Igaunijas bagātākie cilvēki ir jūras pārvadājumu kompānijas AS Tallink Grupp amatpersonas Ains Hanšmidts, Ens Pants un Kalevs Jārvelills, atsaucoties uz laikraksta Äripäev publicēto Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstu, ziņo dv.ee

A. Hanšmidta bagātība lēšama vairāk nekā četros miljardos Igaunijas kronu (aptuveni 160 miljonos latu).

E. Pants un K. Jārvelills ieņem bagātāko cilvēku sarakstā attiecīgi otro un trešo vietu. Katram no viņiem pieder nedaudz vairāk par 3.9 miljardiem kronu. Bagātnieku trijnieks gan bijis pieticīgs savos komentāros Äripäev, tā, piemēram, A. Hanšmidts paudis pārliecību, ka Igaunijā ir vēl bagātāki cilvēki. "Pat E. Pants un K. Jārvelills ir bagātāki par mani, bet tas nav svarīgi. Mēs visi aktīvi nodarbojamies ar uzņēmējdarbību," sacījis jūras pārvadājumu kompānijas līdzīpašnieks.

Madrides Real jau ceturto gadu pēc kārtas saglabā pirmo vietu vērtīgāko (pēc ienākumiem) futbola klubu reitingā Deloitte Football Money League, ziņo rus.db.lv. Kopējie kluba ienākumi šajā sezonā ir 366 miljoni eiro, kas ir par 4% vairāk kā pagājušajā sezonā.

Otrās un trešās vietas ieguvēji arī nemainās jau vairākus gadus - Mančestras United ar 325 miljoniem eiro (21% pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu), ieņem otro vietu, bet FC Barcelona ar 309 miljoniem eiro ierindojusies trešajā vietā (pieaugums 6%).

„Neskatoties uz to, ka 4% pieaugums ir mazākais pēdējo gadu laikā, klubs no 2000.gada savus ienākumus ir divkāršojis. Turklāt, kluba menedžeri ir paziņojuši, ka nākamgad ienākumi sasniegs 400 miljonus eiro. Ja tas notiks, tad pārējiem klubiem būs grūti cīnīties ar Real par pirmo vietu reitingā”, piebilst Valdis Mitenbergs, Deloitte Latvia biznesa attīstības direktors.

Pasaules 50 bagātākie cilvēki kontrolē ievērojamu pasaules ekonomikas daļu – 1,46 triljonus ASV dolāru, raksta Business Insider.

Pētījumu kompānija Wealth-X veikusi ikgadējo pētījumu, apkopojot informāciju par pasaules bagātākajiem cilvēkiem, ņemot vērā šo personu aktīvus, pielāgojot tos valūtu kursiem, vietējai nodokļu sistēmai un citiem faktoriem.

Jaunākais pētījums liecina, ka 29 no 50 bagātākajiem cilvēkiem pasaulē ir no ASV, un aptuveni ceturdaļa bagātību radījusi tehnoloģiju sektorā. Lai iekļūtu šajā sarakstā, bagātības apmēram jābūt vismaz 14,3 miljardi dolāru. Jāatzīmē, ka lielākā daļa šo cilvēku nav piedzimuši jau bagāti, un vairāk nekā divas trešdaļas savu bagātību radījuši paši.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kuri ir 50 pasaulē bagātākie cilvēki!

Pirmdien 400 pasaules turīgāko cilvēku bagātības vērtība saruka par 69,2 miljardiem dolāru, liecina Bloomberg dati.

Tādējādi kopumā pasaules turīgākie cilvēki Lielbritānijas referenduma rezultāta dēļ zaudējuši 196,2 miljardus dolāru no savas bagātības.

Kā liecina Bloomberg miljardieru indeksa dati, viņu kopējais bagātības apmērs ir 3,8 triljoni dolāru, kas ir par 1,8% mazāk nekā gada sākumā.

Eiropas 92 bagātākie cilvēki pirmdien zaudēja 29,4 miljardus dolāru, kopējam kritumam divu dienu laikā sasniedzot 81,7 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma viņu bagātības apmērs ir sarucis par vairāk nekā 45,5 miljardiem dolāru jeb 5,1%.

Savukārt 150 bagātākie cilvēki no ASV un Kanādas pirmdien zaudējuši 26,7 miljardus dolāru, bet divu dienu laikā – 62,5 miljardus dolāru. Kopš gada sākuma bagātības apmērs nav mainījies.

