Transports un loģistika

Pasažieri izvēlas dzelzceļu

Indra Lazdiņa [email protected], 25.11.2002

Jaunākais izdevums

Šā gada desmit mēnešos pa dzelzceļu ir pārvadājis 18,68 milj. pasažieru, kas ir par 8,5 % vairāk nekā pērn šajā periodā, — informē valsts a/s Latvijas dzelzceļš. Iekšzemes pārvadājumos pārvadāti 18,31 milj. pasažieru, kas ir par 9,2 % vairāk. No tiem 15,64 miljoni ir izmantojuši elektrovilcienus, bet 2,66 miljoni — dīzeļvilcienus. Savukārt starptautiskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu turpina samazināties. Šogad tos izmantojuši tikai 372,1 tūkst. pasažieru, kas ir par 18,7 % mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rīgas lidostas iecerēto drošības maksu vēl neapstiprina

Egons Mudulis, 10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Drīzumā visiem Rīgas satiksmes pārvadiem būs oficiāli nosaukumi

LETA, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV nākamgad attīstīs ekspresvilcienus

Jānis Rancāns, 21.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nākamā gada pārvadājumu maršrutus un apjomus, a/s Pasažieru vilciens (PV) kā vienu no prioritātēm izvirzījusi ekspersvilcienu principa attīstīšanu. Perspektīvie maršruti, kuros darba dienu rītos un pēcpusdienā varētu kursēt ekspresvilcieni, ir Jelgava – Rīga un Sigulda – Rīga.

Atsaucoties uz pasažieru atsauksmēm un pārvadājumu statistiku, PV norāda, ka arvien lielāku atsaucību gūst vilcieni, kas nepietur visās pieturās maršrutā un galapunktā tādēļ nonāk īsākā laikā.

Patlaban ekspreša tipa vilciens kursē darba dienu rītos maršrutā Tukums – Rīga, bet elektrovilcienu zonā Aizkraukles virzienā pasažieri darba dienās labprātāk izvēlas braukt ar dīzeļvilcieniem, kuri ātrāk nokļūst Rīgā, norāda PV.

Ekspreša priekšrocības novērtējot arī pasažieri, kuri izmanto brīvdienu vilcienu uz Rēzekni un ik dienu kursējošo vilcienu Dinaburga uz Daugavpili. PV norāda, ka, ja parasti vilciens līdz Rēzeknei ceļā pavada apmēram 4 stundas un 11 minūtes, tad brīvdienu ekspresvilciens no Rīgas līdz Rēzeknei nokļūst divās stundās un 59 minūtēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilciens 2005.gadā darbojies ar peļņu

Vēsma Lēvalde [email protected], 24.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Starptautiskās lidostas Rīga pasažieri visbiežāk ceļo uz Londonu

Mārtiņš Apinis, 10.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No starptautiskās lidostas Rīga pērn veikti 68 tūkstoši lidojumi uz 82 galamērķiem, no kuriem populārākie bijuši Londona, Oslo, Helsinki un Stokholma, informē lidostas preses sekretāre Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Uz Londonu pagājušajā gadā lidojuši 377 413 pasažieri, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot populārākos galamērķus, pērn būtiski pieaudzis to pasažieru skaits, kuri devušies uz Oslo (par 42 procentiem), Maskavu (par 41%), Helsinkiem (par 32%) un Frankfurti (par 32%).

Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar periodu iepriekš, pērn gandrīz 3,5 reizes pieaudzis ceļotāju skaits, kuri no starptautiskās lidostas Rīga devušies uz Turku (67 075 pasažieri), par pusotru reizi vairāk – uz Tartu (18 560 pasažieri) un Bergenu (57 283 pasažieri) un par 1,4 reizēm vairāk – uz Ženēvu (21 129 pasažieri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga saglabājusi līderpozīcijas Baltijas reģionā

