcas projekts saņēma Arhitektūras gada balvu kategorijā Projekti.

Pašreizējais projekts ir tiešs iepriekšējā projekta turpinājums, saglabājot iepriekšējā - saskaņotā skiču projekta principiālos arhitektoniskos un telpiskos apjomu un fasāžu risinājumus.

Tuvojas nobeigumam pārrunas par Liepājas četrzvaigžņu viesnīcas Amrita pāriešanu Europa Group Hotels pārvaldībā. Līgumu par to ar Europa Group Hotel īapšniekiem Lietuvas kapitāla uzņēmumu JSC Europa Group plānots parakstīt šonedēļ, informē viesnīcas Amrita mārketinga projektu vadītāja Žanete Eglīte.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar konkrētiem Europa Group Hotels plāniem, uzsākot biznesu Liepājā, ceturtdien, 24.aprīlī viesnīcas Amrita Kluba zālē notiks preses iepazīstināšana ar viesnīcas Amrita jauno direktoru un tikšanās ar Europa Group Hotels pārstāvjiem, kā arī ar vienu no viesnīcas īpašniekiem Margaretu Jansoni.

Db jau ziņoja, ka Liepājas četrzvaigžņu viesnīca Amrita maina apsaimniekotāju un plāno iekļauties starptautiskajā Europa Group Hotel ķēdē. Līdzšinējais viesnīcas Amrita direktors Kristofers Tamms atstāj savu amatu, lai pievērstos citam biznesam Mozambikā. Europa Group Hotel līdz šim apsaimniekoja viesnīcas Lietuvā (Viļņā, Klaipēdā un Druskininkos), Rumānijā (Bukarestē) kā arī divas viesnīcas Rīgā, tajā skaitā – Benjamiņu namu. Ķēdē ir divu veidu viesnīcas – Europa Royal un Europa City, no kurām pirmās atrodas vēsturiskās, greznās ēkās, bet otrās parasti ir trīszvaigžņu viesnīcas.

Preiļos līdz nākamā gada pavasarim ir apturēta viesnīcas Preiļi darbība.

Samazinoties tūrisma plūsmai, arī viesnīcām ievērojami ir samazinājies klientu skaits, kas līdz ar to ietekmē to rentabilitāti. Izņēmums nav arī SIA Preiļu saimnieks viesnīca Preiļi, kurā ir iespējams izmitināt 33 viesus.

Viesnīcas Preiļi faktisko ieņēmumu un izdevumu analīze par 2009. gada 9 mēnešiem ir negatīva ( - 6048, 94 Ls). Viesnīcas uzturēšana radīja zaudējumus un, lai rastu risinājumu viesnīcas darbības nodrošināšanai, SIA Preiļu saimnieks vērsās pie Preiļu novada domes. Preiļu novada domes deputāti atteica piešķirt finansējumu viesnīcas Preiļi turpmākās darbības nodrošināšanai un nolēma šī jautājuma risināšanu novirzīt SIA Preiļu saimnieks valdei.

Lai izvairītos no prostitūcijas, viesnīcas veic pastiprinātu viesu kontroli. Viesnīcas Grand Palace Hotel pārstāvis Raivis Ņikitins paskaidroja, ka prostitūcijas problēma viesnīcās vienmēr ir bijusi aktuāla, jo ir ārzemju viesi, kas iecienījuši pēc atpūtas klubos savas vakara izklaidētājas aicināt līdzi uz viesnīcas numuriņiem, raksta nozare.lv.

«Aizliegt ienākt ar šādu viešņu mēs nevaram, tāpēc reģistrējam personu, ievadot pases datus, un pievēršam viešņai pastiprinātu uzmanību,» sacīja Ņikitins.

Cīņā ar prostitūcijas problēmu nozīmīgākais ir instruēt darbiniekus un likt viņiem kontrolēt un aizliegt šāda veida darbības. Ja darbinieki netiktu galā, tiktu piesaistīta apsardzes firma, sacīja Ņikitins.

Viesnīcas Radisson Blu pārstāve Aiga Lapiņa savukārt norādīja, ka visās viesnīcās ir drošības dienests, kas rūpējas par to, lai neienāktu nevēlamas personas. Vienlaikus viesnīcas ir publiska telpa un aizliegt ienākt mēs nevaram.

«Mūsu iekšējie drošības noteikumi nosaka, ka viesi un viņu viesi, kas ierodas pēc plkst.11, tiek reģistrēti,» sacīja Lapiņa.