Pēdējā gada laikā miljardieru skaits pasaulē un viņu bagātības apmērs sarucis, raksta Forbes.

Tādējādi šis ir tikai otrais gads pēdējo desmit gadu laikā, kad miljardieru skaits samazinās, un pierāda, ka pat pasaules bagātākie cilvēki nav imūni pret ekonomiskajām norisēm un vājiem akciju tirgus rezultātiem.

Jaunākie dati liecina, ka pasaulē ir 2153 miljardieri, kas ir par 55 miljardieriem mazāk nekā pirms gada. 994 no tiem jeb 46% bagātības vērtība ir samazinājusies.

Kopējais miljardieru bagātības apmērs sasniedzis 8,7 triljonus dolāru, kas ir par 400 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms gada. No saraksta izkrituši 11% no pērnā gada dalībniekiem jeb 247 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 2009.gada.

Āzijas-Klusā okeāna reģiona miljardieru skaits sarucis visstraujāk – par 60. No tiem lielākais kritums bijis Ķīnā, skaitam sarūkot par 49. Savukārt ASV un Brazīlija ir vienīgie reģioni, kur miljardieru skaits audzis.

Šī gada maija sākumā Ņujorkā slepenā, vēl nebijušā sanāksmē pulcējās pasaules bagātākie cilvēki, lai «vienotos par to, ko viņi varētu darīt vairāk», ziņo ABCNews.

Bila un Melindas Geitsu, kā arī Vorena Bafeta, galvenā padomniece Patrīcijas Stounsifere (Patricia Stonesifer) norādījusi, ka tā bijusi cilvēku grupa, kas ir ļoti nodevusies filantropijai, un, sanākot kopā, «tika spriests par to, kā viņi var vienoties, lai darītu vairāk».

B. Geitsam un V. Bafetam slepenajā sanāksmē pievienojās miljardieri Opra Vinfrija (Oprah Winfrey), Teds Tērners (Ted Turner) un Ņujorkas pilsētas mērs Maikls Blumbergs (Michael Bloomberg), kā arī «smagsvara» filantropists Džordžs Soross (George Soros) un citi.

Romā apskatei izstādīta viena no pasaules vērtīgākajām dārgakmeņu un juvelierizstrādājumu kolekcijām. Tā veltīta Neapoles patronam Svētajam Januārijam (San Gennaro).

Tiek lēsts, ka šī kolekcija savas vērtības ziņā apsteidz britu karaļnama un Krievijas caru dārgumu kopējo vērtību, vēsta BBC. Kolekcijā iekļauta ar dārgakmeņiem rotāta bīskapa mitra, kaklarotas, skulptūras, dārgakmeņi un dažādi juvelierizstrādājumi, kurus gadsimtu gaitā ziedojuši ticīgie, tostarp dažādu valstu līderi un monarhi.

Kolekcija, kuru kopumā veido 70 dažādi priekšmeti, ilgus gadus nebija plašākai sabiedrībai pieejama. No Neapoles uz Romu dārgumi tikuši nogādāti bruņotas apsardzes pavadībā.

Sv. Januārijs gāja bojā mocekļa nāvē trešajā gadsimtā. Viņš tiek uzskatīts par Neapoles patronu un aizstāvi pret vulkāna izvirdumiem un dabas katastrofām.

Pasaulē bagātāko monarhu saraksta galvgalī ierindojies Taizemes karalis, vēsta Forbes.

Viņš ar 30 miljardu vērtu īpašumu ir 67 reizes bagātāks par karalieni Elizabeti II. Pavisam planētas 15 bagātākās kronētās personas kļuvušas par 10 miljardiem USD nabagākas. Interfax norāda, ka bagātākās pasaules personas nabadzīgākas kļūst jau otro gadu pēc kārtas, to īpašumiem 12 mēnešu laikā samazinoties par 9 %. Par galveno neveiksminieku šajā sarakstā kļuvis Dubaijas sultāns, kura bagātība sarukusi par 60 % gada laikā. Kaut arī monarhi savus īpašumus manto kopā ar tituliem, nevienlīdzīgā ekonomikas atjaunošanās skārusi arī viņus.