, 05.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vienpadsmit mēnešos VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 82% vairāk pasažieru nekā Tallinas un par 83,4% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta, liecina sniegtā informācija medijiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem, šogad lidostu Rīga analogā laikā periodā izmantojuši par 27,1% pasažieru vairāk. Gada vienpadsmit mēnešos Rīgas lidostu izmantojuši 2 917 399 pasažieri. Tallinas lidosta šā gada vienpadsmit mēnešos apkalpojusi 1 601 648 pasažierus, kas ir par 11,8%, bet Viļņas lidosta – 1 590 364 pasažierus jeb par 17,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Novembrī lidostu Rīga izmantoja 252 843 pasažieri, kas ir par 27,4% vairāk nekā pagājušā gada novembrī. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru skaits novembrī palielinājies par 15,8%, bet Viļņas lidostas pārvadāto pasažieru skaits šajā mēnesī pieaudzis par 46,1%. Lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaits jau oktobrī pārsniedza pagājušā gada apkalpoto pasažieru kopskaitu, kas bija 2 495 020 pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils nafta termināls kravu apjoms aug

, 14.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta

termināls 2007. gada septiņos mēnešos ir pārkrāvusi 7,96 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, un tas ir par 4,4 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

2007.gada janvārī-jūlijā vislielāko īpatsvaru SIA Ventspils nafta termināls pārkraušanas apjoma struktūrā veido pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela, kuras kopapjoms šajā laikposmā sasniedzis 5,7 miljonus tonnu. Šā gada septiņos mēnešos uzņēmumā pārkrauti arī 1,2 miljoni tonnu autobenzīna, kas uz termināli transportēts pa dzelzceļu, bet 1 miljons tonnu naftas un naftas produktu pārkrauts no jūras. Pa jūras ceļu uz termināli visvairāk piegādāta nafta - vairāk nekā 0,6 miljoni tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklēs risinājumus kombinētajiem pārvadājumiem Latvijā.

Interreg programmas ietvaros īstenojamā projekta mērķis ir apkopot labāko praksi Baltijas jūras reģiona valstīs, īstenot vairākus pilotprojektus, konstatēt problemātiskās vietas un jautājumus, prezentēt to visu Eiropas Komisijai, kā arī izstrādāt rekomendācijas vietējiem lēmumu pieņēmējiem, tostarp ministrijām, aģentūrām, par kombinētā transporta veicināšanas Baltijas jūras reģionā projektu, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš.

Hamburgas ostas iniciētajā projektā kā partneri ir, piemēram, Lietuvas dzelzceļš (LtDz), Gdaņskas Universitāte, zviedru, somu, dāņu valsts aģentūras vai pašvaldības, kā arī Starptautiskā Ceļu un dzelzceļu kombinētā transporta apvienība (UIRR), bet kā asociētais partneris – Eiropas sliežu platuma (1435 mm) infrastruktūras projektam Rail Baltica izveidotais Baltijas valstu kopuzņēmums AS RB Rail.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SIA Ventspils nafta termināls šogad pārkrāvis jau 9,1 miljonu tonnu

, 17.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi jau 9,1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 5 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgā laikposmā pirms gada. Naftas un naftas produktu kravas uz termināli tiek transportētas pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

Šā gada astoņos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrāvusi pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādāto dīzeļdegvielu - 6,6 miljonus tonnu. Pa dzelzceļu transportētā dažādu marku autobenzīna pārkraušanas apjoms 2007.gada janvārī-augustā sasniedzis 1,3 miljonus tonnu, savukārt 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu pārkrauti no jūras. Pa jūru piegādāto kravu struktūrā lielākais īpatsvars ir naftai - 0,7 miljoni tonnu.

Augustā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu: pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 0,9 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, pa dzelzceļu transportētais 0,1 miljons tonnu autobenzīna un

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par 4.9 % pieaug kravu pārvadājumi pa dzelzceļu