Gada laikā nav mainījusies Lielbritānijas karalienes bagātība, kura gan neatrodas salīdzinoši augstā vietā reitingu sarakstā, kā arī vēl deviņu monarhu bagātība. Tajā pašā laikā kopējā monarhu īpašumu vērtība sarukusi līdz 99 miljardiem USD, kas pirms diviem gadiem bija par 32 miljardiem USD lielāka.

Latvijā ienākumu sadale joprojām ir mazāk līdzsvarota nekā pārējās Baltijas valstīs, liecina jaunākais SEB bankas ekspertu veiktais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

2012. gadā Latvijā Džini indeksa vērtība bija visaugstākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (35,2%), atainojot nevienlīdzīgu ienākumu sadali starp dažādām iedzīvotāju grupām. Igaunijā un Lietuvā Džini koeficients bija mazāks nekā Latvijā, tomēr abās valstīs tas bija virs ES vidējā rādītāja, kurš 2012. gadā bija 30,6%. Džini koeficients ir viens no plaši izmantotajiem ienākumu nevienlīdzības mēriem. Koeficients ir robežās no 0 līdz 1. Jo tas augstāks, jo ienākumi sadalās nevienlīdzīgāk. Koeficients var tikt izteikts arī procentos, tā vērtību reizinot ar 100%.

Eurostat dati no 2004. gada līdz 2012. gadam uzrāda atšķirīgu nevienlīdzības indikatoru dinamiku Baltijas valstīs. Neskatoties uz Džini indeksa samazināšanos no 37,5% 2008. gadā līdz 35,2% 2012. gadā, Latvijā joprojām ir visaugstākā Džini indeksa vērtība Eiropas Savienībā. Lietuvā 2008. gadā Džini indekss bija 34% un ekonomikas lejupslīdes periodā palielinājās līdz 37% 2010. gadā, sasniedzot visaugstāko vērtību starp ES valstīm, savukārt nākamo gadu laikā tā vērtība saruka par 5 procentpunktiem līdz 32% 2012. gadā. Igaunijā Džini indekss palielinājās no 30,9% 2008. gadā līdz 32,5% 2012. gadā. Savukārt ES valstīs vidēji Džini indeksa vērtība laika periodā no 2005. gada līdz 2012. gadam uzrāda diezgan stabilu vērtību ap 31%.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs ir pārsteidzis Latvijas sabiedrību ar revolucionāru ideju, ka pacienti, kas, ārstēšanās laikā būs izmantojuši kādu maksas pakalpojumu vairs nevarēs saņemt valsts apmaksātu veselības aprūpi.

Gribētos noticēt ZZS Saeimas frakcijas vadītāja Augusta Brigmaņa Rīta panorāmā teiktajam, ka ministrs, kas savu darbu veicot ar novatorisku pieeju, iespējams, esot testējis sabiedrības viedokli. Ja pieņemam, ka iepriekšējā Latvijas valsts prezidenta leģendārā žurnālistiem izteiktā frāze «Čaļi, pa galvu vajag, ja! Ilgi neesat sisti tikai, ja!» nebija nekas vairāk, kā avangardisks joks, kura mērķis bija pārbaudīt preses brīvību un žurnālistu drosmi, tad varam noticēt arī Brigmaņa skaidrojumam.

Iedomājoties to, ka veselības ministrs Guntis Belēvičs nejokoja un neko netestēja un Veselības ministrijā tik tiešām tiek kalti plāni par to, kā maksas medicīnas izmantotājiem ierobežot iespējas saņemt valsts apmaksātus ārstniecības pakalpojumus kājas var palikt stīvas. Ja ne gluži man, tad desmitiem tūkstošu pacientu, kuri nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas dēļ mēnešiem un pat gadiem ilgi spiesti gaidīt rindās, lai saņemtu kādu vitāli nepieciešamu medicīnas pakalpojumu.

Latvijas bagātākie cilvēki un lielāko dividenžu saņēmēji ne tikai savās kabatās ieskaita miljonos mērāmas summas, bet arī samaksā valstij nodokļu veidā vairākus simtus tūkstošus un pat miljonus eiro. Atklāti runāt par saviem samaksātajiem nodokļiem gatavs ir tikai retais miljonārs, tomēr ir dati, pēc kuriem var aprēķināt summas, ko Latvijas turīgākie samaksājuši valsts budžetam.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju 2017.gada desmit mēnešos desmit lielākie nodokļu maksātāji privātpersonas kopā nodokļos samaksājušas 6,58 miljonus eiro. Netiek gan atklāts, kas ir šīs personas, tomēr ir dati, pēc kuriem var nojaust, kas ir šie maksātāji.

Ir skaidrs, ka 10% kapitāla pieauguma nodoklis jāmaksā tiem, kas saņem dividendes. Lielākās dividendes šogad no sev piederoša uzņēmuma Transact Pro 10,99 miljonu eiro apmērā saņēma Marks Moskvins, tātad nodokļos samaksāja vismaz 1,09 miljonus eiro. Nodokļus vismaz pusmiljona eiro apmērā pērn samaksājusi SIA Belam Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca.

Visiem desmit Latvijas bagātākajiem cilvēkiem tika jautāts, cik viņi šogad un cik pērn samaksājuši nodokļos. Atklāti stāstīt par samaksātajiem nodokļiem ir gatavi tikai abi Latvijas bagātākie cilvēki un AB.LV bankas īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, kā arī Mārcis Martinsons, kura nozīmīgākais uzņēmums ir simtprocentīgi piederošais SIA MM investīcijas, kā arī kuram pieder pa 50% SIA BE Projekts un SIA Profs Real Estate.

ASV 1% bagātāko iedzīvotāju ieņēmumi pirms nodokļiem veido lielāko īpatsvaru starp 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm, liecina jaunākais OECD pārskats. Turklāt ASV bagātākie savus zaudējumus pēdējās krīzes gados ir atguvuši, turklāt ar uzviju.

Pirmsnodokļu ienākumu apjoms, ko pērn nopelnījis 1% ASV bagātāko cilvēku pērn, salīdzinot ar 2012. gadu, gan nav mainījies un saglabājies 19,3% apmērā no kopējā ASV iedzīvotāju ieņēmumu apjoma. Šis rādītājs ASV ir lielāks nekā jebkurai citai OECD dalībvalstij.

Kā liecina OECD dati, 10% ASV lielāko ienākumu guvēju saņem aptuveni pusi jeb 50% no kopējiem ASV iedzīvotāju ieņēmumiem, savukārt saraksta augšgalā esošie 0,1% saņem aptuveni 10% no visiem ienākumu.

0,1% ASV lielāko ieņēmumu guvēju patlaban saņem lielāku ienākumu daļu nekā 80. gadu sākumā saņēma 1% bagātāko, savukārt patlaban 1% ASV lielāko pelnītāju saņem gandrīz tikpat, cik 80. gadu sākumā pelnīja labākie 5%.

Krievijas 100 bagātākie cilvēki krīzes dēļ zaudējuši 73% no savu īpašumu vērtības, atsaucoties uz Forbes Russia, ziņo Bloomberg.

Bloomberg atzīmē, ka Krievijas bagātāko cilvēku īpašumu vērtība samazinājusies vairāk nekā trīs reizes un nokritusi līdz 2004. gada līmenim.

Krievijas oligarhus krīze skārusi īpaši smagi, jo viņi naudu pelnījuši ar izejvielu ražošanu, kuru cena pēdējos sešos mēnešos ir ievērojami samazinājusies, turklāt viņiem vēl ir jāatmaksā milzīgi parādi, kas ņemti izejvielu kompleksu iegādei. Ziņu aģentūra AFP norāda, ka 2008. gadā Krievijā miljardieru skaits krietni pārsniedza simtu un ar šiem rādītājiem tā atpalika tikai no ASV, taču krīze miljardieru skaitu ir samazinājusi līdz 32.

Lielbritānijā izveidots bagātāko cilvēku saraksts tās pastāvēšanas vēsturē, kura pirmās 20 vietas neieņem neviens 20. un 21. gadsimta pārstāvis, raksta Daily Mail.

Lielbritānijas vēsturē bagātākais bijis lielu zemes platību īpašnieks Alans Rufus, kura bagātība viņa miršanas dienā, pirms vairāk nekā 900 gadiem, pēc mūsdienu vērtību skalas bijusi 81 miljards GBP (82 miljards Ls).

Sarakstā The Richest Of The Rich nav iekļauti monarhi, taču tā pirmā desmitnieka vietas aizņem karavīri, diplomāti, zemes īpašnieki un ģenerāļi.

Mūsdienās zināmie bagātnieki, piemēram, Romāns Abramovičs un Virgin boss Ričards Brensons topā ieņem attiecīgi 59. un 211. vietu.