Artis Kalveits, 09.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada astoņos mēnešos pa dzelzceļu pārvadāti 36.305 milj. tonnu kravu, kas ir par 4.9 % vairak nekā attiecīgajā periodā pērn. Visvairāk šajā laikā pārvadāti naftas un naftas produti - 14.304 milj. t, taču to apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu sarucis par 8.9 %. Savukārt otra lielākā kravu veida - ogļu pārvadājumu apjomi pieauguši par 17.4 % un pārvdāti 10.321 milj. t ogļu. Par 6 % vairāk pārvadāti arī minerālmēsli un astoņos mēnešos pa dzelzceļu transportēti 4.863 milj. t šīs kravas. Par 32.7 % vairāk pa dzelzceļu astoņos mēnešos pārvadātas arī minerālvielas, kuru apjoms sasniedzis 1.623 milj. t. Savukārt melno metālu pārvadāju apjoms pieaudzis par 3.1 % un pārvadāti 1.174 milj. t. Lielākā daļa (75 %) no pa dzelzceļu vestajām kravām - 27.255 milj. t vestas caur pieostas stacijām. Sauszemes tranzītā pārvadāti 3.609 milj. t, bet iekšzemes pārvadājumos 1.511 milj. t kravu. Vairāk kā 80 % no pa dzelzceļu pārvadātājām kravām veidoja masveida kravas - ogles, minerālmēsli, nafta un naftas produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bezprecedenta gadījums Eiropā, tomēr ne Lietuvas premjers, ne satiksmes un komunikāciju ministrs, ne Lietuvas dzelzceļa vadītājs nesola atjaunot sliedes

Eiropas Komisija 2. oktobrī pieņēma lēmumu gandrīz 28 miljonu eiro apmērā sodīt Lietuvas dzelzceļu (AS Lietuvos geležinkeliai) par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, pārkāpis ES konkurences noteikumus. EK lēmumā ir paredzēts ne tikai naudas sods, bet arī prasība Lietuvas dzelzceļam «izbeigt pārkāpumu un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kam ir tāds pats vai līdzvērtīgs mērķis vai iedarbība», vēsta EK paziņojums presei.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere ir izteikusies, ka tas ir «bezprecedenta gadījums, uzņēmumam demontējot sabiedrisko dzelzceļa infrastruktūru, lai pasargātu sevi no konkurences». Uzņēmēji un VAS Latvijas dzelzceļš vadība cer, ka tiks atjaunotas sliedes. Satiksmes ministrs Uldis Augulis jau ir izteicies, ka no Latvijas puses satiksme slēgtajā posmā varētu tikt atjaunota diennakts laikā. Tikmēr nedz DB aptaujātais Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, nedz satiksmes un komunikāciju ministrs Rokas Maišulis, nedz Lietuvas dzelzceļa vadītājs Mantas Bartuška atjaunot sliedes nesola. «Man šķiet, ka diplomātiskais ceļš nu jau ir izsmelts. Ja citādi nesaprot, Latvijai jārīkojas pietiekami asi jautājumos, kas interesē Lietuvu,» DB sacīja Liepājas mērs Uldis Sesks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20.janvāra Siguldā ir slēgts pārvads pār dzelzceļu Vidzemes šosejas 49.9. kilometrā, informē VSA Latvijas Valsts ceļi.

Satiksme abos virzienos tiek organizēta pa jaunuzbūvēto 250 m garo apbraucamo ceļu, kur noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 km/h un izvietota brīdinājuma zīme "Slidens ceļš".

Jaunuzbūvētā pagaidu pārvada pār dzelzceļu posmam ir koka un metāla klājs, bet ceļa daļa klāta ar dzelzsbetona plātnēm, autovadītājiem jābrauc ļoti piesardzīgi, īpaši nokrišņu laikā un mainīgos laikapstākļos, un jāievēro noteiktais ātruma ierobežojums.

Jau vēstīts, ka pērn oktobrī sākti būvdarbi, kuru laikā demontēs esošo pārvadu pār dzelzceļu, un tā vietā tiks izbūvēts jauns. Būvdarbu ietvaros tiks izbūvēts apgaismots gājēju un velobraucēju ceļš, kas pāri pārvadam pār dzelzceļu savienos Noliktavu ielu un Mazās Saules ielas infrastruktūru, būtiski atvieglojot gājēju un velobraucēju nokļūšanu pilsētas daļā otrpus dzelzceļam un uzlabojot mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

PV cer, ka nākotnē izdosies vilcienu iekļaut Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā

BNS, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu Pasažieru vilciens cer, ka nākotnē izdosies vienoties ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme par vilcienu iekļaušanu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andis Lubāns.