Pašlaik pasaulē bagātākā cilvēka telekomunikāciju biznesa īpašnieka Karlosa Slima bagātība ir 67,8 miljardi USD, kas ir apmēram 33, miljardi GBP.

Austrālija ceturtdien paziņoja, ka turpmāk neemitēs banknotes ar britu monarha attēlu, nomainot mirušās karalienes Elizabetes II attēlu uz piecdolāru banknotes ar aborigēnu kultūrai veltītu motīvu.

Austrālijas centrālās bankas lēmums neparādīt jauno karali Čārlzu III uz piecdolāru banknotes nozīmē, ka Lielbritānijā bāzētie monarhi vairs netiks pārstāvēti uz Austrālijas papīra naudaszīmēm.

Austrālijas Rezervju banka, kas ir valsts centrālā banka, solīja konsultēties ar aborigēniem par jauno banknotes dizainu, kas "godinās pirmo austrāliešu kultūru un vēsturi".

Banka atzina, ka jaunās banknotes dizaina izstrādei un nodrukāšanai būs vajadzīgi "vairāki gadi". Pastāvošā piecdolāru banknote paliks likumīgs maksāšanas līdzeklis arī pēc jauno banknošu nonākšanas apgrozībā.

Karalienes Elizabetes II nāve pērnā gada 8.septembrī tika pieminēta ar publiskām sērām Austrālijā, tomēr dažas aborigēnu organizācijas protestēja pret britu koloniālisma postošo ietekmi un aicināja atcelt monarhiju.

Šogad pasaules varenie vairāk runās par politiskiem tematiem , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamās nedēļas vidū Šveices pilsētelē Davosā aizsāksies nu jau leģendāru statusu ieguvušais Davosas Pasaules ekonomikas forums. Pagājušajā gadā galvenā foruma tēma bija augošā plaisa starp pasaules turīgajiem un nabadzīgajiem. Un kā nu ne – pasaules finanšu krīze bija beigusies un, kāpēc lai nepaspriestu par ienākumu nesabalansētību. Šajā sakarā interesanti, ka, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos, 85 pasaules bagātākie cilvēki šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse kopā. Tādējādi var ironizēt, ka Davosas foruma dalībnieku viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (tik tālu no patiesības tas nemaz nav).

Pasaulē arvien skaudrāk iezīmējas tendence, ka bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie – nabadzīgāki. Arī Latvijai jau gadiem neizdodas izkļūt no ļoti izteiktas ienākumu nevienlīdzības apburtā loka.

Davosas Ekonomikas foruma galvenā tēma šogad ir pasaules iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzība. Un ne velti – šobrīd plaisa starp pasaules bagātajiem un nabagajiem ir lielākā pēdējo simts gadu laikā, liecina dažādi pētījumi. Latvija tostarp pēdējos gados ir valsts ar visizteiktāko ienākumu nevienlīdzību Eiropas Savienībā (ES).

Noslāņošanās maratons

Bagātībai ir tendence plūst vienos un tajos pašos maciņos. Izpētes kompānija Oxfam apkopojusi datus, sadalot pasaules iedzīvotāju skaitu uz pusēm pēc to turības – bagātākajos un nabadzīgākajos. Šie dati liecina, ka 85 pasaules bagātākie cilvēki (viena palielāka autobusa pasažieru skaits) šobrīd kontrolē tikpat lielu bagātību kā visa nabadzīgāko pasaules iedzīvotāju puse (vairāk nekā 3,5 miljardi) kopā. Savukārt Šveices banka UBS norāda, ka Džini koeficienta vērtība (raksturo ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā) pēdējo 10 gadu laikā pieaugusi faktiski visās pasaules lielākajās tautsaimniecībās.

Jauno 2010. gadu pasaules finanšu-ekonomiskā sabiedrība sagaidīja ar īstu atvieglojuma sajūtu un optimismu. Pagājušajā 2009. gadā galvenajiem finanšu tirgiem beidzot izdevās atjēgties pēc trieciena, ko tiem nodarīja visā pasaules vēsturē lielākā finanšu krīze.

2009. gadā pasaules akciju tirgū cenas kompensēja lielāko 2008. gada zaudējumu daļu (sk. tabulu). Obligāciju tirgum 2009. gadā izdevās kompensēt gandrīz visus ciestos zaudējumus, jo šeit cenas atgriezās pie pirmskrīzes līmeņiem. Bet pasaules banku sistēma, kaut arī vēl joprojām ir stipri ievainota (un nav pilnīgi atguvusi savas funkcijas, īpaši kreditēšanas sfērā), vairs nestāv uz sabrukuma robežas. Lai arī krīze turpināja izdarīt triecienus uz šo sistēmu arī 2009. gadā – Amerikā vien gada laikā bankrotēja 140 bankas (salīdzinot ar tikai 25 bankām 2008. gadā) – tas nespēja satricināt sistēmas pamatus.

2008. gadā beigās pasaules vadošo valstu vadību paustā apņemšanās glābt sistēmu veidojošās bankas tika izpildīta - pat neskatoties uz glābšanas izmaksām. Pēc visa spriežot, šis lēmums bija pareizs. Iespējams, tieši tas ļāva izvairīties no 1929. gadam līdzīga ekonomiskā haosa pasaules mērogā. Pateicoties lielam valsts atbalstam un citām nozarēm, nacionālo ekonomiku lielākā daļa 2009. gada otrajā pusē atgriezās pie izaugsmes. Un kaut arī pasaules IKP 2009. gadā tomēr zaudēs ap 1% (pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara), pozitīvas tendences ir acīmredzamas.

Aizvadītajā gadā pasaules bagātākie cilvēku savas bagātības kopumā audzējuši par 241 miljardu ASV dolāru, aplēsis Bloomberg Billionaires Index, kas apkopo datus par planētas simts bagātākajiem cilvēkiem.

Kopējā pasaules 100 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība aizvadītā gada 31. decembrī aplēsta 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. «Aizvadītais gads miljardieriem bija veiksmīgs. Šogad viņi turpinās meklēt investīciju iespējas visā pasaulē,» Bloomberg skaidroja Red Apple Group īpašnieks, miljardieris Džons Katsimatidis (John Catsimatidis).

Ar vislielāko bagātības pieaugumu aizvadītajā gadā var lepoties Spānijas miljardieris, tirdzniecības ķēdes Inditex, kurai pieder veikalu tīkls Zara, dibinātājs Amaniko Ortega. Viņa bagātības šogad pieaugušas par 22,2 miljardiem, sasniedzot 57,5 miljardus ASV dolāru. Par savas bagātības kāpumu viņš var pateikties Inditex akciju vērtības pieaugumam par 66,7% gada laikā.

Pasaules bagātība tuvāko piecu gadu laikā nomināli var pieaugt par 50% līdz 345 triljoniem ASV dolāru, aprēķinājusi Šveices banka Credit Suisse. Pasaules bagātības pieaugums galvenokārt būs vērojams, jo palielināsies Ķīnas, citu Āzijas valstu, Latīņamerikas un Āfrikas mājsaimniecību labklājība.

Credit Suisse tāpat aprēķinājusi, ka pasaules bagātība no 2010. gada janvāra līdz 2011. gada jūnijam ir palielinājusies par 14% līdz 321 triljonam ASV dolāru. Par vairāk nekā pusi no pieauguma bijušas atbildīgas Āzijas valstis.

«Šis ir laiks, kad ekonomikā notiek bezprecidenta izmaiņas un notiek radikāla pasaules ekonomiskās kārtības pārstrukturēšana. Attīstības valstis ir svarīgi ekonomikas atveseļošanās dzinuļi un atslēga pasaules bagātības pieaugumam,» tā Credit Suisse analītiķi.

Aprēķini liecina, ka šobrīd bagātākie pasaules iedzīvotāji ir meklējami Šveicē, Austrālijā un Norvēģijā. Piemēram, Šveicē vidēji viena pieauguša valsts iedzīvotāja bagātība sasniedz 540 tūkst. ASV dolāru.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Pagājušā gada laikā pasaules mājsaimniecību bagātība pieaugusi par 4,9% līdz 241 triljonam ASV dolāru, kas liecina – kaut arī ekonomikas atveseļošanās vēl notiek lēnām, mājsaimniecības turpina vairot bagātību, atsaucoties uz Credit Suisse pasaules bagātības pētījumu, raksta MarketWatch.

Paredzams, ka nākamo piecu gadu laikā kopējā mājsaimniecību bagātība augs par 40%, sasniedzot 334 triljonus dolāru.

Tiesa gan, divām trešdaļām no pasaules pieaugušo iedzīvotāju skaita pieder mazāk nekā 10 tūkstoši ASV dolāru, savukārt 0,7% bagātāko mājsaimniecību pieder 41% no pasaules bagātības.