«Mēs gadā pārvadājam sešus līdz septiņus miljonus pasažieru Rīgas ietvaros vien, aptuveni 13-14 miljoni ir tie pasažieri, kas tiek ievesti Rīgā. Nenoliedzami, sabiedriskais transports ir arī vilciens. Tas nozīmē, ka tuvākā vai tālākā nākotnē abas puses sēdīsies pie sarunu galda un atradīs kādus saskarsmes punktus un vienosies, ka tā ir kopēja sabiedriskā transporta sistēma Rīgā - tramvajs, trolejbuss, autobuss un vilciens, kur tas ir pieejams,» teica Lubāns.

Viņš skaidroja, ka līdzšinējā sadarbība nav bijusi veiksmīga. «Mēs iepriekš sadarbojāmies pirmā etapa ietvaros, kad Rīgas satiksmes e-talonus izmantoja pasažieri vilcienos tām kategorijām, kuriem pienācās atlaides. Diemžēl izrādījās, ka sākotnējie aprēķini ir neprecīzi un pasažieri izmantoja vilciena pakalpojumus vairāk nekā sākotnēji iecerēts. Vienoties par papildus finansējumu abām pusēm neizdevās un tādēļ pirmais etaps tika apturēts, bet otrais netika uzsākts. Otrs etaps bija domāts, ka visi pasažieri izmanto e-talonus neatkarīgi no atlaidēm,» skaidroja Lubāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Šogad strauji aug Rīgas Jūras Līnijas pārvadājumu apjomi

Ainars Sedlenieks [email protected], 29.06.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem, šogad Rīgas Jūras Līnijas veiktais pārvadājumu apjoms ievērojami pārsniedz pagājušā gada veikumu. Pasažieru pārvadājumi palielinājušies par vairāk nekā 42%, vieglo automašīnu - par 45%, bet visstraujākais kāpums – 81% ir iegūts kravu pārvadājumu jomā. Šī gada piecos mēnešos jau ir pārvadāti 31 526 pasažieri, kas ir par 9 358 personām vairāk nekā 2003. gadā, kad šis rādītājs bija 22 168 pasažieri. Šogad krāvu pārvadājumu pieaugums visuzskatāmāk apliecina kravu pārvadātāju uzticību prāmja līnijai un izveidoto veiksmīgo sadarbību. Pērn piecos mēnešos tika pārvadātas 1 529 kravas vienības, bet šogad 2 782, kas ir par 1 253 kravas vienībām vairāk. Rīgas Jūras Līnijas statistika liecina, ka ievērojami ir palielinājušies vieglo automašīnu pārvadājumu apjomi - no 1 873 mašīnām pērn (piecu mēnešu laikā) līdz 2 718 šogad. Tas ir izskaidrojams gan ar pieaugošo tūristu skaitu, kas ceļošanai izmanto vieglo autotransportu, lai apceļotu visu valsti, gan arī pieaugošo Latvijas un Zviedrijas uzņēmumu sadarbību un līdz ar to darbinieku regulārajiem komandējuma braucieniem. Šogad maijā tika pārvadātas 7 090 personas, kas ir aptuveni par 10,7% vairāk nekā 2003. gada maijā, kad tika pārvadāti 6 399 pasažieri. Lielāka pasažieru plūsma maijā bija virzienā no Rīgas uz Stokholmu – 3 758 pasažieri, bet no Stokholmu uz Rīgu – 3 332 pasažieri. Turklāt tika pārvadātas 555 kravas vienības un 625 vieglās automašīnas. Pērn šie rādītāji bija attiecīgi 654 un 555 vienības. Šogad maijā nedēļas nogales garā kruīza laikā pirmo reizi ar prāmi Baltic Kristina tika pārvadāts maksimālais pasažieru skaits – 538 personas. Šajā reisā maksimāli tika piepildīts arī autotransporta klājs, un uzņēmums nevarēja nodrošināt vietu uz prāmja visiem interesentiem no kravu pārvadātāju puses. Turpmākajos vasaras atvaļinājumu mēnešos Rīgas Jūras Līnija prognozē lielu tūristu plūsmu gan uz Latviju, gan Zviedriju, kas ceļošanai izmantos prāmi Baltic Kristina. Tūrisma plūsmas palielināšanos veicina abu valstu tuvais ģeogrāfiskais izvietojums un ērtā satiksme, kas ļauj doties pat iepriekš neplānotā atvaļinājuma braucienā, kā arī abu valstu spēja piedāvāt tūristiem plašas izklaides un atpūtas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 29. decembrī starptautiskajā lidostā Rīga sasniegts apkalpoto pasažieru rekords, pārsniedzot 2011.gadā apkalpoto 5,1 miljona pasažieru slieksni. Laimīgais pasažieris – Māris Zariņš lidostā ieradās ar Latvijas aviokompānijas airBaltic reisu no Kopenhāgenas.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš komentē: «Šogad lidostas darbu labvēlīgi ietekmējusi tautsaimniecības izaugsme kopumā, mājsaimniecības ieņēmumu un ceļošanai atvēlēto izdevumu pieaugums. Tāpat arī salīdzinoši zemās degvielas cenas pozitīvi ietekmējušas aviācijas pakalpojumu izmaksas. Pozitīvs faktors ir arī Rīgas pilsētas un Latvijas kopumā kā galamērķa pievilcīgums. Šie bija priekšnosacījumi vairāku jaunu lidsabiedrību ienākšanai Rīgā un galamērķu atklāšanai, kas veicināja stabilu pasažieru skaita pieaugumu.»