Tomēr ziņojumā parādās dažas pozitīvas tendences, piemēram, nākamo 60 gadu laikā stabili samazināsies nabadzīgākā daļa, un pēc 30 gadiem šo cilvēku skaits būs aptuveni uz pusi mazāks, paredz bankas eksperti.

Prognozējams, ka 100 bagātākie miljardieri visdrīzāk nākamo gadu laikā no saraksta izkritīs, jo, piemēram, no tiem 100, kas bija bagātāko pirmajā simtniekā 2001. gadā, palikuši tikai 37.

Pasaules 500 bagātākie cilvēki trešdien zaudējuši 35 miljardus ASV dolāru pēc tam, kad pasaules akciju tirgū kritumu izraisīja politiskais satricinājums ASV, liecina Bloomberg Miljardieru indeksa dati.

Pasaules bagātākais cilvēks Bils Geitss zaudējis 1 miljardu, Microsoft akcijas cenai sarūkot par 2,8%, kas ir straujākais kritums gandrīz gada laikā.

Amazon.com dibinātājs Džefs Bezoss zaudēja 1,7 miljardu dolāru, kompānijas akcijas cenai samazinoties par 2,2%.

Savukārt Spānijas tirdzniecības nozares gigants Amancio Ortega zaudēja 355 miljonus dolāru.

Pasaules akciju tirgus indeksi saruka, attīstoties politiskajam satraukumam Baltajā namā, uzvirmojot runām par ASV Prezidenta Donalda Trampa saikni ar Krieviju un viņa lēmumu par FIB vadītāja atlaišanu.

ASV akcijas piedzīvoja straujāko kritumu kopš septembra, un Nasdaq Composite vērtība saruka par 2,6%. MSCI All Country World Index vērtība samazinājās par 1,2%.

Krievijas ekonomika, kas lielā mērā atkarīga no dabasgāzes un naftas biznesa, šogad augs par 6%, savukārt 2009. gadā - par 3%. Šādu prognozi izteikusi Pasaules Banka (World Bank), ziņo Associated Press.

Iepriekš Pasaules Banka prognozēja, ka Krievijas ekonomika 2009. gadā augs par 6.8%.

Banka arī prognozē, ka šogad Krieviju pametīs kapitāls 50 miljardu ASV dolāru apjomā, savukārt 2009. gadā 100 miljard dolāru apjomā. Kapitāla aizplūdumu veicina ārvalstu investori, pārdodot savus aktīvus Krievijā un aizejot no tirgus, kurš tik lielā mērā atkarīgs no naftas, kuras cena pasaules tirgū pēdējo četru mēnešu laikā samazinājusies no rekorda 147 dolāriem par barelu šī gada jūlijā līdz 55 dolāriem novembrī.

Tāpat pēc Pasaules Bankas aplēsēm Krievijas akciju tirgus krituma iespaidā valsts bagātākie cilvēki kopš šī gada maija zaudējuši aptuveni 300 miljardu ASV dolāru.

Pēc tam, kad pasaules lielākais apģērbu mazumtirdzniecības veikals Inditex SA paziņoja par strauju pārdošanas apjomu pieaugumu, tā akcijas cena palēcās par 6%, tādējādi palielinot Spānijas modes karaļa Amancio Ortega bagātību par 3,7 miljardiem ASV dolāru, raksta Bloomberg.

A. Ortega jūnijā bagātības ziņā pārspējis ASV investīciju guru Vorenu Bafetu, kļūstot par pasaulē otro bagātāko cilvēku, un patlaban atrodas vien 9,5 miljardu dolāru attālumā no pasaules bagātākās personas – Microsoft dibinātāja Bila Geitsa, liecina Bloomberg miljardieru indekss.

A. Ortega sāka celt savu Spānijas modes impēriju kopā ar savu ģimeni 1963.gadā, savā mājā ražojot sieviešu halātus un citas drēbes. Pirmo Zara veikalu viņš atvēra 1975.gadā un pēc desmit gadiem nodibināja Inditex.

Kompānija akcijas biržā sāka kotēt 2001.gadā, un kopš tā laika viņš dividendēs ir iekasējis vairāk nekā 4 miljardus eiro dolāru, no kurām lielāko daļu investējis komercīpašumos lielākajās ASV un Eiropas pilsētās.