Savukārt, airBaltic izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka Latvijā aviācija veido teju 3% no iekšzemes kopprodukta un palīdz nodrošināt 2% no visām aktīvajām darba vietām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā pilnībā izdedzis divstāvu pasažieru autobuss Ecolines no Latvijas, taču neviens no 46 pasažieriem laimīgā kārtā nav cietis, vēsta Vācijas mediji.

Negadījums notika svētdienas rītā ap plkst.10 uz autošosejas A2 netālu no Bādoeinhauzenes, vēsta laikraksts Minden Tageblatt. Autobuss bija ceļā uz Parīzi.

Autobusa vadītājs pamanījis liesmas un piestājis ceļa malā, nekavējoties uzsākot pasažieru evakuēšanu. Pasažieri pat paguvuši izņemt savu bagāžu līdz autobusu pilnībā pārņēmušas liesmas.

Autošosejas policijas dienesta pārstāvis Bjerns Litke uzslavēja autobusa šofera operatīvo rīcību, nekavējoties reaģējot uz pamanīto sadūmojumu un evakuējot pasažierus, kas ļāvis izvairīties no lielākas nelaimes.

Negadījuma dēļ policija uz četrām stundām svētdien apturēja satiksmi uz autošosejas Dortmundes virzienā, kur izveidojās sastrēgums vairāku kilometru garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā starptautisko lidostu Rīga izmantojuši par 27% pasažieru vairāk nekā pērn maijā, liecina lidostas sniegtā informācija. Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Aizvadītajā mēnesī lidostu Rīga izmantojuši 272 095 pasažieri. Kopumā šā gada piecos mēnešos lidostu Rīga izmantojuši 1 110 403 pasažieru, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2006. gada pirmajos piecos mēnešos.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Līdzīgi rādītāji ir tuvākajām sekotājām Stokholmai, Berlīnei, Kopenhāgenai un Frankfurtei, kas pārvadājušas no 69 118 līdz 59 824 pasažieriem, pārsniedzot 5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita šā gada pirmajos piecos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas darbs no 27. – 29. novembrim:

27. novembrī reisu izlidošana un ielidošana lidostā Rīga notiks parastajā kārtībā. Arī tie pasažieri, kas izlido ar nakts reisiem (naktī no 27. uz 28. novembri līdz plkst. 1.30) varēs izlidot un ielidot parastajā kārtībā, db.lv informēja NATO samita preses centrs.

28. un 29. novembrī komerclidojumus nav plānots atcelt, taču ir iespējamas izmaiņas izlidošanas un ielidošanas laikos, par kuriem precīzāka informācija būs vēlāk. Čarterreisi sanāksmes dienās nenotiks.

28. un 29. novembrī visiem lidostas pasažieriem būs jāierodas lidostā 3 stundas pirms lidmašīnas reisa izlidošanas laika. Pasažieriem jābūt līdzi pasei un aviobiļetei vai lidojuma rezervācijas izdrukai, ja biļetes iegādei izmantots internets.

Komentāri

Pievienot komentāru